Attēls ir ilustratīvs.
FOTO: Virginia Mayo (AP Photo/ScanPix).
Nupat noslēgušies Latvijas organizētie repatriācijas reisi no Dubaijas, kas nodrošināja Latvijas valstspiederīgo atgriešanos mājās pēc drošības situācijas pasliktināšanās Tuvajos Austrumos. Šim nolūkam tika piešķirts finansējums no valsts budžeta, un arī pasažieriem bija jāveic līdzmaksājums aviobiļetes iegādei. Skaidrojam, kas veido aviolidojumu izmaksas un kāpēc repatriācijas reisi ir dārgāki.
|
Diplomātisko un konsulāro attiecību joma ir katras valsts atsevišķā kompetence, un, kā uzsvērts Satiksmes ministrijas sagatavotajā 2024. gada informatīvajā ziņojumā “Par Latvijas valstspiederīgo evakuāciju un repatriāciju apdraudējuma gadījumos” (turpmāk – Ziņojums), katra valsts ir tiesīga individuālā kārtā noteikt kārtību un valsts iesaistes intensitāti tās valstspiederīgo repatriācijai no paaugstināta riska ārvalstu teritorijām. Līdz ar to atbilstoši konkrētajai situācijai var tikt izmantoti dažādi transporta veidi un iesaistītas atšķirīgas iestādes, kā arī var lūgt ES dalībvalstu, ES civilās aizsardzības mehānisma1 un trešo valstu palīdzību.
Ziņojumā skaidrots, ka ne Latvijas, ne ES normatīvajos tiesību aktos nav noteikta precīza repatriācijas reisa definīcija, taču akcentēts, ka, iestājoties ārkārtas apstākļiem, Latvijas valstspiederīgo repatriācija uzskatāma par valsts publisko funkciju īstenošanu. Tādējādi, ja nepieciešama Latvijas valstspiederīgo repatriācija vai evakuācija no ārvalsts (evakuācijas gadījumā galamērķis var būt ne tikai Latvija, bet arī tuvākā drošākā vieta), valsts publisko funkciju īstenošana iespējama gadījumā, ja no konkrētās ārvalsts izceļot ar komercreisiem vai izmantojot alternatīvus sauszemes vai ūdens ceļus nav iespējams.
Šādos apstākļos izceļošanu var organizēt ar militāro lidmašīnu (valsts gaisa kuģi) vai komercsabiedrības īstenotu lidojumu.
Vienlaikus Eiropas Savienības Tiesa (EST) uzsvērusi, ka, izmantojot komercsabiedrības īstenotu lidojumu, repatriācijas reiss pēc būtības nav komerciāls, jo tā rīkošana saistīta ar valsts veiktajiem konsulārā atbalsta pasākumiem2.
|
UZZIŅAI
Atbilstoši Konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu likuma 6. panta 5. punktam Ārlietu ministrija sniedz konsulāro palīdzību Latvijas valstspiederīgajam, kurš atrodas ārkārtas situācijā ārvalstī, ja viņam ir neatliekami nepieciešams atbalsts un nav iespējas saņemt citu palīdzību. Šāda palīdzība tiek sniegta arī gadījumos, kad personai vajadzīga palīdzība un repatriācija, it īpaši bruņota konflikta, katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā, ja ir apdraudēta personas dzīvība, veselība vai drošība. Saskaņā ar Konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu likumā noteikto konsulārā palīdzība tiek sniegta Latvijas valstspiederīgajiem, kurus definē kā:
|
Par šī gada martā īstenoto repatriācijas reisu no Dubaijas izmaksām sabiedrībā radās sakāpināta interese (piemēram, kāpēc repatriācijas reisā pasažieriem noteiktā aviobiļetes cena atšķiras no tās vērtības ikdienas reisā).
