E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 22512
Lasīšanai: 4 minūtes
3
3

Amatieru un profesionālie mūziķu kolektīvi

Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
12. februārī, 2021
Toms

Kā atšķiras (likumu un valsts uztverē) mūziķu amatierkolektīvs no profesionāliem mūziķiem? Kādiem dokumentiem vai priekšnosacījumiem jābūt, lai varētu skaitīties profesionāls mūziķu kolektīvs? Vai obligāti jābūt konkrētai pieredzei/izglītībai? Vai mūziķu apvienībai jābūt kā uzņēmumam vai biedrībai? Vai pietiek ar to, ka muzikālā darbība norisinās, koncertējot par atalgojumu, nevis vienkārši vaļaspriekam? Vai varat uzrādīt konkrētu (trešajām pusēm pierādāmu) atšķirību starp amatieru kolektīvu un profesionālu kolektīvu?

A
atbild:
02. martā, 2021
Kultūras ministrija
Uldis Zariņš, valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos

Šobrīd nav tāda spēkā esoša normatīvā regulējuma, kurā ir noteikti kritēriji profesionālām mūzikas nozares organizācijām. Praksē par profesionālu mūzikas nozares kolektīvu pieņemts uzskatīt tādu kolektīvu, kura dalībnieki ir šis nozares speciālisti un strādā uz darba tiesisko attiecību pamata. Par mūzikas nozarei atbilstošām uzskatāmas profesijas, kas iekļautas profesiju klasifikatora atsevišķajā grupā 2652 “Mūziķi, dziedātāji, komponisti un muzikologi”. Ministru kabineta 2018. gada 9. oktobra noteikumos Nr. 626 “Noteikumi par obligāti piemērojamo profesiju standartu un profesionālās kvalifikācijas prasību sarakstu un tajā iekļauto profesiju standartu un profesionālās kvalifikācijas prasību publiskošanas kārtību” obligāti piemērojamo profesiju standartu un profesionālās kvalifikācijas prasību sarakstā šobrīd ir iekļauti profesiju standarti profesijām “mūziķis” (profesijas kods 2652 19), “instrumentu mūziķis” (profesijas standarts 2652 05) un “dziedātājs” (profesijas standarts 2652 20), kuros noteiktas nepieciešamās profesionālās kompetences, prasmes un zināšanas, kā arī veicamie darba pienākumi un uzdevumi šajās profesijās, kas jāņem vērā darba devējam, nodarbinot darbiniekus, kuri strādā šajās profesijās, it īpaši valsts un pašvaldību dibinātajās mūzikas nozares organizācijās. Ņemot vērā, ka par profesionālās kvalifikācijas jautājumiem mākslas nozarē šobrīd nav atbildīga neviena no šobrīd strādājošajām nozaru ekspertu padomēm, Kultūras ministrija ir ierosinājusi pārstrādāt Latvijas Nacionālā kultūras centra paspārnē strādājošās Kultūrizglītības padomes nolikumu, lai nodrošinātu tās darbību kā nozaru ekspertu padomei “Profesionālās izglītības likuma” izpratnē, un ir iecerējusi tai uzdodot izstrādāt mākslas nozares kvalifikācijas struktūru, kā arī aktualizēt pašreizējos un izstrādāt jaunus nepieciešamos profesiju standartus mākslas nozarē.

Vienlaikus par profesionālu mūzikas kolektīvu varētu tikt uzskatītas arī privātas organizācijas (biedrības un uzņēmumi), kuru darbība atbilst Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas NACE 2. redakcijas klasei 90.01 “Mākslinieku darbība”, neraugoties uz organizācijā nodarbināto profesionālo kvalifikāciju, it īpaši gadījumos, ja muzikālā darbība ir organizācijas galvenais ieņēmumu gūšanas  avots.

Savukārt par amatiermākslas kolektīviem praksē pieņemts uzskatīt tādus mūzikas kolektīvus, kuros dalībnieki piedalās no darba brīvajā laikā, nesaņemot par to atlīdzību, neraugoties uz to, ka amatiermākslas kolektīvus tipiski vada šīs jomas speciālisti ar atbilstošu profesionālo kvalifikāciju un darba pieredzi.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas