|
Šo apskatu mērķis nav vērtēt, vai solījumi ir patiesi vai nepatiesi. Tajos apkopots, kā partijas formulē prioritātes, cik konkrēti tās apraksta savas ieceres un kur redzamas būtiskākās politiskās atšķirības. Ar partiju programmām un kandidātu sarakstiem pilnā apjomā iespējams iepazīties Centrālās vēlēšanu komisijas tīmekļvietnē šeit: https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidatu-saraksti/.
|
Piedāvājums valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanai 15. Saeimas vēlēšanu programmās lielai daļai politisko spēku saistās ar nodomiem mazināt birokrātiju, pārskatīt iestāžu funkcijas, vairāk izmantot digitālos risinājumus. Tomēr pieejas būtiski atšķiras – daļa partiju piedāvā konkrēti samazināt ministriju vai ierēdņu skaitu, kamēr citas vairāk runā par pārvaldības kvalitāti, rezultātu mērīšanu un pakalpojumu digitalizāciju.
KOPSAVILKUMS: partiju piedāvājums valsts pārvaldes politikas jomā
Partiju secībā ievērots to izlozētais kārtas numurs, ar kādu tās startē 15. Saeimas vēlēšanās.
|
Partija |
Programmā izceltais piedāvājums |
|
1. kandidātu saraksts “Suverēnā vara”/Apvienība “Jaunlatvieši” |
Piedāvā apvienot vai samazināt ministriju skaitu (neizceļot konkrētas ministrijas), veikt valsts pārvaldes funkciju auditu, pārskatīt iestāžu funkcijas un samazināt ierēdņu skaitu. |
|
2. kandidātu saraksts “Mēs mainām noteikumus” |
Sola likvidēt/reorganizēt funkcijas dublējošās iestādes, atcelt Valsts civildienesta likumu, ierēdņus pielīdzinot citiem darba ņēmējiem. Piedāvā samazināt valsts kapitālsabiedrību skaitu uz pusi un pārcelt lēmumu pieņemšanu uz zemāku līmeni. Sola mazināt birokrātiju ar automatizētu datu apmaiņu starp iestādēm. |
|
3. kandidātu saraksts “Saskaņas Centrs” |
Piedāvā veikt valsts pārvaldes funkciju un iepirkumu auditu, samazināt birokrātiju (ieguvumus pārdalot sociālajām jomām). Sola pārcelt daļu valsts pārvaldes darbavietu uz reģioniem. |
|
4. kandidātu saraksts “Zaļo un Zemnieku savienība” |
Sola samazināt ministriju skaitu, veikt valsts funkciju auditu un lielo kapitālsabiedrību iesaistīt pētniecībā. Iestājas par “vienas pieturas aģentūras” principu, MI risinājumiem, atvērtajiem datiem un e-pārvaldes attīstību. |
|
5. kandidātu saraksts “Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”” |
Piedāvā MI risinājumus pārvaldē, administratīvā sloga mazināšanu, funkciju dublēšanās pārskatīšanu starp ministrijām un pašvaldībām. Sola profesionālu valsts kapitālsabiedrību pārvaldību. |
|
6. kandidātu saraksts “Gobzema saraksts” |
Sola reorganizēt valsts pārvaldi, lai optimizētu un samazinātu ierēdņu skaitu, vienkāršot normatīvos aktus un ieviest pilnīgu elektronisko dokumentu apriti. |
|
7. kandidātu saraksts “Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” |
Piedāvā ieviest augstāko amatpersonu rotāciju, skaidrus rezultātu rādītājus un amatu atbildību, reformēt Civildienesta likumu, sasaistīt kapitālsabiedrību vadības algu ar rezultātiem un mazināt birokrātiju (“katra jaunai prasībai jāvienkāršo vai jāaizstāj esošo”). Sola centralizēt valsts IKT pārvaldību un plaši izmantot MI rīkus pakalpojumu automatizācijai. |
|
