Likumdošanas jaunumi: Rosina ieviest regulētu tarifu, par kādu siltuma ražotājs var pārdot siltumenerģiju Rīgā

Piedāvā ieviest regulētu tarifu (cenu), par kādu siltuma ražotājs var pārdot siltumenerģiju Rīgā

Šā gada 13. novembrī Saeima nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā”, kas paredz papildināt Enerģētikas likuma 49. pantu ar 1.⁵ daļu un noteikt:

“Ja neatkarīgais siltumenerģijas ražotājs pārdod siltumenerģiju siltumenerģijas apgādes sistēmas operatoram, kura triju gadu vidējais lietotājiem piegādātās siltumenerģijas apjoms pārsniedz 2 000 000 megavatstundu gadā, tā pārdotās siltumenerģijas vienošanās cena nevar pārsniegt regulatora noteikto neatkarīgā siltumenerģijas ražotāja siltumenerģijas ražošanas pakalpojuma tarifu.”

Vienlaikus likumprojekts papildina pārejas noteikumus ar 107. punktu, paredzot, ka gadījumā, “ja neatkarīgajam siltumenerģijas ražotājam nav noteikts regulatora tarifs saskaņā ar 49. panta 1.⁵ daļu līdz 2026. gada 31. augustam, viņš zaudē 49. panta pirmajā daļā minētās tiesības piedāvāt sistēmas operatoram iepirkt tā saražoto siltumenerģiju par vienošanās cenu, līdz brīdim, kad tarifs ir noteikts”.

Anotācijā norādīts, ka likumprojekts izstrādāts, reaģējot uz situāciju Rīgas siltumenerģijas tirgū.

Šobrīd Enerģētikas likuma 49. panta 1.² daļa nosaka: ja siltumapgādes sistēmas operatora licences darbības zonā darbojas vairāk nekā viens siltumenerģijas ražotājs un tiem ir nodrošināta pieeja siltumapgādes sadales un pārvades sistēmai, siltumapgādes sistēmas operatoram ir pienākums organizēt siltumenerģijas iepirkumu par visu tā licences darbības zonā pieprasīto konkurējošo siltumenerģijas apjomu. Iepirkuma prasības nosaka siltumapgādes sistēmas operators, izvēloties saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.

Atbilstoši anotācijā sniegtajam Rīgā ir vairāki enerģijas piegādātāji, kuri piedāvā savu saražoto siltumenerģiju siltumapgādes sistēmas operatoram AS “Rīgas siltums”: AS “Latvenergo”, SIA “Rīgas BioEnerģija”, SIA “Gren Rīga”, SIA “Rīgas enerģija”, SIA “Eco Energy Riga”, SIA “Juglas Jauda”.

“Rīgas siltumenerģijas tirgum raksturīgi, ka brīžos, kad konkurence ir pietiekoša, cena ir daudz zemāka nekā brīžos, kad tās nav.

Proti, tā ir atkarīga no tā, vai AS “Latvenergo” piedāvā siltumenerģiju Rīgas pilsētai vai nē. Savukārt AS “Latvenergo” piedāvājums atkarīgs no situācijas elektroenerģijas tirgū.

Tā rezultātā izveidojusies situācija, ka biomasas katlu mājām līdz šim bijusi iespēja gūt daudz lielāku atdevi no investīcijām, gūstot ievērojamu peļņu brīžos, kad AS “Latvenergo” nepiedāvā siltumenerģiju AS “Rīgas siltums”. Šāda situācija ir netaisnīga pret Rīgas iedzīvotājiem, kuri slēgtā tirgū bez iespējas izvēlēties citas alternatīvas samaksā atsevišķiem siltumenerģijas uzņēmumiem pārmērīgu peļņu,” teikts anotācijā.

Ar likumprojektu plānots novērst situāciju, kad ierobežotā tirgū patērētājiem tiek uzspiesta nesamērīga siltumenerģijas cena, ieviešot peļņu ierobežojošu mehānismu Rīgas siltumenerģijas tirgū jeb regulētu tarifu (cenu) par kādu siltuma ražotājs var pārdot siltumenerģiju.

Anotācijā paskaidrots, ka jaunā norma attiektos uz siltumenerģijas ražotājiem Rīgā, kuriem saražotajai enerģijai pašlaik netiek noteikts tarifs: SIA “Rīgas BioEnerģija”, SIA “Gren Rīga”, SIA “Rīgas enerģija”, SIA “Eco Energy Riga”, SIA “Juglas Jauda”.

Savukārt pārejas periods, līdz kuram Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai ir jānosaka siltumenerģijas ražošanas pakalpojumu tarifs attiecīgajiem uzņēmumiem, nosakāms, lai nodrošinātu skaidrību par laika posmu līdz kuram ir veicams tarifu izvērtējums un Rīgas siltumenerģijas patērētāji varētu rēķināties ar nepieciešamajiem izdevumiem, skaidrots anotācijā.

