9. decembrī bija plānots publiskot Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas (“Moneyval”) 6. kārtas novērtējumu Latvijai, kas veikts par laika periodu no 2019. gada līdz 2024. gada novembrim. Taču publiskošanu pārcēla. Kāpēc?
Novērtēšanas process kopumā ilgst divus gadus. Lai ziņojums būtu precīzs un atainotu īsto situāciju, jānotiek samērā garam saskaņošanas procesam. Tiek ievērots ļoti saspringts laika grafiks, nodrošinot, ka publicēšanas brīdī ziņojums joprojām ir aktuāls un informācija nav novecojusi.
Latvijas ziņojuma sagatavošanas tehniskais process, ko varētu saukt par kvalitātes pārbaudi, noslēdzās trīs darba dienas pirms plānotās publikācijas. Pēdējā brīdī divas valstis iesniedza komentārus par vienu un to pašu jautājumu. Lai pārliecinātos, vai šiem komentāriem ir pamats un vai ir vajadzīgi kādi labojumi, ziņojuma publicēšana tika pagarināta līdz Finanšu darījumu darba grupas (FATF) plenārsēdei nākamā gada februārī.
Vai varat minēt, kuras valstis un par ko iebilda?
Nē, šobrīd ne. Iebildumu pamatā nav aizdomas par kādu ļaunprātīgu rīcību, tas ir izteikti tehnisks ekspertu līmeņa process.
Ko nozīmē šī kvalitātes pārbaude? Tā ir ieviesta tādēļ, lai visi ziņojumi būtu godīgi, visas valstis tiktu vērtētas pēc vienota principa, lai līdzīgās vai identiskās situācijās netiktu sniegti dažādi vērtējumi, dažādas rekomendācijas.
Kuluāros runā, ka novērtējums būs pozitīvs.
Ziņojums ļoti tiek gaidīts ne tikai Latvijā, bet arī visās “Moneyval” un FATF valstīs, kā mēs sakām, visā globālajā tīklā. Lielā mērā tāpēc, ka esam pirmā valsts, kuru sāka vērtēt atbilstoši jaunajai, pārskatītajai FATF metodoloģijai. Taču līdz ziņojuma publicēšanai diemžēl nedrīkstam komentēt novērtējuma saturu.
Latvija pirmā no visām valstīm pieteicās “Moneyval” 6. kārtas novērtējuma veikšanai pēc jaunās FATF metodoloģijas. Kāpēc mums bija jāpiesakās pirmajiem? Kādas priekšrocības tas dod?
Galvenais apsvērums, ko arī prezentējām Finanšu sektora attīstības padomē, bija reputācijas atjaunošana. Lai gan 2020. gadā FATF pieņēma lēmumu Latviju neievietot “pelēkajā” sarakstā, joprojām ir publiski pieejams 2018. gada ziņojums, kurā atainota Latvijas situācija naudas atmazgāšanas apkarošanas jomā un kurā vērtējumi un secinājumi ir izteikti negatīvi.
Lai mainītu situāciju, vienīgais risinājums ir saņemt jaunu novērtējumu.
Ja mūsu valsti skatītu rindas kārtībā, tad izvērtēšana notiktu aptuveni 2028. gadā un jaunais ziņojums būtu gatavs tikai 2029. gadā. Tātad – pēc četriem gadiem.
Kā darba grupas vadītājs, kuram bija pienākums koordinēt ziņojuma sagatavošanas un iesniegšanas procesu, varu teikt: tas bija pareizs lēmums.
Liela daļa Latvijas ekspertu, kas strādāja šajā darba grupā un palīdzēja tapt ziņojumam, bija gatavojuši visus dokumentus FATF un “Moneyval” arī 2018.–2020. gadā. Līdz ar to bija svarīgi izmantot šo institucionālo atmiņu un pieredzi, kamēr tā vēl ir “svaiga”.
Jāņem vērā, ka FATF vērtēšanas metodoloģija un valoda ir ļoti specifiska, vajadzīgas padziļinātas zināšanas, lai varētu atbildēt uz ekspertu uzdotajiem jautājumiem. Tas arī bija viens no būtiskākajiem praktiskajiem ieguvumiem.
Ko vispār nozīmē jaunā FATF metodoloģija? Kas ir mainīts vērtēšanas procesā?
Iepriekšējā FATF metodoloģija bija spēkā no 2012. gada. Tagadējā versija, es teiktu, nav pilnīgi jauna – tā ir uzlabota un atjaunota 2012. gada metodoloģija – 85% teksta nav veiktas nekādas izmaiņas, un prasītais standarts ir ļoti līdzīgs.
FATF ir sapratusi, ka pāris lietu metodoloģijā var uzlabot. Piemēram, galvenie grozījumi bija saistīti ar patiesā labuma guvēja informācijas pieejamību un kvalitāti.
