Būvdarbi. Attēls ir ilustratīvs.
FOTO: Evija Trifanova, LETA.
Šajā apskatā LV portāls ik nedēļu apkopo informāciju par jaunākajiem likumprojektiem, kurus likumdevējs – Saeima – lēmis nodot izskatīšanai komisijās.*
Šā gada 1. aprīlī Saeima izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā”. Rosināto izmaiņu likumā mērķis ir modernizēt būvniecības procesu, veicinot būvdarbu norisi paralēli projektēšanai. Likumprojekts tajā pašā Saeimas kārtējā sēdē tika izskatīts 1. lasījumā.
Šobrīd normatīvie akti pamatā paredz pabeigt pilnīgi visu būves daļu detalizētu projektēšanu pirms jebkādu fizisku darbu uzsākšanas objektā. “Tas rada “pudeles kakla” efektu, kur pat nelielas detaļas (piemēram, fasādes apdares nianses vai iekštelpu plānojums augšējos stāvos) var aizkavēt zemes darbu un pamatu izbūves uzsākšanu,” paskaidrots anotācijā.
Likumprojekts paredz ieviest būvniecības ieceres realizāciju posmos.
Tas ļautu uzsākt pirmā posma būvdarbus, kamēr turpināsies nākamo posmu detalizācija. Savukārt būves ekspluatācijai nepieciešamo ārējo un iekšējo inženiertīklu ierīkošana, atjaunošana vai pārbūve paredzēta kā nosacījumi būves pieņemšanai ekspluatācijā.
Grozījumu projekta anotācijā norādīts, ka, dodot tiesības realizēt būvniecību pa posmiem, attīstītāji varēs ātrāk apgūt investīcijas un uzsākt faktisko būvdarbu izpildi: “Liela mēroga projektos laiks ir tieši saistīts ar izmaksām (kredītprocenti, materiālu cenu inflācija).”
Iecerēts, ka izmaiņas likumā mazinās finanšu riskus, jo projekts sāks virzīties uz priekšu fiziski, nevis tikai “uz papīra”, tādējādi uzlabojot Latvijas būvniecības vides konkurētspēju.
“Lai izvairītos no situācijas, kurā pamati tiek izbūvēti, bet vēlāk atklājas šķēršļi pašas būves novietošanai, likumprojekts paredz obligātus saskaņojumus ar kritiskajām iestādēm, piemēram, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi, jau pašā sākumā. Tādējādi tiek panākts, ka “pa posmiem” nozīmē procesa paātrināšanu, nevis atteikšanos no būtiskām valsts vai sabiedrības interesēm. Izmaiņas attiecībā uz būvniecības ieceru saskaņošanu būvatļaujas gadījumā ar visām trešajām personām un kritiskajām iestādēm attieksies uz visām būvniecībās iecerēm,” teikts anotācijā.
Iespēja īstenot būvprojektus pa posmiem, nemazinot ēku drošības prasības, varētu paātrināt būvniecības procesu pat par sešiem mēnešiem. Šāda kārtība veicinās faktisku investīciju ieplūšanu tautsaimniecībā, nodrošinot būvniecības sezonas pilnvērtīgu izmantošanu, uzsvēris Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis.
Likumprojekts arī paredz, ka turpmāk būvvaldei būs pienākums pieņemt lēmumus par katru nākamo posmu 10 darba dienu laikā. Atbilstoši anotācijai, tas ļaus sekot līdzi būvniecības gaitai reāllaikā, nodrošinot, ka dokumentācijas pārbaude nekļūst par dīkstāves cēloni tehnoloģiskajā procesā.
Tāpat likumprojektā paredzēts noteikt, ka militārajos objektos jaunas būves būvniecības, novietošanas, ierīkošanas, atjaunošanas vai pārbūves gadījumā varēs atkāpties no būvnormatīvu tehniskajām prasībām bez alternatīvo tehnisko risinājumu pamatošanas un saskaņošanas. Kā norādīts anotācijā, tas ļaus operatīvāk izvietot, piemēram, modulārās būves, kas jau tiek izmantotas citās NATO valstīs līdzīgos apstākļos.
Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā 2027. gada 1. jūnijā.
Šā gada 1. aprīlī Saeima izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”, kura mērķis ir ieviest augstākās izglītības institucionālās finansēšanas modeli.
Tādējādi iecerēts pilnveidot esošo trīs pīlāru finansēšanas modeli, stiprināt augstākās izglītības atbilstību tautsaimniecības pieprasījumam un modernizēt finansēšanas principus atbilstoši labākajai Ziemeļeiropas reģiona valstu praksei.
Šobrīd augstākās izglītības finansēšanas principi nosaka, ka galvenais finanšu stimuls augstskolām ir aizpildīt no valsts budžeta finansētās studiju vietas.
“Tas noved pie uzņemšanas prasību pazemināšanas, lai saglabātu esošo studiju finansējumu, savukārt zemas uzņemšanas prasības ir viens no augsta atbiruma iemesliem. Situācija nav vienāda visās augstskolās, jo ir arī augstskolas, kurās joprojām ir liels konkurss uz valsts budžeta vietām. Tomēr kopumā no valsts budžeta finansētās studiju vietas aizpildīšana kā galvenais studiju finansējuma iegūšanas mehānisms rada nepareizu stimulu un nesniedz apmierinošu rezultātu. Pašreizējie finansēšanas principi arī neveicina racionālu un efektīvu līdzekļu izlietošanu,” teikts likumprojekta anotācijā.
Likumprojekts paredz turpināt attīstīt jau esošo trīs pīlāru modeli.
Primārais mērķis ir mainīt fokusu no procesa uz noteiktiem rezultātiem.
Augstskolu likuma 78. pantā plānots ietvert, ka valsts dibinātās augstskolas saņems šādu finansējumu:
Papildus paredzēts atteikties no tā, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Augstākās izglītības padome nosaka valsts budžeta finansēto vietu skaitu augstskolās un studiju programmās, proti, plānots, ka šīs tiesības noteikt studiju vietu skaitu, tiks deleģētas pašai augstskolai.
“Detalizētākas procedūras lēmuma pieņemšanai augstskolas kā atvasinātas publiskas personas varēs noteikt savos iekšējos normatīvajos aktos, tai skaitā augstskolas satversmē, teikts anotācijā.
Plānots, ka studiju vietu skaitu un studiju maksas nosacījumus apstiprinās augstskolas padome pēc rektora priekšlikuma un senāta un studējošo pašpārvalžu atzinumiem (kuros gadījumos studiju maksu pilnā apmērā segs no augstskolas līdzekļiem, kuros noteiks privātpersonu (studējošā un/vai, piemēram, darba devēja) līdzekļiem, un kuros studiju maksu pilnā apmērā segs no privātpersonas līdzekļiem).
Ņemot vērā, ka saskaņā ar Augstskolu likuma pārejas noteikumu 99. punktu no 2024. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim tiek īstenots augstākās izglītības institucionālās finansēšanas modeļa izmēģinājumprojekts, kā arī nepieciešamību noteikt pārejas laiku augstākās izglītības iestādēm sagatavoties jaunā modeļa ieviešanai plānots, – rosinātās izmaiņas stāsies spēkā 2026. gada 31. decembrī.
Vienlaikus likumprojekts paredz, ka augstskolām būs jānodrošina, ka studējošie, kuri līdz 2026. gada 30. decembrim imatrikulēti studiju vietās, kas finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, turpina studijas šajās studiju vietās atbilstoši tai likuma redakcijai, kura būs spēkā līdz 2026. gada 30. decembrim, un atbilstoši noslēgto studiju līgumu noteikumiem.
Saeima izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā nodeva arī divus saistītus likumprojektus:
|
|
2026. gada 1. aprīlī Saeima izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā”.
Grozījumu mērķis ir veicināt jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu Latvijas finanšu sektorā, kā arī ilgtermiņā samazināt kredītiestāžu un krājaizdevu sabiedrību maksājumu apjomu noguldījumu garantiju fondā un izdevumus.
