FOTO: Paula Čurkste, LETA.
Finanšu ministrija līdz 26. janvārim sabiedriskajā apspriešanā atkārtoti bija nodevusi precizēto informatīvā ziņojuma projektu “Par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu”. Tajā piedāvāts patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzību nodot Latvijas Bankai. Pašreiz minēto pienākumu veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Visi nozares dalībnieki, kas snieguši atzinumus, konkrēto priekšlikumu vērtē kritiski.
Ar Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu” pirmoreiz varēja iepazīties gadumijā. No 19. līdz 26. janvārim šāda iespēja tika dota atkārtoti. Atzinuma sniedzēji – nozares pārstāvji – turpina uzturēt iebildumus.
Latvijas patērētāju kreditēšanas (nebanku) tirgus 2025. gada pirmajā pusgadā bija stabils un vērsts uz izaugsmi, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) dati.
Straujāk pieauga līzingu un distances kredītu apjomi, bet samazinājās patēriņa un hipotekāro kredītu aktivitāte.
Dati 2025. gada 30. jūnijā liecina, ka kopējais patērētāju kredīta (nebanku) devēju kredītportfelis sasniedza 1,318 miljardus eiro. Tas ir par 178,67 miljoniem eiro jeb 15% vairāk nekā 2024. gadā.
2025. gada pirmajā pusgadā palielinājās jaunu aizdevumu izsniegšanas apjoms – izsniegti kredīti 452,08 miljonu eiro apmērā (par 15% vairāk nekā attiecīgajā periodā iepriekšējā gadā).
Kredītportfeļa kvalitāte pēc apjoma saglabājās stabila. Saskaņā ar datiem 2025. gada 30. jūnijā 91,91% kredītu bija bez maksājumu kavējuma (pirms gada – 92,73%).
Kredītu īpatsvars ar maksājumu kavējumu virs 30 dienām saruka līdz 3,91% (2024. gada 30. jūnijā – 4,48%).
2025. gada pirmajā pusgadā Latvijā bija spēkā 38 speciālās atļaujas (licences) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai. Kreditēšanas pakalpojumus sniedza 35 kapitālsabiedrības.
Atbilstoši Latvijas Bankas (LB) datiem 2025. gada otrajā ceturksnī kredītiestāžu kopējais izsniegtais iekšzemes kredītportfelis nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām bija 12,4 miljardi eiro, norādīts ziņojumā. Līdz ar to secināts, ka nebanku kreditētāju īpatsvars kopējā kreditēšanas apjomā saglabājas salīdzinoši zems.
Diskusijas par patērētāju kreditētāju uzraudzības sistēmas reformu pastāvējušas jau ilgstoši, un tās tika aktualizētas 2025. gada sākumā ar Ekonomikas ministrijas sagatavoto Rīcības plānu investīciju piesaistei finanšu pieejamībai tautsaimniecībā, LV portālu informē FM Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis. Kā galvenā problēma, kas būtu jāvērtē, noteikta administratīvā sloga mazināšana un plašāka finanšu pieejamība.
Šobrīd normatīvais regulējums paredz, ka kreditētāju licencēšanas, uzraudzības un kontroles funkciju veic trīs nacionālā līmeņa uzraudzības institūcijas – LB, PTAC un Valsts ieņēmumu dienests (VID).
Uzraudzības intensitāte un fokuss atšķiras, ņemot vērā risku, kas piemīt konkrēto finanšu pakalpojumu sniedzēju darbībai.
Ziņojumā akcentēts, ka ir situācijas, kad, piemēram, kredītiestādes meitas sabiedrībai, kura ir patērētāju kredītu sniedzēja, licenci izsniedz un uzraudzību nodrošina PTAC, bet mātes sabiedrībai, proti, kredītiestādei, to nodrošina LB. “Tas rada uzraudzības sadrumstalotību,” vērtē FM.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu (NILLTPFN) un sankciju riska pārvaldību kredītiestādēs un 233 citos finanšu tirgus dalībniekos (alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekos, apdrošināšanas sabiedrībās, krājaizdevu sabiedrībās u. c.) uzrauga LB.
Nebanku patērētāju NILLTPFN un sankciju riska pārvaldības uzraudzību veic PTAC. Savukārt VID nodrošina to nebanku kreditētāju uzraudzību, kuri neveic patērētāju kreditēšanu, – kopumā tādi ir 317 uzņēmumi. Tiem nav noteikts licencēšanas režīms.
Uzraudzības sadrumstalotība novērojama arī NILLTPFN jomā starp subjektiem, ko uzrauga PTAC un VID, pausts ziņojumā. Ir tādi pakalpojumu sniedzēji, piemēram, AS “Attīstības finanšu institūcija “Altum” ”, kas kreditēšanas pakalpojumus sniedz gan patērētājiem, gan juridiskajām personām. Uzraudzības funkciju attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem veic abas minētās institūcijas.
Tādējādi veidojas situācija, ka vienam kreditēšanas pakalpojumu sniedzējam ir vairākas uzraudzības iestādes, kas praksē var rezultēties ar paralēlām klātienes un neklātienes pārbaudēm.