Tāpat tika mainītas dažas tehniskas nianses attiecībā uz finanšu un nefinanšu sektoru uzraudzību. Prasības, kas tiek piemērotas nefinanšu sektoram, tomēr nedaudz atšķiras no prasībām finanšu sektoram. Lielākā daļa pasaules valstu labi tika galā ar finanšu sektora uzraudzību, bet ne tik sekmīgi – ar nefinanšu sektora uzraudzību.
Iepriekš finanšu un nefinanšu sektors tika vērtēts pēc viena kritērija un bieži saņēma zemāku vērtējumu tieši nefinanšu sektora dēļ. Tagad kritēriji mazliet atšķiras.
Tāpat metodoloģijā tika veiktas izmaiņas saistībā ar mantas konfiskāciju. Ir jauns standarts, kuram Latvija jau atbilst. Mūs pēc jaunā standarta nevērtēja, jo tas stājās spēkā tikai tad, kad tika apstiprināta Latvijas ziņojuma pēdējā redakcija.
Vēl mainījušās prasības terorisma finansēšanas uzraudzībai, kam Latvijas ziņojuma kontekstā nav būtiskas nozīmes.
Cik ilgu laiku strādājāt pie “Moneyval” ziņojuma? Saprotu, ka 2023. gada jūlijā ar Ministru prezidenta rīkojumu tika izveidota starpinstitucionāla darba grupa FID vadībā.
Varētu pat teikt, ka zināmā mērā ziņojumu sākām gatavot kopš 2020. gada.
Pirms diviem gadiem tika izveidota darba grupa, jo sākās aktīva gatavošanās ziņojuma iesniegšanai.
Kā notiek novērtēšanas process?
Tas tiek iedalīts divās daļās. Pirmkārt, tiek novērtēta tehniskā atbilstība: vai Latvijas normatīvie akti atbilst standartiem, vai viss, ko pieprasa standarti, ir ieviests likumdošanā. Salīdzinājumam – tas varētu būt līdzīgi kā visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs ieviest direktīvu prasības. Latvijai šajā jomā iepriekš veicās ļoti labi, šo daļu pārvērtēja arī tad, kad iesniedzām jauno ziņojumu.
Mēs bijām viena no pirmajām pasaules valstīm, kas tika pozitīvi novērtēta visās 40 FATF noteiktajās rekomendācijās.
Otra procesa daļa ir efektivitātes izvērtējums. Tas ir daudz būtiskāks, un šajā kārtā FATF uz to īpaši koncentrējas. Pēc 11 efektivitātes kritērijiem tiek analizēts, kā praksē tikušas īstenotas 40 FATF rekomendācijas. Šie kritēriji aptver visu sistēmu – sākot no tā, cik labi valsts izprot un novērtē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus, līdz tam, kā un vai mērķtiecīgi tiek sadalīti un izmantoti resursi atbilstoši šiem riskiem, kā arī cik efektīvi valsts iestādes savstarpēji koordinē darbu.
Tāpat efektivitātes kritēriji aptver izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un sankciju piemērošanu.
Tieši šajos jautājumos arī gaidījām pārvērtējumu, kas parāda jaunākos rezultātus un ļauj objektīvi novērtēt, kā Latvijai sokas praksē.
Pēc iepriekšējā novērtējuma 2018. gadā “Moneyval” Latvijai noteica pastiprinātas uzraudzības statusu un tika pieļauta iespēja Latviju iekļaut valstu sarakstā, kurās ir konstatēti stratēģiski trūkumi naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanā, jeb tā saucamajā “pelēkajā sarakstā”. Lai šajā sarakstā nenonāktu, Latvijā tika veiktas plašas reformas jeb finanšu sistēmas “kapitālais remonts”. Cik bieži vispār notiek šādi novērtējumi? Kāpēc tie valstīm ir svarīgi?
Novērtēšana notiek reizi septiņos gados. Iepriekš – retāk, tuvu desmit gadiem.
FATF ir apmēram 40 dalībvalstis. Tās ir valstis ar lielām un attīstītām ekonomikām. Pārējās pasaules valstis tiek vērtētas FATF reģionālo struktūru ietvaros, kas darbojas dažādos reģionos, tostarp Āzijā, Dienvidamerikā, Ziemeļamerikā un Eiropā. Latviju vērtē “Moneyval”.
Šis novērtējums ir svarīgs tāpēc, ka to ņem vērā mūsu starptautiskie sadarbības partneri, īpaši finanšu sektora pārstāvji.
Piemēram, kad atveram kontu kredītiestādē, mūsu risku novērtē, ievērojot dažādus faktorus. Tieši tāpat Latvijas finanšu sektoru kā savu klientu novērtē lielās korespondentbankas. Un tām būtisks ir “Moneyval” novērtējums.
