FOTO: Paula Čurkste, LETA
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, izskatot uz otro lasījumu iesniegtos grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likumā, gan deputāti, gan nevalstiskās organizācijas izteica tik daudz priekšlikumu, ka komisija izlēma tos nodot apspriešanai atbildīgajām ministrijām. Grozījumi plānoti, lai precīzāk noteiktu biedrībai “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” (LTAB) deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus un to izpildes uzraudzību, kā arī mainītu ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa vai tā atlieku evakuācijas izdevumu noteikšanas kārtību.
“OCTA likumprojekts vienmēr apaug ar dažādiem priekšlikumiem, kuri daudzās jomās neatbilst komisijas kompetencei. Šoreiz tie ir saistīti ar Satiksmes ministriju, Ceļu satiksmes drošības direkciju, konkurences jautājumiem u. c.,” komisijas sēdē norādīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs. “Apdrošināšanas tirgus darbojas jau 30 gadus, ir iestājies zināms līdzsvars, tāpēc katrs priekšlikums vispirms būtu rūpīgi jāizsver ierēdņiem, lai viņi varētu nākt pie komisijas deputātiem ar saprotamiem argumentiem un lēmumiem.”
Līdz ar to komisijas deputāti nolēma lūgt Ministru kabinetu izveidot triju ministriju – Ekonomikas, Satiksmes un Finanšu ministrijas – darba grupu, kura pusgada laikā, līdz rudenim, nāktu klajā ar izsvērtiem priekšlikumiem par grozījumiem OCTA likumā.
Likumprojekta autore ir Finanšu ministrija. Ministrijas Finanšu tirgus politikas departamenta direktore Aija Zitcere norāda, ka plānots uzsākt darba grupas izveidi pēc tam, kad tiks saņemta vēstule no Saeimas par šo uzdevumu.
Par to, kāpēc OCTA likumprojekts raisīja tik karstas diskusijas un kāpēc nāksies to pārstrādāt, ministrijas pārstāve pauda šādu viedokli: “Tirgū darbojas gan apdrošinātāji, gan brokeri, kurus pārstāv divas dažādas asociācijas. Katrs mēģina lobēt savas intereses, kas ir atšķirīgas. Daudzi priekšlikumi nebija saistīti ar OCTA likumprojektu, taču bez padziļinātas analīzes deputāti nevar izlemt, kurā pusē būtu jānostājas.”
A. Zitcere ieskicē papildu jautājumus, par kuriem jādiskutē ministriju starpā. Viens no tiem ir priekšlikums visos izplatīšanas kanālos piedāvāt vienādu OCTA polises cenu.
Deputāts Ģirts Štekerhofs ir ierosinājis noteikt visiem apdrošinātājiem vienādu transportlīdzekļa īpašniekam izmaksājamās apdrošināšanas prēmijas lielumu (ņemot vērā arī visas apdrošinātāja piemērotās apdrošināšanas prēmijas atlaides vai citus apdrošināšanas prēmijas apmēra pazeminājumus).
“Tas ir visai komplicēts jautājums, un jāizvērtē, vai valstij vajag iejaukties cenu veidošanas principos,” norāda A. Zitcere. “Tāpat jāvērtē, vai tas būtu atbilstoši no konkurences viedokļa.”
Otru priekšlikumu, par kuru diskutēs darba grupa, ir iesniedzis deputāts Andris Kulbergs. Viņš piedāvā izbeigt līgumu gadījumos, kad transportlīdzeklis ir noņemts no uzskaites elektroniskā veidā, jo tad netiek nodotas transportlīdzekļa numura zīmes.
“Šajā gadījumā transportlīdzeklis piecas dienas drīkst piedalīties satiksmē. Tas nozīmē, ka to nevar automātiski noņemt no uzskaites, bet varbūt tas ir jādara piecas dienas vēlāk,” norāda Finanšu ministrijas pārstāve.
OCTA likumprojekts, kuru šoruden paredzēts atkārtoti iesniegt Saeimā, skars jau iepriekš sagatavotos priekšlikumus par grozījumiem likumā. Viens no tiem paredz precizēt OCTA likuma 28. pantu par kārtību, kādā tiek noteikti ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa vai tā atlieku evakuācijas izdevumi.
Pašlaik OCTA likuma 28. pants noteic, ka zaudējumos tiek ieskaitīti izdevumi par transportlīdzekļa evakuāciju no ceļu satiksmes negadījuma vietas līdz tā īpašnieka vai tiesīgā lietotāja dzīvesvietai, kurš vadīja transportlīdzekli ceļu satiksmes negadījuma brīdī, vai līdz transportlīdzekļa remonta vietai Latvijas teritorijā.
Ja sakarā ar izmeklēšanu kriminālprocesā vai citu iemeslu dēļ transportlīdzekli vai tā atliekas nepieciešams novietot stāvvietā, tad zaudējumos ieskaita arī izdevumus par transportlīdzekļa vai tā atlieku evakuāciju līdz attiecīgajai stāvvietai un maksu par stāvvietas pakalpojumiem.
Likumprojekts paredz precizēt OCTA likuma 28. panta redakciju, izslēdzot norādi uz Latvijas teritoriju. “Tas nozīmē, ka tiks segti zaudējumi par transportlīdzekļa evakuāciju arī ārpus Latvijas teritorijas,” uzsver A. Zitcere.
Papildus OCTA likuma 28. panta redakcijā detalizētāk tiek noteikti zaudējumos ieskaitāmie izdevumi.
Grozījumi bija nepieciešami, lai nodrošinātu OCTA likuma 28. panta redakcijas atbilstību Eiropas Savienības Tiesas (EST) 2021. gada 20. maija spriedumā lietā Nr. C-707/19 sniegtajai interpretācijai par Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra direktīvas 2009/103/EK par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību 3. pantu.
Lietu EST ierosināja Polijā reģistrēta transportlīdzekļa īpašnieks, kas bija ieradies Latvijā un cieta satiksmes negadījumā.
Konkrētais transportlīdzeklis bija sabojāts tā, ka ar to nebija iespējams atgriezties Polijā, tas tika novietots stāvvietā Latvijā. Apdrošināšanas sabiedrība, kurā bija apdrošināta negadījuma izraisītāja civiltiesiskā atbildība, izmaksāja kompensāciju par evakuācijas izdevumiem Latvijā, bet atteicās izmaksāt kompensāciju par stāvvietas pakalpojumiem un mašīnas evakuāciju uz Poliju.
EST norādīja, ka OCTA likuma 28. panta redakcija rada diskrimināciju starp cietušajām personām atkarībā no dzīvesvietas ES dalībvalstī.
Otri būtiski grozījumi OCTA likumprojektā skars biedrību “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs”.
Patlaban likuma 43. pants noteic, ka sekmīgu OCTA sistēmas darbību valstī atbilstoši savam darbības mērķim un uzdevumiem nodrošina LTAB, kurā apvienojušās visas apdrošināšanas sabiedrības, kam ir tiesības šo apdrošināšanu piedāvāt Latvijā.
LTAB dibināts 2004. gadā, vienlaikus ar OCTA likuma spēkā stāšanos. Direktīva (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/103/EK (2009. gada 16. septembris) par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību) paredz, ka OCTA funkcijas pilda apdrošinātāju apvienības, nevis valsts institūcija – Satiksmes birojs –, kas darbojās iepriekš un bija Finanšu ministrijas padotībā.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka pašreizējais regulējums tiešā veidā nedeleģē LTAB konkrētus valsts pārvaldes uzdevumus.
Nav arī institūcijas, kuras padotībā atrodas birojs un kurā var apstrīdēt biroja izdotos administratīvos aktus.
Tāpat, pārskatot regulējumu, Finanšu ministrija secināja, ka OCTA likums neatbilst jaunākam regulējumam par to, kādā veidā LTAB būtu jādeleģē valsts pārvaldes uzdevumi.
Grozījumu pamatā bija arī tiesvedība, kuras laikā tika pieņemts Senāta 2022. gada 1. februāra lēmums lietā Nr. SKA-564/2022.
Jāatgādina, ka tiesā vērsās Eiropas komercsabiedrība “Balcia Insurance SE”, jo tā tika izslēgta no LTAB tādēļ, ka nebija samaksājusi iestāšanās naudu 137 639 eiro un vienreizējo iemaksu 7000 eiro OCTA Garantijas fondā. Līdz ar to sabiedrība nevarēja sniegt OCTA pakalpojumus, jo atbilstoši Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma un OCTA likuma normām, ja apdrošināšanas sabiedrība vēlas darboties OCTA tirgū, tad tai obligāti jākļūst par LTAB biedru.
“OCTA likums nenoteic, ka par iestāšanos LTAB ir jāmaksā. To noteica LTAB savos statūtos,” norāda A. Zitcere.
Ar grozījumiem likumprojekta 8., 9., 10., 11., 12. un 13. panta redakcijā tiek precīzāk noteikts LTAB pienākumu un tiesību apjoms tam deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildē. Paredzēts, ka birojam deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi pārraudzīs Finanšu ministrija. Skaidri ir noteikta arī pārsūdzības kārtība. Strīdi par biedru uzņemšanu vispirms tiks izskatīti Finanšu ministrijā, par ekspertu sertificēšanu – administratīvajā tiesā, bet par apdrošināšanas atlīdzībām no Garantijas fonda – Civilprocesa likuma kārtībā vispārējā tiesā.
“LTAB neiebilst pret Finanšu ministrijas pārraudzību, kā arī piekrīt deleģētajiem valsts pārvaldes uzdevumiem. Strīds ir par to, vai šos uzdevumus LTAB veic privāttiesiskā kārtībā vai publisko tiesību kārtībā,” skaidro A. Zitcere. “Publisko tiesību kārtība ir stingri noregulēta likumā, ir ierobežota iespēja kādu uzdevumu deleģēt tālāk, rīkoties atšķirīgi, tas ir arī jautājums par uzraudzību. Privāto tiesību jomā LTAB varētu rīkoties brīvāk.”
Finanšu ministrijas pārstāve uzsver, ka tiesa lēmumā lietā Nr. SKA-564/2022 arī atzina: fakts, ka apdrošināšanas sabiedrībai ir jābūt LTAB biedram, lai darbotos OCTA tirgū, nosaka to, ka LTAB veic publisku funkciju.
Savukārt LTAB norāda, ka līdz Augstākās tiesas Senāta lēmumam 2022. gadā ir darbojies pēc Biedrību un nodibinājumu likuma, organizācijas statūtiem un biedru lēmumiem.
Minētais Senāta lēmums, kas noteica to, ka LTAB pilda valsts deleģētos uzdevumus saistībā ar OCTA sistēmu, gandrīz vienā dienā izmainīja izpratni par LTAB tiesisko regulējumu, biedrības darbības juridisko ietvaru un tās funkcionalitāti, uzsver LTAB.
Biedrība piekrīt Finanšu ministrijas pārraudzībai, bet vienlaikus uzskata, ka vispirms būtu jānosaka valsts pārvaldes funkcijas OCTA jomā, par kurām atbild Finanšu ministrija, un attiecīgi pēc tam no tā izrietošie biedrībai deleģējamie valsts pārvaldes uzdevumi.
“Svarīgākais – lai izmaiņas būtu vienlīdzīgas un saprotamas visiem tirgus dalībniekiem, t. i., tiktu skaidri nodalītas robežas starp LTAB deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu apmēru un biroja darbību privāto tiesību jomā. Vienlaikus būtu svarīgi neuzlikt birojam pārlieku lielu birokrātisko slogu, lai nepadarītu smagnējus un sarežģītus līdzšinējos procesus OCTA sistēmā,” norāda LTAB.
Izstrādātajos OCTA likuma grozījumos ņemti vērā arī Konkurences padomes priekšlikumi, kuri ietverti Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas tirgus uzraudzības ziņojumā.
Konkurences padome norāda, ka neviens ārpus LTAB nenosaka ne valdes sastāvu, ne tās vadītāju. Tas tiek nolemts kopsapulcē, klātesot visu apdrošināšanas sabiedrību pārstāvjiem. Tas, ka LTAB rīcībā ir daudzi finanšu dati, kā arī fakts, ka LTAB un biedrību “Latvijas Apdrošinātāju asociācija” vada viena un tā pati persona, Konkurences padomes ieskatā rada interešu konfliktu un saskaņotu OCTA tirgus dalībnieku darbību risku.
Konkurences padome ziņojumā Finanšu ministrijai izteikusi priekšlikumu pārskatīt OCTA sistēmu, tās veidošanā un uzraudzībā iesaistītās institūcijas, īpaši LTAB, to lomu un pilnvaras un pilnveidot normatīvo regulējumu.
“Likumprojektā norādījām, ka LTAB ir jāizstrādā interešu konflikta novēršanas politika, kas jāsaskaņo ar Finanšu ministriju. Tas nozīmē, ka ir jāidentificē, kurās jomās var būt interešu konflikti un kādā veidā tie tiek pārvaldīti. Tostarp var vērtēt, kurām personām organizācijā veidojas konflikts un kurās jomās tas būtu novēršams,” saka A. Zitcere.
LTAB norāda, ka jau šobrīd ikdienas darbībā vērtē iespējamos interešu konfliktus dažādos aspektos, līdzīgi kā to dara arī daudzas citas biedrības un komersanti.
Pēc OCTA likuma grozījumu pieņemšanas saistībā ar valsts pārvaldes uzdevuma deleģējumu LTAB ir paredzējusi izstrādāt jaunu interešu konflikta novēršanas kārtību.
Likumam plānots pievienot IV nodaļu ar 51.3 un 51.4 pantu.
Pašlaik normatīvie akti neparedz LTAB tiesības noslēgt aizdevuma līgumu par trūkstošās summas aizņemšanos no kredītiestādes, ja Garantijas fondā nepietiek līdzekļu apdrošināšanas atlīdzības izmaksām saskaņā ar OCTA likumu.
Lai nodrošinātu Garantijas fonda maksātspējas nepārtrauktību, Ministru kabineta 2005. gada 22. marta noteikumi Nr. 195 “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtība” nosaka saistību izpildei vajadzīgo minimālo apmēru un kārtību, kādā apdrošināšanas sabiedrības veic iemaksas, lai atjaunotu fonda līdzekļu apjomu tā darbībai nepieciešamajā apjomā.
Garantijas fonda līdzekļus pamatā veido apdrošinātāju veiktās iemaksas un atskaitījumi no OCTA prēmijām. Lai novērstu to, ka no Garantijas fonda tiek izmaksātas lielas zaudējumu atlīdzības, šīs saistības katru gadu tiek pārapdrošinātas, nodrošinot neierobežotu pārapdrošināšanas segumu.
OCTA likuma 51.3 pants paredz LTAB tiesības noslēgt aizdevuma līgumu par trūkstošās summas aizņemšanos no kredītiestādes, ja Garantijas fondā nepietiek līdzekļu apdrošināšanas atlīdzības izmaksām saskaņā ar OCTA likumu. “Šāda iespēja būtu izmantojama tādos gadījumos, kad kādu īpašu un pamatotu apstākļu dēļ ir nepieciešams veikt lielākas izmaksas, bet Garantijas fonda atlikums tam nav pietiekams,” uzsver A. Zitcere.
Savukārt, ievērojot Maksātnespējas likuma regulējumu, ir plānots attiecīgi grozīt OCTA likumu saistībā ar LTAB tiesībām iesniegt kreditora prasījumu un tā precizējumus. Proti, OCTA likumam pievienotais 51.4 pants regulēs LTAB kreditora prasījumu.
