Likumdošanas jaunumi: plāno ieviest jaunu ekonomiskās drošības nodokli precēm no augsta riska valstīm

Jauns Ekonomiskās drošības nodokļa likums

2026. gada 5. martā Saeima Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai nodeva likumprojektu “Ekonomiskās drošības nodokļa likums”, kas paredz noteikt ekonomiskās drošības nodokļa maksātājus, nodokļa objektu, likmi, nodokļa maksāšanas un administrēšanas kārtību, kā arī atbildību par šā likuma pārkāpumiem.

Jauno ekonomiskās drošības nodokli rosina piemērot noteiktām preču kategorijām, kuru izcelsme ir augsta riska valsts vai kuras iegādātas riskantā piegādes ķēdē (piegādes modelī, kura posmi ietver būtisku kontroli, ietekmi vai starpniecību no augsta riska valstīm). Minēto nodokli rosina piemērot šādām precēm:

• pārtikas rūpniecības atliekas un atkritumi, gatava lopbarība;
• graudi, augu sēklas, graudaugu produkti;
• dārzeņi;
• dzīvnieku vai augu tauki un eļļas, to šķelšanās produkti, gatavi pārtikas tauki;
• minerālprodukti, kuriem netiek piemērots akcīzes nodoklis;
• ķīmiskās nozares un tās saskarnozaru ražojuma produkti;
• tekstils un tekstilizstrādājumi;
• metāli un metāla izstrādājumi.

Atbilstoši likumprojektam nodokļa maksātājs būs jebkurš saimnieciskās darbības veicējs, kurš Latvijā pirmo reizi nodos patēriņam likumā noteiktās preces, kuru izcelsme ir augsta riska valsts vai kuras iegādātas riskantā piegādes ķēdē.

Plānots, ka ekonomiskās drošības nodokļa likme būs 30%, bet nodokļa taksācijas periods – viens kalendārais mēnesis.

Likumprojekts paredz, ka augsta riska valsts ir valsts, kuru Ministru kabinets, pamatojoties uz Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Finanšu ministrijas un Ekonomikas ministrijas izvērtējumu, ir iekļāvis augsta riska valstu sarakstā, ņemot vērā:

• valsts agresīvu ārpolitiku vai militārus draudus;
• valsts ekonomiskās ietekmes instrumentu izmantošanu politiska spiediena veikšanai;
• valstij piemērotās sankcijas un starptautiskās drošības situāciju.

Minēto nodokļa likmi piemēros vai nu preču pārdošanas vērtībai (neskaitot PVN), ja prece tiks pirmo reizi pārdota Latvijā, vai nu preču iegādes vērtībai, ja iegādātās preces tiks izmantotas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, ražošanai vai pašpatēriņam.

Atbilstoši likumprojektam jaunais nodoklis tiks iekasēts brīdī, kad likumā minētās preces pirmo reizi tiks nodotas patēriņam Latvijā. Ja preču izcelsme būs augsta riska valsts, nodoklis būs piemērojams neatkarīgi no tā, vai attiecīgā prece ir izlaista brīvam apgrozījumam Eiropas Savienības muitas teritorijā citā valstī.

Ekonomiskās drošības nodokļa ieņēmumus plānots izmantot valsts drošības stiprināšanai un atbalsta sniegšanai Ukrainai.

Ja netiks ievērotas likumā noteiktās prasības, Valsts ieņēmumu dienests (VID) piedzīs no nodokļa maksātāja valsts budžetā nesamaksātās nodokļa summas, kā arī nokavējuma naudu un soda naudu saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”.