Papildus tajā vērsta uzmanība tam, ka gadījumā, ja šis tarifs netiks noteikts, ražotājs zaudēs tiesības piedalīties siltumenerģijas tirgū.

Likumprojektu iesniedza Saeimas deputāti: Jānis Patmalnieks, Mārtiņš Felss, Atis Labucis, Zane Skujiņa-Rubene, Agnese Krasta.

Valsts aizsardzības mācība būs obligāta arī neklātienes un tālmācības programmās, kā arī starptautiskajās skolās

2025. gada 13. novembrī Saeima nodeva izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā likumprojektu “Grozījumi Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā”, kura mērķis ir paplašināt valsts aizsardzības mācības pieejamību visiem vidējās izglītības skolēniem neatkarīgi no mācību formas.

Likumprojekts paredz atteikties no ierobežojuma, ka valsts aizsardzības mācība ir obligāta tikai klātienes programmās.

Plānotās izmaiņas nodrošinās iespēju apgūt valsts aizsardzības mācību arī neklātienes un tālmācības izglītības programmās, kā arī starptautiskajās skolās.

Likumprojektā paredzēts, ka izmaiņas stāsies spēkā 2026. gada 1. septembrī.

Kā norādīts anotācijā, ģeopolitiskā situācija pasaulē, īpaši Eiropā, pēdējos gados ir būtiski mainījusies, ko apliecina vairāki starptautiski un nacionāli politikas plānošanas dokumenti, tostarp Eiropadomes 2022. gada 25. maijā apstiprinātais Stratēģiskais kompass drošībai un aizsardzībai (Strategic Compass for Security and Defence), kā arī 2023. gada 5. oktobrī Saeimā apstiprinātā Valsts aizsardzības koncepcija:

“Minētajā koncepcijā uzsvērta iedzīvotāju iesaistes nozīme valsts aizsardzībā – gan Valsts aizsardzības dienestā, gan Zemessardzē un rezerves karavīru apmācībās. Tāpat koncepcijā noteikts, ka, sākot ar 2024./2025. mācību gadu, valsts aizsardzības mācība kļūst par obligātu vidējās izglītības satura daļu, lai nodrošinātu izglītojamos ar pamatprasmēm rīcībai krīzes un kara situācijās, kā arī veicinātu atbildīgu pilsonisko apziņu.

Vidusskolas posmā aizsardzības mācība ir īpaši nozīmīga, jo tā palīdz jauniešiem apgūt zināšanas par valsts drošības sistēmu, attīstīt rīcībspēju krīzes situācijās un stiprināt psiholoģisko noturību, kas ir būtiski, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju.”

Proti, šobrīd tiesiskais regulējums paredz obligātu valsts aizsardzības mācību tikai klātienes izglītības programmās.

“Ņemot vērā gan drošības situācijas izmaiņas, gan pieaugošo izglītojamo īpatsvaru tālmācības un neklātienes izglītības formās, arī šiem skolēniem nepieciešams nodrošināt iespēju apgūt valsts aizsardzības mācību,” teikts anotācijā.

Neatkarīgi no dzīvokļu īpašnieku lēmuma valsts vai pašvaldības tiesības un pienākums pārvaldīt dzīvojamo māju izbeigsies 2025. gada 31. decembrī

2025. gada 13. novembrī Saeima nodeva izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likumā”, kas paredz, ka valsts vai pašvaldības tiesības un pienākums pārvaldīt dzīvojamo māju izbeidzas 2025. gada 31. decembrī, neatkarīgi no dzīvokļu īpašnieku lēmuma.

Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas procesa pabeigšanai saprātīgā termiņā tika izstrādāts un pieņemts Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likums (turpmāk – likums), kas stājās spēkā 2025. gada 1. maijā.

Likuma 11. panta pirmā daļa paredz valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības (persona, kura uzdevumu pārvaldīt dzīvojamo māju saņēmusi no valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības) pienākumu līdz 2025. gada 31. decembrim sasaukt dzīvokļu īpašnieku kopsapulci vai rīkot dzīvokļu īpašnieku aptauju, kurā ierosina dzīvokļu īpašnieku kopībai izlemt, vai dzīvojamo māju turpmāk pārvaldīs pati dzīvokļu īpašnieku kopība. Šāda dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanas mērķis ir pārņemt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības.

Atbilstoši minētā panta otrajai daļai, ja minētais dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums netiek pieņemts, pārvaldīšanas uzdevums uzskatāms par uzdotu un pārvaldīšanas līgums – par noslēgtu ar personu, kura uzdevumu pārvaldīt dzīvojamo māju iepriekš saņēmusi no valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības. 

