FOTO: Paula Čurkste, LETA.
Lai no 1. aprīļa nodrošinātu Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) pievienošanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID), veikti grozījumi vairākos likumos un ar azartspēļu un izložu nozari saistītajos Ministru kabineta noteikumos.
Izmaiņu mērķis ir efektivizēt valsts pārvaldes resursus un stiprināt azartspēļu un izložu nozares uzraudzības kapacitāti, to integrējot vienotā nodokļu un uzraudzības administrēšanas sistēmā, paziņojumā medijiem uzsver Finanšu ministrija (FM).
Līdz šim azartspēļu nozari uzraudzīja divas FM pārraudzībā esošās iestādes. IAUI nodrošināja normatīvo aktu azartspēļu jomā ievērošanu, azartspēļu organizētāju licencēšanu un uzraudzību. Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) funkcijas attiecībā uz komersantiem, kas Latvijā organizē azartspēles, loterijas un izlozes, bija cieši saistītas ar nodokļu administrēšanu un kontroli, norādīts Azartspēļu un izložu likumprojekta anotācijā.
Šāda uzraudzības sistēma, kaut arī efektīva, radīja papildu noslodzi abām iestādēm, jo katrai no tām atbilstoši savai kompetencei bija jānodrošina gan kontroles, gan administratīvie procesi. Tas prasīja ievērojamus resursus, koordināciju un savstarpēju informācijas apmaiņu, lai nodrošinātu pilnvērtīgu nozares uzraudzību.
Turklāt azartspēļu nozare Latvijā pēdējo gadu laikā piedzīvo būtiskas pārmaiņas. Tradicionālo spēļu zāļu un kazino (zemes azartspēles) darbības apjoms samazinās, turpretī strauji pieaug interaktīvo azartspēļu īpatsvars.
2019. gadā zemes azartspēļu ieņēmumi bija 252,367 miljoni eiro, bet interaktīvo – 54,684 miljoni eiro. Līdz 2024. gadam zemes azartspēļu ieņēmumi saruka par 42% (līdz 145,533 miljoniem eiro), savukārt interaktīvo azartspēļu ieņēmumi palielinājās par 181% un sasniedza 153,911 miljonus eiro.
Tirgus transformācija nozīmē, ka uzraudzības saturs un kompetenču profils ievērojami mainās, respektīvi, tiešsaistes spēļu vide ir tehnoloģiski sarežģītāka, tai nepieciešama augstu kiberdrošības risku pārvaldība, datu apmaiņas kontrole un spēja strādāt ar lieliem digitālās informācijas apjomiem. Līdzšinējā – IAUI kā patstāvīgas iestādes – modelī šie izaicinājumi varēja radīt ierobežojumus efektīvas uzraudzības nodrošināšanā, īpaši interaktīvo azartspēļu un izložu segmentā, akcentēts anotācijā.
Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā paredz, ka visas funkcijas un uzdevumus azartspēļu un izložu jomā, ko veica IAUI, turpmāk īstenos VID.
No 1. aprīļa nozares uzraudzības un kontroles funkcijas veiks divas VID Nefinanšu sektora uzraudzības pārvaldes struktūrvienības. Tas ir, Azartspēļu un izložu uzraudzības daļa risinās licencēšanas, atbilstības un juridiskos jautājumus, bet Azartspēļu un izložu kontroles daļa veiks klātienes, attālināto, tehnisko un finanšu kontroli.
|
Lai IAUI varētu pievienot VID, no 1. aprīļa stājas spēkā grozījumi virknē citu saistīto likumu:
1. aprīlī stājas spēkā FM sagatavotie grozījumi vairākos ar azartspēļu un izložu nozari saistītajos Ministru kabineta (MK) noteikumos, lai nodrošinātu IAUI pievienošanu VID. Grozījumi nepieciešami, lai normatīvajā regulējumā IAUI kā uzraudzības iestādi aizstātu ar VID un nodrošinātu funkciju nepārtrauktu īstenošanu pēc reorganizācijas, skaidro FM.
Plānotie grozījumi pēc būtības nemaina nozares regulējuma saturu – to mērķis ir nodrošināt visu līdzšinējo IAUI funkciju azartspēļu un izložu jomā pāreju VID kompetencē no šī gada 1. aprīļa. Komersantiem un citām iesaistītajām pusēm tas nozīmē, ka līdzšinējā saziņa un pienākumu izpilde turpmāk notiks ar VID kā kompetento iestādi.
No 1. aprīļa stājas spēkā:
Saistībā ar IAUI pievienošanu VID no 1. aprīļa izdoti divi jauni MK noteikumi. Tiesību akti izstrādāti jaunā redakcijā, saglabājot līdzšinējo regulējumu un paredzot tikai tehniskus precizējumus, norāda FM.
Tie ir:
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
“Moneyval” 6. kārtas novērtējuma ziņojums 2026. gada februārī (angliski)
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
NILLTPFN nozīme un sistēmas attīstība
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.
Noderīgi resursi
Informācija par valsts reģistriem klientu izpētes veikšanai atbilstoši NILLTPFN prasībām