Likumprojektam ir izvirzīti vairāki mērķi:

• mazināt un novērst riskus Latvijas ekonomiskajai drošībai un politiskajai stabilitātei;
• mazināt Latvijas ekonomisko atkarību no augsta riska valstīm;
• godīgas un taisnīgas konkurences nodrošināšana;
• novērst sabiedrības šķelšanu, kas tiek veicināta ar atkarību no noteiktām preču kategorijām;
• veicināt sabiedrības vienotību un solidaritāti;
• nodrošināt finanšu resursus Latvijas drošības stiprināšanai un Ukrainas atbalstam.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nodoti arī divi saistīti likumprojekti:

• Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” – papildina valsts nodokļu uzskaitījumu ar ekonomiskās drošības nodokli, norādot, ka šā nodokļa administrējošā iestāde ir VID;
• Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā – paredz mazināt izvairīšanos no nodokļu samaksas, izmantojot maksājumus uz zemu nodokļu vai beznodokļu jurisdikcijām, kā arī novērst, ka finanšu resursi no šādiem maksājumiem nonāk zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju kontrolētu personu rīcībā un tiek izmantoti, lai finansētu darbības, kuras apdraud Latvijas un tās partnervalstu drošību, teritoriālo integritāti, politisko stabilitāti vai veicina sabiedrības sašķeltību (zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju sarakstā pašlaik iekļautas 10 valstis vai teritorijas: Amerikas Samoa, Angilja, Guama, Palau, Panama, Krievija, Tērksas un Kaikosas Salas, ASV Virdžīnu Salas, Vanuatu, Vjetnama, no kurām Latvijai būtiskas ekonomiskās attiecības ir tikai ar Krieviju). Vienlaikus ar likumprojektu rosina noteikt, ka turpmāk no maksājumiem un dividendēm, ko Latvijas rezidenti vai nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs, tiks ieturēts 50% nodoklis Latvijā (šobrīd tiek ieturēti 20%).

Plānots, ka visi trīs likumprojekti stāsies spēkā 2026. gada 1. maijā.

Likumprojektu iesniedza Saeimas deputāti: Artūrs Butāns, Uģis Mitrevics, Jānis Dombrava, Jānis Vitenbergs, Jānis Grasbergs.

Valsts aizsardzības finansējums no 2027. gada ne mazāks kā 5% no IKP

2026. gada 5. martā Saeima Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā (atbildīgā) nodeva likumprojektu “Grozījums Valsts aizsardzības finansēšanas likumā”, ko iesniedzis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Likumprojekts paredz, ka Ministru kabinetam būs jāsagatavo likumprojekti par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru, paredzot finansējumu valsts aizsardzībai 2027. gadā un turpmākajos gados ne mazāks kā 5% no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoma.

Šobrīd Valsts aizsardzības finansēšanas likums nosaka, ka Latvijai jānodrošina finansējums valsts aizsardzībai 2027. gadā un turpmākajos gados ne mazāks kā 3% no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoma.

E. Rinkēviča ieskatā šobrīd likumā nospraustais mērķis finansējumam valsts aizsardzībai vairs nav aktuāls un atbilstošs:

“Starptautiskā drošības situācija kopš 2022. gada 24. februāra, kad Krievijas Federācija īstenoja prettiesisku, neizprovocētu pilna mēroga militāru iebrukumu Ukrainā, ir būtiski un neatgriezeniski mainījusies. Krievijas drauds turpināsies arī pēc kara Ukrainā noslēguma vai iesaldēšanas Krievija attīstīs militārās spējas un radīs nozīmīgu apdraudējumu Eiropas valstīm un NATO. Par šādu tendenci vienisprātis ir arī valsts drošības iestādes.

Latvijai ir būtiski ilgtermiņā nodrošināt konsekventu aizsardzības finansējuma pieaugumu, lai īstenotu NATO valstu un valdību vadītāju 2025. gada 25. jūnija sanāksmes Hāgā, Nīderlandē, apņemšanos investēt aizsardzībā 5% no IKP apjoma ikgadēji.

Latvijai ir jānodrošina prognozējams aizsardzības finansējuma apjoms, attiecīgi arī 2027. gadā un turpmākajos gados ieguldot ne mazāk kā 5% no attiecīgajam gadam prognozētā IKP apjoma, tādējādi izpildot NATO noteiktos kritērijus.”

Sekot līdzi likumprojekta izskatīšanai, kā arī plašāk iepazīties ar iecerēto izmaiņu pamatojumu var šeit.

