VID ģenerāldirektore: atkāpšanās no Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna ir slikts signāls sabiedrībai

Atbilstoši jaunākajiem Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījuma “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs” datiem ēnu ekonomika Latvijā 2025. gadā ir nedaudz pieaugusi, sasniedzot 21,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Gandrīz pusi veido aplokšņu algas. Vai skaidras naudas aprite ēnu ekonomikas kontekstā ir problēma?

Skaidra nauda nav ne aizliegta, ne aizdomīga. Tas ir normāli, ka valstī eksistē skaidra nauda, un šajā ģeopolitiskajā situācijā tai ir jābūt katra iedzīvotāja maciņā. Latvijas Banka iesaka mājās to turēt vismaz divu nedēļu patēriņam.

Mana hipotēze ir tāda, ka daļa no gaiši pelēkās ekonomikas, ko apstiprina arī pētījums, konstatējama tieši būvniecībā (nozaru griezumā visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām ir būvniecības nozarē, proti, 29,5%, – red.). Teju ikviens Latvijas iedzīvotājs ir saskāries ar situāciju – ja grib nokrāsot sienas vai salabot jumtu, tad meistari samaksu prasa skaidrā naudā. Nauda, kuru samaksā pasūtītājs, nav nelegāla, bet tā tiek iepludināta aplokšņu algu apmaksā.

Šajā gadījumā notiek norēķini par darbu starp divām fiziskām personām. Patlaban Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai izskatīšanā nodoti grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz ieviest vienkāršotu nodokļu režīmu fiziskām personām, ļaujot tām sniegt pakalpojumus citām fiziskām personām bez reģistrācijas kā saimnieciskās darbības veicējiem.

VID atbalsta šos grozījumus, jo tie dod iespēju iepriekš minētajiem meistariem legalizēt savu darbību un nomaksāt nodokļus. Jā, ar ļoti mazu likmi, bet tieši tas varbūt izvilinātu šos cilvēkus no “ēnām”.

Grozījumi paredz, ka fiziska persona, kuras gada apgrozījums nepārsniedz 25 000 eiro, varēs reģistrēties VID un piemērot vienkāršotu nodokļu samaksas risinājumu – 10% –, neveicot tradicionālās saimnieciskās darbības uzskaites un deklarēšanas procedūras.

Šobrīd ir nolemts, ka tie būs 12 000 eiro gadā. Sadarbības partneri – uzņēmēju organizācijas un arodbiedrība – uzskata, ka apgrozījums 25 000 eiro gadā ir par lielu.

Likumprojekts ir jēgpilns, ja vēlamies izkustināt “ēnas”. Nedrīkstam ar šo ideju mazināt to cilvēku skaitu, kas maksā 25,5% iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un tiek nodrošināti arī sociāli. Doma ir nevis samazināt nodokļus, bet gan panākt, lai no “ēnām” iznāk tie, kuri vispār nemaksā nodokļus.

Mikrouzņēmumu nodokļa likme 10% nozīmē to, ka šī summa tiks iekasēta kā IIN, bet cilvēks nebūs sociāli nodrošināts, t. i., no šīs naudas nekas netiks atskaitīts pensijai un nebūs slimības pabalsta.

Šis nodokļu režīms ir domāts tiem, kas piestrādā. Ilgtermiņā būtu jādomā par darba attiecībām vai uzņēmējdarbību vispārējā nodokļu režīmā. Galu galā, cilvēks var būt arī pašnodarbinātais. Ja pelna vairāk nekā 12 000 eiro gadā, tad reizi ceturksnī, iesniedzot pašnodarbinātā ziņojumu, ir jāsamaksā IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Strādājot šādā režīmā, cilvēks būs sociāli apdrošināts.

Finanšu izlūkošanas dienesta 2025. gada pārskatā norādīts, ka pakāpeniski pieaug nefinanšu sektora iesniegto ziņojumu skaits. Salīdzinot ar 2022. gadu, 2025. gadā iesniegto ziņojumu skaits ir palielinājies par 36%, savukārt, salīdzinot ar 2024. gadu, – par 11%. Ko liecina ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjektiem?

