Nelegālie operatori aizņem gandrīz trešdaļu no Latvijas azartspēļu tirgus. Kā to mazināt?

Februāra sākumā Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija prezentēja datus par to, kā nozare mainījusies kopš 2007. gada. Pirms gandrīz 20 gadiem lielākā daļa ieņēmumu nāca no azartspēļu automātiem un azartspēļu kazino galdiem, t. i., “zemes” spēlēm, savukārt šobrīd dominē spēles tiešsaistē.

Interaktīvo azartspēļu uzvaras gājiens sākās 2020. gadā, Covid-19 pandēmijas laikā, kad tas veidoja apmēram vienu trešo daļu no visiem nozares ieņēmumiem. Tiešsaistes azartspēļu segments kopš tā laika ir turpinājis augt, pērn ieņemot jau 170,7 miljonus eiro (57%). Salīdzinājumam: no azartspēļu automātiem pagājušogad tika iekasēti 116 miljoni eiro (39%), bet no kazino galdiem – gandrīz 11 miljoni eiro (3%).

Interaktīvo azartspēļu licenču skaits Latvijā kopš 2019. gada ir pieaudzis no astoņiem līdz 19 – visi licenču saņēmēji ir starptautiskie uzņēmumi.

Nelegālo ieņēmumu aplēses

Aģentūras “H2 Gambling Capital” (H2GC) aprīlī prezentētajā pētījumā, kas tapis sadarbībā ar Latvijā licencēto azartspēļu biedrību (LLAB), secināts, ka 2025. gadā azartspēļu ieņēmumi nelicencētajā tirgū Latvijā sasnieguši 62 miljonus eiro. Tas ir par 30 miljoniem vairāk, nekā aģentūra prognozēja 2022. gadā. Toreiz tika lēsts, ka nelicencēto tiešsaistes operatoru ieņēmumi 2025. gadā būs 32 miljoni eiro.

H2GC ir aprēķinājusi, ka ēnu ekonomikas dēļ piecu gadu laikā līdz 2030. gadam Latvijas valsts budžetā no šī segmenta nenonāks apmēram 90 miljoni eiro (nenomaksātie nodokļi).

No 1. aprīļa Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija ir pievienota Valsts ieņēmumu dienestam (VID), kas līdz šim vēl nav aprēķinājis ēnu ekonomikas īpatsvaru azartspēļu nozarē, taču sola tam pievērsties. “Ēnu ekonomikas aprēķinā ietver neiegūto nodokļu likmi. Azartspēļu nodokļu likme ieņēmumiem 2026. gadā ir pieaugusi no 10% līdz 15%. Tā kā aug likme, palielinās arī nodokļos neiegūtā gala summa,” komentē VID Nefinanšu sektora uzraudzības pārvaldes direktore Agnese Rudzīte.

Daudz nelegālo vietņu

Tendence saglabāties samērā augstam ēnu ekonomikas īpatsvaram vērojama ne tikai Latvijā, bet arī citos tirgos, norāda H2GC.

To galvenokārt veicinājusi kriptovalūtu kazino izplatība un tā saukto “skin betting” azartspēļu popularitātes pieaugums, kurā spēlētāji var likt likmes, izmantojot videospēļu virtuālos priekšmetus – “skinus”.

Šīs vietnes 2025. gadā veidoja gandrīz 25% no visas nelicencētā tirgus tīmekļa datplūsmas.

H2GC pētījumā ir konstatējusi, ka Latvijā pieejams vairāk nekā 1000 nelegālo vietņu, no tām ap 900 – angļu valodā, vairāk nekā 250 – krievu valodā, bet 24 – latviešu valodā. Papildus tām daudzi nelegālie operatori izmanto spoguļvietnes, kuras pastāvīgi mainās, tāpēc tajās ir grūti izmērīt aktivitāti.

Uzlabojumi ir, bet lēni

Ko darīt, lai mazinātu nelegālo rūpalu?

