Piemēram, 2021. gadā liela daļa pieteikto vārdu bija radušies pandēmijas laikā: par gada vārdu tika nominēts “kvadrātkōds”, bet nevārdu – “sadarbspējīgs”. Savukārt 2022. gadā daudzi pieteikumi bija saistīti ar drošību un kara ietekmi uz mūsu dzīvi: par gada vārdu kļuva “okupeklis”, bet nevārda gods tika bieži lietotajiem vārdiem “sankcionēt” un “sankcionēta persona”.
Arī 2023. gads mūs ir lutinājis ar bagātīgu notikumu un jaunvārdu klāstu, kas atspoguļo gan neaizmirstamo uzvaras prieku hokejā, gan nedienas ar jaunajiem vilcieniem un problēmas veselības aprūpē, gan valdības nesaprotamos lēmumus un īstenotās reformas.
2023. gada nevārds – “tolerēt”
Gada nevārdu lielākoties dzirdēt un lietot negribas, un tas “griež” ausīs, jo tiek izmantots aplami.
Šajā kategorijā starp finālistiem ir bieži vien nevietā lietotā “pakotne” (dokumentu, uzdevumu kopums, bet informātikā – programmu sistēma uzdevumu risināšanai), tāpat arī ikdienas valodā arvien vairāk izmantotie kalki – “atslēgas (cilvēks, persona, organizācija, notikums, punkts)”, kas lietots vārdu “izķirīgais”, “noteicošais” vai “svarīgais” vietā, un “ar dzīvību nesavienojamas (traumas)”, kas lietots ar nozīmi “nāvējošs vai nāvīgs ievainojums”.
Tomēr pirmo vietu žūrija piešķīrusi nevārdam “tolerēt”, kas nozīmē – pieciest, pieņemt, atbalstīt, izrādīt iecietību.
2023. gada vārds – “atdēvēt”
Gada vārda nominācijā tiek vērtēti spilgtākie un trāpīgākie pēc latviešu valodas likumībām veidotie vārdi, kas izskanējuši pirmo reizi vai ieguvuši popularitāti vai jaunu, īpašu nozīmi.
Pēdējā kārtā par uzvaru nominācijā cīnījās šādi vārdi: (jau otro reizi) “atkrieviskot” (mazināt krievu valodas, kultūras un Krievijas interešu neproporcionāli lielo ietekmi, kas Latvijā ir Krievijas imperiālisma un rusifikācijas politikas sekas); “ēnu kabinets” (kā ironisks apzīmējums gan pašreizējam, gan alternatīvam Ministru kabinetam), “mākslīgais intelekts” un “trakdancis” (angļu valodā – mosh pit).
Par uzvarētāju tika apstiprināts vārds “atdēvēt, atdēvēšana”, kas nozīmē kaut kā pārdēvēšanu, atjaunojot pienācīgu sākotnējo nosaukumu.
2023. gada spārnotais teiciens: “Ja mēs runājam par primāro veselības aprūpi, tad ir jāatzīst, ka šeit vairs nav ko reformēt, te vajag reanimēt.”
Kategorijā “Spārnotais teiciens” tiek vērtēti iepriekšējā gadā izskanējušie spilgtākie vai dīvainākie teicieni. Piemēram, 2022. gadā par tādu tika izvēlēts traģikomiskais teiciens “gājēju pārbrauktuve”.
Arī pērn netrūka spārnotu teicienu, un starp finālistiem nokļuva ieraksts sociālo mediju vietnē “X” – “Kāpēc tāda vilcināšanās?” (par jauno pasažieru vilcienu nedienām); ministru prezidentes Evikas Siliņas neveiklais paziņojums, komentējot plānoto pases nodevas paaugstināšanu: “Labā ziņa – nevajag katram cilvēkam pasi Latvijā”; kā arī hokeja komentētāja Lotāra Zariņa emocionālais izsauciens brīdī, kad Latvijas izlase ieguva uzvaras vārtus spēlē par bronzas medaļu: “Tā ir nirvāna!”
Taču par uzvarētāju žūrijas komisija pasludinājusi Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidenta Aiņa Dzalba komentāru: “Ja mēs runājam par primāro veselības aprūpi, tad ir jāatzīst, ka šeit vairs nav ko reformēt, te vajag reanimēt.”
2023. gada savārstījums – “Dakteri žņaudza un sita”
Par gada savārstījuma godu spēkiem mērojās Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītājas Ingūnas Gulbes teiktas: “Nav tā, ka mums viss ir dārgāks. (..) Vienkārši lielāks skaits lētāku preču ir Lietuvā”; izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas savārstījums: “Lai risinātu vardarbību skolā, noteikti kā monitorings skolā nepieciešams labjūtības rīks”, kā arī ziņu virsraksti – “Pirmais brīvprātīgais jauniešu iesaukums dienestā” un “Likumos paredz iestrādāt iespēju pacientiem atteikties no veltīgas ārstēšanas brīžos, kad viņi paši vairs nevar savu viedokli paust”.
Tomēr par uzvarētāju acīmredzami sīvā konkurencē atzīts laikrakstā “Latvijas Avīze” publicētais virsraksts “Dakteri žņaudza un sita”. Te bez konteksta nav saprotams, vai pirmais vārds lietots daudzskaitļa nominatīvā (dakteri kādu žņaudza un sita) vai arī vienskaitļa akuzatīvā (kāds žņaudza un sita dakteri).
Savukārt Rīgas Latviešu biedrības valde izvēlējusies izcelt divus 2023. gada savārstījumus, kurus paziņoja biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis. Tie ir: vēlējums no reklāmas plakāta Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā – “Lai tevī ielīst prieks!” – un vaicājums Atsaucīgo māmiņu forumā: “Labrīt! Ko darīt? Bērnam diezgan augsta temperatūra – 38,9. Nosist uzreiz vai pagaidīt?”
Gada jaunvārds – “sāļvira”
Aptaujas dalībnieki iesūtījuši arī vairākus jaunvārdus. Lūk, daži no tiem: “kailendārs” (kailfoto kalendāra vietā), “[Latvijas gaisa] satiksmes gausināšana” (par nacionālās aviokompānijas “Air Baltic” izpilddirektora Martina Gausa darbību), “sveškauns” – kauns par cita cilvēka rīcību. Ievēroti arī tādi jaunvārdi kā “snidzināt” (par sniegu, kas sijā kā lietus), “ekrānlaiks”, “guļspiede”, “knapaugšiņa” (angļu valodā – crop top), “mīļlops”, “pirkumšķirtnis” pie kases lielveikalā, “turleja” (ģenitālijas) un citi.
Tomēr gada jaunvārda godā tikusi “sāļvira” līdzšinējās soļankas vietā.
UZZIŅAI
Aptaujas žūrijā darbojās: žurnāla “Domuzīme” galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, literatūrfilosofe un tulkotāja Ieva Kolmane, kultūras žurnāliste Linda Kusiņa-Šulce, tulkotājs un Latviešu valodas attīstības kopas vadītājs Uģis Nastevičs, Latvijas Okupācijas muzeja vadošā pētniece, sociolingviste Vineta Skujiņa (Poriņa), komunikācijas praktiķis Pēteris Pūrītis, literatūrzinātniece, latviešu valodas un literatūras skolotāja Lita Silova, akadēmiķis Andrejs Veisbergs, žurnālists un publicists Egils Zirnis.
2024. gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena kandidātus lūgums sūtīt uz e-pasta adresi gadavards@inbox.lv. Visu gadu par valodas aktualitātēm var uzzināt, sekojot līdzi sociālā medija “X” kontam ar nosaukumu @gadavards.