8. kandidātu saraksts “Latvija pirmajā vietā” |
Sola apvienot Iekšlietu un Aizsardzības ministrijas, lai nodrošinātu valsts drošību un ieviestu vienotu atalgojuma sistēmu. Piedāvā noteikt skaidrus efektivitātes rādītājus ierēdņiem un izmantot MI tehniskā sloga mazināšanai. |
|
9. kandidātu saraksts “Jaunā Vienotība” |
Vēlas mainīt fokusu “no procesa uz rezultātu”, vērtējot ministrus un vadītājus pēc publiskotiem nozaru rādītājiem. Paredz ieviest vienotas valdības pieeju, kopīgus pakalpojumu centrus, pārmaiņu komandas, kā arī rezultātos balstītu budžetu ar datu un MI asistentu izmantošanu publiskajā pārvaldē. |
|
10. kandidātu saraksts “JKP Jaunā konservatīvā partija” |
Piedāvā veidot uz rezultātu orientētu pārvaldi, izvērtējot valsts iestāžu funkcijas, apvienošanas iespējas un nepieciešamās strukturālās reformas. Sola nodrošināt labas pārvaldības, caurskatāmības un finanšu disciplīnas principus valsts kapitālsabiedrībās. |
|
11. kandidātu saraksts “Latvijas attīstībai” |
Uzsver valsti, kas uzticas cilvēkiem, mazina šķēršļus un nodrošina taisnīgus spēles noteikumus. |
|
12. kandidātu saraksts “Austošā Saule Latvijai” |
Piedāvā samazināt valsts pārvaldes aparātu un birokrātiju, apvienot vai likvidēt liekas ministrijas, atcelt kapitālsabiedrību padomes un ieviest tiešo valsts pārvaldi. |
|
13. kandidātu saraksts “Stabilitātei!” |
Piedāvā apvienot vairākas ministrijas (Aizsardzības ar Iekšlietu, Izglītības ar Kultūras, Ekonomikas ar Finanšu), likvidēt Klimata un enerģētikas ministriju, samazināt pārvaldes aparātu par 30%, kā arī noteikt amatpersonām politisko atbildību. Vēlas samazināt Saeimas deputātu skaitu uz pusi un stiprināt deputātu personisko atbildību. |
|
14. kandidātu saraksts “Progresīvie” |
Piedāvā centralizēt kapitālsabiedrību pārvaldību, mazinot resoru politisko ietekmi. Norāda: valsts izdevumi būtu jāpamato ar skaidri noteiktām funkcijām un izmērāmiem mērķrādītājiem, kā arī regulāri jāvērtē birokrātijas slogs. Uzskata, ka valsts pārvaldei jābalstās skaidros mērķos, caurskatāmā budžetā, datos un publiskā atbildībā par paveikto. |
Ministriju skaita izmaiņas
Visapjomīgākais ministriju pārkārtošanas plāns ir partijai “Stabilitātei!”. Tā sola apvienot Aizsardzības ministriju ar Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju ar Kultūras ministriju, kā arī Ekonomikas ministriju ar Finanšu ministriju. Vienlaikus partija piedāvā likvidēt Klimata un enerģētikas ministriju. Partija paredz arī četru gadu laikā samazināt valsts pārvaldes aparātu par 30%, samazinot ierēdņu skaitu un uzturēšanas izmaksas, vienlaikus saglabājot pakalpojumu kvalitāti.
Apvienot Iekšlietu ministriju un Aizsardzības ministriju, lai garantētu valsts drošību un ieviestu vienotu atalgojuma sistēmu, sola partija “Latvija pirmajā vietā”.
Arī “Zaļo un Zemnieku savienība”, partija “Austošā Saule Latvijai” un politisko spēku apvienība “Suverēnā vara”/Apvienība “Jaunlatvieši” piedāvā apvienot ministrijas vai samazināt to skaitu, taču nenorāda konkrētas ministrijas.
“Veiksim pilnīgu valsts pārvaldes reorganizāciju, lai optimizētu un samazinātu strādājošo ierēdņu skaitu,” sola “Gobzema saraksts”.
