Informācija par valsts reģistriem klientu izpētes veikšanai atbilstoši NILLTPFN prasībām

NILLTPFN likums

3. pants. Likuma subjekti

(1) Šā likuma subjekti ir personas, kuras veic saimniecisko vai profesionālo darbību:

1) kredītiestādes;

2) finanšu iestādes;

3) ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti, zvērinātu revidentu komercsabiedrības un nodokļu konsultanti, kā arī jebkura cita persona, kas apņemas sniegt palīdzību nodokļu jautājumos (piemēram, konsultācijas vai materiālu palīdzību) vai rīkojas kā starpnieks šādas palīdzības sniegšanā neatkarīgi no tās sniegšanas biežuma un atlīdzības esības;

4) zvērināti notāri, zvērināti advokāti, citi neatkarīgi juridisko pakalpojumu sniedzēji, kad tie, darbojoties savu klientu vārdā un labā, sniedz palīdzību darījumu plānošanā vai veikšanā, piedalās tajos vai veic citas ar darījumiem saistītas profesionālas darbības sava klienta labā attiecībā uz:

a) nekustamā īpašuma, komercsabiedrības kapitāla daļu pirkšanu vai pārdošanu,

b) klienta naudas, finanšu instrumentu un citu līdzekļu pārvaldīšanu,

c) visu veidu kontu atvēršanu vai pārvaldīšanu kredītiestādēs vai finanšu iestādēs,

d) juridisko personu vai juridisku veidojumu dibināšanu, vadību vai darbības nodrošināšanu, kā arī attiecībā uz juridiskās personas vai juridiska veidojuma dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai nepieciešamo ieguldījumu veikšanu;

5) juridiska veidojuma vai juridiskās personas dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēji;

6) nekustamā īpašuma darījumu starpnieki;

7) izložu un azartspēļu organizētāji;

8) personas, kas sniedz inkasācijas pakalpojumus;

9) citas fiziskās vai juridiskās personas, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu, kultūras pieminekļu, dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu vai cita veida preču tirdzniecību, kā arī ar starpniecību minētajos darījumos vai cita veida pakalpojumu sniegšanu, ja maksājumu veic skaidrā naudā vai skaidru naudu par šo darījumu iemaksā kredītiestādē pārdevēja kontā 10 000 eiro vai lielākā apmērā vai valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā ir ekvivalenta 10 000 eiro vai pārsniedz šo summu, neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas savstarpēji saistītas operācijas;

10) parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji;

11) kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji;

12) personas, kas darbojas mākslas un antikvāro priekšmetu apritē, tos ievedot Latvijas Republikā vai izvedot no tās, glabājot vai tirgojot, tostarp tādas personas, kas šajā punktā paredzētās darbības veic antikvariātos, izsoļu namos vai ostās, ja darījuma vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa ir 10 000 eiro vai lielāka;

13) maksātnespējas procesa administratori.

Papildu kritēriji un/vai izņēmuma gadījumi noteikti NILLTPFN likuma 3. panta 1.¹ –8. daļā.

VADLĪNIJAS

Latvijas Banka ir izstrādājusi vadlīnijas NILLTPFN un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidei un klientu izpētei.

Vadlīniju 3. nodaļa “Klientu izpēte” skaidro klientu izpētes veidus – standarta, vienkāršotā un padziļinātā –, ko piemēro atbilstoši klienta riskam.

Vadlīnijās ir ietverti skaidrojumi un praktiskie piemēri par izpētes pasākumu tvērumu un dziļumu atkarībā no riska, kā arī sniegti skaidrojumi par atsevišķiem klientu izpētes pasākumiem, kuru piemērošanā nepieciešama vienota izpratne par pamatprincipiem.

Apakšnodaļās ar piemēriem ir skaidroti šādi temati:

• klientu izpētei nepieciešamās informācijas apjoms – informācija par zemāka riska klientu būs mazāka apjoma nekā par augstāka riska klientu;
  
  
• klienta izpētei iegūstamās informācijas ieguves veidi un avoti;
  
  
• klientu identifikācija – klātienē un neklātienē;
  
  
• vienkāršotā un padziļinātā klienta izpēte – kad var veikt vienkāršoto klientu izpēti, kādos gadījumos un kā jāveic padziļinātā klientu izpēte;
  
  
• padziļinātās izpētes termiņš;
  
  
• patiesā labuma guvēja noskaidrošana;
  
  
• politiski nozīmīgu personu noteikšana un tām piemērojamais padziļinātās izpētes apjoms;
  
  
• līdzekļu un labklājības izcelsmes pārbaudes prasības;
  
  
• dokumentu glabāšanas prasības;
  
  
• dokumentu glabāšanas termiņš;
  
  
• darījuma attiecību uzraudzības prasības;
  
  
• darījuma attiecību izbeigšanas pamatojuma informācija un finanšu līdzekļu atmaksa klientam, kā arī informācijas sniegšana klientiem.

NILLTPFN likums

5.¹ pants. Likuma prasību izpildei nepieciešamās informācijas pieejamība no Latvijas Republikas informācijas sistēmām

(1) Likuma subjektiem un uzraudzības un kontroles institūcijām šajā likumā noteikto pienākumu izpildei ir tiesības pieprasīt un saņemt no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem tiešsaistes formā ierakstus un ziņas par dalībniekiem un patiesajiem labuma guvējiem, kā arī glabāt un citādi apstrādāt minēto informāciju, lai izvērtētu ziņas par klientu un tā darījuma partneriem un nepieciešamību ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam par aizdomīgu darījumu vai atturēties no aizdomīga darījuma veikšanas, kā arī konstatētu, vai klientam nav pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process vai ierosināts tiesiskās aizsardzības process.

(2) Likuma subjektiem, izņemot šā likuma 41. panta otrajā daļā minētos subjektus, šajā likumā noteikto pienākumu izpildei ir tiesības pieprasīt un par maksu Ministru kabineta noteiktajā apmērā saņemt no Valsts ieņēmumu dienesta reģistriem, Sodu reģistra, Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas, Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra un Fizisko personu reģistra ierakstus un ziņas šā likuma 10. panta pirmās daļas 2. punktā un 41. panta otrās daļas 2., 3., 4., 5., 6. un 7. punktā minētajā apjomā, kā arī glabāt un citādi apstrādāt minēto informāciju.

(3) UKI šajā likumā noteikto pienākumu izpildei ir tiesības pieprasīt un par maksu Ministru kabineta noteiktajā apmērā saņemt no Sodu reģistra, kā arī glabāt un citādi apstrādāt ziņas par uzraugāmo likuma subjektu – fizisko personu –, uzraugāmā likuma subjekta dalībniekiem, patiesajiem labuma guvējiem, augstāko vadību un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgo personu.

(4) Likuma subjekti un UKI, izmantojot Latvijas Republikas informācijas sistēmas saskaņā ar šo likumu, ir atbildīgi par to izmantošanu tikai šajā likumā noteikto pienākumu izpildei.

(5) Lai novērstu iespēju likuma subjektiem un UKI izmantot Latvijas Republikas informācijas sistēmas šajā likumā neparedzētiem mērķiem, likuma subjekti un uzraudzības un kontroles institūcijas dokumentē veiktos pieprasījumus un saņemto informāciju.

(6) Ministru kabinets nosaka maksu par šā panta otrajā un trešajā daļā minētās informācijas saņemšanu un tās iekasēšanas kārtību.