Kā skaidrots anotācijā, ja kopsapulcē vai aptaujā tiek pieņemts lēmums “par” izvirzīto jautājumu, tiek noslēgts pārvaldīšanas līgums:

“Savukārt, ja lēmums netiek pieņemts, jo kopsapulce vai aptauja nav bijusi lemttiesīga, pārvaldīšanas uzdevums uzskatāms par uzdotu un pārvaldīšanas līgums par noslēgtu ar personu, kura uzdevumu pārvaldīt dzīvojamo māju iepriekš saņēmusi no valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības.

Abos minētajos gadījumos notiek jauna pārvaldnieka izvēle un līdz ar to izbeidzas valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības tiesības un pienākums pārvaldīt dzīvojamo māju.”

Vienlaikus anotācijā skaidrots, ka iespējama situācija, kad dzīvokļu īpašnieku kopsapulce vai aptauja ir lemttiesīga, taču dzīvokļu īpašnieku kopsapulce nobalso “pret” izvirzītajiem jautājumiem, kā rezultātā netiek pieņemts lēmums par pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu.

Lai nepārprotami noteiktu, ka valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības tiesības un pienākums pārvaldīt dzīvojamo māju izbeidzas arī “negatīva lēmuma” pieņemšanas gadījumā, likumprojekts paredz papildināt likuma 11. pantu ar piekto daļu, nosakot, ka valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības tiesības un pienākums pārvaldīt dzīvojamo māju izbeidzas 2025. gada 31. decembrī vai ātrāk, ja pārvaldīšanas līgumā ir paredzēts ātrāks tā spēkā stāšanās laiks, savukārt, izbeidzoties valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības tiesībai un pienākumam pārvaldīt dzīvojamo māju, par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu atbild dzīvokļu īpašnieku kopība.

“Šāda pieeja atbilst jau šobrīd Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā noteiktajam, proti, ka par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu atbild pats tās īpašnieks (visi dzīvokļu īpašnieki),” teikts anotācijā.

Papildus likumprojektā noteikts arī pārejas noteikums, paredzot, ka valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības tiesības un pienākums pārvaldīt dzīvojamo māju izbeidzas 2025. gada 31.decembrī arī tad, ja pārvaldīšanas tiesību pārņemšana ir uzsākta saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”.

Likumprojekts atzīts par steidzamu un uzreiz pieņemts 1. lasījumā.

Rosina palielināt administratīvos sodus par pārkāpumiem valsts valodas lietošanas jomā

13. novembrī Saeima nodeva izskatīšanai Juridiskajā komisijā likumprojektu “Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā”, kura mērķis ir veicināt sabiedrības atbildību pret latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas lietošanu un aizsardzību.

Valsts valodas centra apkopotie dati liecina, ka pēdējo deviņu mēnešu laikā ir veiktas kopumā 4351 pārbaudes par iespējamiem pārkāpumiem valsts valodas lietošanas jomā.

“2011 pārbaudes ir notikušas saistībā iespējamiem valsts valodas lietojuma pārkāpumiem pedagogu vidū par valsts valodas nelietošanu profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā, no kurām 74 gadījumos piemēroti administratīvie sodi.

Līdzīga statistika vērojama arī 2024. gadā, kas liecina, ka jautājums par administratīvo sodu par valodas lietojuma pārkāpumiem efektivitāti un apmēru ir aktuāls,” teikts likumprojekta anotācijā.

Tādējādi likumprojekts paredz palielināt administratīvos naudas sodus par pārkāpumiem valsts valodas lietošanas jomā.

Kā skaidrots anotācijā, administratīvā soda galvenais uzdevums ir veicināt sabiedrības drošību, kārtību un cieņu pret likumā noteiktajām vērtībām, tostarp arī pret valsts valodu:

“Administratīvo sodu palielināšana var veicināt valsts valodas lietošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem valsts valodas jomā, tādējādi veicinot valsts valodas kā drošības, konstitucionālo vērtību un nacionālās identitātes vienu no pamatiem. Tas nav tikai represīvs līdzeklis, tā ir skaidra valsts nostāja, ka valsts valoda ir nozīmīga, tā jāciena un jālieto atbildīgi.”

Bez administratīvo naudas sodu palielināšanas par pārkāpumiem valsts valodas lietošanas jomā, likumprojekts precizē arī to, ka necieņa pret valsts valodu var izpausties ne tikai vārdos, bet arī darbībās, žestos, interneta komentāros un citās formās.

Likumprojekta iesniedzēji ir Saeimas deputāti: Edmunds Jurēvics, Gatis Liepiņš, Ilze Vergina, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Agita Zariņa-Stūre.

Rosina anulēt termiņuzturēšanās atļaujas par atkārtotiem administratīvajiem pārkāpumiem

Šā gada 13. novembrī Saeima nodeva izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā likumprojektu “Grozījums Imigrācijas likumā”,  kura mērķis ir noteikt papildu apstākļus, kas var būt par pamatu termiņuzturēšanās atļauju anulēšanai, tādējādi stiprinot valsts drošību, ārzemnieku likumpaklausību un sabiedrības saliedētību.