FM secinājusi, ka finanšu un cilvēkresursi valsts institūciju starpā netiek efektīvi koncentrēti vienuviet, kas savukārt var norādīt uz lieku administratīvo slogu un no funkcijām izrietošu uzdevumu dublēšanos.
Ar piedāvāto funkciju nodošanu LB tiktu mazināta uzraudzības sadrumstalotība, funkciju dublēšanās.
Mainoties uzraudzības finansēšanas modelim, nozare iegūtu finansiālu ietaupījumu uzraudzības maksājumu veidā, ko varētu novirzīt kreditēšanas aktivitātei.
Apvienojot uzraudzību, patērētāju tiesību un interešu aizsardzību un negodīgas komercprakses uzraudzību vienā institūcijā, tiktu panākta lielāka saskaņotība un koordinācija finanšu sektora uzraudzības jomā, īpaši situācijās, kur ir svarīga institūciju savstarpējā sadarbība, piemēram, mājokļu kreditēšanā.
LB prezidents Mārtiņš Kazāks vietnē Makroekonomika.lv paudis viedokli, ka atbalsta FM redzējumu. Viņš rosina vispusīgi izvērtēt situāciju un plašāk diskutēt gan par iespējamajām nepilnībām esošajā modelī, gan ieguvumiem, kādi būtu, ja nebanku patēriņa kreditētāju uzraudzību veiktu LB.
Atzinumā PTAC uzsver, ka nav pret funkciju izvērtēšanu, taču FM iesniegtais dokuments tā ieskatā ir vāji sagatavots un no tā neizriet datos balstīta problemātika saistībā ar patērētāju tiesību aizsardzību.
PTAC: nav izklāstīts, kādas problēmas vai neatbilstības patērētāju tiesību aizsardzībā fiksētas, kāpēc jāmaina patērētāju tiesību uzraugs. Nav risināts arī jautājums par VID uzraugāmo subjektu NILLTPFN jomā maiņu.
PTAC uzskata, ka uzsāktā reforma ir pretrunā birokrātijas mazināšanas plānam un rada uzraudzības sadrumstalotību, turklāt tā tiešā veidā palielinās birokrātiju un radīs milzīgas izmaksas, tādēļ nav atbalstāma.
PTAC paziņojumā medijiem akcentē:
“Pašreizējā sistēma nav sadrumstalota – tā ir mērķtiecīgi diferencēta. PTAC un LB uzraudzības fokusi ir atšķirīgi pēc būtības. Tikai PTAC izskata visas patērētāju sūdzības un iesniegumus par visiem finanšu pakalpojumiem, kuros ir iesaistīti patērētāji, iesniegumu un konsultāciju kopskaitam gadā sasniedzot 2500. LB nodrošina finanšu sistēmas stabilitātes un prudenciālo uzraudzību. Tieši PTAC lūkojas, lai finanšu pakalpojumu sniedzēju prakse būtu godīga, līgumi taisnīgi, tiktu sniegta skaidra un precīza normatīvajos aktos noteiktā informācija, kā arī atbilstoši vērtēta patērētāju maksātspēja.”
“Nebanku patērētāju kreditēšanas licencēšanas un uzraudzības funkcijai jāpaliek PTAC kompetencē,” norāda tā direktore Zaiga Liepiņa.
Informatīvajā ziņojumā vēstīts: “Ja LB uzraudzībā tiktu nodoti šobrīd PTAC licencētie nebanku kreditētāji un patērētāju tiesību un interešu aizsardzība finanšu sektorā, var identificēt šādus ieguvumus patērētāju tiesību un interešu aizsardzībā finanšu pakalpojumu jomā:
Komentējot FM uzskaitītos ieguvumus, Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija (LPIAA) atzinumā akcentē, ka “uzraudzību pirmajās trijās jomās jau šobrīd veic PTAC, bet ziņojumā nav norādīts, kādi konkrēti ieguvumi sagaidāmi, uzraudzību šajās jomās nododot LB. Savukārt attiecībā uz finanšu pakalpojumu pieejamības uzraudzību jānorāda, ka LPIAA pieredzē nebanku kredītu pakalpojumu pieejamības problēma nav aktuāla”.
Līdz ar to, kā secina LPIAA, no ziņojuma netop skaidrs, kas konkrēti tiks uzlabots uzraudzības funkcijas nodošanas rezultātā.
AS “DelfinGroup” pārstāve LV portālam norāda, ka informatīvais ziņojums un tajā ietvertais mērķis nodot uzrauga funkciju LB jau ar 2027. gada 1. septembri ir sasteigts, bez pārejas plāna un padziļinātas analīzes.
Nozares asociācijai, nesen tiekoties ar LB vadību, izkristalizējusies nepieciešamība pēc dziļākas diskusijas par vienota uzrauga modeļa iespēju Latvijā, veidojot darba grupas ar LB un nozari. Nebanku kreditētāji uzskata, ka šāds dialogs ir vajadzīgs, lai veicinātu visu iesaistīto pušu nonākšanu pie vienotas izpratnes par industriju.
