SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
13. jūnijā, 2016
Lasīšanai: 8 minūtes
2
4
2
4

Starta un mikroaizdevumiem - 32 miljoni eiro

Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

LV portāla infografika; Avots: “Attīstības finanšu institūcija “Altum””

Jaundibinātiem, sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem jaunu Starta un Mikroaizdevumu programmu ietvaros paredzēts atbalsts, kopumā 32 miljonu eiro apmērā. Kredītus uzņēmējiem plānots sākt izsniegt jūnija beigās, bet programma, kuru administrēs “Attīstības finanšu institūcija “Altum”” (“Altum”), darbosies līdz 2020. gada beigām.
īsumā
  • Starta aizdevumiem un mikroaizdevumiem kopā piešķirs 32 miljonus eiro.
  • Starta programmā varēs saņemt lielāka apjoma aizdevumus – līdz 150 000 eiro. Minimālais aizdevuma apjoms ir 2000 eiro.
  • Mikroaizdevumi turpmāk būs pieejami ar termiņu līdz astoņiem gadiem, viena mikroaizdevuma maksimālā summa būs 25 000 eiro.
  • Uzņēmēji varēs saņemt vairākus aizdevumus, nepārsniedzot programmā maksimāli noteikto summu 150 000 eiro.
  • Kredītus uzņēmējiem plānots sākt izsniegt jūnija beigās.

Starta aizdevumiem programmas ietvaros paredzēti 22 miljoni eiro, mikroaizdevumiem – 10 miljoni eiro. No 32 miljoniem eiro Starta un Mikroaizdevumu programmās 9 miljoni eiro būs Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums, bet 23 miljoni eiro – "Altum" līdzekļi. To paredz Ministru kabineta (MK) sēdē 31. maijā apstiprinātie noteikumi Nr. 328 "Noteikumi par mikroaizdevumiem un starta aizdevumiem".

"Altum" tiks paplašinātas uzņēmējiem pieejamās valsts atbalsta iespējas – biznesa uzsācēji turpmāk varēs saņemt lielāka apjoma aizdevumus, savukārt mikroaizdevumus komersanti varēs saņemt uz garāku termiņu, skaidro "Altum" pārstāve Sandra Eglīte.

Turpina iepriekšējā periodā jau iesākto

Iepriekšējā Starta programma tika sākta 2009. gada septembrī un beigsies 2016. gada 30. jūnijā. Tās ietvaros biznesa uzsācējiem kopējais finansējums aizdevumiem bija 30,2 miljoni eiro, un šī summa visa arī tika ieguldīta biznesa uzsācēju projektos. Visā šajā periodā tika nodrošināta programmas nepārtrauktība, finansējums visu laiku bija pieejams.

Jaunā atbalsta programma turpinās iepriekšējā ES fondu plānošanas perioda Mikroaizdevumu un starta aizdevumu programmu, tādējādi nodrošinot atbalsta sniegšanas nepārtrauktību.

Salīdzinot ar līdzšinējo programmu, jaunajā Starta programmā varēs saņemt lielāka apjoma aizdevumus – līdz 150 000 eiro. Minimālais aizdevuma apjoms ir 2000 eiro. Tāpat jaunajā programmā ir mainīts valsts atbalsta piešķiršanas mehānisms – jaunajā programmā ir būtiski samazinātas aizdevumu procentu likmes (tagad būs 3-6%), taču nav paredzētas procentu likmju subsīdijas. Svarīgi, ka, salīdzinot ar līdzšinējo programmu, klientam izdevumi par procentu maksājumiem nemainīsies un procentu likmes joprojām būs zemas.

Mikroaizdevumiem, salīdzinot ar līdzšinējiem nosacījumiem, atšķirību ir mazāk. Tie turpmāk būs pieejami ar termiņu līdz astoņiem gadiem, viena mikroaizdevuma maksimālā summa būs 25 000 eiro, minimālā summa netiks noteikta. Gada procentu likme saskaņā ar programmas noteikumiem ir 5–8 procenti.

Varēs saņemt vairākus aizdevumus

Uzņēmēji varēs saņemt vairākus aizdevumus, nepārsniedzot programmā maksimāli noteikto summu 150 000 eiro. Līdzšinējā Starta programmā vidējā summa, ko klienti aizņēmās biznesa sākšanas projektiem, bija aptuveni 19 000 eiro.

Lai saņemtu Starta programmas aizdevumu, uzņēmumiem netiek izvirzītas prasības par apgrozījumu, darbinieku skaitu vai tml. Iesniedzot pieteikumu Starta aizdevuma saņemšanai, komercdarbība var vēl nebūt reģistrēta Uzņēmumu reģistrā. Projektam jāatbilst MK noteikumu prasībām. Uzņēmējam jābūt sasniegušam 18 gadu vecumu, nevar būt nodokļu parādu un maksātnespējas.

"Finansējuma pieejamība šobrīd ir viens no galvenajiem attīstības ierobežojumiem gan biznesa uzsācējiem, gan nobriedušiem uzņēmumiem."

Aizdevumiem līdz 25 000 eiro papildu nodrošinājums nav nepieciešams, pietiek ieķīlāt iegādājamos pamatlīdzekļus. Summai virs 25 000 eiro aizdevums nevar pārsniegt 135% no ķīlas vērtības.

Paredzēts atbalstīt 1804 komersantus

Jaunajā programmā plānots izsniegt maksimāli 1064 starta aizdevumus un 740 mikroaizdevumus (minimālais atbalsts Mikrokreditēšanas programmā paredzēts 624, bet Starta programmā – 160 komersantiem).