Likumprojekts paredz papildināt Imigrācijas likuma 35. panta pirmo daļu ar 36. punktu, nosakot, ka termiņuzturēšanās atļauju anulē arī tad, ja ārzemnieks, uzturoties Latvijas Republikā, ir gada laikā izdarījis trīs administratīvos pārkāpumus sabiedriskās kārtības, pārvaldes, ceļu satiksmes jomās, izņemot gadījumus, kad administratīvā akta darbība ir apturēta vai tiesas nolēmums par naudas soda samaksu nav stājies spēkā.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka trīs administratīvie pārkāpumi viena kalendārā gada laikā faktiski norāda uz sistemātisku likumnepaklausību: “Ar terminu sistemātiska likumnepaklausība šajā gadījumā būtu jāsaprot personas apzināta, atkārtota un regulāra tiesību normu neievērošana, kas liecina par vienaldzīgu un/vai noraidošu attieksmi pret likumu un agrāk saņemtajiem sodiem. Šāda rīcība tiek vērtēta kā pastāvīga nepakļaušanās tiesiskajai kārtībai un var būt pamats bargāku sodu piemērošanai vai papildu ierobežojumu noteikšanai.”

Likumprojekta iesniedzēju ieskatā ir nepieciešama stingrāka ārzemnieku, kam izsniegtas termiņuzturēšanās atļaujas, kontrole, lai novērstu jebkādus sabiedrības drošības riskus: “Valsts pienākums ir nodrošināt sabiedrības kārtību, drošību un vienotību, ko veicina likumpaklausība un stingru seku definēšana likuma pārkāpšanas gadījumos, lai novērstu personas vēlmi veikt atkārtotus pārkāpumus, attīstot sistemātisku  likumnepaklausību.”

Likumprojekta iesniedzēji ir Saeimas deputāti: Ainars Latkovskis, Raimonds Bergmanis, Raivis Dzintars, Uldis Augulis, Skaidrīte Ābrama.

Plāno precizēt tūristu mītnes definīciju un vienkāršot kūrorta statusa piešķiršanas procedūru

13. novembrī Saeima nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā likumprojektu “Grozījumi Tūrisma likumā”, kas paredz:

• precizēt un papildināt aktuālos likumā lietotos terminus, nodrošinot to atbilstību šī brīža situācijai nozarē un starptautiskajā vidē lietotajiem terminiem un to interpretācijai;
• precizēt tūristu mītņu definīciju, iekļaujot tajā izmitināšanas vietas īstermiņa īres pakalpojumu sniedzējus kā daļu no tūristu mītņu sektora;
• atvieglot procesu, kādā teritorija tiek atzīta par atbilstīgu kūrortam, samazinot administratīvo slogu.

Likumprojekts paredz precizēt četrus likumā lietotos terminus un papildināt likumu ar vienu jaunu definīciju:

• kūrorts – pašvaldības administratīvā teritorija vai tās daļa, kurai šajā likumā noteiktajā kārtībā piešķirts kūrorta statuss;
• tūrisms – personas darbības, kas saistītas ar ceļošanu un uzturēšanos ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas atpūtas vai citā nolūkā, kā arī tūrisma pakalpojumu izmantošanu;
• tūrists – fiziskā persona, kura ceļo un uzturas ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas atpūtas vai citā nolūkā un izmanto tūrisma pakalpojumus;
• tūristu mītne – publiskai rezervēšanai pieejama dzīvojamo telpu grupa, ēkas daļa, ēka, ēku grupa, labiekārtota vieta (teritorija), kurā fiziskā vai juridiskā persona nodrošina tūrista diennakts izmitināšanu;
• darījumu tūrisms – tūrisma veids, kur galvenais nolūks ir doties komandējumā, kā arī apmeklēt, piedalīties vai organizēt profesionālus, darījumu vai motivācijas celšanas pasākumus.

Tūristu mītnes definīcijā iekļaus arī  īstermiņa īres mītnes

Kā skaidrojusi Ekonomikas ministrija (EM), terminā “tūristu mītne” tiek iekļauti arī izmitināšanas vietas īstermiņa īres pakalpojumu sniedzēji (īstermiņa īres mītnes) kā daļa no izmitināšanas pakalpojumu sniegšanas sektora.

Likumprojekts precizē minēto terminu, lai nodrošinot Tūrisma likuma atbilstību šī brīža situācijai nozarē, tostarp tā konceptuāli tiek salāgota ar “izmitināšanas vietas īstermiņa īres pakalpojuma” terminu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2024/1028 (2024. gada 11. aprīlis) par datu vākšanu un kopīgošanu saistībā ar izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumiem un ar ko groza Regulu (ES) 2018/1724.

Anotācijā paskaidrots, ka izmitināšanas vietas īstermiņa īres pakalpojumu sniedzējs jeb īstermiņa īres mītne ir tūristu izmitināšanas pakalpojumu sniegšanas veids, kas tostarp tiek piedāvāts, izmantojot tiešsaistes rezervēšanas platformas, piemēram, AirBnB.com, Booking.com, Expedia.com, Ss.com, Facebook.com u. c.

