Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Budžeta komisija, pirms Saeima lemj par 2024. gada valsts budžeta, triju gadu budžeta projektu un pavadošo likumprojektu paketes nodošanu komisijām, uzklausīja ministriju pārstāvjus par grozījumiem un izmaiņām 19 likumos, kuri attiecīgajās nozarēs tiek paredzēti jau nākamajā gadā valsts aizsardzības, sociālās drošības, izglītības, enerģētikas un nodokļu jomā.
Trešdien, 8. novembrī, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektus, uzklausīja to izstrādātāju – atbildīgo ministriju – informāciju par likumprojektu regulējuma būtību, kā arī nozaru pārstāvošo organizāciju viedokļus.
Plānots, ka Saeima par iesniegto gadskārtējo valsts budžetu un ar to saistīto likumprojektu nodošanu visām vai atsevišķām komisijām lems plenārsēdē ceturtdien, 9. novembrī. Budžeta komisija par likumprojektiem pirmajā lasījumā balsos nākamnedēļ, 14. novembrī.
Atbilstoši NATO vadlīnijām Latvija kopš 2018. gada aizsardzības nozarei atvēl ne mazāk kā 2% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP). Šogad finansējums valsts aizsardzībai sasniedza 986,83 miljonus eiro jeb 2,25% no IKP. Savukārt 2024. gadā tam jāsasniedz 2,4%, 2025. gadā – 2,5% no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma, norādīts Aizsardzības ministrijas informācijā.
Ņemot vērā šībrīža ģeopolitisko situāciju un tās attīstību, lai stiprinātu valsts aizsardzības spējas, nodrošinot straujāku valsts aizsardzības dienesta ieviešanu, likumā paredzēts pakāpenisks aizsardzības finansējuma pieaugums arī pēc 2025. gada, proti, 2026. gadā tam atvēlot ne mazāk kā 2,75%, bet 2027. gadā un turpmākajos gados – ne mazāk kā 3% no attiecīgajam gadam prognozētā IKP.
Grozījumi paredz noteikt Finanšu izlūkošanas dienestu (FID) par galveno iestādi sankciju izpildē Latvijā, kā arī visu Eiropas Savienības regulās un lēmumos par sankciju noteikšanu paredzēto izņēmumu piemērošanā. Tādējādi tiek radīta pilnībā centralizēta sistēma, neveidojot jaunu iestādi. Visus lēmumus par izņēmumiem un atļaujām, ja vien konkrētos jautājumos likumā nav paredzēts atsevišķs regulējums, pieņems viena iestāde – FID –, minēts grozījumu anotācijā.
Pašreiz sankciju piemērošanā ir iesaistītas vairākas institūcijas, savukārt, pieņemot grozījumus, FID būs viens sākotnējās saziņas punkts. Šo pienākumu veikšanai paredzētas 19 štata vietas, komisiju informēja FID pārstāvis. Ārlietu ministrijas kompetencē saglabājas sankciju koordinējošā funkcija.
Lai palielinātu Latvijas tautsaimniecības un enerģētisko drošību, izveidotu izmaksu ziņā ilgtermiņā lētāku valsts naftas drošības rezervju modeli, no nākamā gada valsts pakāpeniski sāks iegādāties naftas produktu rezerves īpašumā.
Pakāpeniska pāreja uz jauno valsts naftas drošības rezervju pārvaldības modeli paredz, ka līdz 2029. gadam tiktu iegādātas drošības rezerves valsts īpašumā un pārvaldnieka uzdevumus pildītu SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor”.
Valsts ar 2024. gadu uzsāks pakāpenisku naftas produktu rezervju iegādi īpašumā, lai 2029. gadā tās atrastos valsts īpašumā visā apmērā. Tā kā atbilstoši konkrētiem valsts standartiem naftas produktiem noteiktā periodā regulāri jāveic to rotācija, un, lai novērstu finanšu riskus, kas izriet no naftas produktu tirgus dinamikas, noteikta valstij piederošo naftas rezervju atsavināšanas kārtība.
Grozījumi paredz pilnveidot un modernizēt valsts augstākās izglītības iestāžu esošo finansēšanas modeli un principus, stiprinot atbilstību tautsaimniecības pieprasījumam.
Pilotprojekta veidā tiks ieviests augstskolu institucionālās finansēšanas modelis Rīgas Tehniskajā universitātē. Pilotprojekts nodrošinās iespēju to īstenot praksē, uzlabot un ieviest visā nozarē. Lielākie nozares izaicinājumi šobrīd ir saistīti ar augstu studējošo atbirumu, nepietiekamu STEM absolventu skaitu, kam nepieciešama tūlītēja rīcība, norādīts grozījumu anotācijā.