Rosina samazināt būtisko pakalpojumu sniedzēju loku Nacionālās kiberdrošības likuma izpratnē

Šā gada 5. martā Saeima Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Nacionālās kiberdrošības likumā”. Tā mērķis ir nodrošināt, ka turpmāk kiberdrošības prasības tiks attiecinātas tikai uz tiem subjektiem, kuri tiešām spēj radīt būtisku risku sabiedrības drošībai, valsts aizsardzībai vai kritisku pakalpojumu nepārtrauktībai.

Šobrīd Nacionālās kiberdrošības likuma (NKDL) 20. panta 5. punkts paredz, ka būtisks pakalpojuma sniedzējs šī likuma izpratnē tostarp ir privāto tiesību juridiskā persona, kas pilda valsts pārvaldes deleģētu uzdevumu.

“Lielākā daļa šādu juridisko personu ir biedrības, nodibinājumi, kas sniedz pakalpojumus sociālā vai kultūras jomā. Tāpat šādi pārvaldes deleģētie uzdevumu līgumi ir noslēgti ar ārstu praksēm. Ņemot vērā NKDL mērķi, secināts, ka attiecināt likuma normas uz privāto tiesību juridiskām personām, kas pilda valsts pārvaldes deleģētu uzdevumu, ir nesamērīgi,” paskaidrots anotācijā.

Vienlaikus NKDL 20. panta 5. punktā pašlaik noteikts, ka arī visas tiešās pārvaldes iestādes ir nosakāmas par būtisko pakalpojumu sniedzējiem.

“Analizējot šo subjektu loku secināts, ka ir atsevišķas tiešās pārvaldes iestādes, kā arī ierobežots loks pastarpinātas pārvaldes iestādes, kas pēc savas būtības nebūtu iekļaujamas NKDL tvērumā, piemēram, muzeji, profesionālās vidējās izglītības iestādes, mākslas un mūzikas izglītības iestādes, pašvaldību izveidotas ārstniecības iestādes (vecmāšu-feldšeru punkti, ārstniecības iestādes pirmsskolas izglītības iestādēs, ārstniecības iestādes pašvaldību sociālās aprūpes iestādēs),” teikts anotācijā.

Tādējādi likumprojekts paredz izslēgt no NKDL tvēruma privāto tiesību juridiskās personas ar valsts pārvaldes deleģētiem uzdevumiem, kā arī noteikt iespēju individuāli izvērtēt un izslēgt no būtisko pakalpojumu sniedzēju loka atsevišķas valsts un pašvaldību iestādes, piemēram, muzejus, izglītības iestādes vai nelielas ārstniecības iestādes, kurām nav būtiskas ietekmes uz valsts kiberdrošības risku līmeni.

Paredzēts, ka Digitālās drošības uzraudzības komiteja, lemjot par katru iestādi individuāli, varēs atsevišķas tiešās pārvaldes iestādes vai pastarpinātās pārvaldes iestādes izslēgt no likuma subjekta loka, ja attiecīgās iestādes darbības traucējums būtiski nevar ietekmēt sabiedrības drošību, valsts aizsardzību, sabiedrības veselību vai nevar radīt būtisku sistēmisku risku.

Papildus likumprojekts visā NKDL aizstāj terminu “domēna nosaukums” ar terminu “domēna vārds”. Šobrīd NKDL tiek lietoti abi termini, taču juridiskās tehnikas prasību dēļ nepieciešams nodrošināt vienotu terminoloģijas lietošanu. Papildus anotācijā paskaidrots, ka izvēlēta termina “domēna vārds” lietošana, jo tieši šis termins atbilst Latvijas Zinātņu Akadēmijas Terminoloģijas Komisijas Informātikas tehnoloģijas un telekomunikācijas terminoloģijas apakškomisijas sniegtajai terminoloģijai.

Sekot līdzi likumprojekta izskatīšanai, kā arī plašāk iepazīties ar iecerēto izmaiņu pamatojumu var šeit.

Precizēs labticīgā ieguvēja tiesības uz īpašumu krāpniecības gadījumos

Šā gada 5. martā Saeima Juridiskā komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Tā mērķis ir precizēt kārtību, kā tiesa rīkojas ar noziedzīgi iegūtu nekustamo īpašumu, ja tas nonācis labticīga ieguvēja īpašumā. Likumprojekts Saeimas kārtējā sēdē uzreiz tika pieņemts 1. lasījumā.