2024. gadā intervijā LV portālam LLAB izpilddirektore Līga Līce kā veiksmīgu risinājumu minēja karšu maksājumu bloķēšanu nelicencētajiem operatoriem, kas sadarbībā ar Latvijas Finanšu asociāciju tika panākta 2021. gadā.

“Jā, karšu maksājumu bloķēšana daļēji risina problēmu, tomēr tie, kas vēlēsies, izdomās, kā to apiet,” saka VID pārstāve A. Rudzīte. Viņasprāt, kopā ar asociāciju jāmeklē alternatīvi veidi, kā ar IT rīku palīdzību uziet nelegālās vietnes.

Kopš 2014. gada bloķēti vairāk nekā 4000 nelicencēto azartspēļu tīmekļvietņu.

VID pārstāve vērš uzmanību, ka sešu gadu laikā – no 2019. līdz 2025. gadam – nelegālo operatoru piedāvājuma īpatsvars ir samazinājies par septiņiem procentpunktiem.

“Uzlabojumi ir, bet nelegālais bizness nerūk tik strauji, kā gribētos,” norāda A. Rudzīte. “Interaktīvajā vidē viss ātri mainās – nobloķē vienu, bet pēc īsa laika ir izveidota nākamā tīmekļvietne.” 

Trešdaļa spēlētāju izmanto nelicencētus operatorus

H2GC veiktajā pētījumā par azartspēļu lietotāju paradumiem Latvijā noskaidrots – 30% spēlētāju atzīst, ka izmanto nelicencētus tiešsaistes azartspēļu organizētājus (tikai vai paralēli legālajiem organizētājiem). Tas liecina, ka lielai daļai spēlētāju tā ir apzināta izvēle.

Kā izskatāmies uz citu Eiropas valstu fona? “Valstis var izvēlēties, kā organizēt azartspēļu tirgu. Ir gan monopols, gan brīvais tirgus, kā tas ir Latvijā,” stāsta A. Rudzīte. Vislabākā situācija ir Lielbritānijā, kur 92% nozares esot sakārtota. Latvijā tie ir 72%. Tas ir augstāk par vidējo rādītāju Eiropā.

Salīdzinot ar citām valstīm, situācija Latvijā nav kritiska. “Neesam sliktākie, bet ir vieta uzlabojumiem. Vācijā, piemēram, nozares sakārtotības līmenis ir tikai 40%,” zina teikt VID pārstāve.

Viņa sola, ka nelegālo tiešsaistes azartspēļu apkarošana būs viena no prioritātēm VID darbā, vietņu bloķēšana noteikti tiks iekļauta dienesta plānos.

Aicina līdzsvarot azartspēļu regulējumu

LLAB regulāri vērš uzmanību uz to, ka nozare tiek pārmērīgi ierobežota – tas samazina licencēto operatoru konkurētspēju un var veicināt ēnu ekonomiku.

“Lai azartspēļu jomā nepalielinātos ēnu ekonomika, nepieciešams līdzsvarots licencētās nozares regulējums,” uzsver LLAB izpilddirektore L. Līce.

Arī A. Rudzīte piekrīt, ka nozares pārstāvjos ir jāieklausās. “Nozari regulē deviņi likumi un 27 Ministru kabineta noteikumi. Vai tiešām tas ir vajadzīgs? Manā ieskatā – ne,” saka VID pārstāve.

Viņa norāda uz trim būtiskiem faktoriem, kas situāciju varētu mainīt: “Politiskā griba sakārtot nozari; regulējums, kas nenosmacētu nozari; atļauja izglītot spēlētājus, jo nelegālās azartspēles dažkārt tiek izmantotas aiz nezināšanas.”

No 1. aprīļa atļauta reklāma sporta pasākumos

Viens no ierobežojumiem, pret kuru nozares pārstāvji iebilda, bija pilnīgs azartspēļu reklāmas aizliegums, kura dēļ spēlētājus nevarēja informēt par Latvijā licencētajiem operatoriem un izglītot par nelegālu spēļu vietņu izmantošanas riskiem.