Plaša valsts aparāta pārveide paredzēta arī partijas “Mēs mainām noteikumus” programmā, kurā piedāvāta “ģenerāltīrīšana”. Tā sola reorganizēt vai likvidēt ministrijas un padotības iestādes, kas dublē funkcijas. Tāpat šī partija rosina atcelt Valsts civildienesta likumu, ierēdņus pielīdzinot citiem darba ņēmējiem, kā arī samazināt valsts kapitālsabiedrību skaitu uz pusi.
Pārskatīt funkciju dublēšanos starp ministrijām un pašvaldībām gatava arī “Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – “Nacionālā apvienība”).
“Samazināsim valsts pārvaldes aparātu un birokrātiju – iesaldēsim administratīvo līdzekļu daļu valsts pārvaldē,” sola partija “Austošā Saule Latvijai”.
Valsts kapitālsabiedrības
Vairāki politiskie spēki pievērsuši uzmanību valsts kapitālsabiedrībām.
“Iestāsimies par labas pārvaldības principu ievērošanu valsts kapitālsabiedrībās, tostarp par finanšu disciplīnu, caurskatāmību un atbildību tajās,” sola “JKP Jaunā konservatīvā partija”.
Veicināt profesionāļu piesaisti valsts kapitālsabiedrību padomēs, ieviešot skaidrus darbības rādītājus ir gatava “Nacionālā apvienība”.
Atcelt valsts kapitālsabiedrību padomes iecerējusi “Austošā Saule Latvijai”.
Partija “Progresīvie” norāda: “Centralizēsim valsts kapitālsabiedrību pārvaldību, nodrošinot to darbu sabiedrības labā un samazinot resoru politisko ietekmi.”
“Apvienotais saraksts” sola valsts kapitālsabiedrību vadības atalgojumu sasaistīt ar konkrētiem rezultātiem, investīciju disciplīnu un pakalpojumu kvalitāti.
Savukārt “Zaļo un Zemnieku savienība” piedāvā lielo valsts kapitālsabiedrību iesaistes palielināšanu pētniecībā.
Partija “Mēs mainām noteikumus” kapitālsabiedrību skaitu iecerējusi samazināt uz pusi.
Valsts pārvaldes darbības izvērtēšana
Vairāki politiskie spēki koncentrējas nevis uz ministriju skaita samazināšanu, bet gan uz valsts iestāžu darbības izvērtēšanu.
Partiju apvienība “Jaunā Vienotība” sola mainīt fokusu “no procesa uz rezultātu”, norādot: “Katrā nozarē noteiksim galvenos attīstības rādītājus, ministrus un iestāžu vadītājus vērtēsim pēc rezultātiem. Publiskosim šo attīstības rādītāju datus. Ieviesīsim vienotas valdības pieeju, kopīgus pakalpojumu centrus, funkciju nepārklāšanos un īpašas pārmaiņu īstenošanas komandas lielajām reformām.”
Līdzīga pieeja ir “JKP Jaunajai konservatīvajai partijai”, kas sola veidot efektīvu, profesionālu un uz rezultātu orientētu pārvaldi, vienlaikus izvērtējot valsts iestāžu funkcijas, apvienošanas iespējas un nepieciešamās strukturālās reformas.
Savukārt “Progresīvie” uzsver: valsts izdevumi būtu jāpamato ar skaidri noteiktām funkcijām un izmērāmiem mērķrādītājiem, kā arī regulāri jāvērtē birokrātijas slogs.
“Zaļo un Zemnieku savienība” piedāvā valsts funkciju auditu, “ietaupot vismaz 500 milj. € un pārvirzot uz veselību un reģioniem”.
Savukārt politisko partiju apvienība “Saskaņas Centrs” grasās veikt valsts pārvaldes funkciju un iepirkumu auditu, samazinot birokrātiju un iegūtos līdzekļus novirzot veselībai, izglītībai, drošībai un sociālajai aizsardzībai.
“Suverēnā vara”/Apvienība “Jaunlatvieši” sola valsts funkciju auditu, paredzot, pārskatīt iestāžu funkcijas un samazināt ierēdņu skaitu.