Likuma grozījumi ir daļa no sporta nozares finansēšanas pārvaldības un administratīvās pārvaldības modeļa reformas, kuras uzdevums ir mazināt valsts budžeta līdzekļu administrēšanas izdevumus un administrēšanā iesaistīto organizāciju skaitu, paskaidrojusi Izglītības un zinātnes ministrija.
Grozījumi paredz deleģējumu Ministru kabinetam apstiprināt regulējumu, saskaņā ar kuru no 2024. gada tiks piešķirts valsts budžeta finansējums sporta federāciju, Latvijas Olimpiskās komitejas un Latvijas Sporta federāciju padomes funkciju un valsts deleģēto uzdevumu nodrošināšanai.
Bērnu tiesības aizsardzības inspekciju pārveidos par Bērnu aizsardzības centru, mainot arī kompetenci. Tā būs atbalstoša un koordinējoša iestāde bērnu aizsardzības jautājumos, kas pārraudzīs iesaistīto institūciju atbildību bērnu dzīvības un veselības apdraudējuma un to risku situācijās, kā arī veicinās institūciju sadarbību bērnu attīstības risku mazināšanā un bērnu tiesību un interešu nodrošināšanā, t. sk. pilnveidojot iestādē bērniem un ģimenēm pieejamo atbalstu un pakalpojumus. Iestādes darbības uzmanības centrā būs atbalsta sniegšana bērniem, ģimenēm un speciālistiem.
Vienlaikus plānots pilnveidot un attīstīt kvalitatīvu metodisko palīdzību bērnu aizsardzības jomā iesaistītajām institūcijām un speciālistiem (tostarp jaunu metodisko materiālu izstrāde un esošo pilnveide), tādējādi nostiprinot un sistēmiski definējot vienotu izpratni par Latvijas bērnu aizsardzības sistēmu un nodrošinot tās efektīvu darbību. Centram tiek saglabāta bērnu tiesību un interešu ievērošanas uzraudzības funkcija, kāda patlaban ir inspekcijai.
No 2024. gada paredzēts atjaunot piemaksu par apdrošināšanas stāžu līdz 1996. gadam tiem iedzīvotājiem, kuriem pensija piešķirta, sākot ar 2012. gadu. Pašreiz piemaksu par šo stāžu saņem tikai tie, kuri pensionējās līdz 2012. gadam.
Likumprojekts paredz pakāpenisku (trijos pensiju piešķiršanas gados) piemaksu piešķiršanas atjaunošanu laikposmā no 2024. līdz 2029. gadam tām vecuma un invaliditātes pensijām, kas piešķirtas laika periodā no 2012. līdz 2028. gadam, un, sākot ar 2029. gadu, visiem vecuma un invaliditātes pensijas saņēmējiem par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, piešķirt piemaksu vecuma un invaliditātes pensijai.
Likumprojekts paredz valsts līdzfinansējumu aprūpes mājās pakalpojuma nodrošināšanā bērniem ar invaliditāti, kuriem ir izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību. Līdzfinansējums par bērnu tiks turpināts arī pēc pilngadības sasniegšanas – līdz bērna 24 gadu vecumam.
Jaunā pasākuma mērķis ir novērst bērnu ievietošanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un nodrošināt uz bērna individuālajām vajadzībām vērstus sociālos pakalpojumus un atbalstu dzīvesvietā. Valsts līdzfinansējums pašvaldībām aprūpes mājās pakalpojumam bērniem plānots no 2024. gada 1. janvāra.
Ar grozījumiem paplašinās Valsts kases kompetences jautājumu loku, nosakot, ka Valsts kase sniedz pakalpojumus valsts pārvaldes vienotajā pakalpojumu centrā. Tas paredzēts, lai novērstu atšķirīgās pieejas un regulējumus, kādos tiešās valsts pārvaldes iestādes organizē vadības grāmatvedības uzskaiti, personāla lietvedības u. c. procesus. Kādus tieši pakalpojumus vienotajā pakalpojumu centrā sniegs Valsts kase, tiks noteikts Ministru kabineta noteikumos. Līdz ar to pakāpeniski ir jāpanāk, ka 80% valsts pārvaldē strādājošo saņemtu centralizētos valsts pakalpojumus.
No nākamā gada nodokļa atbrīvojums darba devēja kompensācijām par darbinieka izdevumiem saistībā ar attālināto darbu tiks palielināts no 30 līdz 40 eiro mēnesī. Patlaban tā ir pagaidu norma, taču turpmāk tā likumā tiks noteikta kā pastāvīga norma.
Darbinieka ienākuma daļa tiks atbrīvota no algas nodokļa gadījumos, kad darba devējs apmaksā darbiniekam mācību maksu par augstākās izglītības iegūšanu, ja tiek izpildīti likumā noteiktie nosacījumi.
No 426,86 uz 750 eiro tiks paaugstinātas apdrošināšanas prēmijas, kas netiek apliktas ar algas nodokli, ja prēmiju maksājumi ir saskaņā ar dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumu.
Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem, kuri vienlaikus gūst ar IIN apliekamus ienākumus, būs tiesības ar IIN apliekamajiem ienākumiem piemērot IIN atvieglojumus un diferencēto neapliekamo minimumu.
Likuma pārejas noteikumos paredzētais laika periods, kurā autoratlīdzības saņēmējiem ir iespēja nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, bet nodokļus (gan iedzīvotāju ienākuma nodokli, gan valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas) par viņiem nomaksā ienākuma izmaksātājs, tiks pagarināts līdz 2024. gada 31. decembrim.
Tā kā likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumos paredzētais laika periods, kurā autoratlīdzības saņēmējiem ir iespēja nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, bet nodokļus par viņiem nomaksā ienākuma izmaksātājs, tiek pagarināts līdz 2024. gada 31. decembrim, arī likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” pārejas noteikumu 95. un 96. punktā noteiktais laika periods tiek pagarināts līdz 2024. gada 31. decembrim.
Kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem plānots noteikt pienākumu veikt uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu 20% apmērā, neatkarīgi no tā, vai tiek veikta peļņas sadale dividendēs. Taksācijas gada uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksa tiek aprēķināta, balstoties uz datiem, kas norādīti nodokļa maksātāja pirmstaksācijas gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā, paskaidrots anotācijā.
Savukārt ilgstoši lietotiem reprezentatīvajiem automobiļiem paredzēts noteikt 60 mēnešu periodu, pēc kura beigām reprezentatīvā automobiļa īpašnieks vai turētājs ir tiesīgs šāda automobiļa degvielas un ekspluatācijas izdevumus uzskatīt par saimnieciskās darbības izdevumiem.
Lai vienkāršotu MUN piemērošanu un administrēšanu, kā arī veicinātu vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma – saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) konta – izmantošanu, plānots noteikt vienu MUN likmi – 25%. Pašreiz apgrozījuma daļai, kas pārsniedz 25 000 eiro gadā, likme ir 40%.
PVN reģistrācijas slieksni palielinās līdz 50 000 eiro (pašreiz – 40 000 eiro). Tas mazinās inflācijas radītās sekas mazajiem uzņēmumiem.
Likumprojekta regulējums paredz, ka ar PVN neapliks biedrības vai nodibinājuma noteikto dalības maksu par piedalīšanos sporta sacensībās un maksu par sporta nodarbību, ko sniedz attiecīgā biedrība vai nodibinājums personām, kuras nodarbojas ar sportu. Tāpat ar PVN neapliks maksu par bērnu uzturēšanos bērnu nometnēs, kuru organizēšanas un darbības kārtība reglamentēta atbilstoši normatīvajiem aktiem izglītības jomā.
Likumprojekts paredz, sākot ar 2024. gadu:
No 2024. līdz 2026. gadam pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamajam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.
Likumā precizēs akcīzes nodokļa likmes piemērošanu naftas produktiem izmantošanai brīvās zonas teritorijās un brīvostu teritorijās stacionārās iekārtās, celtņos un tamlīdzīgos objektos, iekārtās, kas tiek izmantotas celtniecības darbos brīvās zonas teritorijās un brīvostu teritorijās, kā arī tehnikā, kas pēc savas konstrukcijas nav paredzēta satiksmei koplietošanas ceļos.
Plānots, ka tiks palielinātas likmes atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās. Tā kā tiek paplašināts naftas produktu ar akcīzes nodokļa atvieglojumu saņēmēju loks, tiek paredzēta pakāpeniska akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana, lai kompensētu akcīzes nodokļa ieņēmumu samazināšanos un nodrošinātu, ka 2024. gadā fiskālā ietekme ir neitrāla.
No 2024. gada plānots pārskatīt šī nodokļa likmes, paplašināt ar nodokli apliekamo bāzi, atcelt atvieglojumus, lai veicinātu ekonomiski efektīvu dabas resursu izmantošanu un ierobežotu vides piesārņošanu.
Paredzēts piemērot nodokli ogļūdeņražu ieguvei; tekstilizstrādājumiem; plastmasu saturošiem izstrādājumiem un zvejas rīkiem, kam nepiemēro ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu u. c.
Tiks papildināti nosacījumi dabas resursu nodokļa piemērošanai attiecībā uz plastmasas iepakojumu un kompozīta iepakojumu, noteiktas paaugstinātas likmes iepakojumam no putu polistirola un putuplasta izejmateriāliem, tiks palielinātas likmes par transportlīdzekļiem, sadzīves un bīstamo atkritumu apglabāšanu, dabas resursu ieguvi.
No nākamā gada plānots mainīt dabas resursu nodokļa sadalījuma proporcijas par labu pašvaldību budžetiem.