Taujāts, kā veidojas izmaksas par aviolidojumu, biedrības “Latvijas Aviācijas asociācija” valdes loceklis Zigmārs Vestfāls LV portālam norāda, ka pasažieru aviolidojuma izmaksas galvenokārt veido:
Papildus būtisku izmaksu daļu veido arī:
“Degviela parasti ir viena no lielākajām izmaksu pozīcijām, un tās cenu svārstības ietekmē aviācijas nozares kopējās izmaksas,” teic Z. Vestfāls. Viņš piebilst, ka regulārie avioreisi tiek plānoti vismaz sešus līdz 12 mēnešus iepriekš, ņemot vērā sezonālos lidojumu grafikus, lidostu “slotus” jeb laika logus, kuros lidostas konkrētos reisus var uzņemt, flotes plānošanu un biļešu tirdzniecību. Tas ļauj aviokompānijām optimizēt lidmašīnu noslodzi, plānot apkalpju darbu un efektīvāk pārvaldīt izmaksas.
Turpretī repatriācijas reisi ievērojami atšķiras no komerciālajiem lidojumiem ikdienā, tāpēc to izmaksas vai biļešu cenas nevar tieši salīdzināt ar regulārajiem lidojumiem. “Šādi reisi parasti tiek organizēti ļoti neilgā laikā un paaugstinātas drošības apstākļos, kas nozīmē, ka nav iespējams veikt ierasto ilgtermiņa plānošanu un izmaksu optimizāciju,” pauž Z. Vestfāls.
Ārkārtas repatriācijas lidojumi ir ārpus regulārās komerciālās darbības, tādēļ izmaksās jāiekļauj pilns operacionālais cikls – lidmašīnas pārlidojums bez pasažieriem uz konkrēto galamērķi un repatriācijas lidojums uz mītnes zemi.
“Neseno Latvijas valsts repatriācijas reisu gadījumā jāņem vērā arī tehniskā pieturas (degvielas uzpilde), apkalpes nomaiņa un ar to saistītā loģistika. Svarīgi uzsvērt, ka repatriācijas lidojumu organizēšana prasa papildu sagatavošanās darbu uzņēmuma iekšienē, tostarp operacionālo procedūru pielāgošanu, rezervāciju un informācijas sistēmu konfigurēšanu, vairāku komandu darbu ārpus ierastā darba laika, lai neilgā laikposmā nodrošinātu lidojuma sagatavošanu un koordināciju ar iesaistītajām institūcijām,” klāsta Z. Vestfāls.
Vienlaikus jānorāda, ka atbilstoši Ministru kabineta lēmumam, īstenojot repatriācijas reisus no Tuvajiem Austrumiem, Satiksmes ministrijai tika dots uzdevums pārliecināties, ka lidsabiedrības airbaltic piedāvātā pakalpojuma cena repatriācijas reisam atbilst faktiskajām izmaksām un nepārsniedz piedāvājumu citiem līdzvērtīga pakalpojuma saņēmējiem.
Jautājumus par repatriācijas reisu izmaksām no saviem iedzīvotājiem saņēma arī citas valstis, piemēram, Somija, kas sākotnēji bija paredzējusi līdzmaksājumu pat 2300 eiro apmērā no pasažieriem par atgādāšanu mājās. Summa vēlāk tika uz pusi samazināta (1230 eiro no pasažiera). Somu laikraksts Helsinki Times, atsaucoties uz Ārlietu ministrijas sniegto informāciju, skaidroja, ka speciālā reisa gala cenu būtiski ietekmējot arī lielākas apdrošināšanas izmaksas, ņemot vērā, ka lidmašīna dosies uz kara riska zonu.
Pasaule ir pieredzējusi dažādas krīzes un situācijas, kurās bijusi nepieciešama valsts iedzīvotāju repatriācija. Piemēram, pēc terorakta Ēģiptē 2015. gadā3 virkne aviosabiedrību uz laiku pārtrauca lidojumus uz Ēģipti, savukārt Covid-19 pandēmijas laikā gaisa satiksme tika apturēta, lai ierobežotu vīrusa izplatību.
Ārkārtējie apstākļi var radīt zināmas neērtības, un tas attiecas arī uz pasažieru tiesībām.
