Mākslīgā intelekta ģenerēts attēls, Freepik.
Viens no pamatprincipiem, uz kura balstīta augstskolu darbība un kura ietekme uz valsts attīstību ir būtiskāka, nekā sākotnēji varētu šķist, ir akadēmiskā brīvība. Šobrīd noslēgumam tuvojas izmaiņas Augstskolu likumā, kas minēto jomu regulē. Kas ir paredzēts, un kā to vērtēt?
Saeimā otrajā lasījumā pieņemtie grozījumi Augstskolu likumā paplašina patlaban spēkā esošo akadēmiskās brīvības jēdzienu, kā arī papildina likumu ar jaunu pantu “Akadēmiskā ētika un godīgums”. Izmaiņas, kas akadēmiskajā vidē raisījušas plašas diskusijas, trešajā – galīgajā – lasījumā varētu tikt pieņemtas jau decembrī vai nākamā gada sākumā, norāda par likumprojekta virzību atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre.
Akadēmiskā brīvība ir nepieciešama ne tikai pilnvērtīgam studiju procesam, bet arī zinātnes, inovāciju un ekonomikas attīstībai. Turklāt akadēmiskā brīvība ir būtisks priekšnosacījums demokrātijas pastāvēšanai, nodrošinot intelektuālās vides, viedokļu un vārda brīvības aizsardzību.
“Zaudējot brīvību, zūd jaunrade, zūd inovācijas, kas nepieciešamas nācijas un valsts stiprināšanai. Tāpēc svarīgi atcerēties, ka akadēmiskā brīvība ir jāsargā, jo tā sekmē valsts pamatu nostiprināšanu, motivē cilvēkus palikt savā valstī un to aizstāvēt, tātad sekmē valsts pastāvēšanu,” valsts svētkiem veltītajā svinīgajā pasākumā Latvijas Universitātē (LU) šā gada 14. novembrī priekšlasījumā par akadēmiskās brīvības lomu sacīja LU profesore Sanita Osipova.
Saskaņā ar UNESCO 1997. gada rekomendācijām (Recommendation Concerning the Status of Higher-Education Teaching Personnel) akadēmiskā brīvība ir “tiesības bez noteiktas doktrīnas ierobežojumiem uz mācīšanas un diskusiju brīvību, brīvību veikt pētījumus, izplatīt un publicēt to rezultātus, brīvību brīvi paust savu viedokli par iestādi vai sistēmu, kurā viņi strādā, brīvību no institucionālas cenzūras un brīvību piedalīties profesionālās vai reprezentatīvās akadēmiskās organizācijās”.
Satversmes 113. pants nosaka: “Valsts atzīst zinātniskās, mākslinieciskās un citādas jaunrades brīvību, kā arī aizsargā autortiesības un patenttiesības.” Savukārt Eiropas Savienības Pamattiesību hartā nostiprināts: “Pētījumi humanitārajās un eksaktajās zinātnēs ir brīvi. Tiek respektēta akadēmiskā brīvība.”
Ar Saeimas darba kārtībā esošajiem grozījumiem plānots ieviest detalizētāku akadēmiskās brīvības jēdzienu, nekā tas pašreiz iekļauts Augstskolu likuma 6. pantā. Proti, likumprojektā paredzēts, ka augstskolas nodrošina akadēmisko brīvību, kas ietver:
Tāpat grozījumos noteikts, ka “augstskola respektē akadēmisko brīvību, nodrošina studējošo un akadēmiskā personāla tiesības, kā arī akadēmiskās brīvības īstenošanai nepieciešamos apstākļus”.
Ar grozījumiem iecerēts likumā iekļaut jaunu pantu “Akadēmiskā ētika un godīgums”, kas noteic: “Studējošie un akadēmiskais personāls savā darbībā ievēro akadēmisko ētiku un godīgumu, kas nodrošina akadēmiskās darbības uzticamību, pārskatāmību, objektivitāti un cieņu pret intelektuālo īpašumu.” Augstskolām būs jāizstrādā akadēmiskās ētikas kodekss un akadēmiskā godīguma noteikumi un jāizveido akadēmiskās ētikas komisija sūdzību izskatīšanai un atzinumu sniegšanai par akadēmiskās ētikas jautājumiem.
LV portāls jautā: Vai un kāpēc ir nepieciešams grozīt akadēmiskās brīvības tvērumu Augstskolu likumā? Kā vērtējama grozījumu redakcija pirms trešā lasījuma?
