Netiek galā ar muļķībām
Viedokļu dažādība un to līdzsvars ilgus gadus bija viena no profesionālu mediju pamatpazīmēm, kas ļāvusi nodrošināt informācijas neitralitāti. Tomēr pēdējā laikā šī pieeja nereti devusi iespēju izplatīties dažādām apšaubāmām idejām vai viltus informācijai. Radio "Brīvā Eiropa" žurnālists, Krievijas jautājumu analītiķis Braiens Vitmors (Brian Whitmore) par šo fenomenu diskusijā izteicās kritiski: "Tradicionālajiem medijiem ir grūti tikt galā ar muļķībām. Mēs esam apsēsti ar balansu, to, ka jāatspoguļo visas stāsta puses, bet kas notiek, ja viena puse melo? Vai balanss tādā gadījumā ir kaut kur starp meliem un patiesību?" Viņš akcentēja, ka viltus ziņas ir liels izaicinājums civilizācijai tieši tāpēc, ka tās pastāvēšana balstās uz cilvēku spēju stāstīt stāstus ar mērķi nodrošināt sadarbību, savukārt maldinoša informācija grauj savstarpējo uzticību. "Kas ir nauda? Krāsaini papīriņi ar mirušu cilvēku bildēm, bet tāpēc, ka mēs visi ticam, ka tai ir vērtība, tā ir derīga. Tāpat ir arī ar demokrātiju. Rietumu civilizācija balstās uz stāstiem par indivīda tiesībām, atbildīgu pārvaldi, mazu valstu suverenitāti. Mūsu bioloģijā nav nekā tāda, kas padarītu šīs lietas patiesas, tās tādas ir, jo mēs tām ticam."
Digitālajā vidē pastāv ļoti liela avotu dažādība ne tikai apjoma, bet arī kvalitātes ziņā, un tas vēl vairāk apgrūtina mediju darbu. Stīvens Vords uzsvēra, ka mūsdienu informācijas vide ir kļuvusi tik fragmentāra, ka nav iespējams apkopot visus faktus un racionāli tos izvērtēt, lai nonāktu pie vienota viedokļa. "Ideja par kvantitatīvu viedokļu līdzsvaru ir jāpārskata. Šī pieeja nāk no 20. gadsimta sākuma, kad liberāļi un konservatīvie spēki, demokrāti un republikāņi savā starpā apmainījās ar viedokļiem, bet ir daudzi gadījumi, kad tas nedarbojas," norādīja Vords. Kā visai skarbu piemēru viņš minēja gadījumu, kad veidojis reportāžu par bērnu izmantošanu bērnu namā. "Es taču nemeklēju viedokli, kurš atbalsta bērnu aizskaršanu!" Viņš uzsver, ka balansa priekšrocība ir iespēja ieraudzīt citādu skatījumu par aprakstīto jautājumu, bet tas ir stāsts par uzticamu viedokļu daudzveidību. "Ir viegli atrast "par" un "pret" viedokļus, bet es kā žurnālists esmu atbildīgs par to, kādi uzskati parādīsies manā rakstā, un uzticamība šajā gadījumā ir svarīgākais." Viņš aicināja būt elastīgiem attieksmē pret klasiskajām žurnālistikas vērtībām: "Žurnālistikas ētika nav abstrakta un universāla. Tā atkarīga no kultūras un konteksta."
Meklē risinājumus, bet nerunā par investīcijām
Meklējot jaunas darba vadlīnijas, žurnālistu vidū pašlaik valda divi viedokļi, kā būtu jāstrādā ar informāciju. Vieni uzskata, ka medijiem vajadzētu atgriezties pie neitrālas faktu atspoguļošanas, otri – ka neitralitāte nav iespējama un nepieciešams atspoguļot kritiskus viedokļus. "Es piederu pie trešajiem un uzskatu, ka mums vajadzīga žurnālistika, kas ir informēta, ieinteresēta demokrātijā. Tomēr mums jābūt kritiskiem pret to, ko tas nozīmē," savu redzējumu diskusijas laikā pauda Vords. "Paradoksāli, ka žurnālistiem tiek prasīts būt vispirms patriotiem un tikai tad žurnālistiem. Viņiem vajadzētu būt kritiskiem novērotājiem, sauksim to par kritisku patriotismu." Tāpat viņš norādīja, ka žurnālistikas skolās būtu jāpārorientējas no aroda praktiskas apguves uz globāli izglītotu, domājošu profesionāļu apmācību. "Zināšanas ir tikpat nozīmīgas kā praktiskās prasmes."
