Vairākas izmaiņas OCTA likumā: cietušajiem tiks atvieglota atlīdzības saņemšana

Apkopojot LTAB un uzņēmuma “Balcia Insurance SE” sniegto informāciju, grozījumi OCTA likumā paredz šādas izmaiņas:

• pēc ceļu satiksmes negadījuma (CSNg) cietušais noteiktos gadījumos atlīdzību varēs kārtot pie sava, nevis vainīgās puses OCTA apdrošinātāja;
• atsevišķos gadījumos atlīdzību par automašīnas bojājumiem varēs saņemt arī tad, ja negadījumu izraisījušais transportlīdzeklis nav noskaidrots un negadījumā nav cietušo personu;
• uzskaitīti, kuri LTAB uzdevumi ir valsts pārvaldes uzdevumi (šajos jautājumos LTAB nonāk Finanšu ministrijas pārraudzībā);
• ieviestas prasības LTAB valdes locekļiem;
• ieviesta prasība, ka LTAB jāizstrādā interešu konflikta novēršanas kārtība un sūdzību izskatīšanas kārtība;
• ieviesta skaidra kārtība, kādā apdrošinātājs kļūst par LTAB biedru;
• noteikts, ka tad, ja Garantijas fondā nepietiek līdzekļu apdrošināšanas atlīdzības izmaksām, LTAB var noslēgt aizdevuma līgumu par trūkstošās summas aizņemšanos no Latvijā reģistrētas kredītiestādes vai dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāles Latvijā (LTAB reizi ceturksnī būs jāziņo Finanšu ministrijai par fonda izdevumiem un apmēru, savukārt Latvijas Banka uzraudzīs fonda pārvaldību, piemērojot uz riskiem balstītu pieeju, un varēs pieprasīt informāciju);
• noteikts, ka LTAB kopsapulces “saistošie norādījumi” apdrošinātājiem kļūst par “labas prakses vadlīnijām”;
• precizēta LTAB lēmumu apstrīdēšanas kārtība.

Cietušais atlīdzību varēs pieteikt pie sava OCTA apdrošinātāja

Kā norāda LTAB, viena no būtiskākajām izmaiņām, ko paredz grozījumi OCTA likumā, būs tā sauktā tiešā zaudējumu regulēšana: “Tā paredz, ka gadījumos, kad ceļu satiksmes negadījumā (CSNg) cilvēki nebūs cietuši un transportlīdzeklim nodarītie zaudējumi nepārsniegs 50 000 eiro, cietušais atlīdzību varēs pieteikt pie sava OCTA apdrošinātāja.

Pašlaik cietušajam jāvēršas pie tā apdrošinātāja, pie kura OCTA polisi iegādājies CSNg izraisītājs. Savukārt, ja vainīgajam nav spēkā esošas OCTA polises, cietušais var vērsties pie sava vai jebkura OCTA apdrošinātāja.”

Vienlaikus uzņēmuma “Balcia Insurance SE” Latvijas biznesa vadītājs Edgars Korzāns norāda, ka jaunā kārtība ir cietušā tiesības, nevis pienākums: “Arī pie vainīgā apdrošinātāja varēs vērsties tāpat kā līdz šim. Jaunums ir iespēja tā vietā iesniegt pieteikumu savam OCTA apdrošinātājam, ievērojot likumā noteiktos paziņošanas termiņus. Savs apdrošinātājs reģistrēs pieteikumu, organizēs apskati, pieņems lēmumu un izmaksās atlīdzību, bet norēķinus ar vainīgā apdrošinātāju kārtos apdrošinātāji savā starpā.”

Vienlaikus atbilstoši E. Korzāna sacītajam tiešā zaudējumu regulēšana likumā kā brīvprātīga sistēma pastāv kopš 2011. gada, bet tirgū tā praktiski nav darbojusies, tāpēc tagad to pārvērš par cietušā tiesībām.

LTAB ieskatā jaunā sistēma šo procesu padarīs vienkāršāku – cilvēks varēs sazināties ar savu apdrošinātāju, kura pakalpojumus jau pazīst.

