Stājas spēkā jaunais Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likums

Jaunā Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likuma (turpmāk – likums) 2. pantā noteikts, ka šā likuma mērķis ir uzlabot ugunsdrošību, samazināt ugunsgrēku, tajos bojāgājušo un cietušo skaitu, kā arī materiālos zaudējumus.

Kā skaidrots anotācijā, likums tika izstrādāts, pamatojoties uz konceptuālajā ziņojumā, kas sagatavots, lai novērstu 2016. gadā Valsts kontroles lietderības revīzijā “Valstī īstenotās ugunsdrošības uzraudzības efektivitāte” konstatētās nepilnības, noteiktajiem uzdevumiem.

Paplašināts tiesiskā regulējuma tvērums un iekļauti jauni termini

Iepriekšējais likums regulēja ugunsdrošību un ugunsdzēsību, savukārt jaunajā likumā pievienoti glābšanas darbi, nosakot to definīciju, kā arī ietverti citi jauni termini, piemēram, “meža objekts”, “meža ugunsnedrošais periods”, “ugunsdrošības prevencija”:

• glābšanas darbi – pasākumu kopums cilvēku glābšanai un videi vai materiālajām vērtībām bīstamo faktoru un to nodarītā kaitējuma mazināšanai;
• meža objekts – Meža likuma 3. panta pirmajā daļā minētais objekts;
• meža ugunsnedrošais periods – laikposms no kalendāra gada 1. aprīļa līdz 30. septembrim;
• ugunsdrošības prevencija – pasākumi, kas veicina ugunsdrošības prasību ievērošanu un pareizu rīcību ugunsgrēka gadījumā.

Kā norādīts likuma anotācijā, vairāki jēdzieni, tostarp “meža ugunsnedrošais periods”, iepriekš normatīvajos aktos netika lietoti un skaidroti.

Piemēram, līdz šim Valsts meža dienests (VMD) katru gadu noteica meža ugunsnedrošo periodu un izsludināja tā sākumu un beigas visā Latvijas teritorijā. Pašvaldības pēc saskaņošanas ar VMD attiecīgajā administratīvajā teritorijā varēja noteikt un izsludināt citu meža ugunsnedrošo periodu.

Anotācijā uzsvērts, ka meža ugunsgrēki 95% gadījumu izceļas cilvēku rīcības rezultātā: “Ugunsnedrošā laikposma noteikšana no 1. aprīļa līdz 30. septembrim paaugstinās personu atbildību par ugunsdrošības prasību ievērošanu mežā.”

Noteikti ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un citu organizāciju veidi

Likuma 3. pants noteic, ka valstī ir šādi ugunsdzēsības un glābšanas dienesti un organizācijas:

• VUGD;
• VMD;
• pašvaldību izveidotas ugunsdzēsības organizācijas;
• komercsabiedrību izveidotas ugunsdzēsības un glābšanas organizācijas;
• brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijas.

Atbilstoši anotācijā norādītajam:

• ugunsdzēsējs glābējs ir persona, kura apguvusi profesionālās tālākizglītības programmu “Ugunsdzēsējs glābējs” (4. profesionālās kvalifikācijas līmenis, 960 stundas);
• ugunsdzēsējs ir persona, kura apguvusi profesionālās tālākizglītības programmu “Ugunsdzēsējs” (2. profesionālās kvalifikācijas līmenis, 480 stundas);
• brīvprātīgais ugunsdzēsējs ir pašvaldības vai ugunsdzēsības organizācijas persona, kura piedalās ugunsgrēka dzēšanā, glābšanas darbu veikšanā un ugunsdrošības prevencijā un kura apguvusi mācību paraugprogrammu ugunsdzēsības un prevencijas jomā.

Likums paredz, ka Ministru kabinetam (MK) līdz 2027. gada 1. janvārim jāizdod attiecīgi MK noteikumi, kas noteiks:

• kritērijus, prasības un kārtību ugunsdzēsības un glābšanas organizāciju izveidošanai, tām nepieciešamo ugunsdzēsības un glābšanas aprīkojumu, ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu veidus un skaitu, kā arī to ugunsdzēsēju skaitu, kuri izbrauc uz notikuma vietu ar vienu ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekli;
• VUGD nepieciešamo ugunsdzēsības un glābšanas aprīkojumu, ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu veidus un skaitu;
• ugunsdzēsējiem nepieciešamo izglītību vai apmācību, kā arī apmācības paraugprogrammas.

Līdz minēto MK noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 1. janvārim joprojām būs piemērojami MK noteikumi Nr. 639 “Iestāžu, organizāciju un komercsabiedrību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu izveidošanas kārtība” un MK noteikumi Nr. 686 “Noteikumi par iestāžu, organizāciju, komercsabiedrību un pašvaldību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu funkcijām un tiesībām”, ciktāl tie nav pretrunā jaunajam likumam.