Likumprojekts paredz izslēgt Noguldījumu garantiju likuma 8. panta otro daļu, tādējādi nosakot, ka jaundibināmām kredītiestādēm un krājaizdevu sabiedrībām vairs nebūtu jāmaksā vienreizējais sākotnējais maksājums Noguldījumu garantiju fondā pēc tam, kad tās saņēmušas licenci (atļauju) to darbībai.
|
Kā paskaidrots likumprojekta anotācijā, ņemot vērā, ka šobrīd noguldījumu garantiju fondā ir uzkrāti 2,46% no visu tā dalībnieku segtajiem noguldījumiem (gandrīz 300 miljoni eiro), kā arī nosakot maksimālo fonda apmēru (mērķapjomu), līdz kuram veicami maksājumi fondā, nav nepieciešams papildināt fondu vēl ar sākotnējo maksājumu:
“Turklāt Saeima, lai veicinātu jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu, 2025. gada 11. decembrī pieņēma Grozījumus Kredītiestāžu likumā, paredzot iespēju dibināt specializēto kredītiestādi ar mazāku sākotnējo kapitālu ar mērķi mazināt slogu arī šādai jaundibināmai kredītiestādei un vienādot regulējumu ar citām Baltijas valstīm (Lietuvā pēc būtības nav šāda maksājuma, bet Igaunijā tas ir 3200 eiro apmērā).”
Tāpat likumprojekts paredz, ka maksājumu likme Noguldījumu garantiju fondā būs līdz 0,05%, nevis vienmēr tieši 0,05%, kā tas ir šobrīd. Proti, pieaugot fonda uzkrājumiem, Latvijas Banka varēs samazināt periodisko iemaksu apmēru.
Vienlaikus likumprojekts paredz Latvijas Bankai piešķirt papildu pilnvaras noteikt detalizētu kārtību maksājumu aprēķināšanai un veikšanai, tostarp korekcijas koeficientu piemērošanā, nodrošinot elastīgāku un tirgus situācijai atbilstošāku pieeju.
Likumprojekts paredz noteikt arī Noguldījumu garantiju fonda maksimālo mērķapjomu, kas būtu 3% no kopējā noguldījumu garantiju fonda dalībnieku segto noguldījumu apmēra. Anotācijā norādīts, ka Noguldījumu garantiju fonda maksājumu mērķapjoma noteikšana dos iespēju fonda dalībniekiem precīzāk plānot savus izdevumus kalendāra gada ietvaros:
“Savukārt tieši 3% mērķapjoma noteikšana izriet no Latvijas Bankas aprēķiniem, modelējot iespējamos krīzes scenārijus un vērtējot nepieciešamo garantēto atlīdzību izmaksu apmēru gadījumā, ja noguldījumu nepieejamība tiktu konstatēta vienai vai vairākām maza un vidēja izmēra kredītiestādēm.”
Lai vēl papildus samazinātu finanšu tirgus dalībnieku izdevumus, likumprojekts paredz Latvijas Bankai tiesības ienākumus (augļus), kas iegūti no noguldījumu garantiju fonda līdzekļu ieguldīšanas, izmantot noguldījumu garantiju fonda pārvaldīšanas un citu Latvijas Bankas izdevumu, kas saistīti ar garantētās atlīdzības sistēmas darbības nodrošināšanu, segšanai.
“Gadījumā, ja Noguldījumu garantiju fondā nebūs līdzekļu no ienākumiem, Latvijas Bankas likuma 24. panta pirmā daļa jau šobrīd paredz pienākumu finanšu tirgus dalībniekiem veikt maksājumus Latvijas Bankai, lai segtu Latvijas Bankas izdevumus, kas tieši vai netieši saistīti ar finanšu tirgus un tā dalībnieku darbības regulēšanu un uzraudzību, noregulējuma piemērošanu un kompensāciju izmaksas sistēmu nodrošināšanu,” teikts anotācijā.
Šā gada 1. aprīlī Saeima izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, kura mērķis ir precizēt militārās tehnikas un militāro transportlīdzekļu jēdzienus, kā arī deleģēt kolektīvā ekipējuma, bruņojuma un ēdināšanas pārvaldību un nodrošināšanu Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkuma centram.