“Cietušajam tas nozīmē vienkāršāku un saprotamāku ceļu līdz atlīdzībai. Taču aiz šīs šķietami vienkāršās izmaiņas stāv ļoti apjomīgs darbs – jāpielāgo apdrošinātāju un LTAB informācijas sistēmas, datu apmaiņa, savstarpējie norēķini un atlīdzību administrēšana. Svarīgi, lai jaunā sistēma ieviešanas brīdī būtu pilnībā gatava un neradītu papildu sarežģījumus autovadītājiem,” uzsvēris LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Kādos gadījumos cietušais atlīdzību varēs pieteikt pie sava OCTA apdrošinātāja

E. Korzāns skaidro, ka pie sava apdrošinātāja varēs vērsties, ja zaudējumus nodarījis Latvijā reģistrēts transportlīdzeklis un runa ir par mantas zaudējumiem:

“Apdrošinātājs varēs atteikt tiešo zaudējumu regulēšanu trijos gadījumos:

• ja nav iespējams noteikt katra iesaistītā atbildību;
• ja pieteicējam nodarīti arī personas zaudējumi (miesas bojājumi);
• ja kopējā atlīdzība pārsniedz 50 000 eiro.

Atteikuma gadījumā apdrošinātājam ne vēlāk kā 14 dienu laikā iesnieguma iesniedzējam būs jāpaziņo, ka jāvēršas pie vainīgā apdrošinātāja vai LTAB.”

Jaunā kārtība atbilstoši pārejas noteikumiem stāsies spēkā no 2027. gada 1. jūlija un attieksies uz OCTA līgumiem, kas arī stāsies spēkā no šī datuma, proti, pilnā apjomā tā sāks darboties pakāpeniski, polisēm atjaunojoties.

Tāpat saskaņā ar LTAB un uzņēmuma “Balcia Insurance SE” sniegto informāciju grozījumi OCTA likumā nemaina nedz CSNg fiksēšanas kārtību (saskaņotais paziņojums vai policija), nedz zaudējumu pieteikšanas kārtību.

“Tāpat kā līdz šim apdrošinātājam jāiesniedz pieteikums. To var izdarīt apdrošinātāju tīmekļvietnē vai pieteikt telefoniski, bet vislabāk sazināties ar savu apdrošinātāju, kas sniegs precīzu informāciju, kā to izdarīt, un klients varēs izvēlēties sev ērtāko veidu,” norāda LTAB.

Par izmaiņām atlīdzības saņemšanā, ja vainīgais nav zināms

Atbilstoši E. Korzāna stāstītajam šobrīd, ja negadījumu izraisījis nenoskaidrots transportlīdzeklis, no Garantijas fonda atlīdzina:

• personai nodarītos zaudējumus – ārstēšanu, darbnespēju, darbspēju zaudējumu, nāvi, morālo kaitējumu;
• izdevumus par cietušo glābšanas darbiem un par tā transportlīdzekļa bojājumu vai salona notraipīšanu, ar kuru cietušais nogādāts ārstniecības iestādē;
• visus mantas zaudējumus (arī auto bojājumus) trešajām personām, ja vismaz vienam cietušajam nodarīti smagi vai vidēji smagi miesas bojājumi.

Proti, vēl šobrīd, ja vainīgo transportlīdzekli nav iespējams noskaidrot, atlīdzības izmaksa no Garantijas fonda galvenokārt saistīta ar personas veselībai vai dzīvībai nodarītu kaitējumu, savukārt par CSNg cietušo transportlīdzekli šādos gadījumos atlīdzību izmaksā tikai tad, ja negadījumā ir cietis cilvēks, paskaidro LTAB.

Turpmāk atlīdzību par automašīnas bojājumiem  nenoskaidrota transportlīdzekļa nodarīto zaudējumu gadījumā varēs saņemt arī tad, ja negadījumā nav cietušo personu.

Kā norāda LTAB, vienlaikus tas attieksies tikai uz situācijām, kad transportlīdzeklim negadījumā nodarīto bojājumu dēļ anulēta atļauja piedalīties ceļu satiksmē:

“Pēc CSNg atļauju piedalīties ceļu satiksmē anulē šādos gadījumos:

• rāmja, tilta sijas, virsbūves (kabīnes), kravas tilpnes vai nesošo elementu (tai skaitā jumta, jumta statnes vai sliekšņa) lūzums, izlūzums vai deformācija, kā dēļ nevar atvērt vai aizvērt kādas no sānu durvīm;
• izjaukta priekšējās vai aizmugurējās ass riteņu ģeometrija, kāds no riteņiem piespiests pie rāmja, virsbūves vai nolauzts;
• sadalījies rāmis (pusrāmis), tilta sija, virsbūve (kabīne), lūzusi vai deformējusies motocikla (tricikla) dakša, atdalījies motors;
• izdedzis salons vai motortelpa;
• Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, izmantojot attiecīgu aprīkojumu, ir mehāniski bojājis transportlīdzekļa jumtu vai jumta statnes.”

