Maksātnespējas procesa centrā jābūt kreditoram

Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) kā valsts aģentūra “Maksātnespējas administrācija” tika izveidots 2002. gada sākumā, lai mazinātu iespējamās nelabvēlīgās sociālās sekas uzņēmumu maksātnespējas gadījumos. Grozot Maksātnespējas likumu un ar to saistītos likumus, no 1. oktobra MKD tiek likvidēts un tā funkcijas sadalītas starp Tieslietu ministriju, Tiesu administrāciju (TA) un biedrību “Latvijas Maksātnespējas procesa administratoru asociācija”. Kāpēc šāds lēmums pieņemts tieši tagad?

Šis lēmums raksturo laikmeta garu šobrīd valsts pārvaldē. Tai ir jākļūst mazākai, jāspēj izdarīt vairāk efektīvākā veidā. MKD uz visu valsts pārvaldes iestāžu fona bija maza iestāde, tajā strādāja aptuveni 60 darbinieku.

Katrā jomā ir noteikti laikmeti. Ir laiks, kad vajadzīga stingrāka uzraudzība, jo ir sasāpējuši un aktuāli jautājumi. Kad lietas ir vairāk vai mazāk sakārtotas, uzliktas uz pareizajām sliedēm, var virzīties uz priekšu.

Ministrija uzskata, ka maksātnespējas joma, salīdzinot ar situāciju pirms desmit gadiem, ir sakārtota.

“Maksātnespējas administratori Latvijā ilgstoši ir bijuši saistīti ar skaļiem korupcijas skandāliem, noziedzīgiem nodarījumiem un krāpšanas shēmām. Lai gan nozare ir piedzīvojusi vairākas reformas, problēmas joprojām periodiski tiek konstatētas un nonāk tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā.” Tā pirms diviem gadiem “Jurista Vārdā” rakstīja bijusī MKD vadītāja Inese Šteina. Kāda ir maksātnespējas nozare tagad?

Šai nozarei pirms 10–15 gadiem bija ļoti liels reputācijas zudums – ievērojami daudz pārkāpumu, lielas aizdomas par maksātnespējas administratoru godīgumu, publiski skandāli, kriminālprocesi un tamlīdzīgas lietas.

Bet desmit gadi ir pietiekami ilgs laiks. Maksātnespējas procesa administratori tikuši ļoti intensīvi uzraudzīti. MKD veicis ārkārtīgi pamatīgu darbu. Pārbaudījis administratoru kvalifikāciju, rīkojis atkārtotas eksaminācijas, ieviesis disciplinārlietu komisiju, pastiprinājis kontroli.

Desmit gadu laikā tas ir novedis pie tā, ka cilvēki, kuri uzskatīja, ka maksātnespējas nozarē varētu ar kādām apšaubāmām darbībām ātri nonākt pie materiāliem labumiem, visticamāk, to ir pametuši.

Tas nozīmē arī to, ka no uguns dzēšanas un aizdomu ēnas režīma jāatgriežas pie normāliem darba procesiem. Ja pirms 10–15 gadiem nozarē darbojās apmēram 350 administratoru, tad šobrīd – tikai 130.

Maksātnespējas procesā bez MKD ir iesaistītas daudzas puses – kreditori, maksātnespējas administratori, tiesa.

Runājot par MKD likvidāciju, brīžam jūtu: cilvēki domā, ka MKD darbinieki uzrauga maksātnespējas procesus un garantē, ka tie notiek tiesiski. Bet tā gluži nav.

Maksātnespējas process ir civiltiesisku darījumu kopums. Ir kreditori, kuriem ir tiesības un pienākums sekot līdzi savām interesēm un tiesībām. Ir maksātnespējas administrators, kurš ir objektīvs vidutājs starp parādnieku un kreditoriem. Tad šajā procesā ir arī tiesas uzraudzība. Civilprocesa kārtībā tiek izskatīti visi strīdīgie jautājumi, kas izriet no maksātnespējas procesa.

