Ierobežo iespējas saņemt termiņuzturēšanās atļaujas. Stājas spēkā plaši grozījumi Imigrācijas likumā

Grozījumus Imigrācijas likumā Saeima pieņēma šī gada 23. aprīlī. To galvenais mērķis ir ieviest pārskatīto Eiropas Savienības (ES) direktīvu par vienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu vienoto uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, un par vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kuri kādā dalībvalstī uzturas likumīgi1, un vēl citas izmaiņas, no kurām nozīmīgākās minētas šī raksta turpinājumā.

Liegs izmantot tikai bērna esamību kā ieganstu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai

Līdz šim Imigrācijas likums paredzēja ārzemniekam tiesības saņemt termiņuzturēšanās atļauju, ja viņš bija Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa aizbildnis. Šādas tiesības varēja izmantot arī bērna vecāks. Imigrācijas likumā ietvertie ģimenes apvienošanas nosacījumi paredzēja iespēju apvienot ģimeni ar laulāto, ja laulātajiem bija kopīga mājsaimniecība, un šādā gadījumā abiem laulātajiem bija iespēja rūpēties par nepilngadīgo bērnu. Taču, kā noradīts likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” anotācijā (turpmāk – anotācija), praksē tika konstatēts, ka šīs tiesības izmanto arī personas, kas bērna esamību norāda kā ieganstu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, bet ir reģistrētas kā uzturlīdzekļu parādnieki vai arī neveic bērna ikdienas apgādību.

Ar grozījumiem Imigrācijas likumā noteikts, ka ārzemniekam (arī Baltkrievijas un Krievijas pilsonim) ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku līdz pieciem gadiem, ja viņam nodibināta aizbildnība vai aizgādnība vai viņš ir aizbildnis vai aizgādnis Latvijas pilsonim vai Latvijas nepilsonim. Nepilngadīga Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa vecākam ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju, ja nepilngadīgajam Latvijas pilsonim vai Latvijas nepilsonim Latvijas Republikā nav cita aizbildņa, kurš veic ikdienas faktisko aizgādnību, vai ja viņš spēj pierādīt regulāras personiskas attiecības un tiešu kontaktu ar nepilngadīgo Latvijas pilsoni vai Latvijas nepilsoni.

Anotācijā skaidrots, ka apstākļi katrā atsevišķajā gadījumā tiks vērtēti atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajam, kas paredz izvērtēt katras lietas individuālos apstākļus, samērīgumu un ņemt vērā lietderības apsvērumus, kā arī šāds regulējums neesot pretrunā ES nostiprinātajai tiesu praksei.

Atceļ iespēju prasīt termiņuzturēšanās atļauju par vērtspapīru iegādi

Iepriekš Imigrācijas likums paredzēja ārzemniekam tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku līdz pieciem gadiem, ja viņš saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka valsts vērtspapīru izlaišanu, iegādājas īpašam mērķim noteiktus bezprocentu valsts vērtspapīrus par nominālvērtību 250 000 eiro un samaksā valsts budžetā 38 000 eiro.

Ar grozījumiem šāda iespēja no likuma ir izslēgta, jo, kā minēts anotācijā, no valsts parāda vadības viedokļa šis instruments nav izmantojams kā finansēšanas avots, salīdzinot ar citiem aizņemšanās instrumentiem. Finanšu ministrija jau vairākus gadus esot norādījusi uz šī termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanas pamata nelietderīgumu.

Vienlaikus grozījumi Imigrācijas likumā paredz, ka termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus, lai īstenotu aktivitātes, kuras atbilst Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma 1. panta 5. punktam, varēs prasīt ārzemnieks, ja viņš ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts, Andoras Firstistes, Lihtenšteinas Firstistes, Monako Firstistes vai Sanmarīno Republikas pilsonis.

Novērš Baltkrievijas pilsoņiem ietvertās priekšrocības attiecībā pret citiem trešo valstu pilsoņiem

Imigrācijas likums iepriekš paredzēja iespēju Baltkrievijas pilsoņiem saņemt termiņuzturēšanās atļauju, ja viņi kvalificējās pastāvīgās uzturēšanās tiesību pieprasīšanai, bet nebija apguvuši valsts valodu. Anotācijā skaidrots, ka šāds regulējums bija labvēlīgāks salīdzinājumā ar jebkuras citas trešās valsts pilsoņiem, jo visām pārējām personām iespēja saņemt termiņuzturēšanās atļauju valsts valodas neapgūšanas gadījumā ir tikai tad, ja joprojām saglabājas sākotnējais uzturēšanās iemesls, piemēram, nodarbinātība. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visu valstu pilsoņiem, šāda iespēja no Imigrācijas likuma izslēgta. 