Programmai nav citu nozaru ierobežojumu kā vien tie, kas noteikti MK noteikumos. Tradicionāli valsts atbalsts netiek sniegts alkoholisko dzērienu tirdzniecībai, tabakas ražošanai un tirdzniecībai, ieroču un munīcijas tirdzniecībai, azartspēlēm un derībām. Atbalsts nav paredzēts arī apdrošināšanai, finanšu starpniecībai un banku pakalpojumiem, operācijām ar nekustamo īpašumu, tostarp apbūvētas un neapbūvētas zemes iegādei, kapitālsabiedrību kapitāla daļu iegādei, kravas transporta iegādei uzņēmumiem, kuri darbojas sauszemes kravu transporta nozarē.

"Altum" pieredze liecina, ka dažādu iemeslu dēļ neizdodas vidēji divi no desmit biznesa uzsācēju projektiem. Savukārt pieredze mikroaizdevumu izsniegšanā rāda, ka neizdodas vidēji viens no desmit projektiem. Tāpēc nepieciešamais finansējums riska segumam starta aizdevumiem plānots līdz 4,451 milj. eiro, bet mikroaizdevumiem - līdz 1,259 milj. eiro.

Papildina privāto finansējumu

Ekonomikas ministrija ir secinājusi, ka Latvijā ir specializētu mikrokreditēšanas un uz komercdarbības uzsācējiem vērstu institūciju trūkums. Komercbankas reti izsniedz mikrokredītus jaunām komercdarbības aktivitātēm un biznesa uzsācējiem, turklāt izvērtēšanas un administrēšanas izmaksas salīdzinājumā pret aizdevuma apjomu šādiem kredītiem ir augstas.

Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājaslapā publiski pieejamo informāciju komercbanku izsniegto aizdevumu apmērs mikrouzņēmumiem Latvijā no 2009. gada līdz 2013. gadam ir samazinājies par 2,6 miljardiem eiro jeb 58% no kopējā apjoma. 2004. gadā aizdevumu apjoms mikrouzņēmumiem turpināja samazināties.

Tirgus nepilnības cenšas mazināt Starta un Mikroaizdevumu programmas, kuras administrē "Altum". Šīs attīstības finanšu institūcijas valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš atzīmē, ka "Altum" finansējums var papildināt privāto finansējumu ikvienā uzņēmuma izaugsmes stadijā – gan starta fāzē, gan brīdī, kad uzņēmums vēlas paplašināties vai atrodas stabilas izaugsmes posmā. Jaunās Starta un Mikroaizdevumu programmas piedāvājums ir mērķēts uz nelielu projektu īstenotājiem un biznesa uzsācējiem, kuriem privātajā finanšu sektorā ir mazākas iespējas saņemt finansējumu.

"Mūsu pieredze rāda, ka uzņēmēji šo iespēju labprāt izmanto. Līdzšinējā "Altum" Starta programmā aptuveni piecu gadu laikā biznesa uzsācēju projektiem piešķirti 30,7 miljoni eiro. Savukārt mikroaizdevumu programmā nepilnu divu gadu laikā esam piešķīruši mikrokredītus 2,2 miljonu eiro apjomā. Jaunās programmas piedāvājums ļauj "Altum" finansēt arī lielāka apjoma biznesa uzsācēju projektus, sniedzot efektīvu atbildi uzņēmēju reālajām vajadzībām," skaidro R. Bērziņš.

Uzņēmēji cer, ka līdzekļi būs apjomīgāki

Latvijas Biznesa savienības padomes priekšsēdētāja Elīna Egle-Ločmele uzsver, ka Latvijas tautsaimniecības struktūra balstās uz mikro, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, un publiskā sektora izaicinājums ir rūpēties par mērķtiecīgu un ilgtspējīgu atbalstu turpat 70 000 aktīvo uzņēmēju.

"Izpratne par mazā biznesa ikdienu ir nepilnīga, un konsultācijas ar uzņēmējus pārstāvošām organizācijām ir nepietiekamas. Pēdējā krīze un finanšu resursu pieejamības trūkums daudziem ir "apgriezis spārnus". Iepazīstoties ar  "SEB bankas" Baltijas uzņēmēju aptauju, pārliecināmies, ka dominē pragmatisms. Diemžēl neliels skaits uzņēmumu ir gatavi investēt uzņēmuma attīstībā pat 30 000 eiro. Finansējuma pieejamība ir šobrīd viens no galvenajiem attīstības ierobežojumiem gan biznesa uzsācējiem, gan nobriedušiem uzņēmumiem. Valsts un ES atbalsts ir ļoti nozīmīgs.

Latvijas Biznesa savienība cer, ka "Altum" finanšu instrumenti būs plašāk pieejami, ka tie būs apjomīgāki. Šobrīd pieejamais finansējuma apjoms ir pārāk mazs attiecībā pret lielo pieprasījumu un ievērojamo atdeves potenciālu. Bažas joprojām ir par garantiju apjomu, kas valsts atbalsta gadījumā varētu būt mazāks, jo valsts lielā mērā riskē ar ES publisko naudu un var uzņemties lielākus riskus, bet uzņēmējs – ar savu ģimenes labklājību, un tas nav samērojami. Kā uzrāda Pasaules Bankas pētījumi, tieši mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvji ir nabadzības riskam pakļautā grupa, kad bizness neizdzīvo. Tomēr viņi rada darbavietas, ieņēmumus valsts budžetā, Latvijas veiksmes stāstus un pievienoto vērtību tautsaimniecībā."

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI