|
Šo apskatu mērķis nav vērtēt, vai solījumi ir patiesi vai nepatiesi. Tajos apkopots, kā partijas formulē prioritātes, cik konkrēti tās apraksta savas ieceres un kur redzamas būtiskākās politiskās atšķirības. Ar partiju programmām un kandidātu sarakstiem pilnā apjomā iespējams iepazīties Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā šeit: https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidatu-saraksti/. |
Demogrāfiju un tieši dzimstības veicināšanu priekšvēlēšanu programmās kā būtisku valsts nākotnes jautājumu izcēlusi lielākā daļa politisko spēku. Taču piedāvātie risinājumi atšķiras – no lieliem vienreizējiem pabalstiem un nodokļu atlaidēm līdz mājokļu politikai, bērnu aprūpei, neauglības ārstēšanai, tēvu iesaistei un atbalstam vecākiem bērna kopšanas laikā. Vairākas partijas demogrāfijas politiku papildina ar reemigrācijas pasākumiem, bet atsevišķi politiskie spēki dzimstības jautājumu tieši saista ar tradicionālās ģimenes stiprināšanu.
KOPSAVILKUMS: partiju piedāvājums demogrāfijas politikas jomā
5000 eiro par jaundzimušo un citi lieli finansiāli solījumi
Viena no redzamākajām atšķirībām partiju programmās ir apsolīto līdzekļu apjoms, kas paredzēts tieši ģimenes budžeta atbalstam. Jāatzīmē, ka partijas nenorāda, no kādiem resursiem dāsnos solījumus paredzējušas finansēt.
“Ieviesīsim 5000 eiro pabalstu par katru jaundzimušo bērnu,” sola “Latvija pirmajā vietā”. Partija arī vēlas saglabāt Goda ģimenes statusu uz mūžu vecākiem, kuri audzina vai jau izaudzinājuši trīs un vairāk bērnus, bērna kopšanas atvaļinājumu ieskaitīt darba stāžā un pilnībā no valsts budžeta apmaksāt neauglības ārstēšanu, kā arī māti atbrīvot no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), ja ģimenē aug vismaz divi nepilngadīgi bērni. Tāpat partija piedāvā īpašu mehānismu ģimeņu mājokļu atbalstam – bērnu dzimstības veicināšanas fondu, kurā līdzekļi tiktu iegūti no pastāvīgās uzturēšanās atļauju programmas investoru ziedojumiem.
Arī “Gobzema saraksts” paredz 5000 eiro vienreizēju pabalstu par katra bērna piedzimšanu. Latvijas pilsoņu ģimenēm ar bērniem tiek piedāvāts ievērojams ikmēneša ģimenes valsts pabalsts. Par bērnu vecumā līdz diviem gadiem – 1000 eiro, par vienu bērnu no divu gadu vecuma – 100 eiro, par diviem bērniem no divu gadu vecuma – 300 eiro (150 eiro par katru bērnu); par trīs bērniem no divu gadu vecuma – 900 eiro (300 eiro par katru bērnu), par četriem un vairāk bērniem – 400 eiro par katru bērnu. Šī partija sola daudzbērnu ģimenēm atcelt IIN un sniegt valsts un pašvaldību pakalpojumus bez rindas.
“Celsim ģimenes valsts pabalstu: par vienu bērnu – 100 EUR, par diviem – 300 EUR, par trim un vairāk – 600 EUR,” sola arī Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–”Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – “Nacionālā apvienība”).
“Progresīvie” ir gatavi palielināt ģimenes valsts pabalstu un vienkāršot pieteikšanos atbalstam pēc bērna piedzimšanas. Partija paredz sociālās iemaksas bērna kopšanas atvaļinājuma laikā un mērķētu atbalstu viena vecāka ģimenēm.
“Zaļo un Zemnieku savienība” piedāvā mazāku, taču joprojām iespaidīgu bērna piedzimšanas pabalstu – programmā izvirzīts mērķis līdz 2030. gadam to palielināt līdz 2000 eiro. Līdzās tam paredzēta medicīniskās apaugļošanas pieejamības paplašināšana un pabalstu, kā arī nodokļu atlaižu programmas ģimeņu drošībai.
