Pašlaik minētās funkcijas ir sadalītas starp vairākām institūcijām: Latvijas Banku, Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) un Valsts ieņēmumu dienestu (VID).
“Šobrīd viens un tas pats tirgus dalībnieks nonāk vairāku uzraugu kontrolē, saskaroties ar paralēlām pārbaudēm un atšķirīgām prasībām. Reformas mērķis ir izveidot vienotu, efektīvu un uz risku balstītu finanšu pakalpojumu sniedzēju uzraudzības modeli, mazinot administratīvo slogu, novēršot funkciju dublēšanos un nodrošinot vienotu pieeju tirgus uzraudzībā. Nepieciešamība stiprināt uzraudzības koordināciju un efektīvāk izmantot resursus Latvijai norādīta arī starptautiskajā Moneyval novērtējumā,” paskaidrojusi Finanšu ministrija (FM).
Patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzības un kontroles funkcijas vēlas nodot Latvijas Bankai
Kā vēstīts likumprojekta anotācijā, rosināto izmaiņu mērķis ir veicināt valsts pārvaldes resursu racionālu izmantošanu un birokrātiskā sloga mazināšanu, nodrošinot finanšu pakalpojumu sniedzēju vienotu un efektīvu uzraudzību, vienlaikus stiprinot patērētāju, kuri ir finanšu pakalpojumu saņēmēji, tiesību aizsardzību, nododot attiecīgās PTAC funkcijas Latvijas Bankai.
Likumprojekts paredz, ka, nosakot par uzraudzības iestādi Latvijas Banku, nozares uzņēmumiem būtiski (gandrīz piecas reizes) tiks samazināts ikgadējais valsts nodevas maksājums un jauniem tirgus dalībniekiem nebūs jāveic maksājums par licences saņemšanu. FM ieskatā tas novērsīs pastāvošo barjeru ienākšanai tirgū un veicinās konkurences paplašināšanos pakalpojumu sniedzēju vidū.
Proti, likumprojektā paredzēts, ka kapitālsabiedrība:
- kura vēlas saņemt speciālo atļauju (licenci), maksās Latvijas Bankai 2500 eiro par speciālās atļaujas (licences) saņemšanai iesniegto dokumentu un informācijas izskatīšanu;
- kas saņēmusi speciālo atļauju (licenci), maksās Latvijas Bankai 5000 eiro gadā un papildus līdz 0,033% (ieskaitot) no kapitālsabiedrības vidējās patērētājiem izsniegto kredītu kredītportfeļa apjoma vērtības katrā kalendāra gada ceturksnī, bet kopējā tās maksa Latvijas Bankai nepārsniegs 100 000 eiro gadā.
Savukārt šobrīd Ministru kabineta noteikumi Nr. 245 “Noteikumi par speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai” noteic, ka:
- valsts nodevas apmērs par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu ir 250 000 eiro (skat. 49. punktu);
- ikgadējās valsts nodevas apmērs par kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības uzraudzību ir 55 000 eiro (skat. 50. punktu).
Kā skaidro FM, patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, nonākot Latvijas Bankas uzraudzībā, nebūtu jāveic atkārtota licences saņemšana, kā arī patlaban netiek plānots ieviest kredītiestādēm raksturīgās prudenciālās uzraudzības prasības:
“Papildu funkciju nodošana Latvijas Bankai ļautu samazināt PTAC darbinieku skaitu, kur patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanu un uzraudzību, t. sk. noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) jomā, veic 11 darbinieki ar kopējo atalgojumu gadā – 390 000 eiro. Tādējādi tiktu veicināta valsts pārvaldes kopējā efektivitāte.”
PTAC un nebanku kreditētāji iebilst
Turpretī PTAC, kas kategoriski neatbalsta priekšlikumu no 2027. gada patērētāju finanšu pakalpojumu un nebanku patērētāju kreditēšanas uzraudzību nodot Latvijas Bankai, norādījis, ka līdz šim valsts nodevās par patērētāju kreditētāju uzraudzību valsts budžets saņem vidēji divus miljonus eiro:
“Ja PTAC 11 darbinieku tiešās izmaksas gada laikā ir nepilni 400 tūkstoši eiro, Latvijas Banka PTAC funkciju izpildei plāno tērēt vairāk nekā divas reizes – 880 000 eiro.”
PTAC ieskatā zaudējumi valsts budžetam (kā minimums) būs pusotrs miljons eiro, turklāt 2025. gadā valsts budžeta ieņēmumi no patērētāju kreditēšanas nozares bija 2 991 250 eiro.
Tāpat PTAC vērš uzmanību, ka banku sektorā, kuru jau šobrīd uzrauga Latvijas Banka, kredītu izmaksas Latvijā ir vienas no augstākajām eirozonā, kas savukārt nerada pārliecību, ka uzraudzības funkciju maiņa spētu uzlabot patērētāju situāciju vai samazināt pakalpojumu izmaksas.
PTAC jau iepriekš aicināja atkārtoti izvērtēt plānoto reformu un saglabāt vienotu, efektīvu un patērētāju interesēm atbilstošu uzraudzības modeli.
Saistītie likumprojekti
Lai īstenotu patērētāju kreditētāju uzraudzības reformu, Saeima izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nodeva vēl 12 saistītos likumprojektus:
- “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā”;
- “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”;
- “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā”;
- “Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā”;
- “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā”;
- “Grozījumi Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā”;
- “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā”;
- “Grozījumi Reklāmas likumā”;
- “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā”;
- “Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā”;
- “Grozījumi Civilprocesa likumā”;
- “Grozījumi Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumā”.
Iepriekš uzskaitītie saistītie likumprojekti piešķir attiecīgu kompetenci Latvijas Bankai patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanas, uzraudzības un kontroles funkciju veikšanai, tostarp nosaka kārtību, kādā par iespējamiem un faktiskiem pārkāpumiem jāziņo Latvijas Bankai, kā arī ievieš pārejas noteikumus, nosakot, ka līdz 2026. gada 31. decembrim:
- saņemtos iesniegumus un sūdzības par attiecīgajiem patērētāju tiesību aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumiem, ja tie saistīti ar pārvaldnieka pakalpojumu vai papildpakalpojumu sniegšanu, PTAC izskata, piemērojot tās tiesību normas, kas bija spēkā konkrētā iesnieguma vai sūdzības saņemšanas dienā;
- saņemtās sūdzības par šā likuma un citu patērētāju tiesību aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumiem, ja tie saistīti ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu, PTAC izskata, piemērojot tās tiesību normas, kas bija spēkā konkrētās sūdzības saņemšanas dienā.
