Turpmāk OCTA nav obligāta transportlīdzekļiem, kas novietoti drošai stāvēšanai privātā teritorijā

Stājoties spēkā grozījumiem, Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma (turpmāk – OCTA likums) 3. panta 2.¹ daļa paredz:

Transportlīdzekļa īpašniekam ir tiesības neveikt OCTA, ja transportlīdzeklis ir novietots stāvēšanai ārpus publiski pieejamas vietas (kur ir ierobežota piekļuve trešajām personām un mazināta iespēja nodarīt zaudējumus tām vai to mantai) un atbilstoši ceļu satiksmi regulējošiem normatīvajiem aktiem ir veikti nepieciešamie pasākumi, tostarp tādi pasākumi, kas novērš transportlīdzekļa izkustēšanos un lietošanu bez transportlīdzekļa vadītāja ziņas.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas (FM) sniegto informāciju grozījumu pieņemšanas gaitā OCTA turpmāk nav obligāta, ja transportlīdzekļa īpašniekam, piemēram, nav vajadzības braukt ar transportlīdzekli un tas ir novietots ilgstošai stāvēšanai transportlīdzekļa īpašnieka īpašumā.

Arī atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumu 119. punktam transportlīdzekļa vadītājs drīkst atstāt transportlīdzekļa vadītāja vietu tikai tad, ja ir veikts viss vajadzīgais, lai novērstu transportlīdzekļa izkustēšanos no vietas, bet atstāt transportlīdzekli – ja novērsta arī iespēja to lietot bez transportlīdzekļa vadītāja ziņas, uzsvērusi FM.

Vienlaikus OCTA likuma 51. panta pirmā daļa ir papildināta ar 13. punktu, nosakot, ka OCTA Garantijas fonda mērķis tostarp ir nodrošināt apdrošināšanas atlīdzības izmaksu to zaudējumu segšanai, kurus nodarījis transportlīdzeklis, kā īpašnieks ir izmantojis tiesības neveikt OCTA šā likuma 3. panta 2.¹ daļā minētajā gadījumā.

LTAB paplašinātas tiesības iesniegt regresa prasību

Ņemot vērā iepriekšminētās izmaiņas, paplašinātas arī Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) tiesības iesniegt regresa prasību.

Proti, OCTA likuma 41. panta otrā daļa ir papildināta ar 12. punktu un 13. punktu, kas noteic, ka turpmāk LTAB ir tiesības iesniegt regresa prasību arī pret:

• transportlīdzekļa vadītāju, ja viņš vadījis transportlīdzekli, kura īpašnieks ir izmantojis tiesības neveikt OCTA šā likuma 3. panta 2.¹ daļā minētajā gadījumā, vai pret ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieku, ja tas ir pieļāvis transportlīdzekļa vadīšanu šajā punktā minētajā gadījumā;
• personu, kura ir atbildīga saskaņā ar Civillikuma (CL) normām par zaudējumu atlīdzību arī citos šajā daļā neminētos gadījumos.

“Ja transportlīdzeklis būs novietots stāvēšanai ārpus publiski pieejamas vietas un atbilstoši ceļu satiksmi regulējošiem normatīvajiem aktiem būs veikti nepieciešamie pasākumi, tostarp tādi pasākumi, kas novērš transportlīdzekļa izkustēšanos un lietošanu bez transportlīdzekļa vadītāja ziņas, tad īpašnieka atbildība neiestāsies, proti, LTAB neīstenos regresa tiesības pret transportlīdzekļa īpašnieku,” grozījumu pieņemšanas procesā norādījusi FM.

Vienlaikus FM paskaidrojusi, ka LTAB ir jābūt regresa tiesībām, piemēram, šādos gadījumos:

• transportlīdzeklis ir aizdedzies, un ir konstatēta ražotāja atbildība vai kādas citas personas vainojama rīcība, kā dēļ transportlīdzeklis ir aizdedzies. Ja zaudējumi būs nodarīti tīši, piemēram, ļaunprātīgi dedzinot transportlīdzekli, par kuru atbildība iestājas atbilstoši Krimināllikuma regulējumam, tad attiecīgi šādi zaudējumi netiks segti OCTA likuma ietvaros, jo tas nebūs OCTA apdrošināšanas gadījums;
• transportlīdzeklis ir izkustējies no vietas, kā rezultātā nodarīti zaudējumi, jo transportlīdzeklis nav bijis novietots drošai stāvēšanai.

