Labdien! Esmu strādājusi Latvijā vairāk nekā desmit gadu, tagad ir iespēja gadu strādāt Spānijā, ko arī apsveru. Taču tas, par ko īsti neesmu droša, – kas notiek, ja, esot prombūtnē, iestājas grūtniecība (plānojam bērniņu), bet atgriežos Latvijā pirms dzemdībām? Vai un kāds pabalsts man pienākas/nepienākas? Kā tas tiktu aprēķināts?
Tiesības uz maternitātes pabalstu ir sievietei, kura saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” ir sociāli apdrošināta Latvijā, tātad ir darba ņēmēja vai pašnodarbināta apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienā. Maternitātes pabalstam tā ir diena, ar kuru sākas grūtniecības atvaļinājums un ir izsniegta darbnespējas lapa B.
Lai būtu tiesības saņemt maternitātes pabalstu, valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) jābūt veiktām ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā vai sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu periodā pirms mēneša, kurā sācies grūtniecības atvaļinājums.
Ja dosieties strādāt uz Spāniju un būsiet tur sociāli apdrošināta, izšķiroši ir tas, kurā valstī apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīdī būsiet sociāli apdrošināta, nevis fakts, ka iepriekš ilgstoši strādāts Latvijā.
Konkrētajā situācijā iespējami vairāki scenāriji. Ja pirms grūtniecības atvaļinājuma sākuma atgriežaties Latvijā un atkārtoti uzsākat darbu, jums var rasties tiesības uz Latvijas maternitātes pabalstu. Nosakot, vai ir izpildīts minimālais VSAOI veikšanas periods, Latvija var ņemt vērā arī Spānijā uzkrātos apdrošināšanas periodus atbilstoši Eiropas Savienības sociālās drošības koordinācijas regulām. Tomēr būtiski, ka maternitātes pabalsta apmēru aprēķinās no Latvijā reģistrētās apdrošināšanas iemaksu algas, nevis Spānijā saņemtās darba samaksas.
Maternitātes pabalstam vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķina par 12 kalendāro mēnešu periodu, kas beidzas divus mēnešus pirms tā mēneša, kurā sākas grūtniecības atvaļinājums (izsniegta darbnespējas lapa sakarā ar grūtniecību). Ja kādā no 12 kalendāro mēnešu aprēķina perioda daļām nav bijusi reģistrēta apdrošināšanas iemaksu alga, jo persona nav bijusi darba ņēmēja vai pašnodarbināta Latvijā, tad par šo periodu vidējo apdrošināšanas iemaksu algu nosaka 70 procentu apmērā no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. 2026. gadā tie ir 1041,44 eiro mēnesī (70 procenti no 1487,77 eiro).
Līdz ar to, ja persona vienu gadu strādā Spānijā, pēc tam atgriežas Latvijā un nostrādā tikai dažus mēnešus pirms grūtniecības atvaļinājuma sākuma, maternitātes pabalsta apmērs būs atkarīgs no Latvijā reģistrētās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina periodā.
Savukārt, ja grūtniecības atvaļinājums sākas laikā, kad joprojām esat sociāli apdrošināta Spānijā, tiesības uz Latvijas maternitātes pabalstu nerodas, pat ja pirms dzemdībām atgriežaties Latvijā.
Vecāku pabalstu par bērnu, kurš pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā, var saņemt sociāli apdrošināta persona, kura pabalsta piešķiršanas dienā ir darba ņēmējs vai pašnodarbinātais Latvijā.
Lai būtu tiesības saņemt vecāku pabalstu, VSAOI jābūt veiktām vismaz trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā vai sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums (diena, ar kuru tiek piešķirts vecāku pabalsts).
Tiesības uz vecāku pabalstu ir arī sievietei, kura pabalsta piešķiršanas dienā nav nodarbināta, bet kurai par šo bērnu ir bijis piešķirts maternitātes pabalsts. Tādā gadījumā tiesības uz vecāku pabalstu saglabājas arī tad, ja obligātās iemaksas ir veiktas īsāku laika periodu, nekā ir noteikts vispārīgajā kārtībā.
Tātad, ja noteiktu laiku strādāsiet citā Eiropas Savienības dalībvalstī un vēlāk, tas ir, pirms grūtniecības atvaļinājuma sākuma, atgriezīsieties darbā Latvijā, jums var rasties tiesības uz Latvijas maternitātes pabalstu un pēc tam arī uz vecāku pabalstu, ja ir izpildīti normatīvajos aktos noteiktie nosacījumi. Turpretī, ja apdrošināšanas gadījums maternitātes pabalstam iestājas laikā, kad esat sociāli apdrošināta citā Eiropas Savienības dalībvalstī, tiesības uz maternitātes pabalstu vērtējamas saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem un Eiropas Savienības sociālās drošības koordinācijas noteikumiem. Tiesības uz vecāku pabalstu ietekmēs tas, vai tā piešķiršanas dienā būs izpildīti Latvijas normatīvajos aktos noteiktie nosacījumi.
Ņemot vērā, ka tiesības uz pabalstiem ir atkarīgas no apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīdī pastāvošajiem faktiskajiem apstākļiem, aicinām vērsties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA), ja aprakstītā situācija kļūs aktuāla. Izvērtējot konkrēto gadījumu, būs iespējams sniegt precīzu informāciju par tiesībām uz pabalstiem un to aprēķināšanu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!