Tāpat izslēgta norma, kas paredzēja Baltkrievijas pilsoņiem prasīt termiņuzturēšanās atļauju, ja viņiem piešķirts bezvalstnieka statuss. Anotācijā uzsvērts, ka šādas normas piemērošana nav iespējama, ņemot vērā, ka persona nav uzskatāma par Baltkrievijas pilsoni, ja viņai piešķirts bezvalstnieka statuss.

Izslēdz iespēju prasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ja termiņuzturēšanās atļauja izsniegta mācību dēļ

Imigrācijas likuma 24. panta pirmajā daļā paredzētas tiesības ārzemniekam, kurš nepārtraukti uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju vismaz piecus gadus pirms pēdējās termiņuzturēšanās atļaujas termiņa beigām, prasīt pastāvīgās uzturēšanas atļauju. Šādu tiesību ārzemniekiem nav tad, ja viņi Latvijas Republikā uzturas ar termiņuzturēšanās atļauju, kas izsniegta saistībā ar mācībām, taču tāds aizliegums nebija paredzēts Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.

Ar grozījumiem Imigrācijas likumā precizēts, ka ārzemnieki, kas uzturas Latvijas Republikā saistībā ar mācībām vai studijām, nav tiesīgi pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju šīs uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā, tajā skaitā šādas tiesības nav Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, ja termiņuzturēšanās atļauja izsniegta sakarā ar mācībām vai dalību zinātniskās sadarbības projektos.

Arī uzturēšanās atļaujai nepieciešamo dokumentu pārbaudi varēs deleģēt ārpakalpojuma sniedzējiem

Grozījumi Imigrācijas likumā paredz, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ir tiesīga uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu pieņemšanu un ārzemnieku iesniegto dokumentu īstuma pārbaudi deleģēt ārpakalpojuma sniedzējam, noslēdzot deleģēšanas līgumu. Ārpakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs noteikt samērīgu samaksu par sniegto pakalpojumu.

Iepriekš šāda kārtība bija paredzēta ilgtermiņa vīzu izskatīšanas gadījumos. Kā skaidrots anotācijā, līdzšinējā pieredze ar ārpakalpojuma sniedzējiem gan ievērojami samazina valsts pārvaldes iestāžu administratīvo slogu, gan atvieglo trešo valstu pilsoņu iespējas saņemt pakalpojumu, tādēļ šāds deleģējums ir lietderīgs arī uzturēšanās atļauju pieteikumu pieņemšanas procesā.

Vienlaikus ar grozījumiem precizēts, ka pārstāvniecības ilgtermiņa vīzu pieteikumu pieņemšanu un ilgtermiņa vīzu pieteikumiem pievienoto dokumentu īstuma pārbaudi var deleģēt ārpakalpojuma sniedzējam, noslēdzot deleģēšanas līgumu un ievērojot ES Vīzu kodeksā noteiktos sadarbības principus2.

Precizēta dokumentu iesniegšanas kārtība

Lai novērstu neskaidrības gadījumos, kad dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai var iesniegt PMLP, grozījumi Imigrācijas likuma 32. pantā paredz, ka dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai ārzemnieks var iesniegt:

• pārstāvniecībā, kas neatrodas Šengenas līguma dalībvalstī;
• pārstāvniecībā, kas atrodas kādā no Šengenas līguma dalībvalstīm, ja viņam šajā valstī ir derīga uzturēšanās atļauja;
• PMLP, ja ārzemnieks likumīgi uzturas Latvijas Republikā vai ir bērns, kurš dzimis Latvijas Republikas teritorijā. Šis punkts neattiecas uz ārzemnieku, kuram izdots izbraukšanas rīkojums vai par kuru pieņemts lēmums par piespiedu izraidīšanu no Latvijas Republikas;
• PMLP, ja ārzemnieks uzturas ārpus Latvijas Republikas un dokumentus iesniedz elektroniski (parakstītus ar drošu elektronisko parakstu);
• ārpakalpojuma sniedzējam, ar kuru noslēgts deleģēšanas līgums.

Izņēmuma gadījumos ar PMLP priekšnieka atļauju dokumentus var iesniegt PMLP, ja tas atbilst starptautiskajām tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar humāniem apsvērumiem vai būtiskiem personīgiem iemesliem.

Grozījumos arī paredzēts: ja PMLP, saņemot ārzemnieka iesniegtos dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai reģistrēšanai, konstatē trūkumus, tad tiek noteikts 14 dienu termiņš trūkumu novēršanai, par to rakstveidā informējot ārzemnieku. Pēc ārzemnieka vai viņa uzaicinātāja lūguma trūkumu novēršanas termiņu var pagarināt. Ja PMLP norādītie trūkumi noteiktajā termiņā netiek novērsti vai PMLP konstatē, ka dokumenti uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nav iesniegti šā likuma noteiktajā kārtībā, tad PMLP atsaka uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai reģistrēšanu.