“Latvija pirmajā vietā” norāda, ka noteiks “skaidrus, izmērāmus un uz valsts izaugsmi vērstus darba efektivitātes rādītājus ierēdņiem”.
Savukārt “Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” (turpmāk – “Apvienotais saraksts”) sola ieviest skaidrus augstāko amatpersonu darba rezultātu rādītājus un rotāciju. “Birokrātiju samazināsim pēc vienkārša principa: katrai jaunai prasībai jāaizstāj vai jāvienkāršo esošā,” pauž šis politiskais spēks.
Dažās programmās pārvaldes efektivitāte saistīta ne tikai ar struktūru pārskatīšanu un to darbības novērtēšanu, bet arī ar amatpersonu atbildību.
“Valsts pārvaldei jābalstās skaidros mērķos, caurskatāmā budžetā, datos un publiskā atbildībā par paveikto,” norāda “Progresīvie”.
Arī “Apvienotais saraksts” vēsta: “Personiskai atbildībai par pieņemtajiem lēmumiem jākļūst par valsts pārvaldes normu. Reformēsim Civildienesta likumu.”
Partija “Stabilitātei!” sola ieviest politisko atbildību amatpersonām, noteikt atbildību par valstij nodarītajiem zaudējumiem, kā arī “stiprināt deputātu personisko atbildību” un to skaitu samazināt uz pusi.
Savukārt partija “Latvijas attīstībai” uzsver valsti, kas uzticas cilvēkiem, mazina šķēršļus un nodrošina taisnīgus spēles noteikumus.
Informācijas tehnoloģijas un valsts pārvaldība
Vairāki politiskie spēki valsts pārvaldes darbības efektivizāciju saista ar tehnoloģijām.
“Jaunā Vienotība” piedāvā: “Pāriesim uz rezultātos balstītu budžeta veidošanu, datu un mākslīgā intelekta asistentu izmantošanu publiskajā pārvaldē.
“Latvija pirmajā vietā” sola veicināt mākslīgo intelektu tehniskā sloga mazināšanai valsts pārvaldē.
“Centralizēsim valsts IKT pārvaldību, lai stiprinātu pasūtītāja kompetenci un celtu pakalpojumu kvalitāti. Primāri ieviesīsim tirgū pieejamus risinājumus, stiprinot nozares eksporta potenciālu un plaši ieviesīsim MI rīkus pakalpojumu automatizācijai,” vēsta “Apvienotais saraksts”.
Ar digitalizāciju birokrātiju mazināt, nevis tikai pārcelt digitālā formātā, sola partija “Mēs mainām noteikumus”. Tā vēsta: “Izbeigsim iedzīvotāju dzenāšanu pēc izziņām, kas jau ir valsts rīcībā. Izmantojot Igaunijas X-Road paraugu, nodrošināsim tūlītēju un automātisku datu apmaiņu starp iestādēm.”
Savukārt “Zaļo un Zemnieku savienība” savā programmā vēsta: “Vienas pieturas aģentūras principa stiprināšana, mākslīgā intelekta risinājumi, atvērtie dati un e-pārvalde visos līmeņos.”
“Gobzema saraksts” sola: “Ieviesīsim pilnīgu elektronisko dokumentu apriti un noteiksim stingru aizliegumu iestādēm pieprasīt no cilvēka informāciju vai izziņas, kas jau ir pieejamas citās valsts datubāzēs.”
Piedāvā arī decentralizāciju
“Saskaņas Centrs” piedāvā daļu valsts pārvaldes darbavietu pārcelt uz reģioniem, tādējādi pārvaldes klātbūtni padarot mazāk koncentrētu Rīgā.
Savukārt partija “Mēs mainām noteikumus” papildus iestāžu reorganizācijai vēlas pārcelt vairāk lēmumu pieņemšanas tiesību uz zemāku līmeni. Piemēram, izglītībā partija piedāvā lēmumu pieņemšanu pārcelt no ministrijas uz skolām, bet pašvaldību jautājumos ierobežot ministriju iespējas diktēt vietējos teritorijas plānošanas lēmumus.