Savukārt politisko partiju apvienība “Saskaņas Centrs” sola bērna piedzimšanas pabalstu palielināt līdz 1000 eiro, bet par otro bērnu valsts pabalstu pieckāršot salīdzinājumā ar pašreizējo apmēru.
Partija “Stabilitātei!” piedāvā visaptverošu dzimstības veicināšanas programmu, kas veidota no trim elementiem – finansiāla atbalsta ģimenēm, mājokļu pieejamības uzlabošanas un bērnu aprūpes pakalpojumu attīstības. Partija sola arī palielināt atbalstu jaunajām ģimenēm un daudzbērnu vecākiem.
Sola mazināt finansiālo slogu ģimenei
Daļa politisko spēku demogrāfijas problēmu risināšanā vairāk uzsver nevis vienreizēju maksājumu, bet gan ģimenes izdevumu samazināšanu ilgākā laika posmā.
Partija “Mēs mainām noteikumus” piedāvā palielināt IIN atvieglojumu par katru apgādībā esošu bērnu līdz 500 eiro mēnesī, kā arī noteikt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nulles likmi pirmā mājokļa iegādei jaunos projektos.
“Suverēnā vara” / Apvienība “Jaunlatvieši” piedāvā ģimenes valsts pabalstu par katru bērnu noteikt vienas ceturtdaļas apmērā no minimālās algas, dubultot atvieglojumus par apgādājamajiem viena vecāka ģimenēs un kompensēt mazāko algu saņēmējiem neizmantotos atvieglojumus par apgādājamajiem. Tāpat šī partija piedāvā iespēju vecākiem būt kopā ar bērnu līdz trīs gadu vecumam, saņemot valsts atbalstu, kā arī nodrošināt adoptētājiem elastīgu valsts apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu neatkarīgi no bērna vecuma un piešķirt daudzbērnu ģimenēm, adoptētājiem un ģimenēm, kuras audzina bērnu ar invaliditāti, Goda ģimenes statusu uz mūžu.
Veidot ģimenēm draudzīgu un dzimstību veicinošu politiku, mazinot ekonomiskos šķēršļus bērnu audzināšanai, sola “JKP Jaunā konservatīvā partija”.
Mājoklis – viens no centrālajiem demogrāfijas jautājumiem
Mājokļu pieejamība priekšvēlēšanu programmās atkārtojas kā viens no priekšnosacījumiem, lai jaunas ģimenes varētu lemt par labu bērnu laišanai pasaulē.
“Piešķirsim 15 000 EUR valsts grantu hipotekārā kredīta dzēšanai par katru bērnu,” vēsta “Nacionālā apvienība”. Šī partija sola valsts garantētu kredītu jaunajām ģimenēm bez pirmās iemaksas un energoefektīvus, zemas īres vai nomas-izpirkuma mājokļus ģimenēm ar bērniem.
“Atbalstīsim jaunās un daudzbērnu ģimenes ar mājokļa grantiem, valsts garantijām un īres mājokļu programmām, sola “Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” (turpmāk – “Apvienotais saraksts”).
Arī “Latvijas attīstībai” ilgtermiņa ģimeņu politiku saista ar mājokļu pieejamību. Partija uzsver nepieciešamību vienlaikus nodrošināt kvalitatīvu pirmsskolas un skolas izglītību un iespēju savienot darbu ar ģimenes dzīvi.
“Progresīvie” piedāvā paplašināt atbalstu jauniešiem un jaunajām ģimenēm mājokļa iegādei, īrei un pirmajai iemaksai, kā arī veidot pieejamu īres mājokļu fondu.
Savukārt “Zaļo un Zemnieku savienība” paredz īpašu reģionu mājokļu programmu, īpaši jaunajām un daudzbērnu ģimenēm, un atbalstu hipotekāro maksājumu sloga mazināšanai.
Partija “Austošā Saule Latvijai” sola elastīgu mājokļu politiku ģimenēm ar bērniem.
Bērna kopšanas laiks, atbalsts strādājošiem vecākiem
Vairākas partijas uzmanību pievērš tam, kas notiek ar ģimenes ienākumiem pēc bērna piedzimšanas.
“Apvienotais saraksts” sola nodrošināt iespēju strādāt bērna kopšanas laikā, nezaudējot bērna kopšanas pabalstu. Tas ir risinājums vecākiem, kuri vēlas pakāpeniski atgriezties darba tirgū, neatsakoties no valsts atbalsta.
