Kādu ieguldījumu augstskolu padomes sniedz augstskolu attīstībai un virzībai uz izcilību? Kāds ir rezultāts un jēga no šādas korporatīvās pārvaldības pārņemšanas mākslas augstskolās?

No 2013. līdz 2020. gadam Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbojās ar Pasaules Bankas (PB) ekspertiem, kas pēc IZM pasūtījuma veica neatkarīgu pētījumu par augstskolu pārvaldību un cilvēkresursu politiku Latvijā, sagatavojot rekomendācijas augstākās izglītības iestādēm un politikas veidotājiem (vairāk par pētījumu var lasīt šeit), tostarp piedāvājot risinājumus augstskolu pārvaldības modeļa trūkumu novēršanai.

Saskaņā ar PB rekomendācijām un izglītības politikas pamatnostādnēm IZM sagatavoja grozījumus Augstskolu likumā, kas paredzēja valsts dibinātajās augstskolās ieviest jaunu iekšējās pārvaldības institūciju – augstskolas padomi. Augstskolu likuma 14.¹ pants paredz, ka valsts augstskolas padome ir koleģiāla valsts augstskolas augstākā lēmējinstitūcija, kas ir atbildīga par valsts augstskolas ilgtspējīgu attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību, kā arī nodrošina valsts augstskolas darbību atbilstoši tās attīstības stratēģijā noteiktajiem mērķiem. Tāpat šajā pantā noteikts, ka valsts augstskolas padome aizsargā valsts augstskolas autonomiju, kā arī respektē akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību un veicina tās īstenošanu un ka valsts augstskolas padome darbojas saskaņā ar valsts augstskolas satversmē noteikto kārtību un padomes apstiprināto nolikumu.

Savukārt Augstskolu likuma 14.² pantā ir noteikta valsts augstskolas padomes kompetence, uzskaitot uzdevumus, kurus padome veic tai noteikto funkciju īstenošanai. Piemēram, padomei jānodrošina valsts augstskolas darbība atbilstoši tās attīstības stratēģijā noteiktajiem mērķiem. Periodā no padomes darbības sākuma līdz 2023. gada beigām valsts augstskolas izstrādāja jaunas attīstības stratēģijas, kurās pirmo reizi iekļauts arī korporatīvās sistēmas novērtējums, informācija par korporatīvās pārvaldības mērķiem, risku novērtējumu un risku vadību. Ņemot vērā, ka vairākums padomes locekļu ir ārējie pārstāvji (t.sk. no uzņēmējdarbības vides), par korporatīvās pārvaldības mērķu noteikšanu primāri augstskolā atbildīgas ir augstskolu padomes. Ar korporatīvo pārvaldību augstskolās saprot, piemēram, audita un risku vadības politiku, interešu konflikta novēršanas politiku. Daudzus korporatīvās pārvaldības principus ir iespējams attiecināt arī uz augstskolu pārvaldību, tos pielāgojot augstskolu darbības specifikai, t.sk. arī mākslu un kultūras universitāšu specifikai, piemēram, balstīt savu darbību attīstības stratēģijā un regulāri to pilnveidot, stratēģijā noteikt prioritāros mērķus un to īstenošanai nepieciešamā finansējuma apjomu, tā ieguves veidus, noteikt risku vadības un kontroles sistēmu, izstrādāt vai pilnveidot interešu konflikta novēršanas politiku, noteikt atbildības – par kādiem jautājumiem atbildīga padome, par ko atbildīgs rektors u. tml. –, pilnveidot personālvadības politiku, piemēram, nosakot visiem saprotamu un caurskatāmu atalgojuma politiku.

Arī Latvijas Mākslas akadēmijas padome ir izstrādājusi jaunu augstskolas attīstības stratēģiju un rosinājusi vairākas būtiskas pārmaiņas augstskolas darbā, tostarp veicinājusi efektīvāku plānošanas darbu finanšu uzskaitē, infrastruktūras attīstībā, atalgojuma un studējošo karjeras jautājumu risināšanā. Padome ir iesaistījusies arī augstskolas un kultūras jomas augstākās izglītības iestāžu interešu pārstāvniecībā un finanšu piesaistē augstskolai. Turklāt padome ir noorganizējusi augstskolas vēsturē pirmo starptautisko rektora amata konkursu. Samērā īsajā padomes kā institūcijas pastāvēšanas laikā tās veikums un jau šobrīd augstskolā sasniegtās pārmaiņas ir ievērojamas, un nākamajos gados padomes paveiktais kļūst vēl pamanāmāks.

