Likuma izmaiņas paredz, ka visiem bērniem jau no viena līdz sešu gadu vecumam būs jānodrošina agrīna attīstības izvērtēšana. Patlaban valsts to nodrošina visiem bērniem no pusotra līdz trīs gadu vecumam. Savukārt no trīs gadu vecuma bērniem ar konstatētām vajadzībām būtu jānodrošina individuāls pedagoģiskais un psiholoģiskais atbalsts bērnudārzos un skolās – gan valsts un pašvaldību, gan privātajās izglītības iestādēs, paredz grozījumi. Patlaban šāds atbalsts ir pieejams tikai no skolas vecuma.
2024.gadā Latvijas pētnieku komanda izstrādāja bērnu agrīnās attīstības skrīninga instrumentu, kas palīdz savlaicīgi pamanīt bērnu attīstības vajadzības vecumā no viena līdz sešiem gadiem. Zinātnieki šo instrumentu pārbaudīja vairāk nekā 1000 bērnu izlasē. Digitālais rīks nodrošina uzticamus rezultātus, kurus papildina skaidri un praktiski ieteikumi vecākiem un pedagogiem, lai bērni savlaicīgi saņemtu nepieciešamo atbalstu.
“Šis ir ļoti nepieciešams solis – tas daudziem bērniem var palīdzēt nenonākt situācijās, kur viņiem patiesībā nebūtu jābūt. Tas atrisina vairākas problēmas, par kurām esam runājuši arī daudzās mūsu komisijas sēdēs. Runa ir par vienkāršu, bērnam un vecākiem draudzīgu izvērtēšanu, kas ļauj laikus atklāt, vai bērna attīstība atbilst viņa vecumam – runas, kustību, uzvedības, emociju vai sociālo prasmju jomā. Bērniem un vecākiem šai izvērtēšanai būtu jābūt pieejamai kā daļai no ierastajām profilaktiskajām pārbaudēm pie ģimenes ārsta un nodarbībām bērnudārzos,” uzsver komisijas priekšsēdētāja Leila Rasima.
Agrīnā atbalsta sistēma sniegtu būtiskus ieguvumus gan bērniem, gan veselības aprūpes sistēmai kopumā, sēdē deputātiem sacīja Valsts kancelejas pārstāve, uzsverot, ka pirmie seši gadi bērnu attīstības izvērtējumā ir vissvarīgākie. Pētījumi rāda, ka aptuveni katram piektajam bērnam agrīnā vecumā var būt attīstības riski, taču, ja atbalsts tiek sniegts laikus, bērna iespējas mācīties, iekļauties sabiedrībā un nākotnē strādāt būtiski pieaug.
Latvija pašlaik ir viena no valstīm ar sliktāko bērnu veselības pašvērtējumu 16 gadu vecumā un augstu veselības nevienlīdzību atkarībā no ģimenes ienākumu līmeņa, kas īpaši uzsver agrīnas preventīvas sistēmas ieviešanas nozīmi, liecina Valsts kancelejas dati.
Bērnu agrīnās attīstības skrīnings ir strukturēts izvērtēšanas instruments, kas palīdz pārbaudīt, vai bērna attīstība atbilst viņa vecumam. Pasaulē plaši izmanto dažādus attīstības izvērtēšanas rīkus, kas paredzēti bērniem no pirmajiem dzīves mēnešiem līdz pat astoņu gadu vecumam. Šos instrumentus izmanto gan veselības, gan izglītības jomā daudzās Eiropas, Āzijas un Latīņamerikas valstīs, kā arī ASV, Kanādā un Austrālijā. To aizpildīšanā parasti iesaistās vecāki un pedagogi. Katrs no skrīninga rīkiem aptver atšķirīgas bērna attīstības jomas, taču līdz šim Latvijā tāds bērnu attīstības izvērtēšanai praksē nav izmantots.
Likumprojekts paredz arī izveidot vienotu informācijas sistēmu, kas palīdzēs ārstiem, pedagogiem, atbalsta speciālistiem un vecākiem labāk sadarboties. Sistēma ļaus droši apkopot informāciju par bērna attīstību un laikus plānot nepieciešamos atbalsta pasākumus, izvairoties no situācijām, kad bērns “pazūd” starp dažādām iestādēm.
Likuma izmaiņas vēl jāskata Saeimas Izglītības komisijai kā par likumprojektu atbildīgajai komisijai parlamentā. Ja deputāti grozījumus atbalstīs, izmaiņas būs nepieciešamas arī citos likumos.