Savukārt “Zaļo un Zemnieku savienība” strādājošajiem vecākiem piedāvā pabalstu 100% apmērā no aprēķinātās pabalsta summas.
“Nodrošināsim, ka ģimenes ienākumi bērna pirmajos 18 mēnešos nav zemāki par iepriekšējo vidējo līmeni,” sola “Nacionālā apvienība”. Partija arī piedāvā palielināt bērna kopšanas pabalstu līdz 600 eiro ar ikgadēju indeksāciju.
Savukārt “Suverēnā vara” / Apvienība “Jaunlatvieši” ir gatava nodrošināt iespēju vienam no vecākiem būt kopā ar bērnu līdz trīs gadu vecumam, saņemot valsts atbalstu.
“Saskaņas Centrs” sola paplašināt bērnudārzu pieejamību bērniem līdz trīs gadu vecumam.
Tēvs kā līdzvērtīgs bērna aprūpētājs
“Nacionālās apvienības” programmā atsevišķa uzmanība pievērsta tēva lomai ģimenē. Partija sola paplašināt tēvu paternitātes atvaļinājumu un veicināt bērna kopšanas atvaļinājuma sadalīšanu starp abiem vecākiem, kā arī īstenot informatīvas kampaņas tēvu aktīvākai iesaistei bērnu audzināšanā.
“Jaunā Vienotība” demogrāfijas politiku arī skata plašāk nekā tikai finansiālu pabalstu sistēmu, vēstot: “Demogrāfijas politiku veidosim kā rūpes par stiprām ģimenēm, grūtniecību, dzemdībām, bērnu veselību, neauglības ārstēšanu, vecāku psihisko veselību, tēvu iesaisti, bērnu aprūpi, darba un privātās dzīves līdzsvaru.”
Pensija kā atalgojums par bērnu audzināšanu
Vairākas partijas mēģina demogrāfisko politiku sasaistīt arī ar vecumdienu nodrošinājumu, tādējādi bērnu audzināšanu padarot par ilgtermiņā finansiāli novērtējamu ieguldījumu.
“Suverēnā vara” / Apvienība “Jaunlatvieši” piedāvā vecākiem, kuri audzina bērnu ar invaliditāti, piešķirt tiesības uz vecuma pensiju desmit gadus agrāk.
Īpaši iespaidīgs ir “Austošās Saules Latvijai” priekšlikums. Partija sola par katru bērnu Latvijas pilsonei pēc bērna piedzimšanas piešķirt 20 000 eiro pirmā pensiju līmeņa kapitālā un ieskaitīt bērna kopšanas laiku darba stāžā.
Arī “Apvienotais saraksts” sola fiskāli atbildīgi sasaistīt pensiju sistēmu ar bērnu audzināšanu, atzīstot vecāku ieguldījumu un vienlaikus nesagraujot sistēmas ilgtspēju.
Demogrāfija kā ģimenes vērtību jautājums
Atsevišķu partiju programmās dzimstības veicināšana izcelta ne tikai kā sociālekonomisks jautājums, bet arī saistībā ar tradicionālu ģimenes modeli un vērtībām.
“Latvija pirmajā vietā” savu ģimeņu politiku balsta uz bērnu dzimstības veicināšanu un kristīgajām vērtībām. Partija sola arī Satversmē nostiprināt “dabiskas ģimenes” definīciju, kurā tēvs ir vīrietis un māte – sieviete.
“Suverēnā vara” / Apvienība “Jaunlatvieši” vēlas pieņemt ģimenes stiprināšanas likumu un popularizēt ģimenes vērtības. Tās programmā arī paredzēts nepieļaut, partijas formulējumā, “ģimenes vērtības graujošu ideoloģiju” izglītībā, medijos un likumdošanā.
“Radīsim apstākļus tautsaimnieciskam uzplaukumam, noņemsim birokrātisko un nodokļu slogu, ļaujot ģimenei pašai būt par savu bērnu drošības un tikumisko pamatu,” sola partija “Mēs mainām noteikumus”.
Savukārt partija “Austošā Saule Latvijai” demogrāfiju sasaista ar latviešu tautas ataudzi, patriotismu un ģimenes vērtībām un sola veicināt ģimenes vērtības, lai sasniegtu summāro dzimstības koeficientu vismaz 2,1 apmērā. Partija vēlas pārtraukt tādu starptautisko un nacionālo dokumentu darbību, kas grauj ģimenes un bioloģiskā dzimuma jēdzienus.
