Trauksmes cēlēju kontaktpunkts turpmāk būs KNAB. Jauna kārtība no 1. marta

1. martā stājas spēkā grozījumi Trauksmes celšanas likumā. Tie skar gan ziņotāju aizsardzību, gan institucionālo sistēmu un ziņošanas kārtību. Izmaiņas ieviestas, lai trauksmes celšanas mehānismu padarītu efektīvāku, drošāku un vieglāk pieejamu. Likuma mērķis ir veicināt trauksmes celšanu par situācijām, kuras nav sabiedrības interesēs, nodrošinot trauksmes cēlēju tiesību aizsardzību.

Kontaktpunkts – KNAB

Grozījumi Trauksmes celšanas likumā paredz, ka no 2026. gada 1. marta trauksmes cēlēju kontaktpunkts no Valsts kancelejas pārcelts uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB).

Tādējādi KNAB kļūst par centrālo koordinācijas iestādi, kas uzrauga trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanu, sniedz metodisko atbalstu un organizē apmācību iestādēm.

“Ar kontaktpunkta pārcelšanu uz KNAB mēs sūtām skaidru signālu negodprātīgām personām, ka pārkāpumi netiks tolerēti un atstāti bez ievērības. Šis solis apliecina mūsu apņemšanos turpināt veidot vidi, kurā godīgums un atbildība ir standarts, nevis izņēmums,” norāda KNAB priekšnieks Jēkabs Straume.

KNAB ir otra lielākā institūcija, kas visbiežāk saņem trauksmes cēlēju ziņojumus, un birojs jau ir uzkrājis vērā ņemamu pieredzi trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanā.

“KNAB ir izveidota sava atsevišķa ziņošanas sistēma – tiešsaistes ziņošanas platforma, kas paredz iespēju ziņot arī anonīmi –, mobilā lietotne “Ziņo KNAB” un uzticības tālrunis. Līdz ar to var teikt, ka KNAB rokās ir instrumenti, ar kuriem veicināt trauksmes celšanas kultūru Latvijā,” izmaiņas likumā atzinīgi vērtē arī sabiedrības par atklātību “Delna” direktores vietniece Agnija Birule.

Līdzšinējā kārtība, kad nacionālais kontaktpunkts atradās Valsts kancelejas pārziņā, pēc “Delnas” pārstāves domām, nebija uzskatāma par labas prakses piemēru. Viens no iemesliem: Valsts kanceleja atrodas tiešā Ministru prezidenta pakļautībā. “Šādas iestādes atzīšana par atbildīgo institūciju trauksmes celšanas jomā Eiropā ir reti izplatīta prakse. Tādējādi Trauksmes cēlēja kontaktpunkta funkciju nodošana neatkarīgai institūcijai – KNAB – ir vērtējama pozitīvi,” norāda A. Birule.

Grozījumi arī paredz, ka KNAB turpmāk nodrošinās mācības kontaktpersonām un atbildīgajām personām trauksmes celšanas jomā, kā arī izskatīs tādus trauksmes cēlēju ziņojumus, kuriem nav skaidri nosakāma kompetentā institūcija. Tāpat pretkorupcijas biroja funkcijas paplašinātas ar Trauksmes celšanas likuma regulējuma ievērošanas uzraudzību un ieteikumu sniegšanu par nepieciešamajiem uzlabojumiem šīs jomas normatīvajos aktos.

KNAB kompetencē no Valsts kancelejas pāriet arī tīmekļvietne trauksmescelejs.lv.

Trauksmes cēlēju kontaktpunkta kompetence

Ņemot vērā likuma izmaiņas, Trauksmes cēlēju kontaktpunktam turpmāk ir šādi pienākumi:

• tīmekļvietnē trauksmescelejs.lv nodrošināt informāciju par trauksmes celšanas kārtību, kompetentajām institūcijām un to kontaktpersonām trauksmes celšanas jautājumos, kā arī trauksmes cēlēju aizsardzības garantijām un tās personas tiesībām, par kuru ziņojis trauksmes cēlējs;
• sniegt atbalstu un konsultācijas personām, kuras vēlas celt trauksmi, trauksmes cēlējiem, viņu radiniekiem vai saistītajām personām trauksmes celšanas dēļ radušos jautājumu risināšanā;
• saņemot iesniegumu, kas noformēts kā trauksmes cēlēja ziņojums un pirmšķietami atbilst trauksmes celšanas pazīmēm, identificēt kompetento institūciju un septiņu dienu laikā pārsūtīt tai saņemto trauksmes cēlēja ziņojumu, norādot, ka nepieciešams nodrošināt trauksmes cēlēja identitātes aizsardzību, kā arī ziņot trauksmes cēlēju kontaktpunktam par iesnieguma izskatīšanas gaitu un rezultātu, un par pārsūtīšanu informējot trauksmes cēlēju. Ja iesniegums, kas noformēts kā trauksmes cēlēja ziņojums, neatbilst šajā likumā noteiktajām trauksmes celšanas pazīmēm, tad informēt par to personu, ja iespējams, norādot institūciju, kurā persona var vērsties ar iesniegumu;
• veicināt sabiedrības izpratni par trauksmes celšanu;
• sniegt metodisku atbalstu trauksmes celšanas jomā, tostarp izstrādāt un tīmekļvietnē publiskot labās prakses vadlīnijas iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveidei, vadlīnijas trauksmes cēlēju ziņojumu saņemšanai un izskatīšanai kompetentajās institūcijās un trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapu;
• katru gadu apkopot informāciju par trauksmes celšanu un trauksmes cēlēju aizsardzību, tostarp par pārkāpumiem, kas atklāti pēc trauksmes cēlēju ziņojumu iesniegšanas, un tīmekļvietnē publicēt pārskatu par to, kā arī iesniegt šo informāciju Eiropas Komisijai;
• ja nepieciešams, sniegt Tiesu administrācijai atzinumu par vajadzību nodrošināt trauksmes cēlējam juridisko palīdzību Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā noteiktajā kārtībā, ja pirmšķietami trauksmes celšana ir atbildusi šā likuma prasībām un tās dēļ trauksmes cēlējam ir radušās nelabvēlīgas sekas, kuru risināšanai vajadzīga juridiskā palīdzība;
• nodrošināt kontaktpersonām un atbildīgajām personām mācības trauksmes celšanas jomā;
• izskatīt trauksmes cēlēju ziņojumus, kuriem nav nosakāma kompetentā institūcija;
• pārbaudīt un uzraudzīt, vai tiek ievērots šā likuma regulējums, kā arī sniegt ieteikumus trauksmes celšanas jomā.

Pastiprina trauksmes cēlēju aizsardzību un paplašina ziņošanas iespējas

Trauksmes cēlēju aizsardzībai no nelabvēlīgām sekām, kādas varētu rasties trauksmes celšanas dēļ, līdztekus jau noteiktajiem aizliegumiem, piemēram, aizliegumam atlaist no darba, disciplināri vai citādi sodīt, mainīt amata nosacījumus, paredzēti jauni ierobežojumi.

Ar grozījumiem Trauksmes celšanas likuma 13. panta pirmajā daļā papildus aizliegumam trauksmes cēlēja ziņojuma dēļ radīt nelabvēlīgas sekas trauksmes cēlējam, viņa radiniekam un saistītajai personai aizliegts:

• iespaidot, iebiedēt, aizskart vai izstumt;
• radīt zaudējumus;
• iekļaut sarakstā, pamatojoties uz formālu vai neformālu nozares vai sektora līmeņa informāciju, tādējādi apgrūtinot vai liedzot turpmāko darbību nozarē vai sektorā;
• iesniegt nepatiesu pieteikumu tiesā.

Likumā turpmāk definēts, ka nelabvēlīgu seku radīšana ir “tieša vai netieša darbība vai bezdarbība, kas izraisa vai var izraisīt nelabvēlīgas sekas, tostarp draudi vai mēģinājums šādas sekas radīt”. Vienlaikus likums papildināts ar normu, kas paredz: “Personai atbilstoši normatīvajiem aktiem ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par zaudējumiem vai nemantisko kaitējumu, kas nodarīts ar apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, izmantojot trauksmes celšanas mehānismu vai sniedzot informāciju publiski.”

Tāpat kā līdz šim, trauksmes cēlēja ziņojumu varēs iesniegt rakstiski un elektroniski. Taču ar grozījumiem paredzēta arī iespēja to darīt mutiski, sazinoties pa tālruni vai, ja iespējams, izmantojot citus ziņapmaiņas veidus, kā arī tiekoties klātienē saprātīgā termiņā pēc trauksmes cēlēja lūguma. Trauksmes cēlēja ziņojumu elektroniski varēs iesniegt arī bez droša elektroniskā paraksta valsts pārvaldes pakalpojumu portālā latvija.gov.lv vai tīmekļvietnē trauksmescelejs.lv, ja ziņojums tiks iesniegts un personas identitāte tiks pārbaudīta, izmantojot tiešsaistes formas, kas pieejamas portālā un tīmekļvietnē.

Grozījumi izstrādāti, izvērtējot likuma piemērošanas praksi un pielāgojot regulējumu Eiropas Savienības prasībām ziņotāju aizsardzības jomā. Tie paredz lielāku caurskatāmību valsts pārvaldē un efektīvāku cīņu pret korupciju un citiem pārkāpumiem, informē KNAB.