Sanita Osipova
Dr. iur., Latvijas Universitātes profesore, Augstākās tiesas senatore, bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Akadēmiskā brīvība ir Satversmē garantēta pamattiesība un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā noteikta brīvība, kurā valsts bez iemesla nedrīkst iejaukties. Turklāt tas pieļaujams vienīgi izņēmuma gadījumos, piemēram, lai aizsargātu cilvēka cieņu. Tāpat ir aizliegti eksperimenti ar cilvēka klonēšanu.
Ir divu veidu likumdošanas tehnikas. Viena no tām –, kad tiesību norma par noteiktu tēmu paredz tikai vispārējos principus un jēdzienus. Turpretī otra ir ar lielāku detalizācijas pakāpi. Otrās pieejas trūkums ir risks, ka ar laiku var izrādīties, – ārpus tvēruma palikuši kādi subjekti vai grupas, uz kuriem norma būtu attiecināma.
Var teikt, ka patlaban grozījumi paredz gandrīz visu to pašu, ko jau esošais regulējums, taču detalizētāk. Ņemot vērā, ka augstskolas ir salīdzinoši noslēgta vide, šāda pieeja ir pietiekami pamatota. Ieguvums varētu būt arī tāds, ka attiecīgais likuma pants kļūs saprotamāks tiem, kuri nav juristi, tas ir, nespeciālistiem.
Vienlaikus ļoti būtiski, ka grozījumi skar arī akadēmisko godīgumu, kas kļūst arvien aktuālāk saistībā ar mākslīgā intelekta pielietojumu, un paredz prasību augstskolām izstrādāt ētikas kodeksus. Ievērojot augstskolu autonomiju, svarīgi, lai ētikas jautājumi tajās tiktu regulēti vismaz iekšēji.
Andris Teikmanis
Dr. art., Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs, Latvijas Mākslas akadēmijas Profesionālās doktora studiju programmas direktors, profesors
Publicitātes foto
Pienākums respektēt akadēmisko brīvību minēts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 13. pantā, tomēr akadēmiskās brīvības precīza definīcija, tās darbības jomas un pielietojums joprojām ir diskusiju temats. Diemžēl pēdējos gados pasaulē un arī Eiropā iezīmējas satraucošas akadēmiskās brīvības erozijas tendences. To veicina politiskā polarizācija, autoritārisms, ekonomiskais spiediens un augstākās izglītības komercializācija, kas savukārt ierobežo pētniecības tematiku, autonomiju un publisko diskusiju. Īpašs izaicinājums akadēmiskajai brīvībai un akadēmiskajam godīgumam ir mākslīgā intelekta rīku ienākšana augstākās izglītības un pētniecības telpā.
Vēloties aizsargāt vienu no būtiskākajiem augstākās izglītības stūrakmeņiem, jau 2020. gadā Eiropas augstākās izglītības telpas (Boloņas procesa) ministru Romas konferencē tika pieņemts komunikē, kas apliecināja kopīgu izpratni, ka akadēmiskā brīvība ir atsevišķas, demokrātiskas pamattiesības, kuras balstītas tiesībās uz izglītību, un tā ir daļa no domas, viedokļa un vārda brīvības. Tika pieņemts, ka akadēmiskā brīvība paredz, – akadēmiskā kopiena var iesaistīties pētniecībā, mācīšanā, studijās un komunikācijā sabiedrībā, nebaidoties no atriebības, vienlaikus nosakot personālam drošus nodarbinātības apstākļus un tiesības piedalīties augstskolu iekšējā pārvaldībā.
Augstskolu likuma 6. panta vēsturiskā redakcija vairs neatspoguļoja to akadēmiskās brīvības jēdziena interpretāciju, kura tika aktualizēta Eiropas augstākās izglītības telpā. Tāpēc bija svarīgi precizēt un paplašināt akadēmiskās brīvības tvērumu arī Augstskolu likumā, lai tas ne vien atbilstu minētajiem principiem, bet arī nodrošinātu stabilu pamatu augstākās izglītības, zinātnes un mākslas attīstībai, inovācijām un augstākās izglītības kvalitātei Latvijā.
Augstākās izglītības padome izstrādāja atbilstošus grozījumus Augstskolu likumā, paredzot tajos pilnveidot likuma 6. pantu “Akadēmiskā brīvība” un papildināt to ar jaunu 6.1 pantu “Akadēmiskā ētika un godīgums”, un 2022. gadā iesniedza grozījumus izskatīšanai 13. Saeimā.
