FOTO: Freepik.
Izstrādāts Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plāna 2025.–2027. gadam projekts. Tajā sniegti priekšlikumi sirds un asinsvadu slimību profilakses, diagnostikas, ārstēšanas un ārstniecības personu kompetenču stiprināšanas uzlabošanai. Līdz 19. augustam var iesūtīt savus priekšlikumus sabiedriskajai apspriešanai.
Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, plānā paredzēti trīs rīcības virzieni, katrā no tiem iekļaujot vairākus pasākumus.
Šis rīcības virziens paredz vairākus informatīvos pasākumus sabiedrības izglītošanai par sirds un asinsvadu slimībām un to cēloņiem.
Vienlaikus rīcības virzienā ietverts mērķis palielināt vakcinācijas pret gripu aptveri riska grupās par 30%.
Lai uzlabotu cukura diabēta diagnostiku primārajā veselības aprūpē, plānots pakāpeniski paplašināt cukura diabēta un prediabēta skrīninga programmu pacientiem vecumā no 35 līdz 39 gadiem.
Plānā paredzēts arī izvērtēt iespēju obligāto veselības pārbaužu laboratorisko izmeklējumu sarakstā iekļaut glikozes līmeņa un kopējā holesterīna noteikšanu tukšā dūšā un veikt attiecīgus grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 219 “Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude”.
Tāpat iecerēts ieviest valsts apmaksātu lipoproteīna noteikšanu pacientiem vecumā no 40 līdz 75 gadiem vienreiz mūžā.
Lai uzlabotu sirds un asinsvadu slimību izmeklējumu pieejamību sekundārajā veselības aprūpē, plānots pārskatīt sirds un asinsvadu slimību diagnostikas (veloergometrijas, ehokardiogrāfijas) izmeklējumu tarifus, izstrādāt vienotus doplerogrāfijas (galvas, kakla un kāju asinsvadu) izmeklējumu aprakstus un pacientu ceļus, kā arī pārskatīt ārstu kompetenci ehokardiogrāfijas izmeklējumu veikšanai un definēt prasības iekārtām.
Piecās ārstniecības iestādēs paredzēts īstenot pilotprojektu, kurā tiks iesaistīti sirds un asinsvadu slimību hroniskie pacienti, intensificētas dinamiskās novērošanas efektivitātes izvērtēšanai un hronisko pacientu dinamiskai novērošanai pēc akūta notikuma vai vaskulāras intervences.
Savukārt primārajā veselības aprūpē plānots ieviest hroniskas nieru slimības diagnostiku cukura diabēta un arteriālās hipertensijas pacientiem. Proti, saskaņā ar plānu cukura diabēta un arteriālās hipertensijas pacientiem vismaz vienu reizi gadā tiks noteikts kreatinīns (t. sk. glomerulu filtrācijas ātrums) un veikta urīna analīze, kur noteikta mikroalbumīnūrijas klātesamība. Paredzēts, ka līdz 2028. gada otrajam pusgadam tiks sasniegta 60% testēšanas aptvere riska grupas pacientiem.
Iecerēts uzlabot tiešo perorālo antikoagulantu pieejamību pacientiem pēc asinsvadu revaskularizācijas. Turklāt saskaņā ar plānu tiks uzlabota antikoagulantu pieejamība pacientiem ar dziļo vēnu trombozi un plaušu trombemboliju.
Plānā paredzēts arī kompensēt sirds glikozīdus mirdzaritmijas pacientiem, ja ar cita veida medikamentiem nevar panākt normosistoliju.
Turpretī jauniešiem, kuri lietojuši nepārtrauktās glikozes līmeņa noteikšanas sistēmu un/vai insulīna sūkņus līdz 18 gadu vecumam, iecerēts kompensēt nepārtrauktās glikozes līmeņa noteikšanas sistēmu arī pēc pilngadības sasniegšanas (līdz 24 gadu vecumam ieskaitot).
Tāpat plānots uzlabot I tipa cukura diabēta pacientu ar smagām un/vai biežām hipoglikēmijām, labilu diabēta gaitu, nopietnām diabēta vēlīnām komplikācijām glikozes līmeņa nepārtrauktās noteikšanas sistēmu pieejamību.
Paredzēts veikt esošo insulta vienību kvalitātes prasību izpildes tematisko pārbaudi, kurā ietilptu insulta vienību pieejamības/sasniedzamības analīze, insulta vienību kvalitātes prasību izpildes audits ar mērķi uzlabot to darbu un sniegtās specializētās terapijas kvalitāti un medicīnisko tehnoloģiju nodrošinājuma analīze. Rezultātā iecerēts izstrādāt un Veselības ministrijā iesniegt priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām, kā arī sagatavot cerebrālo asinsvadu slimību invazīvās ārstēšanas rīcības algoritmu.