Šobrīd Kriminālprocesa likumā noteikts, ka noziedzīgi iegūta manta vienmēr jāatdod tās īpašniekam (cietušajam).

Tomēr praksē tiek fiksētas arī netipiskas situācijas, kad labticīgā ieguvēja tiesību atcelšana un nekustamā īpašuma atdošana cietušajam nenodrošina krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulēšanu.

Jau 2021. gadā Kriminālprocesa likuma 360. pants tika grozīts, to papildinot ar 2.¹ daļu, kas noteic: ja noziedzīgi iegūta manta ir nekustamais īpašums, kas ir piekritīgs valstij, to atstāj trešās personas īpašumā, ja tā ir šīs mantas labticīga ieguvēja un tās īpašuma tiesības ir nostiprinātas publiskā reģistrā. No noziedzīgo nodarījumu izdarījušās personas valsts labā piedzen šīs mantas vērtību Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Likumprojekts paredz papildināt Kriminālprocesa likuma 360. panta pirmo daļu ar jaunu teikumu, nosakot, ka izņēmuma gadījumā, ja noziedzīgi iegūta manta ir nekustamais īpašums un ar tās atdošanu cietušajam nav iespējams panākt krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu attiecībā uz trešo personu, kas ir labticīgais mantas ieguvējs, tiesa to, īpaši pamatojot, varēs atstāt trešās personas īpašumā, ja tās īpašuma tiesības nostiprinātas publiskā reģistrā.

“Kriminālprocesa likumā nav iespējams paredzēt un kazuistiski aprakstīt visas netipiskās situācijas, lai izšķiršanās par labu cietušā vai labticīgā ieguvēja mantiskajām interesēm būtu noteikta jau normatīvajā aktā. Šāda apstākļu identificēšana un izvērtēšana var notikt tikai katrā konkrētajā lietā,” paskaidrots anotācijā.

Civilprocesa likumā iekļaus kārtību, kādā izskatāmas lietas par kopīpašuma dalīšanu

2026. gada 5. martā Saeima izskatīšanai Juridiskā komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”, kas paredz noteikt lietu par kopīpašuma dalīšanu izskatīšanas kārtību.

Kā norādīts anotācijā, likumprojektam ir vairāki mērķi:

• nodrošināt skaidru un caurskatāmu kopīpašuma dalīšanas procesu tiesā;
• noteikt priekšnoteikumus maksājuma veikšanai Tiesu administrācijas deponēto līdzekļu kontā sprieduma taisīšanai lietās, ja kopīpašuma priekšmets ir nekustamais īpašums, kurā ietilpst ēka ar dzīvojamām telpām, un tiek prasīta kopīpašuma sadale dzīvokļu īpašumos;
• precizēt tiesas nolēmuma rezolutīvās daļas saturu attiecībā uz izdevumu segšanu;
• uzlabot tiesisko noteiktību un paredzamību personām un tiesām;
• sekmēt vienveidīgu tiesu praksi.

Tādējādi likumprojekts paredz papildināt Civilprocesa likumu (CPL) ar jaunu 30.¹² nodaļu “Lietas par kopīpašuma dalīšanu”.

CPL pašlaik nav atsevišķas nodaļas, kas visaptveroši regulētu kopīpašuma dalīšanas lietu izskatīšanas īpatnības. Šādas lietas tiek skatītas prasības kārtībā, piemērojot vispārīgās tiesību normas, kā arī normas par nekustamā īpašuma izsoli, teikts anotācijā.

Paredzēts, ka lietas par kopīpašuma dalīšanu tiesa izskatīs prasības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot jaunajā nodaļā paredzētos izņēmumus. Šāda prasība būs ceļama pret pārējiem kopīpašniekiem.