Ziņojumos par aizdomīgiem darījumiem ir sniegta visplašākā veida informācija.

Ne visos gadījumos ir vajadzīga rīcība, bet pērn no kāda kredītiestādes ziņojuma izrietēja kriminālprocess.

Vairāk ziņojumu nozīmē nevis to, ka palielinās noziedzība, bet gan to, ka NILLTPFN likuma subjektiem – notāriem, kredītiestādēm, advokātiem u. c. – ir uzlabojusies izpratne par aizdomīgiem darījumiem. Iespējams, ziņošanu veicina arī tas, ka viņi paši tiks uzskatīti par pārkāpējiem, ja neinformēs par aizdomīgu darījumu.

Nesen tikāmies ar Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju, kas ieteica VID izmantot gada pārskata pielikumos iekļautos revidentu atzinumus. Līdz šim tam mazāk pievērsām uzmanību. Revidenti, analizējot uzņēmumu gada pārskatus, redz visus finanšu dokumentus un savā ziņojumā var norādīt, ka, iespējams, ir mēģinājumi izvairīties no nodokļu nomaksas vai komersants nav spējīgs darboties ilgtermiņā. Šādas piebildes pie gada pārskatiem ir 30 uzņēmumiem, un tās ņemsim vērā.

Piemēram, uzņēmumam visu laiku ir bezskaidras naudas aprite, bet piepeši ir iepludināta skaidra nauda. Jautājums: kāpēc? Zvērinātu revidentu pienākums nav to analizēt, bet šāda tendence ir minēta atzinumā.

VID, pieliekot klāt noteiktu informāciju, var izdarīt secinājumus. Tas ir papildu puzles gabaliņš, kas palīdz atpazīt negodprātīgos uzņēmumus, kuri riskē ar saviem darbiniekiem un kompānijas pastāvēšanu.

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam tika noteiktas trīs prioritārās tautsaimniecības nozares, kurās jāmazina ēnu ekonomika: būvniecība, veselība un sociālā aprūpe, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība saistībā ar skaidras naudas izmantošanu savstarpējos darījumos un informācijas pieejamību valsts iestādēm un tās publiskošanu. Kā VID sokas ar šo uzdevumu izpildi?

Finanšu ministrija koordinē Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna uzraudzību. Līdz 1. jūlijam no 56 uzdotajiem uzdevumiem bija izpildīti 28. Priekšā vēl daudz darba.

Lai saprastu, cik daudzi Latvijā atalgojumu saņem skaidrā un cik bezskaidrā naudā, Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā tika paredzēts par primāro algas izmaksas veidu noteikt bezskaidras naudas maksājumu. Labklājības ministrija šo likumdošanas ieceri piebremzēja un tālāk nevirza.

Bet uzņēmējiem arī tika uzlikts pienākums VID ziņot par faktu, ka viņi darbiniekam algu izmaksā skaidrā naudā. Šo statistiku VID sāka vākt no pagājušā gada 1. jūlija.

Dati parāda, ka nav nemaz tik slikti: 92–93% uzņēmumu atalgojumu maksā bezskaidrā naudā.

Algas izmaksa skaidrā naudā ir loģiska noteiktos uzņēmējdarbības veidos, piemēram, mazumtirdzniecībā. Ja veikalā ieņēmumi ir skaidrā naudā, tad kāpēc taisīt inkasāciju un maksāt atalgojumu darbiniekiem bezskaidrā naudā?

Kādēļ likumā nenodefinēt, ka primāri atalgojumu pārskaita uz bankas kontu, bet, ja darbinieks algu vēlas saņemt skaidrā naudā, tad to vajag speciāli pieteikt? Tas parāda, ka politiķi dažkārt grib labāk izskatīties savu vēlētāju acīs, lai gan faktiski situācija nav nemaz tik slikta.