Augstākās izglītības padomes ieskatā nepieciešamību sniegt aktuālu akadēmiskās brīvības definīciju papildus noteica tas, ka līdz ar augstskolu iekšējās pārvaldības reformu Augstskolu likumā tika nostiprināti augstskolu institucionālās autonomijas principi un noteikti pienākumi respektēt, veicināt un aizsargāt akadēmisko brīvību. Pēc diviem gadiem Augstākās izglītības padome atkārtoti vērsās jau pie 14. Saeimas. Pateicoties Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas priekšsēdētāja Česlava Batņas iniciatīvai, tika uzsākts darbs pie Augstskolu likuma pilnveides.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas atbalstītā grozījumu aktuālā redakcija ir pieņemams kompromiss. Tomēr tajā ir nianses, kas akadēmiskās brīvības tvērumu sašaurina salīdzinājumā ar Augstākās izglītības padomes sākotnējo piedāvājumu. Pašreizējā redakcijā paredzēts, ka tikai un vienīgi augstskolas pienākums ir nodrošināt akadēmisko brīvību, kas ietver studiju, pētniecības un mākslinieciskās jaunrades brīvību, mācīšanas un vārda brīvību. Tādējādi no akadēmiskās brīvības tvēruma tiek izslēgtas ne vien koledžas, bet arī visa pārējā sabiedrība, tai skaitā valsts pārvalde.
Tāpat akadēmiskās brīvības tvērumā vairs nav iekļauts Augstākās izglītības padomes rosinātais un UNESCO 1997. gada rekomendācijām (Recommendation Concerning the Status of Higher-Education Teaching Personnel) atbilstošais princips, ka akadēmiskā brīvība nav nodalāma no akadēmiskā personāla tiesībām uz taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem akadēmiskā darba apstākļiem, taisnīgu akadēmiskā darba samaksu un augstskolas atbildības par akadēmisko personālu atbalstošas vides nodrošināšanu, kas ļauj efektīvi veikt savu darbu, atbalsta profesionālo pilnveidi un veicina akadēmisko karjeru.
Esošajā redakcijā piedāvāts arī koncentrētāks 6.1 pants “Akadēmiskā ētika un godīgums”. Salīdzinājumā ar sākotnējo piedāvājumu tajā netiek norādīts, ko tieši ietver akadēmiskā ētika un godīgums, līdz ar to radot priekšnoteikumus paradoksālai situācijai, ka vienas augstākās izglītības sistēmā esošajās augstākās izglītības iestādēs var atšķirīgi definēt akadēmiskās ētikas un godīguma tvērumu.
Tomēr, neskatoties uz minētajām nepilnībām, atbalstāms, ka Augstskolu likumā tiks precizēta akadēmiskās brīvības definīcija un noteikta nepieciešamība atrunāt akadēmiskās ētikas un godīguma jautājumus, kas veido būtisku daļu no Eiropas augstākās izglītības telpas pamatvērtībām.
2024. gadā Eiropas augstākās izglītības telpas (Boloņas procesa) ministru Tirānas konferencē tika formulētas sešas augstākās izglītības pamatvērtības:
Visas iepriekš minētās pamatvērtības daļēji jau ir iekļautas Augstskolu likumā, taču svarīga ir ne tikai likuma turpmākā pilnveide, bet arī tādas neatkarīgas institūcijas darbības nodrošināšana, kas sekotu līdzi konkrēto pamatvērtību īstenošanai. Līdz ar Augstākās izglītības padomes darbības pārtraukšanu 2026. gadā valsts budžeta taupības nolūkos jautājums par to, kura institūcija varētu šo pienākumu uzņemties, paliek atklāts.
Arvīds Barševskis
Dr. biol., Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētājs, Daugavpils Universitātes rektors
FOTO: Ivars Soikāns, LETA
Rektoru padome Saeimas darba kārtībā esošos grozījumus Augstskolu likumā atbalsta. Regulējums, kas ir spēkā šobrīd, zināmā mērā ir novecojis un vairs neatbilst pašreizējai situācijai, īpaši attiecībā uz tādām jomām kā akadēmiskais godīgums, mākslīgais intelekts un tā pielietojums zinātniskajos pētījumos un studentu darbos.
Jaunajā regulējumā piedāvāta lielāka detalizācija, kas ir atbalstāmi, jo attiecīgais likuma pants būs skaidrāks un labāk saprotams, ieskaitot gadījumus, kad akadēmisko brīvību un ētiku varētu skart izmaiņas citos likumos vai noteikumos.
Cilvēki nereti to neizprot un izsaka pārmetumus par atsevišķu pētījumu tēmām, lai gan zinātnieki visā pasaulē ir tiesīgi tās izvēlēties un netraucēti ar tām strādāt. Būtu vairāk jāskaidro sabiedrībai, kas ir akadēmiskā brīvība un kāpēc tā ir vajadzīga.