Piemēram, EST izskatīšanā bija lieta4, kurā austriešu pāris kā tūristi bija devušies uz Maurīciju, izmantojot kompleksu ceļojumu, kas ietvēra arī aviolidojumus. Taču, kamēr viņi uzturējās Maurīcijā, Austrijas īstenoto Covid‑19 pandēmijas ierobežošanas pasākumu dēļ atpakaļceļa lidojums tika atcelts. Tāpēc tūristiem nācās izmantot valsts rīkoto repatriācijas lidojumu, ko nodrošināja tas pats gaisa pārvadātājs un kas notika tajā pašā dienā un laikā, kad bija paredzēts sākotnējais lidojums. Par repatriācijas lidojumu katram pasažierim bija jāveic maksājums 500 eiro apmērā. Pēc repatriācijas lidojuma īstenošanas tūristi prasīja aviokompānijai (kas izpildīja repatriācijas reisu un atcēla iepriekš plānoto lidojumu) atlīdzināt naudas summu, ko viņiem nācās samaksāt, lai varētu izmantot repatriācijas lidojumu.
EST, izskatot Austrijas tiesas iesniegto lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, skaidroja, ka apstākļi repatriācijas lidojumā – gan saistībā ar iekāpšanu5, gan pakalpojumiem lidmašīnas salonā – var ievērojami atšķirties no apstākļiem, kas raksturīgi komerciālajiem lidojumiem. Pasažieriem repatriācijas reisos nav tādu pašu tiesību (piemēram, uz maršruta maiņu vai kompensāciju par lidojuma atcelšanu), kādas paredz ES Regula Nr. 261/2004 par aviopasažieru tiesībām komerciālo reisu gadījumā. Līdz ar to EST secināja, ka pasažierim, kurš pēc atpakaļceļa lidojuma atcelšanas pats piesakās repatriācijas lidojumam, ko dalībvalsts rīko saistībā ar konsulārā atbalsta pasākumu, un kuram ir pienākums izmaksu segšanas nolūkā veikt obligātu maksājumu šai valstij, nav tiesību uz minēto maksu atlīdzinājumu no apkalpojošā gaisa pārvadātāja, pamatojoties uz ES Regulu Nr. 261/2004 par aviopasažieru tiesībām (piemēram, prasīt no lidsabiedrības biļešu cenu starpības atlīdzinājumu, kāds veidojas starp atceltā lidojuma biļetes cenu un repatriācijas reisa izmaksām). Tomēr pasažieris var izmantot ES Regulā Nr. 261/2004 par aviopasažieru tiesībām noteiktās tiesības attiecībā uz tiem gaisa pārvadātāja pienākumiem, kas izrietēja no atceltā reisa un netika izpildīti, piemēram, informēšanas pienākumu par lidojuma atcelšanu, neizmantotās atpakaļceļa biļetes atlīdzinājumu u. tml.
1 Jebkura pasaules valsts ar ES civilās aizsardzības mehānisma starpniecību var lūgt palīdzību, ja ārkārtas situācijā tās reaģēšanas spējas katastrofu gadījumos nav pietiekamas. Atkarībā no katastrofas veida palīdzība var izpausties dažādi, t. sk. arī kā ES pilsoņu repatriācijas pasākumi. Piemēram, pēc Rumānijas lūguma Eiropas Komisija šī gada martā pirmoreiz izmantoja rescEU transporta resursus, lai veiktu 365 iedzīvotāju repatriāciju no Tuvo Austrumu reģiona uz Rumāniju. Plašāka informācija šeit.
2 Skat. Eiropas Savienības Tiesas 2023. gada 8. jūnija spriedumu lietā C‑49/22 Austrian Airlines AG pret TW.
3 2015. gada 31. oktobrī lidmašīnā ar 217 pasažieriem un septiņiem apkalpes locekļiem, kas veica čārterreisu no Šarmelšeihas uz Sanktpēterburgu, notika sprādziens, kurā gāja bojā visi lidmašīnā esošie pasažieri un apkalpes locekļi. Atbildību par to uzņēmās grupējums “Islāma valsts”, un notikums tika atzīts par teroraktu.
4 Skat. Eiropas Savienības Tiesas 2023. gada 8. jūnija spriedumu lietā C‑49/22 Austrian Airlines AG pret TW.
5 Piemēram, arī šī gada 5. marta Ministru kabineta lēmuma 5. punktā paredzēts, ka, īstenojot rīkojumā noteiktos repatriācijas un evakuācijas pasākumus, prioritāte piešķirama ģimenēm ar bērniem, nepilngadīgajiem, personām ar veselības un kustību traucējumiem, grūtniecēm, senioriem, personām ar invaliditāti, bērniem bez pavadoņa un citām sociāli mazaizsargātām personām.