“Mūsu ieskatā PTAC kā uzraugs un patērētāju tiesību aizstāvis līdz šim ir darbojies sekmīgi, ja neskaita 2025. gadā pieņemtos lēmumus par esošo tiesību normu interpretāciju un pēc tam piemērotos sodus,” apgalvo AS “DelfinGroup” pārstāve.
PTAC pēdējā gada laikā par patērētāju maksātspējas nepietiekamu izvērtēšanu ir sodījis AS “4finance”, AS “DelfinGroup” meitas uzņēmumu “ViziaFinance” un AS “West Kredit”.
“Nebanku kreditētāji patlaban ir viena no stingrāk regulētajām un uzraudzītajām nozarēm Latvijā. Tāpēc jautājums par uzrauga maiņu ir apsverams pēc citiem kritērijiem, proti, vai tas mazinātu administratīvās izmaksas uzraudzībai un birokrātisko slogu uzraugāmajiem un nodrošinātu patērētāju tiesību efektīvāku ievērošanu,” uzsver AS “DelfinGroup” pārstāve.
“Aktuāls ir jautājums, vai reformā, ja mērķis ir veidot vienu spēcīgu uzraugu, nebūtu jāiekļauj arī parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju uzrauga maiņa no PTAC uz LB. Abi minētie pakalpojumi sniedzēji pārvalda būtiskus kredītportfeļus un ir cieši saistīti ar patērētāju tiesībām finanšu pakalpojumu jomā.”
Patērētāju tiesību un interešu aizsardzības kontroli finanšu sektorā un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanu un uzraudzību, tai skaitā NILLTPFN jomā, PTAC veic 11 darbinieki, vēstīts ziņojumā. Tiešās izmaksas konkrētās funkcijas nodrošināšanai, t. i., 11 darbinieku atalgojums, ik gadu veido 390 000 eiro.
Savukārt LB tiešās izmaksas funkcijas nodrošināšanai ik gadu maksimālajā apmērā sasniegtu 352 800 eiro.
PTAC apgalvo, ka reforma būtu dārga un palielinātu birokrātiju, respektīvi, valstij tā varētu izmaksāt no 3,5 līdz 8 miljoniem eiro, turpretī komersantiem izmaksas būtu līdz 0,5 miljoniem eiro uz vienu uzņēmumu.
FM vērš uzmanību, ka aprēķinos nevar pastāvēt tik liela izmaksu amplitūda – no 3,5 līdz 8 miljoniem eiro. Šāda piecu miljonu eiro starpība norāda uz aprēķinu metodoloģijas nepilnībām, nevis precīzu fiskālās ietekmes novērtējumu, secina A. Jarockis.
“Aprēķinātā amplitūda (3,5–8 miljoni eiro) atspoguļo dažādus iespējamos scenārijus, nevis metodoloģijas kļūdas. Tā ietver jaunu licencēšanas un uzraudzības IT platformu, datu migrāciju no PTAC sistēmām, pārējo uzraudzības elementu (kredītstarpniecības uzraudzības, patērētāju sūdzību un uzraudzības lietu izskatīšanas, negodīgas komercprakses uzraudzības) integrāciju, procesu harmonizāciju un atbilstošas kapacitātes izveidi LB, kā arī komersantu izmaksas, tiem pielāgojot savu darbību jaunajam regulējumam,” argumentē PTAC.
“Tieši sistēmu integrācijas izmaksas, ņemot vērā starptautisko pieredzi, ir visdārgākās. Tādēļ FM apgalvojums, ka izmaksu starpība “norāda uz metodoloģijas nepilnībām”, nav pamatots,” rezumē PTAC.
FM pašlaik gatavo informatīvo ziņojumu, kurā paredzēts risinājums atcelt ikgadējo valsts nodevu par kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju licences izsniegšanu un ikgadējo darbības uzraudzību.
Kapitālsabiedrībai, kura vēlas saņemt speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, noteiktais vienreizējās valsts nodevas apmērs saskaņā ar Ministru kabineta 2011. gada 29. marta noteikumu Nr. 245 “Noteikumi par speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai” 49. punktu ir 250 000 eiro. Turpretī ikgadējās valsts nodevas apmērs par kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības uzraudzību saskaņā ar minēto noteikumu 50. punktu ir 55 000 eiro.
Atbilstoši PTAC datiem ieņēmumi no ikgadējās uzraudzības nodevas laikposmā no 2020. līdz 2024. gadam svārstījušies aptuveni no 1,94 līdz 2,40 miljoniem eiro gadā, bet licences izsniegšanas nodeva būtiskus ieņēmumus radījusi tikai 2022. gadā – 250 000 eiro.
FM piedāvātais risinājums nozīmētu, ka nozares veicamās ikgadējās uzraudzības maksas apmērs samazinātos vismaz par 57% gadā, tādējādi valsts budžetam radot negatīvu ietekmi ap 1,7 miljoniem eiro gadā, ko veido ieņēmumi no atceltās valsts nodevas, atskaitot PTAC attiecīgās nodaļas tiešās darbības izmaksas.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.
Noderīgi resursi
Informācija par valsts reģistriem klientu izpētes veikšanai atbilstoši NILLTPFN prasībām
