Ienākumu nevienlīdzība ierobežo bērnu iespējas un ietekmē mentālo stāvokli
Latvijā bērnu nabadzības līmenis pakāpeniski samazinās, tomēr ienākumu nevienlīdzība joprojām saglabājas viena no augstākajām Eiropā. To, prezentējot jaunākā barometra pētījuma reprezentatīvo pārskatu, uzsvēra Latvijas Bērnu labklājības tīkla (LBLT) pārstāve Dr. sc. soc. Ieva Skubiņa.
“Bērnu kontekstā tas nozīmē iespēju nevienlīdzību,” paskaidroja I. Skubiņa.
Tā, piemēram, aptaujājot bērnus vecumā no 9 līdz 13 gadiem, to bērnu vidū, kuri savu materiālo labklājību vērtējuši kā zemu, tikai 27% atzīst, ka viņiem netrūkst nevienas no ikdienā svarīgām lietām, piemēram, piemērota apģērba, datortehnikas vai savas istabas. Savukārt starp bērniem ar augstu materiālās labklājības pašvērtējumu tādu atbildi snieguši 79% respondentu.
Īpaši izteikta atšķirība redzama bērnu izjūtās par ģimenes finanšu stabilitāti. Zemas materiālās labklājības grupā tikai 6% bērnu norādījuši, ka neuztraucas par ģimenes finansiālo situāciju, kamēr augstas materiālās labklājības grupā tā atbildējuši visi aptaujātie.
“Bērni saprot, ka viss ir kārtībā, un tas viņu ikdienā noņem būtisku stresu,” komentēja I. Skubiņa.
Katrs desmitais bērns bieži jūtas vientuļš, pieaug arī emocionālās grūtības pusaudžu vidū
Pētījuma dati atklāj satraucošas tendences bērnu emocionālajā pašsajūtā. Aptaujājot bērnus vecumā no 9 līdz 11 gadiem, noskaidrots, ka viens no desmit bērniem vienmēr vai ļoti bieži jūtas vientuļš. Turpretī vecāku bērnu un pusaudžu vidū arvien biežāk novērojamas tādas emocijas kā garlaicība, bailes, nomāktība, dusmas, skumjas un bēdas, bet pozitīvo izjūtu īpatsvars samazinās.
Pētnieki akcentē, ka būtiska bērnu dzīves daļa ir pārcēlusies digitālajā vidē un tas arvien vairāk ietekmē arī viņu emocionālo labsajūtu.
Īpaši satraucoši ir dati par bērniem vecumā no 9 līdz 11 gadiem – ievērojama daļa bērnu atzīst, ka jūtas slikti, jo sociālajos medijos tiek ignorēti vai bloķēti. Tas liecina, ka attiecības digitālajā vidē tieši ietekmē bērnu pašsajūtu kopumā.
Vienlaikus dati atspoguļo, ka bērni mājās lielākoties jūtas fiziski droši. Gan jaunāki bērni, gan pusaudži norāda, ka viņiem patīk būt mājās, viņi tur jūtas brīvi un var paust savu viedokli. Aptaujātie bērni vecumā no 9 līdz 11 gadiem galvenokārt atzīst, ka ģimenē ir cilvēki, kuri par viņiem rūpējas un palīdzēs problēmu gadījumā. Tomēr daļa bērnu snieguši arī kritiskas atbildes, kas liecina par emocionālās drošības trūkumu atsevišķās ģimenēs. Pētnieki uzsver, ka aptaujā, visticamāk, nav sasniegti tā dēvētie “neredzamie bērni”, kuru situācija varētu būt vēl sarežģītāka, tādēļ negatīvo pieredžu īpatsvars realitātē, iespējams, ir lielāks.
Savukārt vecuma grupā no 13 līdz 17 gadiem vērojams, ka vecāki bērniem piešķir arvien lielāku patstāvību un ļauj pašiem pieņemt lēmumus.
Taču viņi retāk palīdz risināt problēmas un mazāk interesējas par bērnu ikdienu. Pētnieku ieskatā minētais kombinācijā ar citiem aptaujā konstatētajiem faktoriem bērnos rada trauksmi.
Neapmierinātība ar skolu vistiešāk ietekmē bērnu labbūtību
“Pēc pētījuma koeficienta aprēķina secinām, ka tieši neapmierinātība ar skolu visbūtiskāk ietekmē visu bērnu labbūtību,” norādīja LBLT pārstāve I. Skubiņa.
Pētījuma dati ataino pretstatu starp jaunāko bērnu un pusaudžu attieksmi pret skolu. Jaunāki bērni skolu kopumā vērtē pozitīvi, taču, pieaugot vecumam, palielinās arī neapmierinātība.
“Jo vecāks bērns paliek, jo vairāk skola kļūst par pienākumu, nevis vietu, kur viņš jūtas labi,” paskaidroja I. Skubiņa.
Lai gan vairums skolēnu jūtas droši skolā un uzskata, ka nepieciešamības gadījumā skolotāji palīdzēs, gandrīz ceturtā daļa bērnu par to nav pārliecināti. Tāpat sarūk bērnu skaits, kuri domā, ka skolotāji viņus uzklausa un ciena. Aptaujā tiek norādīts arī uz skolotāju bargu attieksmi, bulingu un citām sarežģītām attiecībām skolā.
Turpretī kā pozitīvs piemērs bērnu mentālajai labbūtībai akcentēta interešu izglītība.
Pētījums atspoguļo, ka tieši interešu izglītības nodarbībās bērni visbiežāk piedzīvo pozitīvu novērtējumu, saņem atbalstu un izjūt piederību, kas krietni uzlabo viņu emocionālo pašsajūtu.
Bērnu aizsardzības centrs uzsācis kampaņu bērnu drošībai un labbūtībai
Arī Bērnu aizsardzības centra (BAC) un Bērnu un pusaudžu resursu centra 2024. gadā veiktā aptauja ataino – kopš 2017. gada bērnu emocionālā pašsajūta ir pasliktinājusies. Proti, samazinājies bērnu īpatsvars, kuri bieži vai vienmēr jūtas priecīgi, mierīgi, enerģiski un par sevi pārliecināti. Savukārt ievērojami pieaudzis to bērnu skaits, kuri nereti izjūt satraukumu, dusmas, nomāktību, garlaicību un vientulību.
Turklāt dati rāda, ka deviņi no desmit vecākiem izmantojuši bērnu emocionālu sodīšanu, 26% ģimeņu bērni joprojām tiek sodīti fiziski, bet katrs ceturtais vecāks nezina, kā risināt bērna uzvedības problēmas.
Lai pievērstu uzmanību tam, cik svarīga bērnu drošībai, pašsajūtai un veselīgai attīstībai ir vecāku rīcība ikdienā, BAC uzsācis kampaņu “Maza Tava rīcība = bērnam liela drošība”.
Tās laikā tiks publicēti gan vecāku pieredzes stāsti, gan noderīgi materiāli, kā rīkoties dažādās situācijās. Piemēram, ko darīt, ja bērnam nepieciešama palīdzība, kur meklēt palīdzību, kā runāt ar bērnu sarežģītā situācijā u. c. materiāli.
Kampaņas norisei iespējams sekot līdzi BAC Facebook.com kontā, kā arī tīmekļvietnē atbalstsberniem.lv.