Tam visam pāri – arī valsts administratīvā kontrole pār to, vai administrators patiešām ir absolūti objektīvs, precīzs un korekts.

Līdz ar MKD kā speciālās iestādes likvidāciju nepazūd tā funkcijas. Iestādes likvidācija nenozīmē, ka tiek mazinātas sākotnējās kreditoru vai tiesas iespējas sekot līdzi tam, ka process ir tiesisks, objektīvs, pamatots un saimnieciski pamatots.

Un vēl viena doma. Sabiedrības mentalitāte pēdējā laikā ir tāda – ja kaut kas notiek, tad jābūt simtprocentīgai valsts uzraudzībai un kontrolei, jo augstākā līmenī, jo labāk. Vēlams, lai Ministru prezidents arī teiktu galavārdu par katru jautājumu.

Maksātnespējas procesā runājam par civiltiesisko apgrozību, par saimnieciskiem darījumiem un tamlīdzīgām lietām, kur valsts administratīvā iejaukšanās bieži vien noved pie pretējiem rezultātiem.

Valsts administratīvā uzraudzība un kontrole pār biznesa vidi un saimnieciskiem darījumiem ne vienmēr ir efektīvākais instruments, lai teiktu: ja to nodrošināsim visos procesos, tad tie būs visveiksmīgākie. Tās tomēr ir divas dažādas loģikas: kā darbojas civiltiesiskā apgrozība un kā – valsts uzraudzība un kontrole.

Kādas funkcijas no 1. oktobra pārņems katra no trim institūcijām?

No 1. oktobra funkcijas tiek sadalītas starp divām valsts institūcijām – Tieslietu ministriju un Tiesu administrāciju – un neliela funkciju daļa tiek nodota arī biedrībai “Latvijas Maksātnespējas procesa administratoru asociācija”.

Tieslietu ministrijai paliks administratoru uzraudzības process un administratoru iecelšana un atbrīvošana no amata.

Tiesu administrācija administrēs ļoti nozīmīgu funkciju, kas cilvēkiem ir svarīga, – izskatīs darbinieku prasījumus par naudas līdzekļu izmaksu no darbinieku prasījumu garantiju fonda. Tie attiecas uz gadījumiem, kad maksātnespējīgais darba devējs ir palicis parādā darbiniekiem. Prasījumi iespējami par neizmaksāto darba algu, atlīdzību par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, pabalstiem u. c.

Tāpat Tiesu administrācija turpinās administrēt, uzturēt un attīstīt Elektronisko maksātnespējas uzskaites sistēmu – EMUS.

Esam paredzējuši maksātnespējas funkcijās iesaistīt arī Latvijas Maksātnespējas procesa administratoru asociāciju. Tai esam uzticējuši organizēt kvalifikācijas eksāmenus, kā arī izskatīt ētikas pārkāpumus.

Man šķiet, ka tas ir virziens, kurā būtu jāvirzās, aizvien vairāk iesaistot arī profesionālās organizācijas.

Maksātnespējas administratori ir viena no regulētajām juridiskajām profesijām, un uzraudzības modelim nākotnē vajadzētu darboties līdzīgi, kā tas ir zvērinātiem notāriem, zvērinātiem tiesu izpildītājiem un zvērinātiem advokātiem.

Maksātnespējas procesi aktualizējas krīzes laikā. Piemēram, finanšu krīzē daudzi uzņēmumi bankrotēja. Vai kādā brīdī varētu būt par daudz fizisko un juridisko personu maksātnespējas procesu?

Hipotētiski šī tēze ir pareiza. Ekonomiskās krīzes – un te var domāt par degvielas cenām un vēl kaut kādām lietām – varētu pacelt maksātnespējas vilni. Tas tā var būt, bet var arī nebūt.

Tieslietu ministrija katru mēnesi apkopo datus par to, cik daudz jaunu maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesu ierosināti fiziskām un juridiskām personām.

Bijām nobažījušies, ka tieši kovida iespaidā ārkārtīgi pieaugs maksātnespējas vilnis. Gribējām noķert tā sākumu, ik mēnesi monitorējot statistiku. Bet izrādījās, ka nekāda viļņa nebija.

