Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informatīvo apskatu par jaunākajiem demogrāfijas rādītājiem 2023. gadā Latvijā nomira par 8,8% mazāk cilvēku nekā 2022. gadā. Vairāk nekā pusei jeb 51,9% no visiem mirušajiem nāves cēlonis bijis asinsrites slimības.
Latvijā ik gadu gandrīz nemainīgi trīs galvenie nāves cēloņi iedzīvotāju vidū ir asinsrites slimības, audzēji un ārējie nāves cēloņi. Apkopotajos demogrāfijas rādītājos redzams, ka pērn mazliet samazinājies gan asinsrites slimību, gan audzēju izraisīto nāves gadījumu skaits, taču, salīdzinot ar 2020. gadu, pieaugusi mirstība ārējo nāves cēloņu dēļ.
Onkoloģijas pacientu veselības aprūpes uzlabošanai šogad tika veikti vairāki pasākumi. Piemēram, gada sākumā e-veselības sistēmā tika ieviesta vēža pacienta karte. Kā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē 6. novembrī norādīja Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktors Āris Kasparāns, patlaban e-veselībā ievietots vairāk nekā 10 000 pacientu karšu, tomēr to skaits turpina pieaugt un jau šobrīd redzams, ka iesniegtā informācija palīdzēs plānot veselības aprūpi onkoloģijas jomā.
Tāpat veikts darbs zāļu pieejamības uzlabošanai, piemēram, palielinot individuālo zāļu kompensācijas apjomu līdz 30 000 eiro. Vienlaikus Veselības ministrija (VM) strādā pie jaunā veselības aprūpes uzlabošanas plāna onkoloģijas jomā 2025.–2027. gadam.
Turpretī sirds veselības diagnostikā būtiska ir no šī gada jūlija ieviestā valsts apmaksātā nātrijurētisko peptīdu noteikšana asinīs, kas palīdz savlaicīgi diagnosticēt sirds mazspēju un sekmīgi uzraudzīt pacientus, kuriem tā jau ir diagnosticēta. Sirds un asinsvadu slimību veselības uzlabošanas rīcības plāns 2025.–2027. gadam plašākai sabiedrībai varētu būt pieejams nākamā gada martā.
Ārējie nāves cēloņi ietver vairāku nāves cēloņu kopumu, kā, piemēram, mirstība no transporta nelaimes gadījumiem, noslīkšanas, saindēšanās, pašnāvības, vardarbības u. c.
Valsts kancelejas informatīvajā ziņojumā “Mirstības mazināšana ārēju nāves cēloņu (ĀNC) dēļ 2024” norādīts, ka astoņu gadu laikā ārējo nāves cēloņu dēļ gājuši bojā 6% no visiem mirušajiem Latvijā. Lai gan mirstība ārējo nāves cēloņu dēļ Latvijā svārstās, ilgtermiņā tā pakāpeniski samazinās.
Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam izvirzīts mērķis Latvijā mazināt mirstību ārējo nāves cēloņu dēļ no 81,7 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem 2018. gadā līdz 72 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem 2027. gadā.
Lai sasniegtu Latvijas Nacionālajā attīstības plānā minēto rādītāju, gadā būtu jānovērš aptuveni 100 cilvēku nāves gadījumu.
