Uzsākto pārmaiņu mērķis ir novērst finansiālo stimulu kavēties ar nesekmīgo studējošo atskaitīšanu, tā vietā koncentrējot resursus uz studijās progresējošo studentu izglītošanu.
FOTO: Zane Bitere, LETA.
Visās valsts augstākās izglītības iestādēs, vispirms – Rīgas Tehniskajā universitātē –, plānota institucionālā finansējuma modeļa ieviešana. To paredz “Grozījumi Augstskolu likumā”, kas tiek skatīti Saeimā kopā ar citiem 2024. gada valsts budžeta likumprojektu pavadošajiem likumu grozījumiem.
Likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” galvenais mērķis ir pilnveidot un modernizēt esošo valsts augstākās izglītības iestāžu finansēšanas modeli un principus, stiprinot atbilstību tautsaimniecības pieprasījumam. Lielākie izaicinājumi nozarē šobrīd ir saistīti ar studējošo augstu atbirumu, nepietiekamu STEM absolventu skaitu, kam ir nepieciešama tūlītēja rīcība, norāda Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Grozījumi likumā paredz, ka izmēģinājumprojekta veidā jaunais augstskolu institucionālās finansēšanas modelis no 2024. gada 1. janvāra tiks ieviests Rīgas Tehniskajā universitātē, lai nodrošinātu iespēju to izmēģināt praksē, uzlabot un ieviest visā nozarē.
“Pilotprojekta formā kā pirmā tiek atbalstīta tā zinātņu universitāte, kura jau ievieš reformas un pārmaiņas, kas vērstas uz labāku rezultātu. Izvērtējot augstskolu konkurētspēju ietekmējošos faktorus, Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) šobrīd ir vislielākais potenciāls pirmajai sasniegt TOP 500 pozīcijas starptautiskajos reitingos, tāpat universitāte ieņem nozīmīgu lomu darba tirgū, īpaši STEM speciālistu sagatavošanā,” skaidro IZM.
Līdz šim mikrolīmenī valsts budžeta finansēto vietu skaitu universitātē sadalījumā pa studiju programmām noteica IZM un Augstākās izglītības padome (AIP).
Līdzšinējā augstākās izglītības finansēšanas kārtība stimulēja augstskolas aizpildīt budžeta vietas, kā rezultātā tika samazinātas uzņemšanas prasības, kas savukārt veicināja studējošo atbirumu.
Institucionālās finansēšanas modeli paredzēts ieviest, atsakoties no tā, ka IZM un Augstākās izglītības padome mikrolīmenī nosaka valsts budžeta finansēto vietu skaitu sadalījumā pa studiju programmām.
Izmēģinājumprojektā iecerēts, ka IZM slēgs līgumu ar RTU par noteikta skaita speciālistu sagatavošanu un citiem sasniedzamajiem rādītājiem un piešķirs tam attiecīgu valsts finansējumu šādās finansējuma pozīcijās: studiju finansējums noteikta skaita speciālistu sagatavošanai, snieguma finansējums un mērķa finansējums noteiktu uzdevumu īstenošanai.
RTU tiks piešķirtas tiesības pašai noteikt studiju vietu skaitu un finansēšanas principus.
Tādējādi RTU padome kopējā finansējuma ietvaros varēs pieņemt racionālākus lēmumus par to, cik studējošo tiks uzņemti un pēc kādiem kritērijiem, koncentrējot resursus uz studentiem, kuriem ir pietiekamas sekmes studiju pabeigšanai.
Patlaban uzsākto pārmaiņu mērķis ir novērst finansiālo stimulu kavēties ar nesekmīgo studējošo atskaitīšanu, tā vietā koncentrējot resursus, finanšu līdzekļus un akadēmiskā personāla darbu uz studijās progresējošo studentu izglītošanu, minēts likumprojekta anotācijā.