Vairāk maksātnespējas lietu nozīmētu, ka administratoriem būtu vairāk lietu administrēšanai. Bet tas nenozīmē, ka šajā procesā kāds kļūs negodīgāks vai mēģinās nelikumīgi iedzīvoties. Šādas korelācijas nav.

Lietu skaita palielinājumam nevajadzētu nozīmēt, ka atgriežamies situācijā, kurā atkal izaug milzīga aizdomu ēna pār nozares darbības godīgumu un caurskatāmību.

Šī gada sākumā bija ierosināti 1292 maksātnespējas procesi fiziskām personām un 872 – juridiskām personām. Tiesiskās aizsardzības procesu bija maz – 127.

Cik daudz nozare pašnoteiksies? Piemēram, disciplinārlietu izskatīšanu, līdzīgi kā tas notiek zvērinātu advokātu un tiesu izpildītāju profesijās, nodrošinās nozares asociācija. Vai nav aizdomu, ka atsevišķas lietas varētu “paslaucīt zem tepiķa”?

Nav iespējams izvairīties no mērķtiecīgas ļaunprātības. Bet nevar arī skatīties uz visiem cilvēkiem ar aizdomām tikai tāpēc vien, ka varbūt kāds pēkšņi izdarīs kaut ko sliktu.

Tā ir viena no Latvijas mentalitātēm: tikai tāpēc, ka viens suns kādreiz ir sakodis cilvēku, gribam visiem suņiem ar likumu uzlikt uzpurņus.

Tā ir tā aizdomu ēna, pārlieku lielā vēlme uzraudzīt, kontrolēt un regulēt. Bet Latvijas administrācijai pat nav tādu resursu, lai tik pārspīlētā veidā simtprocentīgi spētu uzraudzīt, kontrolēt un regulēt.

Uzraudzībai un kontrolei tomēr jābūt balstītai riskos. Augsta riska jomām jāvelta visa uzmanība. Jomās ar zemiem riskiem jāļauj pašregulēties.

Šobrīd asociācijai nav piešķirts par daudz funkciju. Esam tajā posmā, kad pamazām sākam uzticēt jaunus uzdevumus. Asociācijai ir jādod lielākas iespējas līdzdarboties un piedalīties uzraudzības sistēmas organizēšanā. Līdzīgi tas ir arī citām juridiskajām profesijām.

Vienlaikus jāuzsver, ka disciplinārlietu izskatīšana joprojām paliek disciplinārlietu komisijas ziņā. Tā ir starpnozaru komisija, kurā darbojas Tieslietu ministrijas, asociācijas un Augstākās tiesas pārstāvji.

Es šo komisiju vadu piecus gadus. No savas pieredzes varu teikt, ka izskatām vienu, divas vai, maksimums, trīs lietas gadā. Pārsvarā par vairāku sīku pārkāpumu kopumu. Nav bijis lietu par nopietniem Maksātnespējas likuma pārkāpumiem. Tajā pašā laikā jāuzsver, ka disciplināratbildība ir tikai viens no vairākiem uzraudzības instrumentiem, ko var piemērot administratoriem.

Kā vērtējat Latvijas Maksātnespējas procesa administratoru asociācijas darbu? Lai uzticētu funkcijas, jāzina, kā organizācija strādā.

Asociācija, salīdzinot ar citām juridiskajām profesijām, maksātnespējas administratoru skaita ziņā ir maza. Iespējams, nāksies audzēt šīs asociācijas administratīvo kapacitāti.

Bet mūsu līdzšinējo sadarbību var raksturot pietiekami pozitīvi. Sarunās asociācija vienmēr bijusi pietiekami aktīva un pilna ar idejām, kā niansēti uzlabot maksātnespējas procesu. Tas ir asociācijas darbs: norādīt, kādas ir problēmas, tendences, ko vajadzētu risināt.

Patlaban Saeimā tiek gatavoti grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, kas noteic, ka maksātnespējas administratori vairs nebūs šī likuma subjekti. Tātad sektorā nav noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riska?

