FOTO: Magnific.
Tuvojoties skolēnu vasaras brīvlaikam, aktuāls var kļūt jautājums par nepilngadīgo nodarbinātības iespējām. Lai gan Darba likums paredz, ka nodarbināt bērnus drīkst jau no 13 gadu vecuma, regulējums attiecībā uz bērnu un pusaudžu nodarbinātību atšķiras. Skaidrojam galvenās atšķirības bērnu un pusaudžu nodarbinātībā, kā arī darba samaksas un nodokļu piemērošanas kārtību.
Darba likums pieļauj algotā darbā nodarbināt bērnus, kas sasnieguši 13 gadu vecumu. Darba likuma izpratnē bērns ir persona no 13 līdz 15 gadu vecuma sasniegšanai vai arī persona līdz 18 gadu vecumam, ja tā turpina iegūt pamatizglītību. Savukārt persona no 15 līdz 18 gadu vecumam uzskatāma par pusaudzi. Abām minētajām nepilngadīgo grupām nodarbinātības prasības atšķiras.
Darba likums noteic, ka bērni drīkst būt nodarbināti no mācībām brīvajā laikā (piemēram, skolas brīvlaikā) tikai gadījumā, ja viens no vecākiem (vai aizbildnis) devis tam rakstveida piekrišanu.
Darba devējam atļauts bērnus nodarbināt vieglā, bērna drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai nekaitīgā darbā. Konkrētāk par nodarbinātības veidiem skaidrots Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 10 “Noteikumi par darbiem, kuros atļauts nodarbināt bērnus vecumā no 13 gadiem”. Tā, piemēram, saskaņā ar MK noteikumiem bērnus atļauts nodarbināt dārzu ravēšanā, ražas novākšanā, laukumu un skvēru sakopšanā, kantoru, viesnīcu, kafejnīcu un citu līdzīgu telpu uzkopšanā, kurjera darba veikšanā, preču iesaiņošanā un iepakošanā, pārtikas un nepārtikas preču pārdošanā uz ielām u. c.
Izņēmuma gadījumā ar vecāka vai aizbildņa rakstveida piekrišanu un Valsts darba inspekcijas (VDI) atļauju bērnu kā izpildītāju var nodarbināt kultūras, mākslas, sporta un reklāmas pasākumos, ja šāda nodarbināšana nav kaitīga bērna drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai. Plašāk par kārtību bērnu nodarbināšanai kultūras, mākslas, sporta un reklāmas pasākumos izklāstīts MK noteikumos Nr. 205 “Kārtība, kādā tiek izsniegtas atļaujas bērnu – izpildītāju – nodarbināšanai kultūras, mākslas, sporta un reklāmas pasākumos, kā arī atļaujā ietveramie ierobežojumi”.
Pusaudžus vecumā no 15 līdz 18 gadiem atļauts nodarbināt bez vecāka vai aizbildņa rakstveida atļaujas. Vienlaikus Darba likums paredz darba devēja pienākumu pirms darba līguma noslēgšanas informēt pusaudža vecākus vai aizbildni par darba vides riska novērtējumu un darba aizsardzības pasākumiem attiecīgajā darba vietā.
Atšķirībā no bērniem pusaudžu nodarbinātības iespējas netiek konkrēti noteiktas, tomēr regulējumā noteikts, kādus darbus pusaudži nedrīkst veikt.
Saskaņā ar Darba likumu pusaudžus aizliegts nodarbināt darbos īpašos apstākļos, kas saistīti ar paaugstinātu risku viņu drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai. MK noteikumos Nr. 206 “Noteikumi par darbiem, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, un izņēmumi, kad nodarbināšana šajos darbos ir atļauta saistībā ar pusaudža profesionālo apmācību” papildus precizēts, kādus darbus pusaudžiem nav ļauts veikt.