RTU pilotprojektu ir gatava uzsākt no 2024. gada janvāra, nodrošinot lielāku efektivitāti un labākus rezultātus, kas objektīvi apliecina universitātē notiekošās reformas. Sagaidāms, ka citas zinātņu universitātes varētu pievienoties institucionālā finansēšanas modeļa ieviešanā viena līdz divu gadu laikā.
Jāpiebilst, ka augstskolu pārstāvji, apspriežot institucionālā finansēšanas modeļa ieviešanu Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas sēdē 3. oktobrī, kritizēja IZM lēmumu pilotprojektā iekļaut tikai RTU, norādot, ka izvēlei bija jānotiek konkursa kārtībā, ievērojot labas pārvaldības principus.
Grozījumu mērķis ir arī pilnveidot regulējumu attiecībā uz valsts augstskolu padomēm, nodrošinot turpmāko finansēšanu no valsts budžeta līdzekļiem Valsts prezidenta un Ministru kabineta (MK) izvirzītajiem kandidātiem. Izmaiņu rezultātā valsts augstskolu padomju locekļu skaits tiktu samazināts no 11 līdz septiņiem zinātņu universitātēs un no septiņiem līdz pieciem lietišķo zinātņu universitātēs, padomju locekļu skaitam paliekot nemainīgam pārējos augstskolu tipos.
Tāpat noteikts, ka gadījumos, kad valsts augstskolas padomes loceklis ir pārkāpis likumu, rīkojies necienīgi valsts augstskolas padomes locekļa statusam vai nav pienācīgi pildījis savus pienākumus, senāts, Valsts prezidents vai MK, neatkarīgi no tā, kurš attiecīgo valsts augstskolas padomes locekli izvirzījis, var ierosināt viņa atsaukšanu. Pašreizējais regulējums šādas tiesības paredz tikai padomes locekļa izvirzītājam. Lai izvairītos no riska, ka padome nav lemtspējīga, ja augstskolas padomes loceklis tiek atsaukts no amata vai atstāj amatu pēc paša vēlēšanās, institūcija, kas izvirzījusi padomes locekli, nosaka padomes locekļa vietas izpildītāju.
Lai nodrošinātu likumprojekta atbilstību tiesiskās paļāvības principam, tiek noteikts, ka senāta, Valsts prezidenta un MK virzītie valsts augstskolu padomju locekļi, kuri iecelti amatā līdz 2023. gada 31. decembrim, turpina pildīt augstskolu padomju locekļu pienākumus līdz pilnvaru termiņa beigām.
Likumprojekts paredz, ka studējošie, kuri uzsākuši studijas līdz 2023. gada 31. decembrim, turpina studijas atbilstoši noslēgtajiem studiju līgumiem, kā arī uz konkrētajiem studējošajiem joprojām ir attiecināmas Augstskolu likuma normas par studiju vietām, studiju maksu un tās izlietošanas noteikumiem.
Pilotprojekta augstākās izglītības institucionālā finansējuma ieviešanai IZM likumprojekta par valsts budžetu 2024. gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanā iesniegusi pieprasījumu par 3 300 000 eiro 2024. gadā, 10 000 000 eiro 2025. gadā un tikpat 2026. gadā. Savukārt valsts augstskolu padomju darbības nodrošināšanai nepieciešamais finansējums ir 1 607 334 eiro 2024. gadā, 1 555 759 eiro 2025. gadā un 1 118 628 eiro 2026. gadā. Tādējādi galavārds saistībā ar institucionālā finansējuma modeļa ieviešanu augstskolās paredzētajā termiņā un apmērā būs Saeimai, lemjot par valsts budžetu.
Kā informē IZM, likumprojekts izstrādāts saskaņā ar valdības deklarācijā paredzēto darbību: “Palielināsim izglītības un zinātnes finansējumu, ceļot izglītības un zinātnes kvalitāti un zinātnes universitāšu konkurētspēju. Uzsāksim pāreju uz institucionālo finansējuma modeli zinātnes universitātēs. Nodrošināsim profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, mūžizglītības un darba vidē balstītas mācību pieejas īstenošanu.”
