Likumdošanas jaunumi: rosina noteikt stingrākas prasības transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem vadītāju apliecības izdotas trešajās valstīs

Trešo valstu transportlīdzekļu vadītājiem, kuri Latvijā uzturēsies ilgāk par sešiem mēnešiem, būs jāiegūst, nevis jāapmaina vadītāja apliecība

Šā gada 26. martā Saeima izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā (atbildīgā) un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, kura mērķis ir precizēt tiesisko regulējumu attiecībā uz transportlīdzekļu vadītāju apliecību, kuras izdotas trešajās valstīs, izmantošanu Latvijas teritorijā.

Likumprojektu iesniedza Saeimas deputāti: Harijs Rokpelnis, Augusts Brigmanis, Andris Bērziņš, Oļegs Burovs, Andrejs Ceļapīters.

Šobrīd Ceļu satiksmes likums noteic, ka transportlīdzekļa vadītājs ar trešās valsts izsniegtu vadītāja apliecību var vadīt transportlīdzekli Latvijā līdz vienam gadam, kura laikā vadītāja apliecība jāapmaina pret Latvijā izsniegtu vadītāja apliecību. Tikai tad, ja gada laikā trešajā valstī izsniegtā vadītāja apliecība nav apmainīta, lai iegūtu Latvijā izdotu vadītāja apliecību, trešo valstu pilsoņiem obligāti jākārto vadīšanas eksāmens visās kategorijās, kas norādītas apliecībā.

Likumprojektā paredzēts, ka transportlīdzekļa vadītājam ar trešās valsts izsniegtu transportlīdzekļa vadītāja apliecību, uzturoties Latvijā ilgāk par sešiem mēnešiem, būs pienākums iegūt Latvijā izsniegtu vadītāja apliecību, nokārtojot attiecīgajai transportlīdzekļa kategorijai noteikto teorētisko un vadīšanas eksāmenu.

Likumprojekta iesniedzēju ieskatā:

• viena gada termiņš ir salīdzinoši ilgs, īpaši situācijās, kad persona regulāri piedalās ceļu satiksmē Latvijas teritorijā vai sniedz transporta pakalpojumus;
• vadītāja apliecības apmaiņas iespēja nozīmē, ka transportlīdzekļa vadītājs var piedalīties ceļu satiksmē Latvijas teritorijā bez obligātas teorētisko un praktisko zināšanu pārbaudes;
• pēdējos gados Latvijā būtiski pieaudzis transporta pakalpojumu apjoms, kas tiek organizēts ar digitālo platformu starpniecību, – šajos pakalpojumos iesaistās arī personas ar citās valstīs izsniegtām vadītāja apliecībām.

Kā norādīts anotācijā, lai ieviestu iepriekš minētās izmaiņas, būs nepieciešami grozījumi arī Ministru kabineta noteikumos Nr. 103 “Transportlīdzekļu vadītāja tiesību iegūšanas un atjaunošanas kārtība un vadītāja apliecības izsniegšanas, apmaiņas, atjaunošanas un iznīcināšanas kārtība”.

Rosina samazināt akcīzes nodokļa likmi noteiktām dīzeļdegvielas kategorijām, ko izmanto lauksaimniecībā un kurināmā vajadzībām

2026. gada 26. martā Saeima izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nodeva likumprojektu “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli” ”, kas paredz samazināt akcīzes nodokļa likmi noteiktām dīzeļdegvielas kategorijām, ko izmanto lauksaimniecībā un kurināmā vajadzībām.

Likumprojektu iesniedza Saeimas deputāti: Harijs Rokpelnis, Augusts Brigmanis, Didzis Zemmers, Anita Brakovska, Andrejs Ceļapīters.

Tā iesniedzēji rosina, ka dīzeļdegvielai, biodīzeļdegvielai, kas pilnībā iegūta no biomasas, parafinizētai dīzeļdegvielai, kas iegūta no biomasas, kā arī attiecīgajiem iezīmētajiem (marķētajiem) naftas produktiem, kas tiek lietoti lauksaimniecībā vai kurināmajam, akcīzes nodokļa likme nosakāma 21 eiro par 1000 litriem.