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā bija paredzēts, ka Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) būvniecības ieceres īstenotājs norādītu finansējuma avotu, bet ar Būvniecības likuma grozījumiem šī prasība tika atcelta. Ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka publiski ir izteicies, ka tas ir solis atpakaļ un rupja kļūda. Vai ir svarīgi pārbaudīt finansējuma izcelsmi?

Jāsāk ar to, kā tapa Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns. Tas nav politiķu vai ierēdniecības izdomāts, idejas nāca tieši no uzņēmējiem, kas vēlas godīgu konkurenci. Un tikai otrs mērķis bija gūt papildu ieņēmumus valsts budžetā.

Politiskā rīcība, atceļot noteiktus plāna pasākumus, bija pretēja uzņēmēju vēlmēm un gaidām.

Piekrītu Saukas kungam, ka tas ir diezgan slikts signāls sabiedrībai.

Vienā no diskusijām politiķi argumentēja, ka astoņu gadu laikā, kamēr spēkā ir būvatļauja un tiek celta māja, finansējuma izcelsme var mainīties.

Tā bija būvniecības nozares uzņēmumu iniciatīva, lai veicinātu godīgu konkurenci. Pasākuma pamatdoma bija: uzsākot būvniecību, fiziskā persona BIS ieliek ķeksīti par finansējuma izcelsmi. Tas būtu daudz mazāks administratīvais slogs.

Ja cilvēkam nav ienākumu, bet viņš ceļ māju, tad VID ir pienākums pajautāt, par kādiem līdzekļiem šī māja tiek celta. Valsts tērē naudu, lai VID darbinieks varētu uzrakstīt šo vēstuli.

Ja BIS tiktu ievilkts ķeksītis par finansējuma izcelsmi, tad uzreiz kļūtu zināms, ka cilvēkam ir hipotekārais kredīts un ka viņam ir atbilstoši ienākumi.

Uz VID galda nonāktu tikai informācija par tiem cilvēkiem, kuriem nav legālu līdzekļu mājas celšanai.

Atzīme BIS par finansējuma izcelsmi samazinātu gan administratīvo, gan finansiālo slogu.

Atkāpjoties no šī pasākuma pirmsvēlēšanu gadā, sekas var būt tādas, ka pieaugs ēnu ekonomika, jo no valsts iestāžu rokām tiek izņemti kontrolējošie mehānismi.

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā būvniecības nozarē pozitīvus rezultātus devusi vienotā elektroniskā darba laika uzskaite, kas ir ieviesta būvniecības objektos.

Tāpat Saeima noraidīja plāna priekšlikumu, ka pašu spēkiem – bez komersanta iesaistes – varēs būvēt privātmāju līdz 200 m², nevis 400 m², kā ir tagad. Šādu pasākumu, vēršoties pret ēnu ekonomikas izplatību būvniecībā, bija iecerējis Ministru kabinets. Būvnieki ir apšaubījuši, ka 400 m² lielu māju ar pietiekami sarežģītu inženiersistēmu var uzcelt pašu spēkiem. Kā uz to raugās VID?

Esam prasmīgi dažādos darbos – protam krāsot sienas, bet vai spējam ievilkt elektroinstalāciju vai ierīkot kanalizāciju?

Kad aizbraucam uz kādu objektu, kur būvē privātmājas, bieži tur sastopam “brālēnus”, kas palīdz celt māju, bet nerunā latviski vai nezina, kā sauc saimnieku.

Lielākā daļa Latvijas uzņēmumu un sabiedrības ir godīgi, un viņiem ir aizvainojums – kāpēc jūs mums neuzticaties? Un tas ir pamatoti. Tāpēc – jo vairāk šādas informācijas būtu VID rīcībā, jo mazāk mēs traucētu godīgos, kuriem viss ir kārtībā. VID vērstos pie tiem, kuriem nav ienākumu, bet kuri ceļ privātmāju. Piemēram, skolotāja ceļ 400 m² lielu māju un to dara pati. Vai tiešām?

Ārvalstu investoru padomei Latvijā ir ideja: personai, kas ceļ māju, neatļaut visu hipotekāro kredītu izņemt skaidrā naudā. Bankas gan iebilst, ka tad cilvēki atradīs citu iespēju, kur dabūt naudu. Vai par šādu skaidras naudas saņemšanu būtu vērts diskutēt?

