“Bāzes pensiju” varētu ieviest no nākamā gada

Ņemot vērā demogrāfiskās tendences valstī, prognozējams, ka turpinās samazināties strādājošo personu īpatsvars attiecībā pret pensijas vecuma iedzīvotājiem. Tas varētu radīt lielāku slogu sociālās apdrošināšanas sistēmai un negatīvi ietekmēt pensiju apmēru.

Jau šobrīd atbilstoši informatīvajā ziņojumā “Par bāzes pensijas attīstības iecerēm” norādītajam kopējais vecuma pensijas atvietojuma līmenis Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Tā, piemēram, 2014. gadā tas svārstījās ap 45% no bruto algas, kāda saņemta pirms došanās pensijā, un tiek prognozēts, ka 2062. gadā tas varētu sasniegt vien 34,1% no bruto algas. 

Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka pensiju sistēmas 2. un 3. līmenis daļēji mazina demogrāfisko rādītāju ietekmi uz pensiju lielumu, tomēr tie ir pakļauti finanšu riskiem.

Ievērojot minēto, secināts, ka pensijas vecuma iedzīvotāju atbalstam nepieciešams ieviest papildu mehānismus, kas nebūtu atkarīgi no demogrāfijas rādītājiem vai valsts ekonomiskās attīstības cikliem, tomēr vienlaikus motivētu cilvēku aktīvu iesaistīšanos darba tirgū.

Izmaiņas iecerēts ieviest pakāpeniski

Šobrīd spēkā esošais regulējums paredz piemaksas pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim.

Taču, lai nodrošinātu taisnīgumu pret visiem vecuma pensijas saņēmējiem, “bāzes pensijas” ieviešana paredz, ka piemaksa pie pensijas būtu arī par nostrādātajiem gadiem no 1996. gada 1. janvāra. Vienlaikus iecerēts paaugstināt piemaksu par stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim.

Šāda atbalsta finanšu avots ir valsts pamatbudžets jeb vispārējie nodokļi. Tāpēc, lai neradītu pārmērīgu finansiālu slogu valsts pamatbudžetā, piemaksas apmēra palielināšana un jaunas piemaksas ieviešana uzsākama pakāpeniski.

Ziņojumā, atsaucoties uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem, minēts, ka viszemākās pensijas Latvijā ir personām vecumā no 85 gadiem. Līdz ar to “bāzes pensijas” ieviešanu iecerēts uzsākt tieši ar šo paaudzi.

Iespējamās piemaksas apmērs

Saskaņā ar ziņojumu no 2027. gada 1. janvāra piemaksa par stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim varētu būt 0,51 eiro par vienu stāža gadu, bet par darba stāžu no 1996. gada 1. janvāra – 2,34 eiro par katru nostrādāto darba gadu. 

Tā kā piemaksa katru gadu oktobrī tiek indeksēta, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50% no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem, piemaksas apmērs par vienu stāža gadu katru gadu palielinātos.

Paredzēts, ka ik pēc trīs gadiem pa piecu gadu kohortām tiktu paplašināts personu loks, kam piešķirama piemaksa pie pensijas, līdz tiktu sasniegti visi pensiju saņēmēji.

Izdevumi piemaksām 2027. gadā varētu veidot 0,03% no IKP. Savukārt 2051. gadā – jau 0,9% no IKP.

Sākumā bija izvirzīti četri “bāzes pensijas” ieviešanas varianti

Iecere ieviest “bāzes pensiju” tikusi apspriesta jau vairākus gadus. 2022. gadā Labklājības ministrija savu koncepciju iesniedza valdībā, taču tā netika virzīta turpmākai izskatīšanai.

No jauna plāns tika aktualizēts 2025. gadā, kad Labklājības ministrija nāca klajā ar četriem “bāzes pensijas” variantiem, nosakot tās ieviešanu no 2029. gada.

Pirmais variants paredzēja ieviest piemaksu par katru apdrošināšanas stāža gadu.

Otrais variants – piemaksu no 2029. gada par stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim un piemaksu no 2032. gada par stāžu no 1996. gada 1. janvāra.

Savukārt trešais variants paredzēja visiem pensijas saņēmējiem “bāzes pensiju” noteikt 6% vērtībā no ienākumu mediānas, apmēru pakāpeniski paaugstinot, līdz 2038. gadā tas sasniegtu 22% no ienākumu mediānas.

Bet ceturtais variants noteica no 2029. gada visiem “bāzes pensiju” aprēķināt 22% apmērā no ienākumu mediānas.