Piemēram, pusaudži nedrīkst būt nodarbināti darbā, kas pielīdzināms ugunsbīstamam un sprādzienbīstamam darbam; kurš tieši saistīts ar pastāvīgu smaguma pārnēsāšanu vai pārvietošanu, ja tas pārsniedz 10 kg (zēniem) un 4 kg (meitenēm); darbā azartspēļu organizēšanas vietās; darbā, kura tempu nosaka mehānismi un par kuru tiek maksāta akorda alga u. c.
Turpat arī noteikti izņēmuma gadījumi atsevišķiem darbiem, kurus atļauts strādāt, ja pusaudzim ir attiecīgā specialitāte un kvalifikācija. Piemēram, piemītot konkrētām prasmēm vai zināšanām, atļauts veikt darbu, kas tieši saistīts ar drukāšanu (iespiešanu); gaļas un tās produktu vai zivju un to produktu pārstrādi un konservēšanu; mežizstrādi u. c.
Darba likums paredz, ka personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, tiek noteikta piecu dienu darba nedēļa.
Bērnus skolēnu brīvlaikā nedrīkst nodarbināt ilgāk par četrām stundām dienā un vairāk par 20 stundām nedēļā, bet pusaudžus – ilgāk par septiņām stundām dienā un vairāk par 35 stundām nedēļā.
Ja nepilngadīgais vienlaikus tiek nodarbināts pie vairākiem darba devējiem, darba laiks summējas.
Nepilngadīgos aizliegts nodarbināt nakts laikā, Darba likuma izpratnē ar nakts laiku saprotot ikvienu darbu, ko veic nakts laikā vairāk nekā divas stundas. Likumā arī paskaidrots, ka nakts laiks ir no pulksten 22.00 līdz 6.00. Turpretī bērnu nodarbinātībā nakts laiks ir no pulksten 20.00 līdz 6.00.
Saskaņā ar Darba likumu ikvienam darbiniekam ir tiesības uz pārtraukumu darbā, ja viņa dienas darba laiks ir ilgāks par sešām stundām. Ņemot vērā, ka bērnu darba dienas ilgums nedrīkst pārsniegt četras stundas, bērniem pārtraukums darbā nepienākas. Savukārt pusaudžiem tāds pienākas, ja darba laiks ir ilgāks par četrarpus stundām dienā. Pārtraukumu, ja iespējams, piešķir, kad nostrādāta puse no pusaudzim nolīgtā dienas darba laika. Tāpat kā pilngadīgiem darbiniekiem, arī pusaudžiem pārtraukuma ilgumu nosaka darba devējs, taču tas nedrīkst būt īsāks par 30 minūtēm. Pārtraukumu neieskaita darba laikā, ja darba līgumā vai koplīgumā nav noteikts citādi.
Darba likums aizliedz personas, kas ir jaunākas par 18 gadiem, nodarbināt virsstundu darbā (darbs, kuru darbinieks veic virs normālā darba laika).
Darba likums attiecībā uz samaksu par bērnu nodarbinātību ir lakonisks, proti, bērniem par darbu samaksā atbilstoši paveiktajam.
Turpretī, ja pusaudzis nodarbināts piecas dienas nedēļā ne ilgāk par septiņām stundām dienā un ne vairāk par 35 stundām nedēļā, mēneša darba alga par paveikto nedrīkst būt mazāka par MK noteikto minimālo mēneša darba algu normālā darba laika ietvaros (2026. gadā minimālā alga sasniedz 780 eiro).
Tāpat kā jebkuram nodarbinātajam, arī no nepilngadīgo darbinieku algas tiek ieturēts nodoklis. Nodokļu nomaksas nosacījumi atkarīgi no tā, kāds nodokļu maksāšanas režīms ir skolēna darba devējam.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina: ja bērns līdz 19 gadu vecumam turpina mācības un strādā tikai vasaras brīvlaikā, vecākam automātiski saglabājas atvieglojums par apgādībā esošu bērnu un nav jāveic izmaiņas algas nodokļa grāmatiņā.
