FOTO: Freepik.
Šogad plānots uzsākt pilotprojektu – darba izmēģinājumu pasākumu cilvēkiem ar invaliditāti. Lai gan pasākuma mērķis ir veiksmīgāk iesaistīt darba tirgū cilvēkus ar invaliditāti, tas tiek vērtēts strīdīgi, saskatot arī diskriminācijas pazīmes.
Darba izmēģinājumu pasākumu paredz 30. janvārī spēkā stājušies grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 75 “Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem”.
Pasākuma mērķis ir nodrošināt bezdarbniekam ar invaliditāti iespēju pārliecināties par savu zināšanu, spēju un veselības stāvokļa atbilstību darbam izvēlētajā profesijā, nedibinot darba tiesiskās attiecības un saņemot stipendiju 2,50 eiro apmērā par katru dalības stundu. Paredzēts, ka viens darba izmēģinājums ilgs līdz vienam mēnesim. Viena gada laikā persona varēs piedalīties trijos šādos izmēģinājumos.
Par pasākuma ieviešanu atbildīgā Labklājības ministrija (LM) paskaidro, ka šāds pakalpojums izstrādāts, pamatojoties uz diskusijām ar nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāv cilvēkus ar invaliditāti, un darba devējiem.
Diskusiju gaitā secināts, ka personas ar invaliditāti, jo īpaši personas ar garīga rakstura traucējumiem, bieži vien nevar objektīvi izvērtēt sava veselības stāvokļa un spēju atbilstību piedāvātajam darbam. Daudzos gadījumos to nevar izdarīt arī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) speciālists.
Tāpēc visefektīvākais veids, kā pārbaudīt, vai potenciālais darbs (profesija) atbilst personas ar invaliditāti spējām, ir izmēģināt to praksē.
Ņemot vērā, ka pasākuma būtība nav dibināt darba tiesiskās attiecības, bet gan ļaut iepazīt darba vidi un izmēģināt savas spējas, netiek paredzēts piemērot Darba likuma prasības un slēgt darba līgumu.
Ministrijas ieskatā šāds formāts veicinās arī darba devēju iesaisti cilvēku ar invaliditāti nodarbinātībā.
“Darba devējs varēs pārliecināties par personas atbilstību vakantajai amata vietai un veiksmīga darba izmēģinājuma gadījumā piedāvāt algotu darbu, noslēdzot darba līgumu un nosakot pārbaudes laiku,” komentē LM.
Vienlaikus LM uzsver: darba izmēģinājumu īstenošanas kārtību, prasības darba devējiem un citus ar darba izmēģinājumu īstenošanu saistītos nosacījumus noteiks NVA, saskaņojot tos ar LM. Pušu attiecības tiks atrunātas līgumā, tādējādi jaunā pasākuma īstenošanas process tiks nodrošināts plānveidīgi un pārdomāti.
Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas “Sustento” politikas koordinatore Iveta Neimane LV portālam norāda, ka ideja par darba izmēģinājumu pasākumu ir atbalstāma.
Viņa uzskata, ka šī iespēja cilvēkam ar invaliditāti ļaus droši iepazīt darba vidi un pārbaudīt savas spējas konkrētajā amatā. Vienlaikus arī darba devējs gūs izpratni par to, ko nozīmē darbinieks ar invaliditāti un kāds atbalsts nepieciešams ilgtermiņā.
“Abām iesaistītajām pusēm tas var mazināt bailes no nezināmā un kļūt par soli ceļā uz stabilām darba attiecībām,” komentē I. Neimane.
Tomēr, pēc organizācijas pārstāves domām, izšķirīga būs jaunā atbalsta pasākuma īstenošana praksē.
“Ja darba izmēģinājums tiek uztverts tikai kā īslaicīga “pamēģināšana”, neparedzot reālus pielāgojumus darba vidē, darba uzdevumos vai darba organizācijā, tad cilvēkiem ar smagākiem funkcionāliem traucējumiem šī iespēja faktiski nebūs pieejama,” uzskata I. Neimane.
Strikti pret plānotajām izmaiņām iebilst Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Savienības eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos Linda Romele uzsver Darba likumā noteikto, ka darba tiesisko attiecību pamatā ir darba līgums.
Darba likums paredz trīs mēnešus ilgu pārbaudes laiku, kurā darba devējs un darba ņēmējs var pārliecināties par piemērotību veicamajam darbam.
Turklāt trīs mēnešu pārbaudes laiks neliedz darbinieku atbrīvot no amata pienākumiem ātrāk – pat dažas dienas pēc darba uzsākšanas. Tāpēc savienības ekspertes ieskatā atsevišķu noteikumu ieviešana cilvēkiem ar invaliditāti ir lieka un pat diskriminējoša.
Arī sociālo tiesību eksperte, juriste Santa Survila atzīst, ka Darba likumā paredzētais pārbaudes laiks līdz trim mēnešiem ir pietiekams, lai novērtētu darbinieka spējas.
“Ja valsts rada atsevišķu “izmēģinājuma” mehānismu tikai cilvēkiem ar invaliditāti, tad tā faktiski atzīst, ka šī grupa nav līdzvērtīga pārējiem darba tirgus dalībniekiem,” komentē S. Survila.
LBAS pārstāve vērš uzmanību arī uz pasākumā noteikto atalgojumu – tas ir niecīgs un vēl vairāk mazina sociālo aizsardzību bezdarbniekiem ar invaliditāti.
Arī S. Survila retoriski jautā, vai projekta dalībnieku stipendija – 2,50 eiro par stundu – veicinās integrāciju vai arī kļūs par iespēju darba devējiem uz laiku iegūt lētu darbaspēku.
Tāpat darba vadītāju dotācija 10 eiro dienā uzskatāma par simbolisku un nerisinās galveno problēmu: darba devēju nevēlēšanos pielāgot darba vidi un investēt ilgtermiņa personu ar invaliditāti nodarbinātībā.
“Nav šaubu, ka personām ar invaliditāti Latvijā ir vajadzīgs mērķtiecīgs un ilgtspējīgs atbalsts. Viņi joprojām bieži saskaras ar aizspriedumiem, nereti ar nepamatotu piesardzību un darba devēju neinformētību. Tieši tāpēc atbilstošiem risinājumiem ir jāstiprina personu ar invaliditāti tiesības un jānodrošina vienlīdzīga pieeja darba tirgum, ne tikai jāveido jauna izņēmumu kategorija ar īslaicīgiem pilotprojektiem,” norāda S. Survila.
