Attēlā ēka, kurā atrodas VID.
FOTO: Valsts nekustamie īpašumi.
Kādos gadījumos Valsts ieņēmumu dienests (VID) var pieprasīt papildu informāciju no fiziskajām personām? Kopā ar VID skaidrojam, kādas sekas var rasties, ignorējot VID elektroniskos paziņojumus vai nesniedzot prasīto informāciju.
VID nodokļu administrēšanas darbības plāno un veic fiziskajām personām ar visaugstāko nodokļu nenomaksas risku. Ja risku izvērtēšanai VID rīcībā nav pietiekamas informācijas un to nevar iegūt arī no citu valsts institūciju datubāzēm, tad tā tiek pieprasīta pašam nodokļu maksātājam.
Lai nodokļu maksātājs varētu pierādīt nodokļu aprēķinu pareizību, viņam ir pienākums uzglabāt finansiālās un saimnieciskās darbības ieņēmumus un izdevumus apliecinošus attaisnojuma dokumentus gan elektroniskā, gan papīra dokumentu formā, nosaka likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. panta pirmās daļas ceturtais punkts. Dokumenti ir jāglabā līdz dienai, kad tie ir nepieciešami saimnieciskās un finansiālās darbības norises izsekojamībai, bet ne mazāk kā piecus gadus. Uzglabājot dokumentus, nodokļu maksātājam ir jāievēro citu fizisko personu datu aizsardzība.
Tāpat nodokļu maksātājam ir pienākums ziņot par visiem saviem ienākumiem, pamatot nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto maksājumu summu atbilstību normatīvajiem aktiem, uzrādot vai iesniedzot VID pieprasītos dokumentus.
Pirms jebkāda lēmuma pieņemšanas, vai tas ir lēmums par nodokļu kontroles vai audita uzsākšanu vai administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu, vai nokavēto nodokļu maksājumu atgūšanu, VID vienmēr sazinās ar nodokļu maksātāju nolūkā rast risinājumu problēmai. Primāri komunikācija notiek VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Tāpēc ir svarīgi izlasīt no VID saņemtās vēstules, ielogojoties sistēmā, lai nenonāktu nepatīkamā situācijā, kad ir uzlikts sods par nesadarbošanos vai apķīlāti naudas līdzekļi bankas kontā, vai apturēta saimnieciskā darbība.
Sniedzam trīs piemērus, kad VID var pieprasīt informāciju no fiziskajām personām.
1. piemērs: fiziskā persona ir atsavinājusi nekustamo īpašumu vai citus kapitāla aktīvus
Ja fiziskā persona ir atsavinājusi nekustamo īpašumu (NĪ) vai citus kapitāla aktīvus, tad VID, konstatējot, ka darījuma rezultātā ir radies nedeklarēts ar nodokli apliekams ienākums, pieprasa iesniegt pārskata perioda deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma, ja tā nav iesniegta.
Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 19. panta 5.3 daļa:
Maksātājs (rezidents), kurš gūst ienākumu no kapitāla pieauguma un kura kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem ceturksnī pārsniedz 1000 eiro, deklarāciju par ienākumu no kapitāla par ceturksnī gūto ienākumu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam vienreiz ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam. Maksātājs (rezidents), kurš gūst ienākumu no kapitāla pieauguma un kura kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem ceturksnī nepārsniedz 1000 eiro, deklarāciju par ienākumu no kapitāla par taksācijas gadā gūto ienākumu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam līdz taksācijas gadam sekojošā gada 15. janvārim. Lai segtu šā likuma 11.9 panta devītajā daļā minētos zaudējumus, kuri nav segti taksācijas gada laikā, maksātājs var iesniegt gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēšanas deklarāciju līdz pēctaksācijas gada 1. februārim.
Ja deklarācija ir iesniegta, tad VID ir tiesīgs pieprasīt fiziskajai personai iesniegt dokumentus, lai pārliecinātos par deklarācijā norādīto datu pareizību. Piemēram, ja kapitāla pieauguma aprēķinā no NĪ atsavināšanas ir iekļauti izdevumi par īpašumā veiktajiem ieguldījumiem, tad VID var pieprasīt iesniegt dokumentus, kas apliecina šo ieguldījumu veikšanu un apmēru, piemēram, līgumus, rēķinus, maksājumu uzdevumus un citus attaisnojuma dokumentus. Dokumentu iesniegšana ir nepieciešama, lai pārliecinātos par deklarācijā norādīto izdevumu pamatotību un atbilstību normatīvo aktu prasībām.
Ja fiziskā persona neiesniedz deklarāciju vai pieprasītos dokumentus, kas vajadzīgi deklarācijā norādīto datu un izdevumu pamatotības pārbaudei, tad VID var veikt nodokļu kontroli. Pēc nodokļu kontroles VID var pārrēķināt kapitāla pieaugumu, aprēķināt papildu maksājamo nodokli un nokavējuma naudu.
Tāpat VID var pieprasīt informāciju arī no kapitāla aktīva pircēja, piemēram, par pirkuma maksas faktisko samaksu, vai, ja NĪ ir atsavināts par cenu, kas ir zemāka par universālo kadastrālo vērtību, pieprasīt sniegt skaidrojumu par pirkuma maksas noteikšanas pamatojumu.