Īstermiņa īres mītne var būt gan īslaicīgās īres dzīvoklis, gan vienstāva bungalo, vasarnīcas, kotedžas, mājiņas u. c.

Atvieglos kūrorta statusa noteikšanu

“Šobrīd pašvaldība pieteikumu teritorijas kūrorta statusa piešķiršanai sūta EM, kura to nosūta komisijas dalībniekiem. Komisijā ir divi EM, divi Veselības ministrijas un divi Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) darbinieki (izveidojot Klimata un enerģētikas ministriju, tika reorganizēta VARAM), un tās sastāvu apstiprina ekonomikas ministrs.

Komisija izvērtē pašvaldības iesniegto informāciju un divu mēnešu laikā sniedz atzinumu par kūrorta statusa piešķiršanu vai nepiešķiršanu. Šo pieteikumu komisija lūdz apstiprināt MK, sagatavojot MK rīkojuma projektu. Šī procesa rezultātā pašvaldības attiecīgajai teritorijai kūrorta statusu iespējams piešķirt uz diviem gadiem,” teikts anotācijā.

Saskaņā ar anotācijā sniegto informāciju Latvijā kūrorta statusu ir saņēmušas divas pilsētas – Jūrmala (piešķirts visai pilsētas administratīvajai teritorijai, izņemot Vārnukroga, Priedaines un Bražciema teritorijas) un Liepāja (piešķirts pilsētas teritorijai no Tirdzniecības kanāla līdz Pērkones kanālam, ietverot tajā Jūrmalas parku, vēsturisko apbūvi, sporta kompleksu, bērnu rotaļu laukumu, Piejūras slimnīcas teritoriju un veloceliņus).

Ar likumprojektu plānots būtiski atvieglot kārtību, kādā konkrēta pašvaldības teritorija tiek atzīta par kūrortu. Likumprojekts paredz Tūrisma likuma 6.¹ pantu izteikt jaunā redakcijā, kas aizstās līdzšinējo kārtību, kādā lēmumu pieņēma komisija un apstiprināja MK, ar vienkāršotu procedūru, kurā galvenā loma būs pašvaldībai.

Plānots, ka pašvaldība nosūtīs EM iesniegumu ar dokumentiem, kas apliecina likumā noteikto kritēriju izpildi, un kuru EM būs trīs darba dienu laikā jāpārsūta VM, VARAM, KEM, kā arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai.

Ministrijām 10 darba dienu laikā būs jāinformē EM, ja:

• pašvaldības sniegtā informācija ir nepilnīga vai nepatiesa;
• pašvaldības teritorija neatbilst kūrorta kritērijiem;
• nepieciešams pagarināt izvērtēšanas termiņu līdz 30 dienām.

Ja mēneša laikā netiks saņemti iebildumi vai pieprasīta papildu informācija, pašvaldība būs tiesīga pati noteikt teritoriju par kūrortu. Kūrorta statusa pamatojošā informācija būs jāpublicē pašvaldības tīmekļvietnē, un tā būs jāatjauno ne retāk kā reizi četros gados.

Vienlaikus gadījumā, ja kāda no ministrijām norādīs uz informācijas neprecizitāti vai nepatiesumu, pašvaldībai būs pienākums 10 darba dienu laikā to precizēt vai dzēst. Ja tas netiks izdarīts, teritorija vairs netiks uzskatīta par kūrortu, un visa informācija par statusu būs jādzēš no pašvaldības tīmekļvietnes.

Kritēriji kūrorta statusam netiek mainīti, proti, kūrorts ir teritorija, kura atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

• tajā ir pieejami dabas dziednieciskie resursi;
• tajā darbojas vismaz viena kūrorta ārstniecības iestāde;
• dabas dziednieciskie resursi tiek izmantoti, lai nodrošinātu attiecīgajā teritorijā esošās kūrorta ārstniecības iestādes darbību;
• vides kvalitātes rādītāji atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;
• tajā ir izveidota atbilstoša tūrisma infrastruktūra;
• tās attīstība tiek mērķtiecīgi plānota.

Sekot līdzi likumprojekta izskatīšanai, kā arī iepazīties ar visām iecerētajām izmaiņām var šeit.

Rosina pieņemt īpašu likumu Kuldīgas vecpilsētas aizsardzībai

13. novembrī Saeima nodeva izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā likumprojektu “Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likums”, kura mērķis ir nodrošināt Kuldīgas vecpilsētas kā Latvijā un pasaulē nozīmīgas kultūrvēsturiskās vērtības un mantojuma saglabāšanu, aizsardzību, attīstību un pilnvērtīgu pārvaldību.

Likumprojekta uzdevums ir noteikt kārtību un prasības Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanai, aizsardzībai un izmantošanai.