Tāpat likumprojektā noteikts, ka prasības pieteikums par kopīpašuma dalīšanu, ja kopīpašnieki nevienojas par tā dalīšanas veidu, iesniedzams tiesai pēc viena kopīpašnieka deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, – pēc dzīvesvietas vai juridiskās adreses, bet, ja kopīpašuma priekšmets ir nekustamais īpašums, – pēc tā atrašanās vietas.

Rosinātās izmaiņas paredz, ka prasības pieteikumā par kopīpašuma dalīšanu papildus CPL 128. pantā noteiktajam būs jānorāda kopīpašuma priekšmets, kurš pakļauts dalīšanai, un vēlamais dalīšanas veids, kā arī pasākumi, kurus prasītājs ir veicis, lai noregulētu kopīpašuma dalīšanas jautājumu ar atbildētāju līdz prasības celšanai.

Jaunajā nodaļā ietvertas arī tādas tiesību normas, kā iesniedzamie dokumenti, jautājuma par kopīpašuma dalīšanu izskatīšana, kopīpašuma pārdošana, tiesāšanās izdevumi un citi izdevumi kopīpašuma dalīšanas lietās.

“Lai gan tiesu praksē gadiem nostiprinātas pamatatziņas par Civillikuma 1074.–1075. pantu piemērošanu (reāla sadale, pārdošana izsolē, atlīdzība naudā u. c.), tomēr praktiskā virzība uz efektīvu strīdu izšķiršanu lietās par kopīpašuma sadali bieži bremzējas pie procesuālajām neskaidrībām (kompetence/piekritība, prasības pieteikuma saturs, iesniedzamie dokumenti), izmaksām un sadales īpatnībām. Pastāvošā procesuālā kārtība radījusi neskaidrības tiesu praksē, atšķirīgu normu interpretāciju, kā arī kavējusi efektīvu kopīpašuma jautājumu risināšanu,” paskaidrots anotācijā.

Sekot līdzi likumprojekta izskatīšanai, kā arī plašāk iepazīties ar iecerēto izmaiņu pamatojumu var šeit.

Zemes maiņa – papildu kompensācijas veids par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās

Šā gada 5. martā Saeima Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi likumā “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās””, kura mērķis ir pilnveidot un paplašināt kompensāciju sistēmu par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās, ieviešot zemes maiņu kā papildu kompensācijas veidu.

Šobrīd likums “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās” kā kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās paredz zemes atpirkšanu pieejamā finansējuma ietvaros vai ikgadējos maksājumus no ES fondu līdzekļiem.

Kā norādīts anotācijā, plānotās izmaiņas nodrošinās zemes īpašniekiem reālu izvēli starp ikgadējiem maksājumiem, atpirkšanu un īpašuma maiņu, tādējādi stiprinot taisnīguma un samērīguma principu ievērošanu:

“Vienlaikus zemes maiņa ļaus valstij mērķtiecīgāk koncentrēt īpašumā teritorijas ar augstāko dabas vērtību un stingrākajiem aprobežojumiem. Tas sekmēs vienotu teritoriju apsaimniekošanu, biotopu saglabāšanu un atjaunošanu, kā arī ilgtermiņa bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanu.”

Plānots, ka zemes maiņas gadījumā par kompensāciju atbildīgā institūcija būs Latvijas valsts meži.

Ieviešot jaunu kompensācijas veidu, likumprojekts paredz papildināt likumu ar jaunu IV nodaļu, kurā tiks ietvertas šādas tiesību normas:

tiesības prasīt zemes maiņu;

• par zemes maiņu atbildīgā institūcija;
• zemes maiņas pieprasījums;
• zemes maiņas variantu apzināšana;
• maināmās zemes vienības un piedāvājamo zemes vienību novērtēšana;
• zemes maiņas variantu iesniegšana zemes īpašniekam;
• maināmās zemes vienības un zemes īpašnieka izvēlētās piedāvājamās zemes vienības vērtību starpības segšana;
• zemes maiņā iegūto zemes vienību īpašuma tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā;
• īpašuma tiesību uz mainītās zemes nostiprināšana zemesgrāmatā.

Sekot līdzi likumprojekta izskatīšanai, kā arī plašāk iepazīties ar iecerēto izmaiņu pamatojumu var šeit.