Likumprojekts paredz, ka turpmāk speciālās militārās tehnikas un tās piekabju reģistrāciju Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku reģistrā (turpmāk – NBS reģistrs), kā arī šo transportlīdzekļu tehnisko kontroli nodrošinās Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs.
Kā norādīts anotācijā, šobrīd speciālā militārā tehnika tiek reģistrēta NBS reģistrā, kamēr standarta transportlīdzekļu, kuri tiek pārbūvēti vai uz kuriem tiek būvētas tehnikas vienības, kas tiek aprīkotas ar ieroču, sakaru, radaru un citām militārajām iekārtām, reģistrāciju veic Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD):
“Šādi aprīkoti transportlīdzekļi ir jānošķir no civilām vajadzībām paredzētu transportlīdzekļu reģistra un tehniskās kontroles.”
Vienlaikus anotācijā paskaidrots, ka šobrīd NBS izmantotā tehnika un transportlīdzekļi, neskaitot atsevišķus izņēmumus, tiek iedalīti trīs galvenajās grupās – speciālā militārā tehnika, speciālie militārie transportlīdzekļi un administratīvie un loģistikas transportlīdzekļi.
Likumprojekts paredz precizēt Ceļu satiksmes likumā lietotos jēdzienus attiecībā uz speciālo militāro tehniku un tās piekabēm, kā arī militārajiem transportlīdzekļiem un to piekabēm, kā arī paplašināt speciālās militārās tehnikas apjomu, tajā ietverot arī ar speciālām militārām iekārtām aprīkotus uz automobiļu bāzes būvētus transportlīdzekļus.
Likumprojekts piedāvā attiecīgos militārās tehnikas un militāro transportlīdzekļu jēdzienus šādā redakcijā:
Šā gada 1. aprīlī Saeima izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā nodeva likumprojektu “Grozījums Arhīvu likumā”, kas paredz, ka turpmāk dokumentiem, kuri satur tautas skaitīšanā iegūtu informāciju, pieejamība tiks ierobežota uz 70 gadiem pēc dokumenta radīšanas.
Šobrīd tautas skaitīšanā iegūto datu pieejamību regulē Arhīvu likuma 13. panta otrā daļa, nosakot ilgāku ierobežojumu to pieejamībai.
Kā paskaidrots anotācijā, tautas skaitīšanas procesā iegūtā informācija ir viens no nozīmīgākajiem avotiem, kas ļauj izprast sabiedrības attīstību, iedzīvotāju struktūru un individuālu dzimtu vēsturi:
“Vienlaikus piekļuves atvieglošana tautas skaitīšanas materiāliem ir būtiska ne tikai vēsturniekiem, bet arī dzimtas koku pētniekiem un sabiedrībai kopumā. Latvijā, kur vēsturiskie notikumi – kari, okupācijas un migrācija – bieži ir pārtraukuši ģimeņu savstarpējās saites, šo dokumentu pieejamība plašākai sabiedrībai var dot īpašu ieguldījumu šādu saišu atklāšanai un atjaunošanai.
Tautas skaitīšanas dokumenti sniedz detalizētu un sistemātisku informāciju par iedzīvotājiem noteiktā laika posmā. Tajos bieži vien ir atrodami dati par personas vecumu, dzīvesvietu, nodarbošanos, ģimenes locekļiem un sociālo statusu. Dzimtas koku pētniekiem šī informācija palīdz precizēt radniecības saites, identificēt radiniekus un atklāt līdz šim nezināmus ģimenes locekļus. Bez piekļuves šiem dokumentiem daudzi pētījumi paliek nepilnīgi vai balstīti tikai uz fragmentāriem avotiem, piemēram, baznīcu grāmatām vai mutvārdu liecībām.”
* Lai jaunie likumi vai to grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie jāskata trijos lasījumos. Ja likumprojektam ir noteikta steidzamība, tad parlaments to skata divos lasījumos. Sekot līdzi likumprojektu izskatīšanai iespējams, atverot publikācijā norādīto saiti uz likumprojektu Saeimas tīmekļvietnē.