“Kuldīgas vecpilsētai ir unikāla kultūrvēsturiska nozīme un vērtība, kas ir atzīta pasaules mērogā, iekļaujot to Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Pasaules mantojuma sarakstā.

Rīgas pieredze norāda uz to, ka sākotnējā cieņa pret iegūto UNESCO pasaules mantojuma statusu un vispārēja sabiedrības interešu grupu apmierinātība ar laiku var mazināties. Tādā gadījumā var rasties draudi negatīvai ietekmei uz pasaules mērogā aizsargājamām un saglabājamām vērtībām.

Lai mazinātu šādus riskus, ir nepieciešams nostiprināt tādu pasaules mantojuma vietas aizsardzības sistēmu, kas visaptveroši nodrošina pasaules mantojuma vietas saglabāšanu, aizsardzību, attīstību un pilnvērtīgu pārvaldību,” paskaidrots likumprojekta anotācijā.

Tāpat anotācijā norādīts, ka Latvijas normatīvo aktu sistēma nodrošina pilnvērtīgus tiesiskos mehānismus nacionāli nozīmīgā kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzībai, tomēr Kuldīgas vecpilsētas kā UNESCO pasaules mantojuma vietas saglabāšana, aizsardzība un pārvaldība pieprasa atšķirīgu regulējumu, kas ir orientēts uz īpašo vietas statusu un atbildību starptautiskā līmenī.

Likumprojekta iesniedzēju ieskatā tieši tādēļ Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likumā būtu jānosaka:

• Kuldīgas vecpilsētas kā pasaules mantojuma vietas pārvaldība, uzraudzība un sadarbība starp publisko personu institūcijām un ieinteresētajām personām;
• efektīvas iespējas Kuldīgas novada pašvaldībai iesaistīties Kuldīgas vecpilsētā esošo nekustamo īpašumu pilnveidē, aizsardzībā un saglabāšanā (Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanai ir nepieciešama no vispārējā regulējuma atšķirīgas pašvaldības tiesības īpašumu iegādes, atsavināšanas un nomas (īres) jautājumos);
• īpašs tiesiskais regulējums Kuldīgas vecpilsētas kultūrainavas aizsardzībai;
• kārtība, kā ar UNESCO Pasaules mantojuma komiteju tiks skaņoti vietas būtiski pārveidojumi, ja tādi radīsies;
• Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanai, aizsardzībai un attīstībai nepieciešamo naudas līdzekļu administrēšanas kārtība.

Likumprojekta iesniedza Saeimas deputāti: Inga Bērziņa, Ingrīda Circene, Andris Šuvajevs, Ilze Indriksone, Nauris Puntulis, Māris Kučinskis, Lauris Lizbovskis, Artūrs Butāns, Jānis Vucāns, Edgars Putra, Oļegs Burovs, Jānis Zariņš.

Sekot līdzi Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likumprojekta izskatīšanai, kā arī iepazīties ar visām iecerētajām izmaiņām var šeit.

Jauns likums īres māju būvniecībai uz valsts vai pašvaldībai piederošas zemes

Šā gada 13. novembrī Saeima nodeva izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā likumprojektu “Dzīvojamo īres māju apbūves tiesību likums”, kura mērķis ir radīt tiesiskos priekšnoteikumus apbūves tiesības noteikumu piemērošanai daudzdzīvokļu dzīvojamo īres māju (turpmāk – īres māja) būvniecībai uz valstij vai pašvaldībai piederoša (turpmāk – publiska persona) zemes gabala.

Civillikuma (CL) 1129.¹ pants nosaka, ka apbūves tiesība ir ar līgumu piešķirta mantojama un atsavināma lietu tiesība celt un lietot uz sveša zemes gabala nedzīvojamu ēku vai inženierbūvi kā īpašniekam šīs tiesības spēkā esamības laikā.

“CL, veidojot apbūves tiesību regulējumu, dzīvojamo māju būvniecība uz apbūves tiesības pamata netika pieļauta, lai novērstu negatīvos aspektus, ko radīja dalītais īpašums,” paskaidrots likumprojekta anotācijā.

Tādējādi likumprojekts paredz, ka īres māju būvniecībai apbūves tiesības CL noteikumi būs piemērojami tiktāl, ciktāl likumprojektā vai citos būvniecību regulējošos likumos un Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā nav noteikts citādi.

Saskaņā ar anotācijā sniegto informāciju Latvijā ir augsts pieprasījums pēc jauniem, kvalitatīviem un energoefektīviem mājokļiem, īpaši reģionos. Turklāt ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropas Savienībā (ES) pastāv akūta mājokļu krīze:

“Apzinoties, ka bez mērķtiecīgas valsts un ES līmeņa iejaukšanās nav iespējams iedzīvotājiem nodrošināt pieejamus mājokļus, Eiropas Komisija šobrīd izstrādā Eiropas cenas ziņā pieejamu mājokļu plānu, kas paredzēs vairāku pasākumu kopumu krīzes situācijas risināšanai. Lai arī plāns vēl ir izstrādes stadijā, Eiropas Parlaments ir publicējis rezolūcijas projektu, kas satur ieteikumu kopumu topošajam Eiropas cenas ziņā pieejamu mājokļu plānam.