Ja skolēns strādā pie darba devēja (arī pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja) vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā, tad darba devējs no algas ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) 25,5% apmērā un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) 34,09% apmērā (darba devējs no saviem līdzekļiem samaksā 23,59%, bet no darbinieka algas ietur 10,50%).
Ja skolēns darba devēju atzīmējis algas nodokļa grāmatiņā (strādājot vasaras mēnešos vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā, var izvēlēties – atzīmēt darba devēju vai ne), tad darba samaksai piemērojams neapliekamais minimums, tas ir, 550 eiro mēnesī.
Piemēram, bruto alga ir 780 eiro. No tās vispirms ietur darbinieka VSAOI (10,50%) – 81,90 eiro. Ar IIN apliekamajam ienākumam (698,10 eiro) piemēro neapliekamo minimumu – 550 eiro. IIN = 37,77 eiro (25,5% x 148,10). Neto alga sasniegs 660,33 eiro.
Ja darba devējs algas nodokļa grāmatiņā nav atzīmēts (netiek piemērots neapliekamais minimums) un saņemamā atlīdzība ir 780 eiro, skolēns pēc nodokļu samaksas saņem 520,08 eiro.
Savukārt par skolēnu, kas jaunāks par 15 gadiem, sociālās iemaksas netiek veiktas.
Ja skolēns vasarā saņem sezonas laukstrādnieku ienākumu, strādājot lauku darbus, viņa ienākumam tiek piemērota nodokļa likme 15% apmērā, bet ne mazāka kā 0,70 eiro katrā nodarbinātības dienā. Sociālās iemaksas atsevišķi netiek ieturētas.
Saņemot sezonas laukstrādnieku ienākumu, algas nodokļa grāmatiņā darba devēju nevar atzīmēt un ienākumiem nevar piemērot IIN atvieglojumus.
Piemēram, ja kopējā iegūstamā atlīdzība par mēnesi ir 500 eiro un nevienā no dienām tā nav mazāka par 4,70 eiro, ienākums, kuru skolēns saņems pēc sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa nomaksas, būs 425 eiro.
Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) arī šogad organizē skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumu. NVA rīkotajā pasākumā var piedalīties skolēni vecumā no 15 līdz 20 gadiem (ieskaitot), kas mācās vispārējās, profesionālās vai speciālās izglītības iestādēs.
Reģistrācija darbam vasarā jau ir sākusies, un tā noritēs līdz 15. augustam. Nodarbinātība tiks īstenota no 1. jūnija līdz 31. augustam, katram skolēnam darba vietu nodrošinot uz laiku līdz vienam vai diviem mēnešiem. Esošajā gadā atkārtota reģistrēšanās pēc nostrādātā perioda nebūs iespējama, informē NVA.
Skolēniem pieejamo vakanču saraksts atrodams NVA portāla sadaļā “Darbs vasaras brīvlaikā”. Lai pieteiktos darbam, skolēnam jāreģistrējas NVA CV un vakanču portālā un jāaizpilda tur esošā pieteikuma anketa “Pieteikties skolēnu vasaras darbam”. Pēc tam skolēns var sazināties ar darba devēju un pieteikties izvēlētajai vakancei (darba devēja kontaktinformācija pieejama NVA portālā publicētajā vakanču sarakstā).
Būtiski, ka darba devējs ir tas, kurš no skolēnu vidus izvēlas sev piemērotu darbinieku. Turklāt, kā norāda NVA, skolēnam jābūt gatavam iesniegt darba devējam savu CV un motivācijas vēstuli un ierasties uz darba interviju.
Pēc tam, kad darba devējs būs izvēlējies sev piemērotu kandidātu, tas informēs NVA, kas veiks tālākās darbības, lai varētu noslēgt darba līgumu.
Plašāka informācija pieejama NVA tīmekļvietnes sadaļā “Darbs vasaras brīvlaikā”.
|