Precizē publisko kapitālsabiedrību ziedojumu apmēra regulējumu Ukrainas atbalstam

Šā gada 5. martā Saeima Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”, kura mērķis ir precizēt publisko kapitālsabiedrību ziedojumu (dāvinājumu) apmēra regulējumu Ukrainas sabiedrības atbalstam.

Likumprojekts Saeimas kārtējā sēdē tika atzīts par steidzamu un uzreiz izskatīts abos lasījumos. Pieņemtās izmaiņas stājās spēkā 2026. gada 7. martā.

Saskaņā ar anotācijā norādīto Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā nodrošinās:

• vienotu un skaidru piemērošanu attiecībā uz maksimālo ziedojumu kopsummu, kas nedrīkst pārsniegt Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 11. panta pirmajā daļā noteikto apmēru (ne vairāk par 1,5% no iepriekšējā pārskata gada peļņas);
• iespējamu izņēmumu šim apmēra ierobežojumam gadījumos, kad kapitālsabiedrība sniedz neatliekamu atbalstu Ukrainai, ziedojot kritiskās infrastruktūras elementus un iekārtas, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu;
• skaidru un saprotamu dāvinājumu (ziedojumu) Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam veikšanas kārtību, pielāgojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktajam (nav nepieciešams likumā saglabāt tiesību normas par lēmuma pieņemšanu bez finanšu ministra atļaujas vai normas par kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāja, valdes vai padomes piekrišanu);
• nodokļu piemērošanas skaidrību attiecībā uz tiešajiem ziedojumiem, kas veikti, izpildot Ministru kabineta lēmumu.

Izmaiņas precizē un atvieglo mehānismu, ar kura palīdzību valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības var operatīvi sniegt būtisku palīdzību Ukrainai, vienlaikus nodrošinot atbilstību Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma prasībām, paskaidrots anotācijā.

Vēlas parakstīt un ratificēt Konvenciju, ar kuru izveido Starptautisko prasību komisiju Ukrainai

Šā gada 5. martā Saeima Ārlietu komisijā nodeva likumprojektu “Par Konvenciju, ar kuru izveido Starptautisko prasību komisiju Ukrainai”, kura mērķis ir nodrošinātu Konvencijas, ar kuru izveido Starptautisko prasību komisiju Ukrainai (turpmāk – Konvencija), parakstīšanu un ratifikāciju.

“Īstenojot nemainīgu ārpolitikas kursu, Latvija savas darbības vērš uz visaptveroša atbalsta nodrošināšanu Ukrainai un uz Krievijas maksimālu ierobežošanu. Noteikumos balstītas starptautiskās kārtības saglabāšana ir nozīmīga starptautiskā miera un drošības atjaunošanai un turpmākai nodrošināšanai, tādēļ Latvija kopā ar tās sabiedrotajām piedalās centienos nodrošināt visaptverošu Krievijas atbildību,” paskaidrots likumprojekta anotācijā.

Tāpat tajā norādīts, ka Nīderlandes Karalistes Ārlietu ministrijas, Zaudējumu reģistra sekretariāta un Ukrainas Prezidenta biroja vadībā 2024. gada 9. jūlijā tika uzsākts darbs pie instrumenta, ar ko izveidot starptautisko Prasību komisiju Ukrainai. Uz sagatavošanās sanāksmēm tika aicinātas visas 94 valstis, kas balsoja par ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūciju ES-11/5 “Tiesiskās aizsardzības līdzekļu un reparāciju veicināšana saistībā ar agresiju pret Ukrainu”. Sanāksmēs laikā no 2024. gada 9. jūlija līdz 2025. gada 12. septembrim piedalījās 53 valstu delegācijas, tai skaitā Latvija un ES pārstāvis.

* Lai jaunie likumi vai to grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie jāskata trijos lasījumos. Ja likumprojektam ir noteikta steidzamība, tad parlaments to skata divos lasījumos. Sekot līdzi likumprojektu izskatīšanai iespējams, atverot publikācijā norādīto saiti uz likumprojektu Saeimas tīmekļvietnē.