Paplašina darba ņēmēju aizsardzību

Lai ieviestu direktīvas prasības, kas paplašina darba ņēmēju aizsardzību gadījumos, ja viņi zaudē darbu, grozījumi Imigrācijas likumā paredz: ja vairs nepastāv vai ir mainījušies apstākļi, pamatojoties uz kuriem ārzemnieks saņēmis termiņuzturēšanās atļauju, tad ārzemniekam izsniegto termiņuzturēšanās atļauju neanulē, ja:

• ārzemniekam izsniegta termiņuzturēšanās atļauja saistībā ar nodarbinātību un kopējais bezdarba periods termiņuzturēšanās atļaujas derīguma laikā nepārsniedz trīs mēnešus vai ja ārzemnieks ilgāk nekā divus gadus ir uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju, kas izsniegta saistībā ar nodarbinātību, un kopējais bezdarba periods termiņuzturēšanās atļaujas derīguma laikā nepārsniedz sešus mēnešus, kā arī ārzemnieks par darba attiecību pārtraukšanu ir paziņojis PMLP. Ja ārzemnieks ticis nodarbināts īpaši ekspluatējošos darba apstākļos, tad šajā punktā minētie bezdarba periodi tiek pagarināti par trim mēnešiem;
• invaliditātes, darba nespējas vai bērna kopšanas atvaļinājuma dēļ uz laiku, kas nav ilgāks par 12 mēnešiem, ārzemniekam, kurš uzturas Latvijas Republikā ar ES zilo karti, kuram nav darba līguma vai kuram noteiktā darba samaksa neatbilst Ministru kabineta noteikumos paredzētajiem kritērijiem;
• ārzemnieks, kam izsniegta ES zilā karte, pieprasījis ES zilo karti citā ES dalībvalstī un šī dalībvalsts lēmumu par ES zilās kartes izsniegšanu vēl nav pieņēmusi.

Grozījumi Imigrācijas likumā arī precizē tiesības uz nodarbinātību gadījumā, ja tiek apstrīdēts lēmums par uzturēšanas atļauju (skat. 40. panta 5.¹ daļu), un attiecībā uz Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem (skat. 9. panta piekto daļu).

Citi grozījumi

Vēl ar grozījumiem Imigrācijas likumā:

• papildināts to valstu saraksts, kuru pilsoņiem pirms ieceļošanas Latvijā nav jāsniedz valsts apdraudējuma novēršanai nepieciešamās ziņas, iekļaujot tajā arī Andoras Firstisti, Monako Firstisti, Sanmarīno Republiku un Svēto Krēslu (Vatikāna pilsētvalsti);
• noteikts, ka pēc ārzemnieka pieprasījuma uzturēšanās atļauju sagatavo divu darbdienu laikā;
• precizēts, ka Latvijā akreditētas ārvalstu diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības, starptautiskās organizācijas vai tās pārstāvniecības, konsulārās iestādes darbinieks vai tā ģimenes loceklis, pamatojoties uz akreditētas personas apliecību, ir tiesīgs uzturēties Latvijas Republikā visu akreditācijas laiku (iepriekš bija noteikts, ka šādas tiesības ir tad, ja pastāvēja atbrīvojums no vīzu prasības saskaņā ar regulu Nr. 539/2001/EK vai šāda kārtība ir noteikta Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos);
• lai paātrinātu klientu apkalpošanu, noteikts, ka ielūguma un izsaukuma atteikuma vai atcelšanas gadījumos lēmumu noformē, izmantojot veidlapu, kuras saturu nosaka Ministru kabinets;
• atcelts 90 dienu ierobežojums dokumentu iesniegšanai nepilngadīgam bērnam, kurš dzimis Latvijā, jo bērna ceļošanas dokumenta saņemšanai var būt nepieciešams ilgāks laiks;
• atceļ nosacījumu, ka gadījumā, ja uzturēšanās atļaujas pieprasītājam nav tiesību uzturēties Latvijas Republikā uzturēšanās atļaujas pieteikuma izskatīšanas laikā, viņam dokumenti jāiesniedz izskatīšanai paātrinātā kārtībā, maksājot paaugstinātu valsts nodevu. Šis nosacījums atcelts, ņemot vērā, ka personai dokumentu iesniegšanas brīdī jāuzturas valstī likumīgi.

1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīva (ES) 2024/1233 par vienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu vienoto uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, un par vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kuri kādā dalībvalstī uzturas likumīgi (pārstrādāta redakcija).

2 Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (EK) Nr. 810/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss), 17., 43. un 44. pantā noteiktos sadarbības principus ar ārpakalpojuma sniedzēju.