Patlaban likuma “Par akcīzes nodokli” 14. panta 2² daļa paredz, ka dīzeļdegvielai (gāzeļļai) un tādai dīzeļdegvielai (gāzeļļai), kurai ir pievienota biodīzeļdegviela, kas pilnībā iegūta no biomasas, vai parafinizēta dīzeļdegviela, kas iegūta no biomasas, un attiecīgie naftas produkti tiek iezīmēti (marķēti) saskaņā ar šā likuma 28. pantu, ja tos izmanto atbilstoši šā likuma 18. panta piektajā vai 6.⁴ daļā minētajam veidam, mērķiem un nosacījumiem, nodokli par 1000 litriem aprēķina 15% apmērā no šā panta pirmās daļas 4. punktā noteiktās likmes (no 467 eiro par 1000 litriem).

Proti, attiecīgā akcīzes nodokļa likme šobrīd ir 70,05 eiro par 1000 litriem.

Plānots, ka rosinātās izmaiņas stāsies spēkā likuma izsludināšanas dienā.

Kā akcentēts anotācijā, īpaši kritiska situācija veidojas lauksaimniecībā, kura nodrošina pārtikas ražošanu:

“2026. gada februārī aizsāktais militārais konflikts Tuvajos Austrumos un bloķētais Hormuza šaurums, caur kuru izved apmēram 20% pasaules naftas, izraisījis strauju degvielas cenu kāpumu. Dīzeļdegviela Latvijā un Eiropā sasniedz 1,90–2,40 eiro/litrā, un tas ietekmē un turpinās ietekmēt pārtikas cenu kāpumu.”

Vienlaikus anotācijā pausts, ka rosinātās izmaiņas valsts budžetu neietekmēs, jo nodokļu ieņēmumi no degvielas nesamazināsies:

“Konflikta dēļ naftas cenas pasaulē ir strauji pieaugušas, un augstāka mazumtirdzniecības cena palielina patēriņa apjoma vērtību, kas nozīmē, ka arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi būtiski aug. Akcīzes fiksētā likme 21 eur/1000 l paliek nemainīga, bet kopējie nodokļu ieņēmumi (akcīze un PVN) kompensēs vai pat pārsniegs iepriekš plānoto līmeni.”

Plaši grozījumi Bibliotēku likumā

2026. gada 26. martā Saeima izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Bibliotēku likumā”, kura mērķis ir stiprināt bibliotēku darbību un aktualizēt, sakārtot un papildināt Bibliotēku likumu, lai tas atbilstu esošajai situācijai nozarē, tostarp:

• paplašināt likuma mērķi un funkcijas;
• definēt bibliotēku tīklu;
• mazināt bibliotēkas reģistrācijai iesniedzamo ziņu apjomu;
• precizēt nacionālo bibliotēku krājumu un bibliotēku direktoru kvalifikācijas prasības;
• svītrot prasības attiecībā uz bibliotēku materiālo un tehnisko pamatu un finansēšanas normatīviem.

“Bibliotēku likums ir pieņemts 1998. gadā, un tajā ir veikti grozījumi, kas saistīti ar administratīvi teritoriālajām izmaiņām, Eiropas Savienības vienotās valūtas (eiro) ieviešanu un citiem līdzīga veida jautājumiem. 2022. gadā Bibliotēku likums tika papildināts ar nepieciešamo tiesisko regulējumu, lai tas atbilstu Eiropas Padomes Konvencijai par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kultūras vērtībām, taču citi būtiski grozījumi Bibliotēku likumā nav veikti, līdz ar to daļa Bibliotēku likuma tiesību normu ir novecojušas un neatbilst faktiskajai situācijai,” paskaidrots anotācijā.

Turpmāk lēmumu par atsavināšanas darījuma atbilstību likuma prasībām arī lauku zemes atsavināšanas gadījumos pieņems domes priekšsēdētājs

Šā gada 26. martā Saeima izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” ”, kura mērķis ir būtiski samazināt administratīvo slogu pašvaldībām un paātrināt lēmumu pieņemšanu par darījumiem, kas saistīti ar lauku zemes iegūšanu īpašumā un zemes saglabāšanu kapitālsabiedrību īpašumā.

Likumprojektā paredzēts, ka lēmumu par atsavināšanas darījuma atbilstību likuma prasībām ne tikai pilsētas zemes, bet arī lauku zemes atsavināšanas gadījumos pieņems domes priekšsēdētājs, nevis dome koleģiāli.