Savukārt “JKP Jaunā konservatīvā partija” vēsta: “Mūsu mērķis ir droša un pārtikusi valsts, kurā cilvēki vēlas dzīvot, strādāt un audzināt bērnus.”
SOLĪTS MAKĀ NEKRĪT
Par politisko folkloru kļuvušais teiciens – “Nu kā var nesolīt?” – var raisīt smaidu, bet vienlaikus ilustrē pavisam normālu politisko procesu pirms vēlēšanām. Tāpēc daudz kas ir atkarīgs no gudriem un prasīgiem vēlētājiem, kuru ziņā ir vērtēt, vai solījumus ir iespējams īstenot, un pieprasīt rezultātu.
Uzrunājot politikas pētniekus, LV portāls ir sagatavojis īsu ceļvedi, ko vērtēt partiju priekšvēlēšanu programmās.
→ Kas tev pašam ir vissvarīgākais?
Ir saprotams, ka ne visi Saeimā risināmie jautājumi vēlētāju interesē. Katrs var izvērtēt, kas pašam šķiet vissvarīgākais. Vai tā ir valsts drošība? Ārpolitika? Izglītība? Zinātne? Veselības aprūpe? Migrācijas politika? Klimata pārmaiņas un Zaļais kurss?
Partiju nostāja šajos jautājumos var būt gana atšķirīga.
Turklāt arī programmā neminētais atklāj daudz būtiska. Ja partija plaši raksta par vienu nozari, bet gandrīz neko nemin par citām valstij svarīgām jomām, tad tas var liecināt ne tikai par šīs partijas prioritātēm, bet arī tēmām, par kurām tai nav viedokļa vai kuras tā uzskata par mazsvarīgām, pārāk neērtām.
Vai tas atbilst tavām vērtībām?
→ Vai solītais ir paveicams?
Ja turpini iedziļināties priekšvēlēšanu programmu solījumos, tad ir vērts vēsu prātu apdomāt, vai tie ir izpildāmi. Vai solītais nav deklaratīvas frāzes un nodomi “atbalstīt”, “veicināt”, “attīstīt” netiek pausti bez konkrētības, kā tieši iecerēto paveikt un kur tiks rasts finansējums?
Jāatceras, ka ļoti vienkārši risinājumi sarežģītām problēmām ir raksturīgi populistiskajai retorikai, kam reti seko reāls problēmas atrisinājums, bet, gluži otrādi, mēdz būt arī nevēlami “blakus efekti”.
→ Vai kandidāti ir kompetenti valsts pārvaldes un likumdošanas jautājumos?
Saeimā ievēlētie politiķi turpmākajos gados pārstāvēs Latvijas valsti staprtautiski, pieņems lēmumus par valsts drošību, izstrādās likumus un reformas, kas vistiešākajā veidā var ietekmēt arī tavu dzīvi. Tāpēc ir vērts pievērst uzmanību tam, vai partiju izvirzīto kandidātu izglītība, līdzšinējā pieredze un reputācija ir gana atbilstoša, lai šo cilvēku rokās nodotu tādu atbildību un varu.
→ Vai vārdi atbilst darbiem?
Daudzi kandidāti darbojas politikā un valsts pārvaldē jau ilgu laiku. Tas ļauj secināt, vai viņu vārdi un solījumi atbilst darbiem.
Kā politiķi iepriekš balsojuši par jautājumiem, kurus tagad sola mainīt? Vai pašreizējā programma saskan ar viņu iepriekšējo rīcību?
Politiķi mēdz aizbildināties, ka darbība koalīcijā nav devusi iespēju īstenot visas pirms vēlēšanām paustās ieceres. Taču arī tad ir iespējams vērtēt, cik aktīvs iepriekš pausto nodomu īstenošanā bijis konkrētais politiskais spēks. Vai tas nav rīkojies pretrunā solītajam un ir centies paskaidrot sabiedrībai savu rīcību?
Visbeidzot: kāda ir politiķa reputācija? Vai viņa līdzšinējā rīcība apliecina nesavtīgu darbu savas tautas un valsts labā?