Kādu pienesumu padome sniedz augstskolu vadības procesiem? No studentu skatpunkta šķiet, ka padomes ar saviem autoritārajiem lēmumiem atsvešinās no studentiem un apdraud augstskolu autonomiju un demokrātiju, iedibina demokrātiskas valsts pārvaldei svešu lēmumu pieņemšanas praksi.

Augstskolu likuma 14.¹ pants paredz, ka Valsts augstskolas padome aizsargā valsts augstskolas autonomiju, kā arī respektē akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību un veicina tās īstenošanu. Valsts augstskolas padome darbojas saskaņā ar valsts augstskolas satversmē noteikto kārtību un padomes apstiprināto nolikumu. Atbilstoši pasaules labajai praksei augstākās izglītības pārvaldības jomā ieteikts nodalīt akadēmisko un stratēģisko lēmumu pieņemšanu. Augstskolu padomes varētu dēvēt par “autonomijas lēmējinstitūciju”, jo tās veicina augstskolas autonomiju, atvērtību un caurskatāmību, kamēr senāts nodrošinātu akadēmisko brīvību, zinātnes un izglītības ekselenci. Ja senāts vairāk nodarbojas ar akadēmiskiem jautājumiem (piemēram, mācību programmu veidošana, grādu piešķiršana, amata paaugstinājumu piešķiršana), tad padome atbild par ilgtermiņa stratēģiskajiem lēmumiem (piemēram, statūti, stratēģiskie plāni, rektoru izvēle, budžets). Augstskolu padomes ir savienojamas ar demokrātisku un visaptverošu valsts pārvaldi – tās pārstāv gan organizāciju (augstskolu), gan finansētāju (valsti).

Latvijas Mākslas akadēmijas padome cieši sadarbojas ar rektorātu un regulāri notur kopīgas sēdes. Padomes lēmumi un protokoli tiek publicēti augstskolas mājaslapā un papildus nosūtīti augstskolas senātam, kurā ietilpst arī studējošo pārstāvji. Padome piedalās senāta sēdēs (kopš 2023. gada otrās puses – regulāri), gan informējot par padomes darbu, gan uzklausot senāta aktualitātes. Senāts tika iesaistīts arī stratēģijas izstrādes un saskaņošanas procesā. Padome regulāri skata augstskolas struktūrvienību priekšlikumus un iesniegumus, kā arī tiekas ar struktūrvienībām un augstskolas institūcijām, lai iesaistītos tām aktuālu jautājumu risināšanā, kā arī apmeklē augstskolas aktuālos pasākumus (izstādes, skates u. c.). Padome pēc savas iniciatīvas ir iesaistījusies karjeras dienu organizēšanā un karjeras centra izveidē, finansējuma piesaistē studējošo atbalstam, regulāri tiekas ar studējošo pārstāvjiem senāta sēdēs, kā arī pēc rektora iniciatīvas ir tikusies ar jaunievēlētās studējošo pašpārvaldes vadību. Padome ir arī pārrunājusi nepieciešamību veicināt studējošo pašpārvaldes aktivitāti un iniciatīvu visai augstskolai svarīgu lēmumu un stratēģisku dokumentu veidošanā. Ņemot vērā, ka padome vēl ir jauna institūcija augstskolu ekosistēmā, tās vietu un lomu augstskolas darbā ir jāturpina skaidrot, tādēļ īpaši nozīmīga ir informācijas aprite augstskolā un diskusijas par kompetenču sadali starp trim augstskolas pārvaldes institūcijām – padomi, rektoru un senātu.

Kāpēc katrai mākslas un kultūras augstskolai ir tik atšķirīgi padomes nolikumi?

Padomes nolikums nosaka tikai padomes darbības kārtību. Padomes funkcijas un kompetence ir noteiktas Augstskolu likumā, kā minēts iepriekš. Ņemot vērā, ka valsts augstskolām ir atšķirīgas stratēģiskās specializācijas un katrai ir sava attīstības stratēģija, ir arī atšķirības veidā, kā padomes organizē savu darbu, t.sk. sadarbību ar pārējām augstskolas institūcijām. Augstskolu likuma 14.¹ panta trešā daļa noteic, ka augstskolas padome darbojas saskaņā ar valsts augstskolas satversmē noteikto kārtību un padomes apstiprināto nolikumu, taču nenosaka nolikuma saturu.