FOTO: Freepik.
Primārā valoda kredītiestādēm jebkurā digitālajā vidē, saziņā un dokumentos, kā arī klātienes apkalpošanā ir latviešu valoda, nosaka grozījumi Kredītiestāžu likumā, kas stājas spēkā 11. jūlijā. Prasība par latviešu valodas lietojumu kredītiestādēm būs jānodrošina ne vēlāk kā līdz 2026. gada 30. septembrim.
Kredītiestāžu likums ir papildināts ar 60.1 pantu, kas noteic, ka klientam Latvijā ir tiesības saņemt kredītiestādes sniegtos finanšu pakalpojumus latviešu valodā. Kredītiestāde nodrošina, ka finanšu pakalpojumu sniegšanai sagatavotie dokumenti, izmantotās digitālā satura saskarnes, kā arī valodas izvēles iespēja tādos tehniskos risinājumos kā lietotne, tīmekļvietne, zvanu centrs vai klātienes apkalpošanas infrastruktūra ir latviešu valodā.
Grozījumi paredz, ka kredītiestāde Latvijā pati var arī noteikt, kuru Eiropas Savienības dalībvalsts vai kandidātvalsts oficiālo valodu kā papildu valodu tā izmanto saziņā ar klientiem.
Saskaņā ar izmaiņām sniegt pakalpojumus un kārtot finanšu dokumentus ārvalstu klientiem, ja klients piekrīt un banka var to nodrošināt, varēs arī jebkurā citā Eiropas Savienības vai kandidātvalsts oficiālajā valodā.
Papildu valodu kredītiestādes varēs nodrošināt digitālajās saskarnēs, lietotnē, tīmekļvietnē, zvanu centros. Klienta izdarītā izvēle, piemēram, nospiežot konkrēto taustiņu, būs uzskatāma par piekrišanu attiecīgās valodas izmantošanai.
|
Bankomāti bez krievu valodas LV portāls jau iepriekš rakstīja, ka kredītiestāžu bankomātu klientu saskarnēm ir jābūt iestatītām latviešu valodā un papildus tajās drīkst iestatīt vēl tikai Eiropas Savienības dalībvalstu vai kandidātvalstu oficiālās valodas. To paredz grozījumi Kredītiestāžu likumā, kas papildināja likumu ar 73.1 pantu, kura otrās daļas 4. punkts nosaka: “Kredītiestādes nodrošināto bankomātu Latvijā klienta saskarne ir iestatīta latviešu valodā, kā arī papildus tos drīkst iestatīt dalībvalstu vai Eiropas Savienības kandidātvalstu oficiālajās valodās.” Šai normai bija noteikts pārejas periods līdz 2025. gada 30. janvārim. Plašāk par tēmu >> |
Kredītiestāžu likuma grozījumi arī paredz pilnveidot to subjektu loku, kam sniedzamas neizpaužamās ziņas par ienākumus nenesošo kreditēšanas līgumu portfeli.
Līdz šim Kredītiestāžu likuma 62. panta devītā daļa neparedzēja kredītiestādes pienākumu saskaņā ar rakstveida līgumu sniegt neizpaužamās ziņas par ienākumus nenesošo kreditēšanas līgumu portfeli tādiem subjektiem kā ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu portfeļa potenciālajam ieguvējam vai tā pārstāvim, norādīts likumprojekta anotācijā. Līdz ar to šiem subjektiem nebija tiesības iegūt informāciju par ienākumu nenesošo kreditēšanas līgumu portfeli, lai izvērtētu tā vērtību, pirms tiek iegādātas prasījuma tiesības, kas izriet no ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma.
Ar ienākumus nenesošo kreditēšanas līgumu portfeļa potenciālo ieguvēju vai tā pārstāvi saprot Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 1. panta 6. punktā ietverto terminu “kredītu pircējs” – juridiskā persona, izņemot kredītiestādi, kura savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros iegādājas prasījuma tiesības, kas izriet no ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma.
