FOTO: Freepik.
Saeimā šobrīd tiek skatīts likumprojekts par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (turpmāk – PTAL), kas skars patērētāju kreditēšanu. Šajā publikācijā aplūkosim atsevišķas svarīgākās izmaiņas.
Grozījumi saistīti ar 2023. gada 18. oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas Nr. 2023/2225 par patērētāju kredītlīgumiem, ar ko atceļ Direktīvu Nr. 2008/48/EK, ieviešanu Latvijā (turpmāk – Direktīva Nr. 2023/2225) jeb t. s. “Otro patērētāju kreditēšanas direktīvu”.
Eiropas Komisija ir konstatējusi, ka patērētāju kreditēšana Eiropas Savienībā joprojām ir ļoti sadrumstalota un rada juridisko nenoteiktību. Atšķirīgā izpratne par juridiskajiem terminiem kavē iekšējā tirgus darbību un nenodrošina pietiekami augstu patērētāju aizsardzības līmeni.
Turklāt, kopš 2008. gada, kad tika pieņemta sākotnējā patērētāju kreditēšanas direktīva, ir pieaugusi digitalizācija patērētāju kreditēšanas jomā – tiešsaistes kredītpakalpojumi un aizdevumu platformas. Šobrīd digitalizācija tiek izmantota, lai, piemēram, vērtētu patērētāja kredītspēju. Vienlaikus ir izveidojušies jauni kreditēšanas produkti, kurus nepieciešams noregulēt visā Eiropas Savienībā. Minētie iemesli bija par pamatu jaunas direktīvas izstrādei.
Jānorāda, ka Direktīva Nr. 2023/2225 tiks ieviesta ne tikai ar grozījumiem PTAL. Izmaiņas jāveic arī Kredītinformācijas biroju likumā, Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likumā, Civillikumā, Ministru kabineta (MK) 2016. gada 25. oktobra noteikumos Nr. 691 “Noteikumi par patērētāja kreditēšanu” un MK 2016. gada 13. decembra noteikumos Nr. 772 “Kredīta starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju reģistrācijas noteikumi”.
Direktīva Nr. 2023/2225 paredz, ka dalībvalstis līdz 2025. gada 20. novembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu konkrētās direktīvas prasības. Savukārt jaunie noteikumi jāsāk piemērot no 2026. gada 20. novembra.
Rakstā turpmāk tiks apskatīti atsevišķi paredzētie grozījumi.
Ar grozījumiem tiks mainīts PTAL lietotais jēdziens “kredīta starpnieks”.
Par “kredīta starpnieku” uzskatīs fizisko vai juridisko personu, kas veic plašāku darbību, nevis tikai tieši vai netieši iepazīstina patērētāju ar kreditoru un kas, veicot savu saimniecisko vai profesionālo darbību, par atlīdzību, kura var būt naudas veidā vai jebkādā citā finansiālas atlīdzības veidā, par ko ar kredīta devēju ir noslēgta vienošanās, veic kādu no šādām darbībām:
Lai gan PTAL līdz šim noteica jēdziena “kredīta starpnieks” definīciju, patlaban tā ir vienādota ar citā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā Nr. 2014/17/ES par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu, ar ko groza Direktīvas Nr. 2008/48/EK un Nr. 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010, un Direktīvā Nr. 2023/2225 ietverto jēdzienu.
Tāpat ar grozījumiem tiks noteikti jauni pienākumi kredīta starpniekam un kredīta starpnieka pārstāvim.
Līdz šim pienākums reģistrēties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā bija noteikts kredīta starpniekam un kredīta starpnieka pārstāvim, kas piedāvā patērētājam kredītu, kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku vai kura mērķis ir iegūt vai saglabāt tiesības uz nekustamo īpašumu. Pēc grozījumu PTAL stāšanās spēkā pienākums kredīta starpniekam un kredīta starpnieka pārstāvim reģistrēties tiks noteikts neatkarīgi no tā, vai kreditēšanas pakalpojums tiks sniegts saistībā ar nekustamā īpašuma hipotēku.
Kredīta starpnieks un kredīta starpnieka pārstāvis, kam ir noteikts reģistrēšanās pienākums, varēs sniegt savus pakalpojumus tikai tad, ja būs reģistrēts attiecīgajā reģistrā.
Valsts nodevas apmērs reģistrācijai juridiskajām personām tiks noteikts 1000 eiro, bet fiziskajām personām – 500 eiro. Turpretī valsts nodevas apmērs ikgadējai uzraudzībai juridiskajām personām tiks paredzēts 500 eiro, bet fiziskajām personām – 250 eiro.
Tie kredīta starpnieki, kas līdz šim ir reģistrēti kredīta starpnieku reģistrā, jo sniedza patērētāju kredīta starpnieka pakalpojumus, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, pēc grozījumu stāšanās spēkā būs tiesīgi sniegt savus pakalpojumus arī attiecībā uz citiem patērētāju kreditēšanas veidiem, neveicot jaunu reģistrāciju.
