"Sabiedrības vajadzības mainās, un mums jāstrādā citādi – valsts un pašvaldību pakalpojumiem ir jāpielāgojas cilvēkam, nevis cilvēkam jāpielāgojas sistēmai. Tāpēc esmu gandarīts, ka vairs nerunājam par to, vai integrēta pieeja ir vajadzīga, bet mēs darām - ieviešam praksē konkrētus risinājumus, kas palīdzēs cilvēkiem saņemt nepieciešamo aprūpi īstajā laikā un vietā. Nozīmīgai iedzīvotāju daļai nepieciešams atbalsts, kas nav sadalāms atsevišķi sociālajos vai veselības pakalpojumos - tas ir viens, savstarpēji cieši saistīts aprūpes process. Cilvēkam jāsaņem vienots, koordinēts, saprotams un cieņpilns atbalsts. Tieši šādu cilvēkcentrētu integrētas mājas aprūpes modeli mēs vēlamies veidot kopā ar visām Latvijas pašvaldībām. Šis pilotprojekts ir nozīmīgs solis ceļā uz modernu aprūpes sistēmu, kas stiprina veselības un sociālās aprūpes sadarbību un nākotnē var kļūt par standartu visā valstī," uzsvēra veselības ministrs Hosams Abu Meri.
Sadarbības mērķis ir izveidot integrētu aprūpes modeli cilvēkiem, kuriem vienlaikus nepieciešami veselības aprūpes un sociālie pakalpojumi dzīvesvietā. Pilotprojekta laikā tiks attīstīts un praksē pārbaudīts pakalpojuma modelis, kas apvieno valsts finansētus veselības aprūpes pakalpojumus mājās un pašvaldības nodrošinātus sociālās aprūpes pakalpojumus, sniedzot vienotu un koordinētu atbalstu iedzīvotājiem.
Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs sacīja: “Līdz šim brīdim ir ieguldīts ļoti liels darbs, un par šādu sadarbību esam runājuši jau ilgāku laiku. Tāpēc ir patiess gandarījums, ka beidzot esam nonākuši līdz taustāmam rezultātam. Nereti sakām, ka valstī trūkst naudas, taču bieži vien problēma nav līdzekļu trūkumā – mēs pārāk daudz tērējam seku novēršanai vai pārmaksājam, jo institūcijas nestrādā pietiekami cieši kopā. Šī sadarbība ir piemērs tam, kā, apvienojot spēkus, varam nodrošināt kvalitatīvākus un savlaicīgākus pakalpojumus Rīgas un visas Latvijas iedzīvotājiem. Mūsu mērķis ir panākt, lai cilvēks neatkarīgi no tā, vai viņš atrodas veselības vai sociālās aprūpes sistēmā, vajadzīgo palīdzību saņem ātrāk, precīzāk un bez liekiem šķēršļiem. Tieši savlaicīga pakalpojumu saņemšana ilgtermiņā samazina arī publiskos izdevumus. Ceru, ka šis būs veiksmīgs piemērs, ko nākotnē varēsim ieviest arī citās jomās.”
Jaunais pakalpojuma modelis balstīts integrētas aprūpes un “vienas pieturas” pieejā un paredz ciešāku sadarbību starp ārstniecības iestādēm, sociālajiem dienestiem un citiem iesaistītajiem partneriem. Tādējādi nodrošinot savlaicīgāku atbalstu cilvēkiem pēc ārstēšanās stacionārā – tas uzlabotu hronisku slimību kontroli, mazinātu nevajadzīgu hospitalizāciju skaitu un sekmētu efektīvāku publisko resursu izmantošanu.
Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis norādīja: “Cilvēkam ērtāku un labāku sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu varam nodrošināt, ja valsts un pašvaldība apvieno spēkus. Tieši šādā filozofijā ir balstīts jaunais sadarbības projekts, kura ietvaros sākotnējā tā īstenošanas periodā palīdzību varēsim nodrošināt 600-700 rīdziniekiem, kuri sirgst ar hroniskām slimībām un kuriem ir funkcionāli traucējumi. Ar šo jauno pieeju mēs ne tikai rūpējamies par pacientiem, bet padarām vienkāršāku ikdienu arī pacienta tuviniekiem. Tāpat šī aprūpes pieeja ļaus samazināt nepieciešamību pēc pacientu atkārtotas ievietošanas slimnīcās, mazinās neatliekamās palīdzības izsaukumu skaitu, dodot iespēju visus procesus virzīt raitāk.”
Pilotprojekts tiks īstenots no 2026. gada 1. augusta līdz 2027. gada 30. jūlijam. Pēc pilotprojekta starpposma un noslēguma izvērtēšanas tiks sagatavoti priekšlikumi integrētā pakalpojuma pilnveidei un tā visaptverošai ieviešanai Rīgas valstspilsētā un citviet Latvijā.
Integrētas aprūpes mājās nodrošināšana Rīgas iedzīvotājiem ir viens no “Rīcības plāns 2026.–2028. gadam” sadarbības pasākumiem. Plāns paredz konkrētus pasākumus integrētas veselības un sociālās aprūpes attīstībai, tostarp pilotprojekta īstenošanu un izvērtēšanu, sociālā darbinieka lomas stiprināšanu ārstniecības iestādēs, valsts un pašvaldības sadarbības mehānismu pilnveidi, integrētās aprūpes infrastruktūras attīstību, normatīvā regulējuma uzlabošanu, kā arī veselībpratības un profilakses iniciatīvu attīstību.