Šogad 1. aprīlī stājās spēkā grozījumi Azartspēļu un izložu likumā, kas ļauj reklamēt licencētu totalizatoru un derību organizētāju reģistrētu figurālo preču zīmi sporta jomā.

L. Līces vērtējumā izmaiņas reklāmas noteikumos ir daļa no samērīga licencētās azartspēļu nozares regulējuma.

Absolūtais reklāmas aizliegums ir viens no iemesliem, kādēļ nozarē saglabājies nemainīgi augsts ēnu ekonomikas īpatsvars.

“Pretstatā nelegālajiem operatoriem, kuru reklāma internetā ir pieejama neierobežoti, reklāmas aizliegums licencētajiem operatoriem liedza informēt spēlētājus par saviem zīmoliem,” skaidro L. Līce.

“Nenosaucot licencēto organizatoru zīmolus, nav iespējams informēt spēlētājus par to, kuras vietnes ir legālas un drošas, atšķirībā no nelegālajām vietnēm, kurās nedarbojas atbildīgas spēles principi un ir milzīgs krāpšanas risks,” uzsver LLAB izpilddirektore.

“Vajag atļaut regulētu azartspēļu reklāmu,” uzskata A. Rudzīte, bet ir jāsabalansē patērētāju aizsardzība, proti, šādas reklāmas nebūtu redzamas “uz katra stūra”, bet tikai sporta pasākumos.

Soda sankcijas par azartspēļu reklāmu līdz šim nav piemērotas

Pirms pusotra gada “Latvijas Radio 1” raidījumā “Atvērtie faili” izskanēja: lai gan azartspēļu reklāma Latvijā ir aizliegta, nozare likumus apejot radoši un reklamējoties ar influenceru palīdzību. Visciešāk ar azartspēļu reklāmām tobrīd bija saistīts Latvijas sports.

Azartspēļu reklāmas kontrole patlaban ir Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārziņā. Līdz šim par azartspēļu reklāmas aizlieguma pārkāpumiem soda sankcijas nav piemērotas, informē PTAC Patērētāju atbalsta, sabiedrības informēšanas un komunikāciju daļas vecākā eksperte Eva Eglīte.

Jāmin, ka 2024. gada rudenī Saeimā tika iesniegti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Reklāmas likumā, kas paredzēja azartspēļu reklāmu kontroli nodot Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai, kura no 1. aprīļa iekļauta VID sastāvā. Likumprojekta anotācijā rakstīts, ka šādas izmaiņas palīdzētu ierobežot nelikumīgu azartspēļu un normatīvajiem aktiem neatbilstošu izložu reklāmu, taču grozījumu virzība ir “apstājusies” par tiem atbildīgajā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Ar IIN apliek dubultā

Ar stingriem kontroles pasākumiem ir grūti pilnībā izskaust nelegālo tirgu, jo trūkst konkurētspējīga licencētā piedāvājuma. Pieprasījumu pēc nelicencētiem azartspēļu pakalpojumiem uztur arī augstās ienākumu nodokļa (IIN) likmes laimestiem, norāda H2GC eksperti.

Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurā pastāv dubultā IIN likme, jo ar nodokli tiek aplikts ne tikai tīrais laimests, bet arī spēlē ieguldīto un laimēto līdzekļu starpība.

Piemēram, ja spēlētājs kazino iemaksā 10 000 eiro, no kuriem pēc spēles pāri paliek 3000 eiro, tad tos apliek ar IIN, jo tiek uzskatīts, ka naudas izmaksas brīdī ir izveidojies laimests. A. Rudzītes vērtējumā tas ir absurds: “Esam vienīgie Eiropā, kuriem ir šāda sistēma. Kā veidojas kapitāla vērtība? Tā ir starpība starp iegādes vērtību un pārdošanas vērtību.”

VID ieskatā šī sistēma būtu jāmaina.