Anotācijā vērsta uzmanība, ka likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” jau sen noteikts, ka šādu iesniegumu izskata domes priekšsēdētājs, nevis dome kopumā.

Respektīvi, pašreiz personai, kas vēlas iegūt īpašumā lauku zemi, jāiesniedz iesniegums novada domei, kas šo jautājumu izskata domē koleģiāli.

Kā uzsvērts anotācijā, šī procedūra (sēdes sasaukšana, dokumentu sagatavošana, formāls balsojums) ir laikietilpīga un nesamērīgi noslogo pašvaldību darbu, jo lēmumos netiek pieņemti politiski vērtējumi, bet dome tikai konstatē faktus.

Līdzīgi likumprojektā noteikts, ka arī kapitālsabiedrību atbilstības pārbaudi pēc izmaiņām dalībnieku sastāvā veiks novada domes priekšsēdētājs, nevis dome koleģiāli.

“Šāda kompetences pārdale nenozīmē atteikšanos no likumā jau sākotnēji paredzētās atsavināšanas darījuma tiesiskuma kontroles, bet tā vienkāršos un paātrinās administratīvās procedūras. Vērtējot no pašvaldības darbības efektivitātes aspekta, jāsecina, ka likuma grozījumi veicinās administratīvo resursu racionālāku izmantošanu.

Domes sēžu darba kārtība tiks atslogota no tehniska rakstura jautājumu izlemšanas, tādējādi deputāti varēs lielāku uzmanību pievērst pašvaldības stratēģiskajiem, attīstības, budžeta un teritorijas plānošanas jautājumiem. Savukārt pašvaldības administrācijai tiks nodrošināta iespēja operatīvi organizēt administratīvo procesu,” vēstīts likumprojekta anotācijā.

Rosina noteikt pilnīgu NĪN atbrīvojumu vienam īpašumā esošam mājoklim, kurā persona ir deklarējusies

2026. gada 26. martā Saeima izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” ”, kas paredz atbrīvojumu maksāt nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) par vienu Latvijas pilsoņa īpašumā esošu nekustamo īpašumu, kur viņš ir deklarējies, un ar to saistīto zemes platību līdz noteiktiem izmēriem.

Likumprojektu iesniedza Saeimas deputāti: Kristaps Krištopans, Linda Liepiņa, Maija Armaņeva, Ričards Šlesers, Ilze Stobova.

Proti, likumprojekts paredz likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 1. panta otrās daļas 1¹ punktu izteikt jaunā redakcijā:

“Ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek vienu Latvijas pilsoņa īpašumā esošu nekustamo īpašumu, ko tas ir deklarējis kā savu dzīvesvietu, kā arī šim nekustamajam īpašumam piekritīgo zemes platību pilsētās un pagastos līdz 1500 m², bet viensētās – līdz 2 ha.”

Kā skaidrots anotācijā, NĪN, kas ir proporcionāls no īpašuma kadastrālās vērtības, var būtiski ietekmēt mājsaimniecību ekonomisko stāvokli:

“Augstāki nodokļi var palielināt nabadzības risku un veicināt iedzīvotāju emigrāciju. Valsts un pašvaldību atbildība ir veidot tādu nodokļu sistēmu, kas veicinātu iedzīvotāju palikšanu Latvijā un nodrošinātu katram iespēju uzturēt īpašumu.”

Likumprojekta iesniedzēju ieskatā šāda NĪN atbrīvojuma izveide var veicināt vairākus pozitīvus makroekonomiskus un sociālus efektus:

• nodokļa sloga mazināšana uzlabos iedzīvotāju finansiālo situāciju, kā arī veicinās viņu uzticību valsts ekonomikas vadībai;
• atbrīvojumi no NĪN var samazināt emigrācijas līmeni;
• adekvāta NĪN politika stiprinās tiesiskumu un tiesību drošību, ievērojot Satversmes 105. pantu, kas garantē tiesības uz īpašumu.

Vienlaikus anotācijā norādīts, ka pašvaldību budžetos, iespējams, samazināsies ieņēmumi no NĪN.

* Lai jaunie likumi vai to grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie jāskata trijos lasījumos. Ja likumprojektam ir noteikta steidzamība, tad parlaments to skata divos lasījumos. Sekot līdzi likumprojektu izskatīšanai iespējams, atverot publikācijā norādīto saiti uz likumprojektu Saeimas tīmekļvietnē.