OCTA Garantijas fonda lietas administrēs visi OCTA apdrošinātāji

Atbilstoši veiktajām izmaiņām no OCTA likuma 36. panta piektās daļas pirmā teikuma ir izslēgti vārdi “vai ja tāda nav”, jo minētā tiesību norma attiecas uz tiem gadījumiem, kad zaudējumus nodarījušajam transportlīdzeklim ir noslēgts OCTA līgums. Vienlaikus saskaņā ar pārejas noteikumiem 36. panta piektā daļa stāsies spēkā tikai 2026. gada 1. jūlijā.

Vienlaikus OCTA likuma 36. pants ir papildināts ar astoto daļu, nosakot, ka atbilstoši šim pantam LTAB piekritīgais pieteikums iesniedzams apdrošinātājam, ar kuru noslēgts OCTA līgums, vai, ja tāda nav, jebkuram apdrošinātājam, lai šajā likumā noteiktajā kārtībā atlīdzinātu trešajai personai nodarītos zaudējumus. LTAB atlīdzina attiecīgajam apdrošinātājam šajā likumā noteiktajā kārtībā trešajai personai aprēķinātās un izmaksātās atlīdzības summu, kā arī atlīdzina izdevumus par atlīdzības lietas nokārtošanai nepieciešamajām darbībām Ministru kabineta noteikumos noteiktajā apmērā.

Kā paskaidrojusi FM, šo izmaiņu mērķis ir ceļu satiksmes negadījumā cietušo personu interesēs noteikt, ka gadījumos, kad apdrošināšanas atlīdzība atbilstoši OCTA likumam ir izmaksājama no OCTA Garantijas fonda un pieteikums iesniedzams LTAB (OCTA likuma 36. panta otrā, trešā un ceturtā daļa), tas iesniedzams savam apdrošinātājam vai, ja tāda nav, jebkuram apdrošinātājam, kurš pieņem paziņojumus par apdrošināšanas gadījumu un veic visas vajadzīgās darbības apdrošināšanas atlīdzības izmaksai trešajai personai, lai LTAB vēlāk pieņemtu lēmumu par atlīdzības izmaksu no OCTA Garantijas fonda un segtu apdrošinātājam šajā likumā noteiktajā kārtībā aprēķinātās un izmaksātās atlīdzības summu, kā arī izdevumus par atlīdzības lietas nokārtošanai nepieciešamajām darbībām Ministru kabineta noteikumos noteiktajā apmērā:

“Ceļu satiksmes negadījumā cietušās personas varēs vērsties pie sev zināmā apdrošinātāja, lai saņemtu apdrošināšanas atlīdzību, tādā veidā ietaupot gan laiku, gan resursus, jo nebūs jādodas pie nezināma sadarbības partnera.

Vairāki apdrošinātāji ir noslēguši sadarbības līgumu ar LTAB, kas paredz, ka apdrošinātāji pieņem paziņojumus par apdrošināšanas gadījumu un veic visas darbības, lai LTAB vēlāk pieņemtu lēmumu par atlīdzības izmaksu no OCTA Garantijas fonda.

Turpmāk LTAB lietu administrēšanas izdevumu apmērs netiks noteikts LTAB sadarbības līgumā ar apdrošinātājiem, bet to noteiks Ministru kabinets.”

Tas nozīmē, ka grozīti arī Ministru kabineta noteikumi Nr. 195 “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtība”.

Saskaņā ar pārejas noteikumiem arī 36. panta astotā daļa stāsies spēkā 2026. gada 1. jūlijā.