Proti, pašlaik šādos gadījumos atlīdzība tiek izmaksāta tikai tad, ja negadījumā ir cietis cilvēks.

Šī jaunā kārtība atbilstoši pārejas noteikumiem stāsies spēkā no 2027. gada 1. janvāra.

Par LTAB valsts pārvaldes uzdevumiem

Kā paskaidro E. Korzāns, kopš Satiksmes biroja likvidācijas 2004. gadā OCTA likumā nav noteikta iestāde, kuras padotībā LTAB atrodas, pildot tai deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus: “Senāts 2022. gadā atzina, ka LTAB ar likumu ir deleģēts valsts pārvaldes uzdevums, un šo robu grozījumi beidzot aizpilda.”

Proti, lai nodrošinātu OCTA sistēmas darbību, ar grozījumiem OCTA likumā tiek konkretizēts, ka LTAB turpmāk būs deleģēti šādi valsts pārvaldes uzdevumi:

• izveidot, uzkrāt un pārvaldīt Garantijas fondu;
• nodrošināt informācijas sniegšanu un apmaiņu OCTA likumā noteiktajos gadījumos;
• izdot administratīvos aktus tehnisko ekspertu sertificēšanas jomā (šos LTAB lēmumus varēs apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā);
• izdot administratīvos aktus par LTAB biedru uzņemšanu, izslēgšanu un izstāšanos (šos LTAB lēmumus varēs apstrīdēt Finanšu ministrijā, bet ministrijas lēmumu varēs pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā).

LTAB uzsver, ka minētie nosacījumi neietekmē apdrošināšanas atlīdzības izmaksu negadījumā cietušajām personām no Garantijas fonda: “Šādu lēmumu pārsūdzēšana arī turpmāk būs civilprocesuālajā kārtībā.”

Vienlaikus LTAB savi statūti un to grozījumi attiecībā uz deleģētajiem valsts pārvaldes uzdevumiem turpmāk būs jāsaskaņo ar Finanšu ministriju. Proti, jautājumos, kas saistīti ar LTAB deleģētajiem valsts pārvaldes uzdevumiem, LTAB atradīsies Finanšu ministrijas pārraudzībā.

Jaunas prasības LTAB valdes locekļiem

Šobrīd OCTA likuma 47. pants nosaka vienīgi to, ka LTAB izpildinstitūcija ir LTAB valde, kuras sastāvā ir valdes priekšsēdētājs un divi valdes locekļi.

Grozījumi OCTA likumā papildina minēto pantu ar vairākām daļām, tostarp nosakot, ka turpmāk par LTAB valdes locekli varēs kļūt persona:

• kurai ir nepieciešamā izglītība, ne mazāk kā triju gadu darba pieredze un pietiekama kompetence jomā, par kuru tā ir atbildīga, kā arī spēja nodrošināt, ka LTAB pārvaldība tiek veikta tā, lai LTAB spētu pastāvīgi, profesionāli un kvalitatīvi veikt tam noteiktos pienākumus;
• kurai nav pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process vai no tā izbeigšanas dienas ir pagājis vismaz viens gads;
• kura nav sodīta par tīša nozieguma izdarīšanu pret valsti, īpašumu vai pārvaldības kārtību vai par tīša nozieguma izdarīšanu tautsaimniecībā vai valsts institūciju dienestā, vai par tāda nozieguma izdarīšanu, kas saistīts ar terorismu, vai sodāmība par to ir noņemta vai dzēsta;
• kurai Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredzētā uzraudzības un kontroles institūcija vai Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā paredzētā kompetentā institūcija nav piemērojusi sankciju un savā tīmekļvietnē publiskojusi informāciju par sankciju (izņemot brīdinājumu) par starptautisko vai nacionālo sankciju vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu reglamentējošu normatīvo aktu pārkāpšanu vai no sankcijas piemērošanas dienas ir pagājis vismaz viens gads.

Uzņēmums “Balcia Insurance SE”: LTAB pārraudzība nepieciešama, bet tā ir par šauru

Kā norāda E. Korzāns, vēl šobrīd LTAB lēmumus par biedra izslēgšanu nav kur apstrīdēt, izņemot tiesu:

“Uzņēmums “Balcia Insurance SE” ar to saskārās 2021. gadā, kad LTAB par iestāšanos prasīja likumā neparedzētu maksu. Arī Senāts (red. piez. – Senāta 2022. gada 1. februāra lēmums lietā Nr. SKA-564/2022) un Konkurences padome (red. piez. – Konkurences padomes lēmums Nr. 35 “Par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu” lietā Nr. KL\2.2-3.2\22\8) vēlāk atzina, ka tas bija prettiesiski.”

Tādējādi uzņēmums “Balcia Insurance SE” atbalsta LTAB pārraudzības ieviešanu, taču pauž bažas par to, cik tālu šī pārraudzība realitātē sniegsies:

“Pirmkārt, pārraudzība ir par šauru. Grozījumi OCTA likumā noteic, ka Finanšu ministrija pārrauga LTAB, taču tikai uzskaitītajās jomās. Ārpus pārraudzības paliek tas, kas visvairāk ietekmē OCTA cenu katram autovadītājam, – LTAB budžets un biedru iemaksu apmērs. Par tiem joprojām lems paši apdrošinātāji kopsapulcē. Apdrošinātāji šīs iemaksas iekļauj OCTA cenā, tātad galu galā tās maksā autovadītāji. Tāpēc šie lēmumi nevar būt tikai nozares iekšēja lieta.

“Balcia” jau 2024. gadā lūdza Saeimas komisiju paplašināt šo uzskaitījumu, lai ministrija pārraudzītu visas LTAB darbības publisko tiesību jomā. Komisija to nepaplašināja, bet sašaurināja vēl vairāk. “Balcia” arī rosināja LTAB budžeta veidošanas principus saskaņot ar Finanšu ministriju, taču ministrija to uzskatīja par pārmērīgu. Turklāt arī tajās jomās, kuras ministrija pārraudzīs, tai nav rīku pārkāpumu novēršanai. Ministrija saņems ziņojumus, bet nevarēs atcelt nelikumīgu LTAB lēmumu, apturēt tā izpildi vai uzdot to labot. Ja pārraugs var tikai uzzināt par pārkāpumu, nevis to novērst, tad tā nav pārraudzība, bet informēšana.

Otrkārt, izslēgšana no LTAB stājas spēkā uzreiz, pat ja lēmumu apstrīd. Grozījumi OCTA likumā tieši noteic, ka LTAB lēmuma par biedra izslēgšanu apstrīdēšana neaptur tā darbību. Tas ir pretēji Administratīvā procesa likuma vispārējam principam: apstrīdēšana lēmuma darbību parasti aptur (80. panta pirmā daļa).

Izslēgšana no LTAB nozīmē aizliegumu piedāvāt OCTA. Apdrošinātājs uzreiz zaudē tiesības slēgt jaunus līgumus, klienti pāriet pie konkurentiem, un cieš uzņēmuma reputācija. Tiesvedība var ilgt gadiem. Ja tiesa vēlāk atzīs lēmumu par nepamatotu, tad zaudētos klientus un tirgus daļu vairs nevarēs atgūt. Tādējādi tiesības apstrīdēt lēmumu paliek tikai formālas.

Arī izslēgšanas pamats “būtisks kaitējums” ir nenoteikts. Likums nenoteic, kas ir kaitējums un kad tas kļūst būtisks. Tāpēc to var interpretēt subjektīvi. Risks ir vēl lielāks, jo LTAB pārvalda paši apdrošinātāji, kuri savā starpā konkurē. Tas nozīmē, ka par apdrošinātāja izslēgšanu no OCTA tirgus var lemt tā konkurenti.”

Uzņēmums “Balcia Insurance SE” piedāvāja šādus priekšlikumus:

• noteikt, ka izslēgšanas lēmuma apstrīdēšana aptur tā darbību, vismaz līdz brīdim, kad lēmumu izvērtē Finanšu ministrija vai tiesa;
• likumā skaidri uzskaitīt izslēgšanas pamatus “būtiska kaitējuma” vietā;
• pirms izslēgšanas paredzēt brīdinājumu un termiņu pārkāpuma novēršanai. 

Ar visām pieņemtajām izmaiņām var iepazīties šeit.