Pienākumi un prasības ugunsdrošības jomā

Jaunā likuma 6. pants nosaka pienākumus un prasības ugunsdrošības jomā.

Minētā panta pirmā daļa paredz, ka fiziskajām personām ir šādi pienākumi:

• ievērot normatīvajos aktos noteiktās ugunsdrošības prasības un nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos;
• atskanot ugunsgrēka trauksmes signālam vai pamanot ugunsgrēku objektā, nekavējoties evakuēties (izņemot gadījumu, kad fiziskajai personai kā objektā nodarbinātajam ir noteikti pienākumi atbilstoši ugunsdrošības instrukcijai un tos attiecīgajā situācijā ir iespējams veikt);

• ja izcēlies ugunsgrēks:
  • ziņot par to VUGD, izmantojot vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru “112” vai mobilo lietotni “112 Latvija”;
  • informēt ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītāju par cilvēkiem, kuri atrodas vai varētu atrasties ugunsgrēka apdraudētajā vietā, par objekta ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietām un piebraukšanas ceļiem, kā arī ugunsbīstamību, sprādzienbīstamību un citiem bīstamiem faktoriem;
• meža objektā apturēt mehānisko transportlīdzekli pēc VMD amatpersonas pieprasījuma.

Savukārt minētā panta trešā un ceturtā daļa noteic, ka ir aizliegts:

• evakuācijas ceļā novietot jebkādus priekšmetus, mēbeles vai iekārtas, ja tās samazina būvnormatīvos noteikto evakuācijas ceļa platumu (kā norādīts anotācijā, ar terminu “priekšmets” domāts jebkas vispārīgā nozīmē, piemēram, ritenis, apģērbs, lietussargs, kartona kastes u. tml.);
• evakuācijai paredzētās durvis aprīkot ar aizdariem, aizbīdņiem, slēdzenēm un citām ierīcēm, kas liedz atvērt durvis triju sekunžu laikā un traucē cilvēku evakuāciju;
• dedzināt kūlu.

Stingrākas prasības ugunsdrošības pakalpojuma sniegšanai

Saskaņā ar jaunā likuma 7. pantu ugunsdrošības pakalpojums ir:

• ugunsdrošības instrukcijas izstrāde;
• ugunsdrošības instruktāža;
• ugunsdrošības praktisko nodarbību organizēšana;
• ugunsdzēsības hidrantu un iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada pārbaude;
• ugunsaizsardzības sistēmu tehniskā apkope un remonts;
• elektroinstalācijas (tai skaitā zemējuma un zibensaizsardzības ierīces) pārbaude;
• elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitātes pārbaude ar termokameru;
• dūmvada, apkures ierīces un iekārtas, gāzes aparāta tehniskā stāvokļa pārbaude;
• mehāniskās ventilācijas sistēmas tehniskā stāvokļa pārbaude;
• mehāniskās ventilācijas sistēmas tīrīšana;
• dabiskās ventilācijas kanāla tehniskā stāvokļa pārbaude;
• dabiskās ventilācijas kanāla tīrīšana;
• ugunsdzēsības aparātu apkope un uzpildīšana;
• dūmvada tīrīšana;
• evakuācijas plānu izstrāde;
• izvērtēšana, vai objekta ugunsdrošības risinājumi atbilst ugunsdrošības prasībām.

Jaunais likums paredz, ka iepriekš minētos ugunsdrošības pakalpojumus būs tiesīga sniegt tikai tāda persona, kurai ir atbilstoša profesionālā sagatavotība. MK būs jānosaka ugunsdrošības pakalpojumu sniegšanai nepieciešamā profesionālā sagatavotība un objektu veidi, uz kuriem attiecināma ugunsdrošības pakalpojumu izmantošana.

Likuma pārejas noteikumos noteikts, ka attiecīgajiem MK noteikumiem jāstājas spēkā 2027. gada 1. janvārī.

“Provizoriski tiesības izstrādāt ugunsdrošības instrukciju, veikt ugunsdrošības instruktāžu, praktiskās nodarbības, ugunsdzēsības hidrantu un iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada pārbaudi būs personai, kura ir ieguvusi profesionālo izglītību ugunsdrošībā vai saņēmusi apmācību ugunsdrošības jomā 20 vai 160 stundas (atkarībā no cilvēku skaita objektā).

Savukārt apkures ierīces, iekārtas, dūmvadu un dabiskās ventilācijas kanālu tehniskā stāvokļa pārbaudi būs tiesības veikt personām, kurām ir skursteņslauķa vai krāšņu un kamīna mūrnieka profesionālā kvalifikācija vai amatnieka kvalifikācija, kā arī attiecīgās jomas būvspeciālistiem vai ugunsdrošības un civilās aizsardzības inženieriem.