LV portāla infografika
SOLĪTS MAKĀ NEKRĪT
Par politisko folkloru kļuvušais teiciens – “Nu kā var nesolīt?” – var raisīt smaidu, bet vienlaikus ilustrē pavisam normālu politisko procesu pirms vēlēšanām. Tāpēc daudz kas ir atkarīgs no gudriem un prasīgiem vēlētājiem, kuru ziņā ir vērtēt, vai solījumus ir iespējams īstenot, un pieprasīt rezultātu.
Uzrunājot politikas pētniekus, LV portāls ir sagatavojis īsu ceļvedi, ko vērtēt partiju priekšvēlēšanu programmās.
→ Kas tev pašam ir vissvarīgākais?
Ir saprotams, ka ne visi Saeimā risināmie jautājumi vēlētāju interesē. Katrs var izvērtēt, kas pašam šķiet vissvarīgākais. Vai tā ir valsts drošība? Ārpolitika? Izglītība? Zinātne? Veselības aprūpe? Migrācijas politika? Klimata pārmaiņas un Zaļais kurss?
Partiju nostāja šajos jautājumos var būt gana atšķirīga.
Turklāt arī programmā neminētais atklāj daudz būtiska. Ja partija plaši raksta par vienu nozari, bet gandrīz neko nemin par citām valstij svarīgām jomām, tad tas var liecināt ne tikai par šīs partijas prioritātēm, bet arī tēmām, par kurām tai nav viedokļa vai kuras tā uzskata par mazsvarīgām, pārāk neērtām.
Vai tas atbilst tavām vērtībām?
→ Vai solītais ir paveicams?
Ja turpini iedziļināties priekšvēlēšanu programmu solījumos, tad ir vērts vēsu prātu apdomāt, vai tie ir izpildāmi. Vai solītais nav deklaratīvas frāzes un nodomi “atbalstīt”, “veicināt”, “attīstīt” netiek pausti bez konkrētības, kā tieši iecerēto paveikt un kur tiks rasts finansējums?
Jāatceras, ka ļoti vienkārši risinājumi sarežģītām problēmām ir raksturīgi populistiskajai retorikai, kam reti seko reāls problēmas atrisinājums, bet, gluži otrādi, mēdz būt arī nevēlami “blakus efekti”.
→ Vai kandidāti ir kompetenti valsts pārvaldes un likumdošanas jautājumos?
Saeimā ievēlētie politiķi turpmākajos gados pārstāvēs Latvijas valsti staprtautiski, pieņems lēmumus par valsts drošību, izstrādās likumus un reformas, kas vistiešākajā veidā var ietekmēt arī tavu dzīvi. Tāpēc ir vērts pievērst uzmanību tam, vai partiju izvirzīto kandidātu izglītība, līdzšinējā pieredze un reputācija ir gana atbilstoša, lai šo cilvēku rokās nodotu tādu atbildību un varu.
→ Vai vārdi atbilst darbiem?
Daudzi kandidāti darbojas politikā un valsts pārvaldē jau ilgu laiku. Tas ļauj secināt, vai viņu vārdi un solījumi atbilst darbiem.
Kā politiķi iepriekš balsojuši par jautājumiem, kurus tagad sola mainīt? Vai pašreizējā programma saskan ar viņu iepriekšējo rīcību?
Politiķi mēdz aizbildināties, ka darbība koalīcijā nav devusi iespēju īstenot visas pirms vēlēšanām paustās ieceres. Taču arī tad ir iespējams vērtēt, cik aktīvs iepriekš pausto nodomu īstenošanā bijis konkrētais politiskais spēks. Vai tas nav rīkojies pretrunā solītajam un ir centies paskaidrot sabiedrībai savu rīcību?
Visbeidzot: kāda ir politiķa reputācija? Vai viņa līdzšinējā rīcība apliecina nesavtīgu darbu savas tautas un valsts labā?