Šī ir viena no idejām, kas ir izskanējusi, lai mazinātu ēnu ekonomiku. Tā man liekas simpātiska, un par to varētu diskutēt. Kredītiestāžu reakcija ir saprotama – bankas būtu tās, kas kontrolētu hipotekārā kredīta izsniegšanas veidu. Bet valsts nedrīkst uzlikt privātajam biznesam pienākumu kaut ko kontrolēt.

Ja saņem hipotekāro kredītu, kas ir samērā liela nauda, un nodarbina meistarus, maksājot viņiem skaidrā naudā, tad aizņēmējs celtniecībai domātos līdzekļus iepludina “ēnās”. Man nesen bija saruna ar lielu būvnieku, kas vēlējās remontēt savu privātmāju. Neviens no meistariem negribēja saņemt atalgojumu ar pārskaitījumu, visi lūdza, lai viņiem maksā skaidrā naudā. Ikdienā daudzreiz saskaramies ar šādiem gadījumiem, un tos esam “normalizējuši”.

Ja hipotekārā kredīta ņēmējs daļu aizdevuma izņem skaidrā naudā, tad rodas jautājums – kāpēc?

Pēc VID pieejamās statistikas, būvniecības uzņēmumi pārsvarā norēķinās bezskaidrā naudā.

Kādā diskusijā tika teikts, ka būvmateriālu veikalos daudzi pircēji norēķinās skaidrā naudā.

Es pati esmu redzējusi šādas situācijas, kad skaidrā maksā ne tikai simtos, bet pat tūkstošos. 

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā bija paredzēts pienākums finanšu iestādēm VID ziņot par skaidras naudas iemaksām no 750 eiro un izmaksām no 1500 eiro. Tas izraisīja ažiotāžu sabiedrībā, un pēc publiskās apspriešanas Finanšu ministrija izmaiņas atsauca. Vai naudas iemaksas un izmaksas vajadzētu kontrolēt stingrāk?

Šī norma bija domāta nevis tam, lai kontrolētu iemaksas vai izmaksas kredītiestāžu kontos, bet gan lai veicinātu skaidras naudas aprites caurskatāmību.

Galvenais mērķis bija iegūt informāciju, lai VID varētu atlasīt to personu loku, kas iemaksā savos kontos vairāk naudas, nekā legāli nopelna.

Latvijā ir vairāk nekā 100 000 personu darbspējīgā vecumā, kuru ienākumi gada laikā nepārsniedz 1000 eiro. No kā šie cilvēki dzīvo? Viņi atbildēs: man ar 1000 eiro gadā pietiek, jo man ir dārziņš, tētis ir mednieks, bet es pats makšķerēju! VID nav tiesībaizsardzības iestāde, nevaram veikt izmeklēšanu. Šis būtu informācijas gabaliņš, kur nevis masveidīgi vērstos pie Latvijas sabiedrības, ko izdarījām 2024. gadā, bet gan mērķtiecīgi pie konkrētiem cilvēkiem.

Ja VID pamanītu, ka cilvēki, kuriem ienākumi gadā ir zem 1000 eiro, ik mēnesi savā kontā iemaksā vēl 500–1000 eiro, tad būtu pamats vērsties pie viņiem. Šobrīd tāda pamata nav.

Pirms diviem gadiem VID izsūtīja informatīvas vēstules vairāk nekā 70 000 personām, kuru bankas kontu apgrozījums par vismaz 20 000 eiro pārsniedza deklarētos ienākumus.

Kopumā kampaņa deva ļoti pozitīvu rezultātu. Valsts budžets papildu nodokļu veidā saņēma desmit miljonus eiro.

Toreiz, masveidīgi uzrunājot cilvēkus, nespējām ātri cilvēkiem atbildēt. Daudzi gadījumi bija pamatoti – sievietes bija bērna kopšanas atvaļinājumā, naudu bija pārskaitījis vīrs u. c.