Tomēr problēmas žurnālistikas jomā neaprobežojas tikai ar praktiķu izglītotību. Lietuvas Žurnālistu asociācijas priekšsēdētājs Daiņus Razdevičus (Dainius Radzevičius) norādīja: "Mēs runājam par žurnālistu lomu informācijas karā, bet nevienam nerūp žurnālistu darba apstākļi, sociālās garantijas. Lielākajai daļai žurnālistu nav iespējas apmeklēt dažādas konferences, seminārus. Viņiem nav laika pārbaudīt visus šos vēstījumus, informāciju. Liela daļa pamet mediju vidi, uzņēmumi visu laiku samazina darbinieku skaitu. Mēs meklējam risinājumus, bet neviens nerunā par ieguldījumiem." Pašreizējā investīciju trūkumā viņš saskata nevērību pret to, kas notiek informācijas telpā: "Problēma nav definēt, kurš ir žurnālists un kas ir propaganda, jautājums ir – kuru vispār interesē patiesa informācija? Mēs vēl joprojām samazinām darbvietas medijos, bet mums pretī ir tādas valstis kā Krievija, kura investē miljoniem dolāru propagandas mašīnās."
Saistību starp informācijas kvalitāti un ekonomiski nogurdināto mediju vidi saskata arī Paivi Antikoski (Päivi Anttikoski), bijusī digitālā satura galvenā redaktore Somijas avīzē "Helsingin Sanomat". Viņa norādīja, ka cilvēki digitālajā vidē vēl joprojām nav gatavi maksāt par kvalitatīvām ziņām, un vērsa uzmanību uz to, cik ļoti kritusies uzticība žurnālistikai, atsaucoties uz kādas aptaujas datiem, kas liecina – 1/3 cilvēku apzināti izvairās no ziņām. "Mēs, žurnālisti, mēdzam uzskatīt, ka žurnālistika ir labākā iespējamā patiesības versija, un šis skatījums pašlaik pieredz izaicinājumu. Mums gribētos domāt, ka šīs problēmas – resursu trūkums, digitalizācija, post-patiesība – kādu dienu beigsies, bet tā nenotiks. Pie varas vienmēr nonāks jauni trampi, un viltus ziņām atradīsies jaunas platformas." Viņa gan norādīja, ka visām šīm problēmām ir arī sava pozitīvā puse – cilvēkus sāk garlaikot viltus ziņas un, ja izdosies atjaunot uzticību medijiem, auditorija varētu atgriezties pie profesionālu žurnālistu radītās informācijas patēriņa.
Jāmācās no sociālajiem tīkliem
Kā vislabāk uzrunāt auditoriju? Antikoski iesaka piemēru meklēt sociālajos tīklos: "Mārketinga vidē ir teiciens – ja vēlies sasniegt visas musulmaņu meitenes Austrumlondonā, griezies pie musulmaņu meitenēm Austrumlondonā." Viņa rekomendē "dot balsi" vēlamajai auditorijai un šajā risinājumā saskata arī iespēju izkļūt no informācijas burbuļa, kurā nereti atrodas ne tikai auditorija, bet arī paši mediji.
Labs piemērs minētajai stratēģijai ir "France Media Monde" starptautisko attiecību un sadarbības vadītāja Džona Magvaira (John Maguire) diskusijā prezentētā tīmekļa vietne "InfoMigrants". Tā ir trīs Eiropas mediju (Francijas sabiedriskā medija "France Médias Monde", Vācijas sabiedriskā medija "Deutsche Welle", Itālijas preses aģentūras ANSA) kopprojekts. Vietne, kura lasāma trīs valodās – franču, angļu, arābu, izveidota, lai informētu Eiropā nonākušos migrantus par dažādiem viņiem aktuāliem jautājumiem un sniegtu informāciju, kā rīkoties, lai izvairītos no cilvēku tirdzniecības un citiem draudiem. Magvairs atzīmēja, ka attiecīgajā gadījumā ar digitālo un cita veida sociālo saikņu starpniecību tiek sasniegta šķietami nesasniedzama auditorija.