Arī lielie finanšu investori, lemjot par to, vai investēt valstī, ņem vērā šo informāciju.
Cik efektīvi Latvijā šobrīd tiek novērsta naudas atmazgāšana?
Sistēma darbojas samērā efektīvi. Ceru, ka drīz to redzēsim publiski, saņemot starptautisku atzinību. Bet, protams, ir lietas, kuras vienmēr var darīt labāk.
Tas, ko šobrīd dzirdam gan finanšu, gan nefinanšu sektorā, – mums ir jāiemācās gudri izmantot savus resursus un iedzīvināt riskos balstītu pieeju.
Tas ir pamatprincips visai naudas atmazgāšanas novēršanas sistēmai. Sākumā valsts iestādei, kredītiestādei vai citai iestādei ir sev jāatzīst, ka nekad nebūs iespējams notvert visus naudas atmazgātājus. Līdz ar to tas ir absolūtais pamatprincips.
Apzinoties, ka resursi katram ir ierobežoti, tie ir jāvelta sektoram, kurā riski ir augstāki. Ja redzam, ka vienā sektorā, iespējams, var atmazgāt miljardu, savukārt citā – miljonu, tad loģiski, ka lielāko daļu savu resursu veltīsim pirmajam. Tas ir pamatprincips, kuru varam piemērot gudrāk, labāk un efektīvāk.
Kurā mūsu valsts sektorā ir lielākie riski?
Domāju, ka nākamā gada vidū vai trešajā ceturksnī publicētais jaunais Nacionālais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējums apstiprinās to pašu: tie ir nodokļu noziegumi, kurus var skatīties plašāk un kuros ietilpst arī ēnu ekonomika kopumā. Tāpat dominē krāpšanas un dažādi citi organizēto noziedzības grupu nodarījumi: kontrabandas preču – alkohola, cigarešu –, narkotiku tirdzniecība.
Organizētās noziedzīgās grupas Latviju vairāk izmanto kā tranzītvalsti, mazāk kā finanšu sektoru.
Daļa risku saistīti ar sektoriālajām sankcijām (mērķēti ierobežojumi, kas vērsti pret konkrētām nozarēm (sektoriem) ekonomikā – red.), vēlmi apiet ES noteiktās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju.
Vai šo risku identificēšanā sastrādājaties ar Valsts ieņēmumu dienestu un Valsts policiju (VP)?
FID galvenā būtība ir identificēt noziedzīgus nodarījumus no finanšu skatpunkta. Piemēram, muita, visticamāk, konstatēs noziedzīgu nodarījumu uz robežas, redzot, ka tiek pārvestas kontrabandas preces vai kaut kas cits aizliegts.
FID šo situāciju uzlūko no pretējās puses – ka finanšu vai nefinanšu sektors tiek izmantots, lai atmazgātu naudu.
FID ir vienīgā iestāde Latvijā, kas saņem un apstrādā ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem. Lietas var sākties no finanšu analīzes, ko, piemēram, ir identificējusi kredītiestāde un nodevusi FID, lai FID var atbalstīt izmeklēšanas kolēģus, ja tiek pamanīts sankciju pārkāpums uz robežas.
Vai arī FID sniedz analītisko atbalstu VP, ja, piemēram, kāds organizēts grupējums Latvijā izplata vai ražo narkotikas.
Mūsu valstī ir izveidoti divi labi sadarbības mehānismi. Viens ir publiskā un privātā partnerība Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma izpratnē, t. i., iespēja apmainīties ar informāciju starp FID un kredītiestādēm un citiem likuma subjektiem, un tiesībaizsardzības iestādēm. Sēsties pie viena galda, likt kopā informāciju, lai analizētu iespējamos noziedzīgos nodarījumus.
Ar ES Atveseļošanās un noturības mehānisma atbalstu ir tapis Operacionālais centrs (OpCEN), kas arī balstīts uz publisko un privāto partnerību. Ir iekārtota speciāli aprīkota telpa ar analītiskiem rīkiem, lai kopā ar tiesībaizsardzības iestādēm un bankām veiktu ilgtermiņa analīzi. Šis centrs praksē ir sevi attaisnojis un guvis starptautisku atzinību.
Pēdējos pāris gadus tiek atvieglotas dažādas regulējuma prasības, secinot, ka “piegriezts” par stipru. Piemēram, vairs nav dzirdēts, ka bankas klientiem atsaka pamatkonta atvēršanu. Vai riskos balstīta pieeja, ko piekopj bankas, ir normalizējusies?
Uz šo jautājumu jāatbild Latvijas Bankai, kura uzrauga finanšu iestādes.
Bet jāatzīst, ka mūsu valstī vārdam “risks” ir nelaba pieskaņa, taču tas naudas atmazgāšanas novēršanas sistēmā ir pilnīgi normāls vārds.