Eiropas Parlaments aicina dalībvalstis veikt pasākumus, tostarp, uzlabot būvniecībai paredzētās zemes pieejamību, mobilizēt publiski piederošo zemi un vienkāršot teritorijas plānošanas un būvniecības procesus, tādējādi veicinot sociālo un pieejamo mājokļu būvniecību.”

Kā skaidrots anotācijā, augstāk minētais ir iemesls, kāpēc nepieciešams atkāpties no līdzšinējas nostājas, kas paredz uz apbūves tiesības pamata būvēt tikai nedzīvojamās ēkas vai inženierbūves, vienlaikus novēršot iespēju radīt jaunus dalītos īpašumus.

Tāpat anotācijā norādīts, ka dzīvojamās mājas uzbūvēšanas mērķis ir tajā esošo dzīvokļu izīrēšana, tostarp dzīvojamo telpu izīrēšana saskaņā ar likumu “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” un vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšana.

Likumprojekts atvieglos pašvaldību autonomo funkciju izpildi attiecībā uz nepieciešamību sniegt iedzīvotājiem palīdzību mājokļa jautājumu risināšanā, veicinās dzīvojamā fonda veidošanu, tostarp nodrošinās tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus, piemēram, iespēju mājsaimniecībām ar nepietiekamiem ienākumiem piedāvāt īrēt mājokli, ko tās nevar atļauties par esošo tirgus cenu u. tml.

Vienlaikus anotācijā uzsvērts, ka šādas ēkas nedrīkstēs būvēt uz citu publisko personu, kā arī privātpersonām piederošas zemes. Tāpat likumprojektā paredzēts aizliegums apbūves tiesību atsavināt pa daļām, kā arī uz apbūves tiesības pamata uzcelto dzīvojamo īres māju apbūves tiesības spēkā esības laikā sadalīt dzīvokļu īpašumos vai atsavināt kā telpu grupas.

Likumprojektā noteikts, ka īres mājas apbūves tiesības termiņš nedrīkstēs būt garāks par 70 gadiem. Plānots, ka īres mājas apbūves tiesības līgumā tiks noteikts termiņš, kādā īres māja ir jānodod ekspluatācijā pēc apbūves tiesības piešķiršanas. Publiskā persona varēs prasīt apbūves tiesības izbeigšanu vai pārdošanu piespiestā izsolē CL noteiktā kārtībā, ja īres mājas nodošanas ekspluatācijā termiņš netiek ievērots.

Savukārt, izbeidzoties apbūves tiesībai ar termiņa notecējumu, publiskā persona uz apbūves tiesības pamata uzcelto īres māju iegūs īpašumā bez atlīdzības.

Likumprojekts uzreiz tika izskatīts un pieņemts 1. lasījumā.

Sekot līdzi likumprojekta izskatīšanai, kā arī iepazīties ar visiem likumprojekta pantiem var šeit.

Stiprinās publisko kapitālsabiedrību pārvaldību un vienkāršos to dibināšanas procedūru

13. novembrī Saeima nodeva izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” un likumprojektu “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”.

Minēto likumprojektu paketē galvenais (prioritārais) ir likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā”, kura mērķis ir:

• uzlabot publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības sistēmu, spēcinot publiskas personas kā akcionāra iesaisti kapitālsabiedrības stratēģiskajā pārvaldībā;
• salāgot likuma normas ar Komerclikuma regulējumu atbilstoši 2023. gada 11. maijā pieņemtajiem Grozījumiem Komerclikumā;
• precizēti publiskas personas kapitālsabiedrību reorganizācijas un pārveides noteikumus;
• nostiprināt publisku personu kapitāla daļu labas pārvaldības principus;
• veikt terminu skaidrojumus.

Kā norādījusi Valsts kanceleja, valsts kapitālsabiedrības ir būtisks valsts instruments sabiedrības interešu nodrošināšanā: “Valdības pienākums ir nodrošināt to attīstību, efektīvu pārvaldību un atbildīgu īpašnieka lomu tautsaimniecības attīstībai.”