No 1. janvāra arī personām, kurām ir noteikts aktīva lauksaimnieka statuss Lauku atbalsta dienestā, apdrošināšanas maksājums samazināts par 30%

Šobrīd vēl OCTA likuma 14. panta trešā daļa paredz, ka, “apdrošinot traktortehniku vai tās piekabi, kas reģistrēta Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā (VTUA), apdrošinātāja noteiktās apdrošināšanas prēmijas maksājums tiek samazināts par 30%, bet samazinājums nedrīkst pārsniegt 30% no iepriekšējā kalendāra gadā noslēgto apdrošināšanas līgumu vidējās parakstītās apdrošināšanas prēmijas par 12 mēnešu periodu, noslēdzot apdrošināšanas līgumu ar transportlīdzekļa īpašnieku – zemnieku vai zvejnieku saimniecību un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību.

Šajā panta daļā noteiktais apdrošināšanas prēmijas maksājuma samazinājums piešķirams arī lauksaimniecības produkcijas ražotājam – komersantam un fiziskajai personai, ja apdrošinātājam ir iesniegta pašvaldības izziņa par attiecīgajā kalendāra gadā īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā esošo zemes platību, kas tiek izmantota lauksaimniecības produkcijas ražošanai.”

Ar grozījumiem OCTA likuma 14. panta trešā daļa izteikta jaunā redakcijā: “Apdrošinot traktortehniku vai tās piekabi, kas reģistrēta VTUA, apdrošinātāja noteiktās apdrošināšanas prēmijas maksājums tiek samazināts par 30%, bet samazinājums nedrīkst pārsniegt 30% no iepriekšējā kalendāra gadā noslēgto apdrošināšanas līgumu vidējās parakstītās apdrošināšanas prēmijas par 12 mēnešu periodu, noslēdzot apdrošināšanas līgumu ar transportlīdzekļa īpašnieku – zvejnieku saimniecību vai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību, vai personu, kurai apdrošināšanas līguma noslēgšanas brīdī ir noteikts aktīva lauksaimnieka statuss Lauku atbalsta dienestā.”

Vienlaikus saskaņā ar pārejas noteikumiem minētās izmaiņas stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī.

Pašgājējs velosipēds jāreģistrē CSDD, un tam nepieciešama OCTA

Grozījumi OCTA likuma 1. panta pirmās daļas 12. punktu papildina ar “d” apakšpunktu, nosakot, ka arī pašgājējs velosipēds ir transportlīdzeklis, kas reģistrējams Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD). Tas nozīmē, ka arī pašgājējam velosipēdam būs obligāta OCTA.

Vienlaikus saskaņā ar pārejas noteikumiem arī šī tiesību norma stāsies spēkā tikai 2026. gada 1. maijā.

LV portāls jau rakstīja, ka 2025. gada 22. novembrī stājās spēkā grozījumi Ceļu satiksmes likumā, kuri tostarp noteic, ka turpmāk atkarībā no divu riteņu braucamrīka tehniskajiem parametriem velosipēdam līdzīgie braucamrīki ir sadalīti trīs grupās ar atšķirīgu regulējumu dalībai satiksmē: “velosipēds”, “elektrovelosipēds” un “pašgājējs velosipēds”.

Pašgājējs velosipēds ir velosipēds, kas papildus aprīkots ar elektromotoru, kura maksimālā nepārtrauktā nominālā vai lietderīgā jauda nepārsniedz 1000 vatu, kura galvenā funkcija ir palīdzēt mīt pedāļus un kurš atslēdzas, pirms transportlīdzeklis sasniedz ātrumu 25 km/h.

Gan velosipēdu atsevišķo terminu ieviešana, gan atšķirīgie nosacījumi dalībai ar tiem ceļu satiksmē saskaņā ar iepriekšminētajām izmaiņām Ceļu satiksmes likumā stāsies spēkā 2026. gada 1. februārī.

Pēc 2026. gada 1. februāra pašgājēji velosipēdi jāreģistrē (arī tad, ja pašgājējs velosipēds iepriekš brīvprātīgi reģistrēts kā velosipēds) līdz 2026. gada 30. aprīlim. Pēc 2026. gada 30. aprīļa ar nereģistrētiem pašgājējiem velosipēdiem ceļu satiksmē piedalīties aizliegts.

Vienlaikus izmaiņas Ceļu satiksmes likumā paredz, ka no 2026. gada 1. maija par pārvietošanos ar nereģistrētu pašgājēju velosipēdu un OCTA neesamību šādam braucamrīkam varēs piemērot sodu.