Riski netiek aizliegti. Tie tiek saprasti, apzināti, un pretī tiek likta adekvāta kontrole: nevis lai izvairītos no riska, bet gan lai to pārvaldītu.
Vienīgais izņēmums, kad starptautiskie standarti aizliedz uzņemties risku, ir ANO sankcijas. Tātad nedrīkst apkalpot terorisma un proliferācijas (masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošana, glabāšana, pārvietošana, lietošana vai izplatīšana – red.) finansētājus, atsevišķus režīmus.
Kopš 2024. gada 1. aprīļa FID ir nacionālā kompetentā institūcija starptautisko un nacionālo sankciju izpildes jautājumos. Cik bieži notiek mēģinājumi izvairīties sankcijām, un kas to dara?
Sankciju pārkāpšanas mēģinājumus redzam, saņemot ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem. To skaits katru gadu aug – šogad būs rekordgads, tie būs 10% no visiem – ap 6000 – ziņojumiem.
Bet nevarētu teikt, ka sankcijas tiek apietas vairāk nekā iepriekš. Šis rādītājs ir saistīts ar sankciju mehānisma attīstību. Kopš 2022. gada katru gadu ir nākušas klāt jaunas prasības.
Lielākā daļa ziņojumu ir par personu kontiem kredītiestādēs, kas ir likuma subjekti. Tādas sankcijas nepastāvēja 2022. gadā.
Ja skatāmies uz liela apjoma sankciju apiešanas gadījumu dinamiku, tad neredzam, ka būtu liels kāpums.
Nesen FID rīkotajā starptautiskajā konferencē “Sargājot robežu: sankcijas, eksporta kontrole un uzņēmumu atbildība” tika minēts fakts, ka pie Latvijas ārējās robežas atklātajos sankciju pārkāpumos 75% kravu muitas procedūra jau bija uzsākta citā ES dalībvalstī. Kas sankciju piemērošanā ir vājā vieta?
Latvijai šajā tranzītceļā ir ES ārējā robeža ar Krieviju un Baltkrieviju. Tie nav Latvijas uzņēmēji, kas eksportē preces uz Krieviju. Vietējie uzņēmēji veido tikai apmēram 25% gadījumu, turklāt daļa no tiem ir reeksports.
Noteikti ir lietas, ko sankciju piemērošanā var uzlabot ES līmenī, un tas arī tiek aktīvi darīts. Pēdējos gados ir notikusi sankciju kriminalizācija. Iepriekš, ja vēlējāmies iegūt informāciju no citas ES dalībvalsts par sankciju pārkāpumu, tad nereti izrādījās, ka attiecīgajā valstī tas nemaz nav krimināli sodāms pārkāpums. Līdz ar to informāciju saņemt nevarējām. Ar direktīvas* ieviešanu visās ES valstīs situācija ir būtiski uzlabojusies.
Šī direktīva arī pieļauj administratīvos sodus par sankciju pārkāpumiem, kas iepriekš tā nebija.
Ne visos gadījumos ir jāuzsāk kriminālprocess, un ne visi sankciju apiešanas gadījumi ir vienādi svarīgi. Tie var būt arī atsevišķi mazi pārkāpumi, piemēram, luksusa preces par pārsimt eiro. Šajā situācijā regulējums nosaka tikai administratīvo atbildību.
Mēģinām atrast dzirdīgas ausis ES un pārliecināt par to, lai katrā valstī būtu tikai viena iestāde, pie kuras vērsties sankciju jautājumos. Tas ilgtermiņā varētu uzlabot sankciju efektivitāti.
Latvijas izvēlēto modeli – centralizēt sankciju jautājumus FID – ir atzinīgi novērtējuši starptautiskie sadarbības partneri. Iepriekš atbildīgas bija vairāk nekā desmit iestādes. Šobrīd informācija ir vieglāk pieejama, var vienkāršāk orientēties visās sankcijās, lai tās nepārkāptu vai neapietu neapzināti.
Cik lielā mērā kopš Krievijas uzsāktā kara sankciju apiešanai tiek izmantota Latvijas finanšu sistēma?
Ar lielu pārliecību varu teikt, ka šādu gadījumu ir maz. Un tie nekavējoties tiek identificēti. Latvijā ir grūti apiet finanšu sankcijas, jo gan valstij, gan privātajam sektoram ir augstas spējas un resursi, lai identificētu šos mēģinājumus.
Mūsu gadījumā augstāks risks ir Latvijas ģeogrāfiskās atrašanās vietas izmantošana, lai izvairītos no sektoriālajām sankcijām, kas noteiktas Krievijai un Baltkrievijai. Ši riskam arī tiek veltīti vislielākie resursi.
|
