Vai, iesniedzot Satversmes tiesā konstitucionālo sūdzību saistībā ar iespējamu prettiesisku kriminālprocesa neuzsākšanu, laiks, kas pagājis Satversmes tiesas procesa laikā, tiek ņemts vērā, aprēķinot kriminālatbildības noilguma termiņu? Ja kriminālprocess sākotnēji netika uzsākts Valsts policijas rīcības vai lēmuma dēļ, kas vēlāk tiktu atzīts par prettiesisku un neatbilstošu personas pamattiesībām, vai pēc Satversmes tiesas procesa pabeigšanas joprojām pastāv iespēja uzsākt kriminālprocesu, ja šajā laikā ir iestājies kriminālatbildības noilgums? Vai šādā situācijā pastāv iespēja, kas ļautu ņemt vērā to, ka persona objektīvi nevarēja panākt kriminālprocesa uzsākšanu Valsts policijas sākotnējās rīcības dēļ?
Satversmes tiesā nevar pārsūdzēt konkrētu Valsts policijas lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu.
Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tās kompetencē neietilpst valsts pārvaldes iestāžu veiktās tiesību normu piemērošanas un vispārējās jurisdikcijas tiesu nolēmumu tiesiskuma pārbaude (Satversmes tiesas 2012. gada 19. decembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2012-03-01 18.2. punkts). Tādēļ ar iebildumu, ka policija nepareizi izvērtējusi iesniegumā norādītos apstākļus vai nepamatoti atteikusies uzsākt kriminālprocesu, vien nepietiek konstitucionālās sūdzības iesniegšanai.
Tomēr vēršanās Satversmes tiesā šādā situācijā nav pilnībā izslēgta, jo saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 19.² pantu persona var apstrīdēt tiesību normu, kura aizskar viņas pamattiesības un, pēc personas ieskata, neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai. Parasti pirms tam jāizmanto pieejamie vispārējie tiesību aizsardzības līdzekļi. Policijas izmeklētāja lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu var pārsūdzēt prokuroram Kriminālprocesa likuma 373. panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā – 10 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas.
Vienlaikus konstitucionālās sūdzības iesniegšana un lietas izskatīšana Satversmes tiesā pati par sevi neaptur un nepārtrauc kriminālatbildības noilguma tecējumu. Šāds pamats Krimināllikuma 56. pantā nav paredzēts. Tādēļ Satversmes tiesas procesa laikā pagājušais laiks tiek ieskaitīts noilguma termiņā. Turklāt atbilstoši šā panta otrajai daļai noilguma aprēķinam izšķirīga ir apsūdzības izsniegšana, nevis iesnieguma iesniegšana policijā vai kriminālprocesa uzsākšana.
Ja kriminālatbildības noilgums ir iestājies, tad piemērojams Kriminālprocesa likuma 377. panta 3. punkts, kas aizliedz uzsākt kriminālprocesu un uzliek pienākumu jau uzsāktu procesu izbeigt. Arī Satversmes tiesas 1. kolēģijas 2023. gada 28. jūnija lēmuma par atteikšanos ierosināt lietu pēc pieteikuma Nr. 108/2023 6.1. punktā norādīts, ka attiecīgās noilguma normas nosaka aizliegumu uzsākt un turpināt kriminālprocesu pēc noilguma iestāšanās. Šajā lēmumā kolēģija noilguma institūtu saistījusi ar tiesību uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā nodrošināšanu pirmstiesas procesā.
Līdz ar to apstāklis, ka policijas sākotnējais atteikums vēlāk atzīts par prettiesisku, neatjauno kriminālatbildības noilguma termiņu. Spēkā esošais regulējums neparedz vispārēju iespēju šo termiņu pagarināt vai neieskaitīt tajā laiku tikai tāpēc, ka persona iestādes rīcības dēļ nevarēja panākt kriminālprocesa uzsākšanu. Tas jānošķir no jautājuma par paša tiesiskā regulējuma atbilstību Satversmei.
Savukārt tad, ja Satversmes tiesa atzītu par Satversmei neatbilstošu kādu konkrētajai situācijai piemērojamu tiesību normu, sprieduma ietekme būtu vērtējama pēc tā satura un tiesas noteiktā normas spēka zaudēšanas brīža, ievērojot Satversmes tiesas likuma 32. pantu. Tādēļ iepriekš nevar apgalvot, ka jebkurš personai labvēlīgs Satversmes tiesas spriedums ļautu uzsākt kriminālprocesu pēc noilguma iestāšanās.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