Plānots, ka elektroinstalācijas pārbaudes pakalpojumu varēs veikt persona, kura ir ieguvusi vismaz elektrotehniķa kvalifikāciju (4. profesionālās kvalifikācijas līmenis) vai kurai ir derīgs attiecīgās jomas būvspeciālista patstāvīgās prakses sertifikāts reglamentētā sfērā (elektroietaišu izbūves darbu vadīšana un būvuzraudzība), turpretī ugunsaizsardzības sistēmu tehnisko apkopi un remontu varēs veikt attiecīgās jomas būvspeciālisti, proti, personas, kuras minētās sistēmas jau šobrīd drīkst ierīkot,” vēstīts anotācijā.

Tāpat likumā noteikts, ka personai, kura sniegs ugunsdrošības pakalpojumu, būs pienākums slēgt pakalpojuma līgumu.

Vienotās ugunsdrošības un civilās aizsardzības platformas ieviešana

Kā iepriekš minējis VUGD, viens no būtiskākajiem jaunumiem ir Vienotās ugunsdrošības un civilās aizsardzības platformas (VUCAP) ieviešana:

“Tā nodrošinās valsts ugunsdrošības uzraudzības procesa un datu digitalizāciju, kā arī objektu atbildīgajām personām sniegs atbalstu objekta ugunsdrošības jautājumu pārvaldībā, tostarp pilnveidos saziņu starp VUGD un objekta atbildīgajām personām. Tādējādi informācija par objektu atbildīgajām personām un VUGD būs pieejama digitāli, ļaujot VUGD mērķtiecīgāk plānot uzraudzības pasākumus un laikus identificēt riskus.”

Jaunā likuma 12. pantā noteikts, ka VUCAP ir valsts informācijas sistēma, kas nodrošina valsts ugunsdrošības uzraudzības darba organizēšanai, vadībai un kontrolei nepieciešamās informācijas un dokumentu apriti, objekta ugunsdrošības stāvokļa novērtējuma sagatavošanu, kā arī ugunsdrošības un civilās aizsardzības risku novērtēšanas instrumenta darbību.

Ministru kabinets noteiks:

• platformā iekļaujamo ziņu apjomu, ziņu iekļaušanas, izmantošanas un glabāšanas noteikumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu platformas darbību, kā arī piekļuvi platformā iekļautajām ziņām;
• objektus, kuriem izņēmuma kārtā nav jāsniedz platformā informācija ugunsdrošības stāvokļa novērtējuma sagatavošanai.

Arī šiem MK noteikumiem jāstājas spēkā ne vēlāk kā 2027. gada 1. janvārī.

Ugunsdrošības stāvokļa novērtējumam nepieciešamās informācijas sniegšana

Likuma 5. pantā norādīti par ugunsdrošību atbildīgās personas pienākumi, tostarp objekta ugunsdrošības stāvokļa novērtējumam vajadzīgās informācijas sniegšana.

Atbilstoši likuma 13. pantam ugunsdrošības stāvokļa novērtējums ir platformas ģenerēts indikatīvs objekta ugunsdrošības riska līmenis, kas noteikts atkarībā no normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību un pienākumu izpildes attiecīgajā objektā un tajā notikušajiem ugunsgrēkiem.

“Turpmāk vairāku objektu grupu atbildīgajām personām VUCAP būs jāsniedz informācija objekta ugunsdrošības stāvokļa novērtējuma sagatavošanai, kas sekmēs atbildīgu attieksmi pret ugunsdrošības prasību izpildi.

Objekta atbildīgās personas VUCAP varēs sekot līdzi termiņiem, saņemt atgādinājumus un paziņojumus par veicamajiem darbiem, kā arī samazināt ugunsdrošības pārbaudes ilgumu.

Savukārt VUCAP sniegtā iespēja izveidot objekta ugunsdrošības stāvokļa novērtējumu ļaus VUGD mērķtiecīgāk plānot un veikt ugunsdrošības pārbaudes objektos – primāri tajos objektos, kur ugunsdrošības stāvokļa novērtējuma riska līmenis ir visaugstākais,” skaidro VUGD.

Tomēr, kā uzsvērts likuma anotācijā, objektu atbildīgās personas ne vienmēr labprātīgi noteiktajā termiņā novērš konstatētos ugunsdrošības prasību pārkāpumus. Konstatēto ugunsdrošības prasību pārkāpumu novēršana nereti tiek sākta tikai pēc piespiedu izpildes līdzekļu piemērošanas.

Likuma pārejas noteikumi paredz, ka informācija ugunsdrošības stāvokļa novērtējuma sagatavošanai VUCAP būs jāsniedz:

• no 2027. gada 1. janvāra – par valsts un pašvaldību objektiem;
• no 2028. gada 1. janvāra – par pārējiem objektiem.

Atbilstoši VUGD sniegtajai informācijai minētā prasība neskars ikdienas sadzīves objektus un konkrētus objektu veidus, uz kuriem konkrētā pienākuma izpilde nebūs attiecināma. To noteiks atsevišķi MK noteikumi.