Lai mazinātu insulta attīstības risku Latvijas iedzīvotājiem, plānots pārskatīt stacionārā un dienas stacionārā veicamo manipulāciju klāstu pacientu plūsmas strukturēšanai, nosakot, ka līdz 2026. gada otrajam pusgadam (turpmāk – ik gadu) 20% stacionārā ārstējamo pacientu tiks pārvirzīti aritmoloģiskas intervences saņemšanai dienas stacionārā, tādējādi atbrīvojot vietu pacientiem stacionāra pakalpojumu saņemšanai aritmoloģijā. Iecerēts arī pārskatīt radiofrekventās katetra ablācijas tarifus un diagnostikas manipulācijas aritmijas diagnostikai atbilstoši faktiskajām izmaksām.
Plānā paredzēts samazināt pacientu gaidīšanas laiku plānveida invazīvās kardioloģijas pakalpojuma un vēdera aortas endoprotezēšanas procedūras saņemšanai.
Lai sekmētu pacientu ātrāku atveseļošanos sirds ķirurģijas anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļā, plānots valsts apmaksāto pakalpojumu grozu papildināt ar sirds palīgcirkulācijas ierīcēm pēc sarežģītām sirds operācijām vai hronisku sirds saslimšanu dekompensācijas gadījumos.
Saskaņā ar plānu tiks analizēta sirds ķirurģijas un asinsvadu ķirurģijas klīniku kapacitāte, kā arī pielietotās tehnoloģijas pacientu ārstēšanas uzlabošanai. Tāpat izvērtēs jaunu tehnoloģiju nepieciešamību un aprēķinās finansējumu sirds ķirurģijas un asinsvadu ķirurģijas pieejamības uzlabošanai, sagatavojot konkrētus priekšlikumus.
Plāna projektā iecerēts izvērtēt līdzšinējo rehabilitācijas pieejamību pacientiem uzreiz pēc insulta/cerebrovaskulāras saslimšanas akūtā perioda un sniegt priekšlikumus rehabilitācijas pieejamības uzlabošanai. Tāpat plānots izvērtēt rehabilitācijas pieejamību pacientiem ar iedzimtām sirds un asinsvadu saslimšanām.
Paredzēts izvērtēt telemedicīnas izmantošanu pacientu aprūpē pēc insultiem vai kardiovaskulāro slimību akūtiem notikumiem un sniegt priekšlikumus pakalpojuma izmantošanai.
Lai uzlabotu veselības aprūpes kvalitāti, plāns noteic izvērtēt nāves cēloņa medicīnisko apliecību kvalitāti, veicot 1000 nejauši atlasītu nāves cēloņa medicīnisko apliecību kvalitātes kontroles pētījumu. Rezultātā tiktu sniegti priekšlikumi nāves cēloņa pareizai formulēšanai.
Atbilstoši minētajam rīcības virzienam plānots apmācīt veselības aprūpes speciālistus, lai veicinātu pacientu informētību par riska faktoriem, sirds un asinsvadu saslimšanu un ar to saistīto slimību savlaicīgu diagnostiku un attiecīgo slimību uzraudzību saskaņā ar izstrādātajiem klīniskajiem algoritmiem un pacientu ceļiem.
Iecerēts veikt ārstu un medicīnas personāla izglītošanu par komunikācijas stratēģijām, tai skaitā par to, kas veicina pacientu motivāciju un līdzestību.
Tāpat paredzēts apmācīt 100 ārstniecības personu par medikamentu optimizāciju un polifarmācijas mazināšanu, kā arī Rīgā un reģionos apmācīt ap 100 ģimenes ārstu, lai pilnveidotu viņu zināšanas un prasmes diagnožu un nāves cēloņu kodēšanā saskaņā ar aktuālo SSK redakciju.
Plāna rezultatīvie rādītāji noteic, ka, īstenojot tajā iekļautos uzdevumus, priekšlaicīga mirstība (līdz 64 gadu vecumam) no sirds un asinsvadu slimībām samazināsies. Proti, ja 2024. gadā reģistrēti 128 nāves gadījumi no sirds un asinsvadu slimībām uz 100 000 iedzīvotāju, tad 2027. gadā šādu gadījumu skaits varētu sarukt līdz 124.
Veselības ministrija norāda, ka plāna īstenošanai nepieciešami vairāk nekā 134 miljoni eiro, no tiem 41,3 miljoni eiro – jau nākamgad.
|
Kā piedalīties sabiedriskajā apspriešanā Ar plāna projektu iespējams iepazīties Vienotajā tiesību aktu projektu publiskajā portālā (TAP portālā). Plāna projekts pieejams šeit. Plāna apspriešana norisināsies 2025. gada 27. augustā no plkst. 13.00 līdz 15.30 Latvijas Republikas Veselības ministrijā. Pieteikumu dalībai sanāksmē, kā arī ieteikumus par plānu var iesniegt līdz 19. augustam, autentificējoties sistēmā ar identifikācijas rīkiem, piemēram, internetbanku, eID, “eParaksts mobile”, “Smart-ID”, vai rakstot uz e-pasta adresi: ieva.spironoka@vm.gov.lv.
|