Ja pieprasītā informācija netiek sniegta, tad VID var piemērot normatīvajos aktos paredzēto naudas sodu. Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 3. panta pirmā daļa nosaka: par informācijas nesniegšanu, informācijas nepienācīgu sniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu iestādei piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz 140 naudas soda vienībām jeb 700 eiro (vienas vienības vērtība – 5 eiro).
2. piemērs: fiziskā persona veic nereģistrētu saimniecisko darbību
VID nereģistrētās saimnieciskās darbības riska mazināšanas pasākumus uzsāk tad, ja fiziskā persona veic saimniecisko darbību, bet nav reģistrējusies VID kā saimnieciskās darbības veicēja vai nav paziņojusi par nereģistrētās saimnieciskās darbības veikšanu.
Personai tiek nosūtīta vēstule ar aicinājumu 10 darba dienu laikā no vēstules saņemšanas dienas VID reģistrēt saimniecisko darbību un/vai deklarēt gūtos ienākumus, vai sniegt paskaidrojumu par saimnieciskās darbības nereģistrēšanas un/vai ienākumu nedeklarēšanas iemesliem.
Ja persona nav atsaukusies līdz aicinājumā norādītajam termiņam, tad VID nosūta aicinājumu (atgādinājumu) trīs darba dienu laikā no vēstules saņemšanas dienas VID iesniegt pirmreizēji nosūtītajā vēstulē norādīto informāciju. Vēstules saņemšanas diena tiek noteikta saskaņā ar Paziņošanas likumu.
Ja persona nav atsaukusies uz VID nosūtītajiem aicinājumiem reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam vai nav informējusi VID par paziņotās (nereģistrējamās) saimnieciskās darbības veikšanu un VID rīcībā ir informācija, ka persona turpina veikt saimniecisko darbību nereģistrējoties, tad atkārtoti tiek sagatavota vēstule ar aicinājumu trīs darba dienu laikā no vēstules saņemšanas dienas VID reģistrēt saimniecisko darbību un/vai deklarēt gūtos ienākumus vai sniegt paskaidrojumu par saimnieciskās darbības nereģistrēšanas un/vai ienākumu nedeklarēšanas iemesliem.
Vienlaikus VID informē, kāda ir administratīvā atbildība par nereģistrēšanos nodokļu maksātāju reģistrā normatīvajos aktos noteiktajos termiņos.
Maksimālais naudas sods fiziskajām personām ir līdz 42 naudas soda vienībām jeb 210 eiro.
Ja persona ir guvusi ienākumus no nereģistrētas saimnieciskās darbības un tos nav deklarējusi VID, tad tiek lemts par turpmāko nodokļu kontroles pasākumu veikšanu.
Ņemot vērā to, ka nereģistrētās saimnieciskās darbības riska mazināšanas pasākumu veikšanai papildu informācija tiek iegūta arī no saistītajām personām, piemēram, no kredītiestādēm, par pieprasītās informācijas nesniegšanu fiziskajai personai administratīvā pārkāpuma process netiek uzsākts.
3. piemērs: fiziskajai personai ir nokavēti nodokļu maksājumi
Nokavēto nodokļu maksājumu atgūšanas procesā fiziskajām personām parasti netiek prasīta papildu informācija, bet ir iespējas situāciju risināt labprātīgi, iesniedzot iesniegumu un saņemot maksājumu grafiku.
Nokavētos nodokļu maksājumus piedzen, pamatojoties uz VID pieņemtu lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, izmantojot šādus piedziņas līdzekļus:
Lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu izpilda nodokļu administrācijas amatpersonas atbilstoši amata pienākumiem vai zvērināti tiesu izpildītāji saskaņā ar Civilprocesa likumu. Savukārt par nodokļu maksājumu termiņa kavējumu tiek aprēķināta nokavējuma nauda 0,05% apmērā no laikā nenomaksātā pamatparāda par katru kavēto dienu.
Nodokļu administrācijas pārbaudes laikā, kā arī kamēr nav iestājies audita lēmumā vai nodokļu kontroles rēķinā samaksai noteikto maksājumu termiņš vai ja nodokļu parāds jau ir izveidojies, VID var piemērot tādus izpildes nodrošinājuma līdzekļus kā kustamās mantas apķīlāšana, prasības nodrošinājuma atzīmes (aizlieguma vai ķīlas atzīmes) ierakstīšana zemesgrāmatā, kuģu reģistrā vai citos īpašuma reģistros, aizliegums parādniekam veikt noteiktas darbības, kas vērstas uz izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, pie citas personas esošās parādnieka mantas apķīlāšana. Minētais paredzēts, lai nodrošinātu naudas līdzekļu un mantas saglabāšanu, līdz tiek samaksāts parāds.
VID ir tiesības lemt par saimnieciskās darbības apturēšanu, ja nodokļu administrācija konstatē, ka fiziskā persona – saimnieciskās darbības veicējs – ir izvairījusies no nodokļu maksāšanas. VID pēc lēmuma par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu pieņemšanas dod kredītiestādēm vai maksājumu pakalpojumu sniedzējiem rīkojumus par nodokļu maksātāja norēķinu operāciju apturēšanu un ieraksta aizlieguma atzīmi attiecīgajā kustamas mantas reģistrā vai citā publiskā reģistrā.
Skaidrojuma otrajā daļā – par VID rīcību gadījumā, kad fiziskās personas kredītiestāžu kontos kredīta apgrozījums neatbilst deklarētajiem ienākumiem.