Tomēr jāuzsver, ka kredīta starpnieku reģistrs satur informāciju par sniedzamajiem pakalpojumiem, līdz ar to, sniedzot jaunus patērētāju kreditēšanas pakalpojumus, kredīta pakalpojuma sniedzējam ir pienākums nekavējoties, bet ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc attiecīgo izmaiņu stāšanās spēkā informēt par tām reģistra iestādi un iesniegt aktuālo informāciju un dokumentus, kas apliecina minētos faktus.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka šobrīd nav zināms, cik ir tādu kredīta starpnieku, uz kuriem attieksies jaunā prasība reģistrēties.
PTAL tiks papildināts ar jaunām profesionālās ētikas normām.
PTAL noteiks, ka kredītu piešķiršanai, to starpniecībai un veicināšanai un konsultāciju pakalpojumiem jābūt balstītiem uz informāciju par patērētāja apstākļiem un jebkādām īpašām prasībām, par kurām patērētājs ir informējis kredīta devēju, un pamatotiem pieņēmumiem par iespējamiem riskiem, kas patērētājam var rasties kreditēšanas līguma darbības laikā.
Vienlaikus kredīta devējam būs pienākums organizēt darbinieku atalgojuma sistēmu tādā veidā, ka darbinieki nebūs ieinteresēti pārkāpt noteiktās biznesa ētikas normas, izsniedzot kredītu vai sniedzot kredīta starpnieka pakalpojumus.
It īpaši jāparedz, ka atalgojums nav atkarīgs no pieņemto un apstiprināto kredīta pieteikumu skaita, summas vai īpatsvara.
Līdzīga prasība tiek attiecināta uz situācijām, kad kredīta devējs, kredīta starpnieks vai kredīta starpnieka pārstāvis dod patērētājam padomus. Tādā gadījumā padomu došanā iesaistītā personāla atalgojuma struktūra nedrīkst kaitēt konkrētā darbinieka spējai rīkoties patērētāja interesēs un šī darbinieka atalgojums nevar būt atkarīgs no pārdošanas mērķiem.
Līdz šim prasības par darbinieku atalgojuma sistēmu un kompetences līmeņa uzturēšanu tika attiecinātas uz kredītu devējiem un kredītu starpniekiem, kuri piedāvā kredītus ar nekustamā īpašuma ķīlu. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir norādījis uz Eiropas Banku iestādes pamatnostādnēm par atalgojuma politiku un praksi saistībā ar banku mazumtirdzniecības produktu pārdošanu un pakalpojumu sniegšanu, kas jāņem vērā, izstrādājot atalgojuma politiku.1
PTAL paredzēts noteikt ierobežojumus kredīta starpniekam un kredīta starpnieka pārstāvim pieprasīt un saņemt no patērētāja jebkādus maksājumus, kas tieši saistīti ar patērētāja kreditēšanas līguma noslēgšanu. Līdz šim minētā prasība tika attiecināta vienīgi uz tādiem kredītiem, kuru atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku vai kuru mērķis ir iegūt vai saglabāt tiesības uz nekustamo īpašumu.
Tāpat kredīta devēja, kredīta starpnieka un kredīta starpnieka pārstāvja personālam tiks noteiktas zināšanu un kompetences prasības, paredzot, ka šiem darbiniekiem jābūt zināšanām par:
Direktīvas Nr. 2023/2225 77. ievadapsvērumā paskaidrots, ka šīs zināšanu prasības jāattiecina uz tiem darbiniekiem, kas tieši iesaistīti darbībās, uz kurām attiecas minētās direktīvas darbības joma, – gan klientu apkalpošanas struktūrvienību darbiniekiem, gan atbalsta struktūrvienību darbiniekiem, tostarp vadības un attiecīgā gadījumā kreditoru un kredīta starpnieku valdes locekļiem, kas pilda svarīgu lomu kredītlīguma procesā. Personas, kuras veic atbalsta funkcijas, kas nav saistītas ar kredītlīguma procesu, tai skaitā darbinieki, kuri strādā cilvēkresursu jomā un informācijas un sakaru tehnoloģiju jomā, saskaņā ar šo direktīvu nebūtu jāuzskata par darbiniekiem. Tomēr direktīvā nav skaidrots jēdziens “kredītlīguma process”, tāpēc pieļaujams, ka minētais process aptver tādas darbības kā līguma sagatavošana, noslēgšana un tā izpilde.
PTAL 8.1 panta sestajā un septītajā daļā jau iepriekš tika noteikta prasība kredīta devējam, kredīta starpniekam un kredīta starpnieka pārstāvim nodrošināt personālu ar atbilstošām zināšanām. Tā tika attiecināta uz tādiem kredīta devējiem, kredīta starpniekiem un kredīta starpnieku pārstāvjiem, kuru kredītu atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku vai kuru mērķis bija iegūt vai saglabāt tiesības uz nekustamo īpašumu.