Varbūt ir citi priekšlikumi, kā veicināt skaidras naudas aprites caurskatāmību?

VID piedāvāja nepētīt izmaksas no banku kontiem, bet tikai iemaksas bankomātos. Taču politiķi atkāpās no šīs idejas sabiedrības sašutuma dēļ.

Varbūt sabiedrībai par maz tika stāstīts, kāpēc ir vajadzīga šāda informācija? VID centās to darīt, bet iedzīvotāji jau bija satraukušies, ka līdīsim katram maciņā. Taču tāds noteikti nebija mūsu mērķis.

Ja nu tomēr cilvēks saņems vēstuli no VID, tad tas būs tādēļ, ka dienestam nav ļoti daudz datu.

Dažkārt cilvēkiem šķiet – VID visu redz! Nē, dienestam nav personas kontu apgrozījuma, nav kontu izrakstu!

Vai Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns ir devis kādu rezultātu?

Rezultāti ir, bet nav iespējams izmērīt katra atsevišķā pasākuma efektivitāti. Šis Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns izcēlās ar to, ka vairāk fokusējās uz to, kā horizontāli sakārtot likumdošanu, veicināt informācijas apmaiņu starp iestādēm, piemēram, izveidojot DAGR kanālu (Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma – red.). Jo daudzas mazās valsts iestādes nebija aktīvi iesaistītas informācijas plūsmā. Galvenais – lai uzņēmumam neprasītu to, kas jau ir zināms citai valsts iestādei.

Nevar izrēķināt, cik lielu ieguvumu devis katrs īstenotais pasākums. Bet, ja skatās kompleksi, ir iekasēti vairāki desmiti miljonu eiro.

Viens no svarīgākajiem pasākumiem ir pilnībā ieviest attaisnojuma dokumentu (e-rēķinu) elektroniskās aprites sistēmu.

Komersantiem B2B segmentā e-rēķinus bija paredzēts ieviest šogad, bet ar grozījumiem Grāmatvedības likumā to atlika par diviem gadiem.

No 2025. gada e-rēķins ir obligāts tad, ja sadarbojas valsts uzņēmumi vai ja uzņēmums sadarbojas ar valsti. Savukārt visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem savstarpējie norēķini elektroniski jāievieš no 2028. gada 1. janvāra. Tiesa, no šī gada komersanti var brīvprātīgi savā starpā ieviest e-rēķinus.

Lielie komersanti bija neizpratnē, kāpēc valdība pieņēma atkāpšanos par diviem gadiem. Bet mazie uzņēmēji saredzēja lielu administratīvo slogu.

Kāpēc e-rēķini ir tik svarīgi?

Arī komersantiem tie dod priekšrocības. Ja uzņēmums izsniedz e-rēķinu, tad skaitļi no tā “ielasās” PVN deklarācijas pielikumā, var automatizēt daļu no PVN deklarācijas.

Ēnu ekonomikas kontekstā rēķinus nevarēs iznīcināt saplēšot vai uzrādīt neesošus rēķinus. Ne velti e-rēķinu ieviešana ir iekļauta Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā.

Līdzīgi ir ar e-kvītīm, kuras ārstniecības iestādēm vēlamies padarīt obligātas. Ja cilvēks apmeklē ārstu, tad ārstniecības iestāde e-kvīti uzreiz nosūta VID. Daudzas iestādes jau ir ieviesušas e-kvīti, bet citas atkal nevēlas sadarboties.

No e-kvīts gūtu labumu visi – process būtu ātrāks ārstam, cilvēkam nevajadzētu vākt čekus, un, iesniedzot gada ienākuma deklarāciju, informācija jau būtu “ielasījusies”.

Ja tiktu izrakstīti tikai e-rēķini, tad pārmaksāto IIN atmaksātu automātiski. Tagad VID nākas pārbaudīt čekus par vairākiem simtiem eiro, noskaidrot, vai tāda ārstniecības iestāde pastāv.

Skaidras naudas darījums nav aizdomīgs, ja to iegrāmato, nevis iemaksā “melnajā” kasē.