Akadēmiskā brīvība un ētikas kodeksi. Stājas spēkā izmaiņas Augstskolu likumā

Akadēmiskā brīvība ir svarīga zinātnes un ekonomikas attīstībai un ir būtisks priekšnosacījums demokrātijas pastāvēšanai, jo tā nodrošina intelektuālās vides, viedokļu un vārda brīvības aizsardzību. 

Pienākums respektēt akadēmisko brīvību minēts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 13. pantā. Saskaņā ar UNESCO 1997. gada rekomendācijām (Recommendation Concerning the Status of Higher-Education Teaching Personnel) akadēmiskā brīvība ir “tiesības bez noteiktas doktrīnas ierobežojumiem uz mācīšanas un diskusiju brīvību, brīvību veikt pētījumus, izplatīt un publicēt to rezultātus, brīvību brīvi paust savu viedokli par iestādi vai sistēmu, kurā viņi strādā, brīvību no institucionālas cenzūras un brīvību piedalīties profesionālās vai reprezentatīvās akadēmiskās organizācijās”.  

Salīdzinot ar to, kā akadēmiskā brīvība tiek izprasta un interpretēta Eiropas augstākās izglītības telpā, tās līdzšinējais apraksts Augstskolu likuma 6. pantā bijis nepilnīgs – nav pieminēti visi akadēmiskās brīvības aspekti.  

Augstskolu likuma grozījumi, kuri stājās spēkā 20. janvārī, paredz, ka augstskolas savā darbībā nodrošina akadēmisko brīvību, kas ietver:

• studiju brīvību, kas aizsargā tiesības iegūt, pilnveidot un nodot zināšanas studējot, kā arī citas šajā likumā un augstskolas satversmē paredzētās studējošo tiesības;
• pētniecības un mākslinieciskās jaunrades brīvību, kas aizsargā tiesības izvēlēties pētniecības tēmas un metodoloģiju, kā arī citas šajā likumā, Zinātniskās darbības likumā un augstskolas satversmē paredzētās studējošo un akadēmiskā personāla tiesības;
• mācīšanas brīvību, kas aizsargā tiesības īstenot studiju un mācību procesu, kā arī citas šajā likumā un augstskolas satversmē paredzētās akadēmiskā personāla tiesības;
• vārda brīvību.

Tāpat ar grozījumiem noteikts, ka “augstskola respektē akadēmisko brīvību, nodrošina studējošo un akadēmiskā personāla tiesības, kā arī akadēmiskās brīvības īstenošanai nepieciešamos apstākļus”. Līdz šim likums paredzēja, ka augstskolas akadēmiskais personāls veic zinātniskos pētījumus, mākslinieciskās jaunrades darbu un piedalās studējošo izglītošanā. Tagad šī norma papildināta ar vārdiem “attiecīgi izvēloties zinātniskās darbības un mākslinieciskās jaunrades tematiku un virzienu, kā arī studējošo izglītošanas un novērtēšanas metodes”.

Ētikas kodekss un komisija sūdzību izskatīšanai

Ar grozījumiem likumā iekļauts jauns pants – “Akadēmiskā ētika un godīgums” –, kurš noteic: “Studējošie un akadēmiskais personāls savā darbībā ievēro akadēmisko ētiku un godīgumu, kas nodrošina akadēmiskās darbības uzticamību, pārskatāmību, objektivitāti un cieņu pret intelektuālo īpašumu.” Augstskolām būs jāizstrādā akadēmiskās ētikas kodekss un akadēmiskā godīguma noteikumi, kā arī jāizveido akadēmiskās ētikas komisija sūdzību izskatīšanai un atzinumu sniegšanai par akadēmiskās ētikas jautājumiem.

Noteikts, ka augstskolas senāts apstiprina akadēmiskās ētikas kodeksu, ietverot akadēmiskās ētikas pamatprincipus un prasības augstskolas personāla rīcībai, kā arī nosaka procedūras jautājumu izskatīšanai akadēmiskās ētikas komisijā.

Augstskolas senātam būs jānosaka arī prasības, kārtība un pamatprincipi mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanai akadēmiskajā un zinātniskajā studiju un pētniecības procesā.

Ar grozījumiem noteikts, ka Ministru kabinets līdz 2027. gada 1. aprīlim iesniedz Saeimai informatīvo ziņojumu par akadēmisko ētiku un godīgumu augstākajā izglītībā un zinātnē, ietverot priekšlikumus institucionālai akadēmiskās ētikas un godīguma uzraudzībai nacionālā līmenī.