Saskaņā ar Valsts kancelejas sniegto informāciju likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” paredz:

• Mazināt administratīvo slogu – plānots, ka atbildība tiks prasīta no kapitālsabiedrību padomēm un valdēm, bet būtiskākie akcionāra jautājumi tiks skatīti Ministru kabineta līmenī.
• Pilnveidoto Komerclikumu konsekventi ieviest arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību regulējumā.
• Paplašināt pamatojumu kapitālsabiedrību dibināšanai – plānots, ka turpmāk valsts un pašvaldību līdzdalība būs iespējama ne tikai sabiedrības interešu nodrošināšanai, bet arī gadījumos, kad uzņēmumi rada eksporta preces vai pakalpojumus (likumprojektā skaidri noteikti arī darbības principi – kapitālsabiedrībām savā rīcībā jāievēro vispārējie stratēģiskie mērķi, jānodrošina brīva un godīga konkurence, stingri ievērojot Konkurences likumu un konkurences neitralitātes principu).
• Mazināt administratīvo slogu arī attiecībā uz Konkurences padomes iesaisti – plānots, ka padome vairs nesniegs atsevišķus atzinumus komercdarbības paplašināšanas gadījumos, vienlaikus aicinot komersantus izmantot jau pieejamos tirgus aizsardzības mehānismus (kapitālsabiedrībās, kur padomes ir izveidotas, stratēģijas projekti un ikgadējie rezultāti vairs netiks pakļauti Valsts kancelejas atzinuma procedūrai).
• Lielāku atbildību no padomēm un valdēm – plānots, ka to mandāts darboties vidējā termiņā būs fiksēts gaidu vēstulēs, bet valdes un padomes locekļiem savi pienākumi būs jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam (regulāra kapitāla daļu turētāju uzdevumu izpilde tiks nodrošināta ar ikgadēju ziņojumu Ministru kabinetam, un, ja nepieciešams, kapitāla daļu turētājs var tikt mainīts ar valdības lēmumu).
• Stingrākus noteikumus valžu iecelšanai – bez konkursa aizliegts atkārtoti iecelt to pašu valdes locekli, tādējādi nodrošinot caurskatāmu un profesionālu valžu atlasi.
• Valsts kancelejas lielāku iesaisti kapitālsabiedrību augsta līmeņa mērķu noteikšanā, piemēram, gaidu vēstuļu izstrādē (plānots, ka Valsts kanceleja palīdzēs arī ministrijām to kapitālsabiedrību pārvaldībā, kurās padome nav izveidota).
• Nostiprināt principu, ka katrai kapitālsabiedrībai ir skaidrs un vidējā termiņā noteikts mandāts, kas fiksēts gaidu vēstulēs un stratēģijās, savukārt rezultāti tiek regulāri izvērtēti – ja izpilde ir nepietiekama, īpašniekam ir tiesības mainīt kapitāla daļu turētāju ar Ministru kabineta lēmumu (plānots, ka reizi piecos gados tiks izvērtēta katras kapitālsabiedrības līdzdalības stratēģija, analizējot ne tikai finanšu un nefinanšu rādītājus, bet arī ietekmi uz konkurenci, inovāciju potenciālu un tirgus attīstību).
• Skaidrāk noteikt kārtību pamatkapitāla palielināšanai vai samazināšanai – plānots, ka šādi lēmumi turpmāk būs pieņemami tikai ar Ministru kabineta akceptu un saskaņā ar budžeta apropriācijām (peļņa, kas atstāta rezervēs, būs izmantojama vienīgi konkrētu mērķu sasniegšanai, tādējādi nodrošinot lielāku caurskatāmību un mērķtiecīgu kapitāla izmantošanu).
• Uzdevumu koordinācijas institūcijai pienākumu ik gadu sniegt Ministru kabinetam ziņojumu par konstatētajiem trūkumiem un nepieciešamajiem uzlabojumiem kapitālsabiedrību pārvaldībā (plānots, ka tiks izveidota arī vienota informācijas sistēma, kas atvieglos datu apkopošanu un padarīs uzraudzību efektīvāku).

Sekot līdzi likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” izskatīšanai, kā arī iepazīties ar visām iecerētajām izmaiņām var šeit.

Savukārt likumprojekta “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” anotācijā norādīts, ka šo plānoto izmaiņu mērķis ir vienkāršot publisku kapitālsabiedrību dibināšanas procedūru, vienlaikus ar likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” precizējot lēmuma par publiskas personas līdzdalību kapitālsabiedrībā pieņemšanas procesā izvērtējamo apstākļu kopumu.

Anotācijā paskaidrots, ka šīs izmaiņas stāsies spēkā vienlaicīgi ar grozījumu spēkā stāšanos Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, kurā integrētas atsevišķas likuma normas, kā arī nepieciešams nodrošināt iespēju kapitālsabiedrībām pabeigt uzsākto līdzdalības pārvērtēšanas jautājumu izlemšanu saskaņā ar šobrīd spēkā esošo regulējumu.

Sekot līdzi likumprojekta “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” izskatīšanai, kā arī iepazīties ar visām iecerētajām izmaiņām var šeit.

* Lai jaunie likumi vai likumu grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie jāskata trijos lasījumos. Ja likumprojektam ir noteikta steidzamība, tad parlaments to skata divos lasījumos. Sekot līdzi likumprojektu izskatīšanai iespējams, atverot publikācijā norādīto saiti uz likumprojektu Saeimas tīmekļvietnē.