VID informācijas pieprasījumi nav absolūti
Tiesu praksē ir strīdi par VID informācijas pieprasījumu robežām. Ja informācijas pieprasījums ārpus audita vai nodokļu kontroles ir obligāti izpildāms un rada nelabvēlīgas sekas (piemēram, saimnieciskās darbības apturēšanu, izslēgšanu no PVN reģistra vai administratīvā soda piemērošanu), tad tas ir pārsūdzams kā administratīvais akts (SKA-324/2025). Turklāt informācijas pieprasījums par fizisku personu ārpus konkrēta procesa no trešajām personām var aizskart šīs fiziskās personas tiesības uz privātumu un datu aizsardzību un ir pārsūdzams kā faktiskā rīcība (SKA-334/2026).
VID pieprasījumi nav absolūti – tiem jābūt pamatotiem un samērīgiem. Lai gan tā ir iestādes rīcības brīvība – pareizi identificēt savā kompetencē esošo lietu izmeklēšanai nepieciešamos faktus un noteikt, kādi pierādījumi iestādei vajadzīgi, – tomēr pieprasījumi nevar būt patvaļīgi vai pēc būtības aizstāt nodokļu kontroli vai auditu. Informācijas pieprasījumam būtu jābūt izdotam ar saprotamu mērķi un iemeslu, lai persona varētu izteikt pamatotus iebildumus, ja tādi rodas (SKA-324/2025).
Eiropas Savienības Tiesa ir norādījusi: ja personas datu izpaušana izriet no kompetentās iestādes pieprasījuma (nevis tieši no tiesību normas), tad tajā skaidri jānorāda datu apstrādes nolūks, lai pieprasījuma adresāts varētu pārliecināties par tā likumību un tiesa – to pārbaudīt. Turklāt VID ir pienākums pēc iespējas minimizēt ievācamo fizisko personu datu apjomu (EST lieta C-175/20 “SS pret VID”; SKA-78/2022).
Katra informācijas pieprasījuma tiesiskums vai prettiesiskums ir vērtējams individuāli atbilstoši konkrētās lietas apstākļiem.
Automātiski saņemtā informācija – ierobežota pārskatāmība
Lai gan var pieņemt, ka nodokļu maksātājs apzinās, kādu informāciju viņš pats sniedz VID (piemēram, ar deklarācijām), tomēr trešo personu automātiski sniegtās informācijas apjoms un saturs izriet no dažādiem normatīvajiem aktiem un nodokļu maksātājam var nebūt skaidri identificējams.
Normatīvie akti neparedz neierobežotas tiesības vākt un analizēt jebkuru informāciju. To ilustrē iepriekš plānotais pienākums finanšu iestādēm ziņot par skaidras naudas iemaksām no 750 eiro un izmaksām no 1500 eiro, kas izraisīja ažiotāžu sabiedrībā un pēc publiskās apspriešanas tomēr tika atsaukts. Līdz ar to šāda informācija netiek automātiski sniegta VID.
Trešo personu automātiski sniegtā informācija
Lai gan visaptverošu informāciju par datiem, ko VID automātiski saņem no trešajām personām uz likuma pamata, visprecīzāk varētu sniegt pats VID (veicinot sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei), pārskatāmības labad zemāk apkopoti ilustratīvi piemēri.
PIEMĒRI
|
VID saņemtie dati |
Kurš ziņo? |
Slieksnis. Par ko ziņo? |
Normatīvais pamats |
|
Konta / seifa dati |
MPS (maksājumu pakalpojumu sniedzēji – bankas u. c.) |
Personas konts vai seifs tiek atvērts vai slēgts vai mainās dati. Informācija pieejama EDS |
|
|
Gada konta apgrozījuma kopsumma (fiziskai personai) |
MPS |
15 000 EUR debeta vai kredīta apgrozījums gadā (izņemot viena MPS ietvaros) |
|
|
Skaidras naudas iemaksu kopsumma (fiziskai personai) |
MPS |
7000 EUR skaidras naudas iemaksas gadā |
|
|
Skaidras naudas darījums (B2C, B2B) |
SD veicējs |
Skaidras naudas darījums no 1500,01 EUR starp saimnieciskās darbības (SD) veicējiem (B2B) Skaidras naudas darījums no 3000,01 EUR starp SD veicēju un privātpersonu (B2C) Nav attiecināms uz MPS (bankām), fizisku personu savstarpējiem (C2C) darījumiem u. c. izņēmumi 7200 EUR ir maksimālais skaidras naudas darījuma slieksnis |
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. panta trešās daļas 5. un 5.1 punkts; |
|
Alga (fiziskai personai) |
Darba devējs |
Ikmēneša darba devēja ziņojums par darbinieku |
|
|
Darbnespējas lapas (fiziska persona) |
Veselības informācijas sistēmas pārzinis |
Darbnespēja |
Ministru kabineta 11.03.2014. noteikumu Nr. 134 33.1. un 33.2 punkts |
|
Atlīdzība fiziskai personai, kura nav SD veicējs |
SD veicējs – ienākumu izmaksātājs |
Izmaksātā atlīdzība, piemēram, no uzņēmuma līguma, procentiem, par intelektuālo īpašumu u. c. |
Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17. panta desmitā daļa |
|
Līzinga vai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumi (fiziska persona) |
Līzinga un kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji |
Procentu maksājumi no 360,01 EUR mēnesī vai 4320,01 EUR gadā |
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. panta trešās daļas 5.2 punkts |
|
Aizdevumi fiziskai personai |
Aizdevējs vai pati fiziskā persona, kura saņem aizdevumu (ja aizdevējs nav SD veicējs) |
Aizdevums taksācijas gadā no 15 000,01 EUR no viena aizdevēja |
Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.1 panta piektā daļa |
|
Pārrobežu maksājumi – pārdevēju (saņēmēju) identificēšanai |
MPS |
Persona (MPS klients):
|
|
|
ES t/l (auto) reģistrācija Latvijā |
CSDD |
Katrs M1/N1 auto ≤ 10 gadu vecs, ievests no ES |
|
|
ES rezidentu gūtie ienākumi citā ES valstī |
ES nodokļu administrācijas apmainās ar informāciju |
VID automātiski un regulāri:
Informācija ietver: algu, intelektuālo īpašumu, nekustamo īpašumu, pensiju, dividendes u. c. |
|
|
Citi valsts reģistru dati (ZG, UR, CSDD, NVA u.c.) |
Apmaiņa ar valsts informācijas sistēmu starpniecību |
Dati no valsts reģistriem |
VID likuma 11. pants.; Valsts informācijas sistēmu likums u. c. |
Kopsavilkums
Kopumā VID rīcībā nonāk plašs informācijas apjoms. Tomēr VID tiesības informāciju pieprasīt un izmantot nav neierobežotas. Ja tiek prasīta apjomīga informācija, tad ir jāpiemēro nodokļu kontroles vai audita regulējums, nodrošinot nodokļu maksātājam skaidru, pārskatāmu un terminētu procesu. Katra pieprasījuma tiesiskums ir vērtējams individuāli.