PTAL papildinās ar jaunu jēdzienu – “atlikto maksājumu pakalpojums”.
Atlikto maksājumu pakalpojums ir kredīts par preču vai pakalpojumu iegādi atlikta maksājuma, aizdevuma vai citas tamlīdzīgas finansiālas vienošanās veidā, ko piešķir ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs, lai patērētājs norēķinātos par tā preču, pakalpojumu, digitālā satura vai digitālo pakalpojumu iegādi, un saskaņā ar kuru kredīts tiek piešķirts bez cita kredīta devēja piesaistīšanas, nemaksājot procentu likmi un citus papildu maksājumus, izņemot ierobežotas maksas par maksājumu kavējumu.
Pienākums reģistrēties tiks noteikts arī lielajiem uzņēmumiem, kas piešķir kredītu atlikta maksājuma veidā savu preču un pakalpojumu iegādei.
Par lielu uzņēmumu uzskata juridisko vai fizisko personu vai šādu personu apvienību, kas veic saimniecisko darbību Latvijas Republikā un atbilst vismaz vienai no šādām pazīmēm:
Kā vēstīts likumprojekta anotācijā, minētie grozījumi skars telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējus (piemēram, LMT, “BITE”, “Tele2”). Šie uzņēmumi piedāvā atlikta maksājuma veidā iegādāties telefonus, datorus u. c. preces.2
Tādējādi lielajiem uzņēmumiem, kas piedāvās atlikto maksājumu pakalpojumus būs pienākums reģistrēties. Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centram noteikts pienākums līdz 2025. gada 30. decembrim veikt konkrēto uzņēmumu risku novērtējumu un to iesniegt Ekonomikas ministrijai.
Ar grozījumiem paredzēts paplašināt pakalpojumus, uz kuriem attiecināmi patērētāju kreditēšanas nosacījumi, tostarp pienākums izvērtēt patērētāja spēju atmaksāt kredītu.
Pienākumu vērtēt patērētāja spēju atmaksāt kredītu plānots attiecināt arī uz kreditēšanu, ja kredītu piešķir kā pārtēriņa iespēju un tas jāatmaksā viena mēneša laikā, un tādiem kredīta līgumiem, par kuriem nav paredzēta procentu vai cita maksa vai arī tiek prasīta nenozīmīga samaksa.
Vienlaikus PTAL tiks papildināts ar gadījumiem, kad pienākums vērtēt patērētāja spēju atmaksāt kredītu netiks paredzēts:
PTAL iecerēts papildināt ar vēl diviem jauniem jēdzieniem – “komplektēšanas prakse” un “sasaistīšanas prakse”.
Komplektēšanas prakse ir kreditēšanas līguma piedāvāšana vai pārdošana kopā ar dažādiem citiem finanšu pakalpojumiem, ja kreditēšanas līgums patērētājam ir pieejams arī atsevišķi, bet ne vienmēr ar tādiem pašiem noteikumiem kā komplektā minētajiem citiem pakalpojumiem. Turpretī sasaistīšanas prakse ir kreditēšanas līguma piedāvāšana vai pārdošana kopā ar dažādiem citiem finanšu pakalpojumiem, ja kreditēšanas līgums patērētājam nav pieejams atsevišķi.
Likumprojektā paredzēts, ka ir atļauta komplektēšanas prakse, bet ir aizliegta sasaistīšanas prakse, izņemot maksājumu konta uzturēšanu, ja šāda konta vienīgais mērķis ir:
Kā paskaidrots Direktīvas Nr. 2023/2225 ievadapsvērumos, parasti sasaistīšanas prakse nebūtu jāatļauj, izņemot, ja finanšu pakalpojumu vai produktu, kas piedāvāts kopā ar kredītlīgumu, nevarētu piedāvāt atsevišķi, jo tas ir kredītā pilnīgi iekļauta daļa, piemēram, pārtēriņa iespējas gadījumā.
Direktīvā Nr. 2023/2225 pausta skaidra nostāja, ka tā ir attiecināma arī uz kolektīvās finansēšanas kredītpakalpojumu sniedzējiem. Direktīvas Nr. 2023/2225 ievadapsvērumu 22. punkts nosaka: ja kolektīvās finansēšanas kredītpakalpojumu sniedzēji kredītu patērētājiem izsniedz tieši, uz tiem būtu jāattiecina šīs direktīvas noteikumi par kreditoriem.
Līdz ar to Eiropas Savienībā tiek ieviesta vienota izpratne, ka arī uz kolektīvās finansēšanas kredītpakalpojumu sniedzējiem ir attiecināmas prasības, kas jāpiemēro jebkuram patērētāju kreditētājam.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.
Noderīgi resursi
Informācija par valsts reģistriem klientu izpētes veikšanai atbilstoši NILLTPFN prasībām