Es jau minēju – teorētiski būtu labi uzraudzīt visu, visur un simtprocentīgi, bet administratīvi tas nav iespējams. Mūsu valstī nav tādu resursu. Tāpēc arī AML (Anti-Money Laundering – noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana) jomā uzraudzība ir balstīta riskos.

No šādas perspektīvas skatoties, gan Eiropas Padomes ekspertu komitejas “Moneyval” sestās kārtas novērtējumā, gan arī maksātnespējas sektora risku novērtējumā administratoru riski tiek novērtēti kā vidēji zemi.

Šajā situācijā no risku vadības viedokļa nav lietderīgi izveidot administratoru AML uzraudzības mehānismu Tieslietu ministrijā un uzturēt to.

Tas, protams, nenozīmē, ka administratori, saskaroties ar aizdomīgu darījumu, ir pilnībā atbrīvoti no pienākuma ziņot par to Finanšu izlūkošanas dienestam. Šāds pienākums joprojām saglabājas.

MKD rīkotajā konferencē “Maksātnespējas transformācija” izskanēja, ka Tieslietu ministrijai un Tiesu administrācijai, pārņemot MKD funkcijas, vajadzēs ne tikai nodrošināt nepārtrauktu to īstenošanu, bet arī izmantot institucionālās pārmaiņas kā iespēju turpināt maksātnespējas procesa pilnveidi – padarot to efektīvāku, caurskatāmāku un ērtāku dalībniekiem. Ko plānojat realizēt iepriekšminēto?

Tieslietu ministrija gatavojas virzīt Maksātnespējas likuma grozījumus, lai padarītu maksātnespējas procesu īsāku un efektīvāku. Tajā skaitā, piemēram, atsevišķos gadījumos kreditora prasījumus varēs apmierināt ātrākā kārtībā, ja maksātnespējas process būs garš un saistīts ar tiesvedību.

Tāpat nerimst Eiropas Savienības likumdošanas dzirnavas: top jaunas direktīvas pārrobežu maksātnespējas gadījumos. Tie ir nelieli uzlabojumi maksātnespējas procesā, kas ir svarīgi administratoriem un kreditoriem, bet tā noteikti nav jauna vīzija vai jauna stratēģija.

Tieslietu ministrijā jau ilgāku laiku spriežam, ka, iespējams, galvenā problēma šajā jomā ir lielais skaits t. s. tukšo maksātnespējas procesu. Pēc tam, kad tiek saskaitīti aktīvi un pasīvi, šajos procesos kreditoru interešu apmierināšana ir ļoti nosacīta. Piemēram, nenodrošinātie kreditori saņem caurmērā 5% no saviem prasījumiem. Tas ir ārkārtīgi maz un liek domāt par to, ka uzņēmumi maksātnespējas procesā nonāk pārāk vēlu: tad, kad to saistības jau nesamērīgi pārsniedz aktīvus.

Jaunajam redzējumam par maksātnespējas procesu būtu jākoncentrējas nevis uz to, kā uzraugām vai neuzraugām maksātnespējas administratorus, bet gan uz jautājumu, ko valstī vajadzētu darīt, lai kreditoru intereses ieliktu centrā.

Šobrīd, kad runājam par maksātnespējas procesiem, centrā visu laiku atrodas administrators. Bet galvenajam būtu jābūt kreditoram un tiesiskās aizsardzības procesam, kas notiek samērā reti. Maksātnespējas procesos daudz vairāk vajadzētu apmierināt kreditoru intereses.

Manā ieskatā tā ir jaunā stratēģija: strādāt pie tā, lai maksātnespējas procesi spētu vairāk nodrošināt kreditoru intereses. Un vienlaikus analizēt, kādēļ uzņēmumi tik ļoti novēloti uzsāk maksātnespēju.

No likuma viedokļa viss ir korekti: maksātnespēju var ierosināt gan parādnieks, gan kreditori. Bet kaut kādu iemeslu dēļ viss reti notiek kā pēc mācību grāmatas.