Stājies spēkā vienots akadēmiskās un pētniecības karjeras regulējums augstākajā izglītībā un zinātnē

Iecerēts, ka jaunais, vienotais akadēmiskās karjeras modelis veicinās akadēmiskā personāla profesionālo izaugsmi, kvalitāti, prognozējamu nodarbinātību un noturēšanu augstākās izglītības sistēmā un zinātnē.

“Izstrādājot regulējumu, apkopota citu Eiropas valstu labā prakse, lai mazinātu līdzšinējo regulējuma fragmentāciju un stiprinātu Latvijas augstākās izglītības un zinātnes sistēmas konkurētspēju starptautiskajā vidē,” informē Saeimas Preses dienests.

Grozījumi skaidrāk definē akadēmiskā personāla un zinātnes pētnieciskā personāla statusu, sakārtojot terminoloģiju un vienādojot to ar starptautiskajā akadēmiskajā vidē lietotajiem principiem.

Akadēmiskās karjeras jēdziens un posmi

Augstskolu likumā noteikts – akadēmiskā karjera ir nodarbinātības sistēma augstskolās, kuras ietvaros akadēmiskais personāls veic zinātniskos pētījumus, mākslinieciskās jaunrades darbu un piedalās studējošo izglītošanā.

Akadēmisko karjeru veido četri secīgi profesionālās attīstības posmi. Tie uzskaitīti Augstskolu likuma 27. panta pirmajā daļā par akadēmisko personālu:

• akadēmiskās karjeras pirmais posms – jaunākais akadēmiskais personāls (lektori, asistenti);
• akadēmiskās karjeras otrais posms – kvalificēts akadēmiskais personāls (docenti, pētnieki);
• akadēmiskās karjeras trešais posms – augsti kvalificēts akadēmiskais personāls (asociētie profesori, vadošie pētnieki);
• akadēmiskās karjeras ceturtais posms – vadošais akadēmiskais personāls (profesori).

Augstskolu likumā noteikts, ka papildus minētajiem amatiem augstskola var veidot akadēmiskā personāla amatus:

• jomas praktiķiem visos akadēmiskās karjeras posmos;
• izcilības profesora amatu kā vadošā akadēmiskā personāla amatu;
• pēcdoktorantūras pētnieka un vecākā lektora amatu kā kvalificēta akadēmiskā personāla amatu.

Tenūra kā akadēmiskās karjeras modelis

Likumā norādīts, ka augstskola var veidot tenūru – pastāvīgas nodarbinātības modeli akadēmiskās karjeras ietvaros, kas sniedz augstskolām iespēju nodarbināt īpaši atzītu akadēmisko personālu.

Regulējums paredz, ka tenūra sastāv no trim pakāpēm:

• pirmās pakāpes amats – docents, pētnieks;
• otrās pakāpes amats – asociētais profesors, vadošais pētnieks;
• trešās pakāpes amats – profesors.

Tenūras ietvaros nodarbinātajam akadēmiskajam personālam piešķir vienu no minētajiem statusiem:

• tenūrgaitas amata statusu (ar akadēmisko personālu noslēdz darba līgumu uz noteiktu laiku, lai pēc attiecīgu darba snieguma prasību izpildes tiktu iegūts tenūramats);
• tenūramata statusu (ar akadēmisko personālu noslēdz darba līgumu uz nenoteiktu laiku pēc attiecīgu darba snieguma prasību izpildes).

Tenūramata statusu var piešķirt tikai otrās un trešās pakāpes amatiem.

Augstskolu likuma 27.² pantā ietverti nodarbinātības nosacījumi (piemēram, līguma noslēgšanas termiņi) tenūrgaitas amatā un tenūramatā.

Piemēram, noteikts, ka darba līgumu uz noteiktu laiku ar tenūrgaitas amatā nodarbināto drīkst slēgt ne vairāk kā divas reizes.

Prognozējamāks akadēmiskā personāla nodarbinātības modelis

Augstskolu likumā nostiprināts, ka augstskolas akadēmisko personālu varēs izraudzīties, piemērojot ievēlēšanas vai atlases procedūru.

Noteikti arī konkrēti amati, uz kuriem pretendentu izraudzīšanās notiek, piemērojot tikai atlases procedūru. Piemēram, akadēmisko personālu jomas praktiķa un izcilības profesora amatā, kā arī akadēmisko viespersonālu izraugās atlases procedūrā. Savukārt augsti kvalificētu akadēmisko personālu un vadošo akadēmisko personālu (izņemot izcilības profesorus, akadēmisko viespersonālu) izraugās, izsludinot atklātu starptautisku konkursu (27. panta 1.³ daļa). Cita starpā likums papildināts ar jaunu – 32.¹ – pantu par akadēmiskā personāla atlasi.

Turpretī likuma 27. panta piektā daļa (piemēro no 2026. gada 1. decembra) noteic, ka ar akadēmiskā amatā nodarbināto slēgt darba līgumu var uz nenoteiktu laiku vai noteiktu laiku līdz sešiem gadiem ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas (pēc tam līgums slēdzams uz nenoteiktu laiku).

Saeimas komisijas paskaidrojuma ziņojumā norādīts, ka terminētie līgumi ir izņēmums un šāda norma likumā ietverta, lai nodrošinātu darbinieku aizsardzību pret līgumu ļaunprātīgu secīgu slēgšanu.

Ar akadēmisko personālu tenūrgaitas amatā, izcilības profesoru un pēcdoktorantūras pētnieku augstskola slēdz darba līgumu uz laiku līdz sešiem gadiem ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Ar personu jomas praktiķa amatā darba līgumu slēdz uz laiku līdz sešiem gadiem.

Augstskolai ir pienākums ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms darba līguma termiņa beigām informēt attiecīgo akadēmisko personālu par turpmākajām nodarbinātības iespējām.

Likuma pārejas noteikumos iekļauti nosacījumi dažādām situācijām, piemēram, ja darba attiecības nodibinātas līdz likuma spēkā stāšanās dienai u. c.

Pilnveidotas arī prasības dažādiem amatiem. Piemēram, no 2031. gada pētnieka amatā varēs nodarbināt personu ar doktora grādu (līdz šim pētnieka amatā varēja ievēlēt personas arī ar maģistra grādu).

Paredzēts, ka no 2029. gada 1. janvāra jaunā redakcijā tiks izteikts 34. pants “Akadēmiskā personāla amata pretendentu un amatā esošā akadēmiskā personāla novērtēšana” un 35.¹ pants “Darba tiesisko attiecību ar akadēmisko personālu izbeigšana”.

Pētniecības karjeras jēdziens, posmi un amatu sistēma

Zinātniskās darbības likumā ieviesti jauni jēdzieni – “zinātnes pētnieciskais personāls” (nošķirot pētniecisko, tehnisko un atbalsta personālu) un “pētniecības karjera”.

Noteikts, ka pētniecības karjera ir zinātnes pētnieciskā personāla nodarbinātības sistēma zinātniskajās institūcijās, kura ir balstīta uz akadēmiskās karjeras nodarbinātības sistēmu un kuru veido četri posmi:

• pirmais pētniecības karjeras posms – zinātniskie asistenti un zinātniskie viesasistenti;
• otrais pētniecības karjeras posms – pētnieki, viespētnieki, pēcdoktorantūras pētnieki un pētnieki ar praktisko kompetenci;
• trešais pētniecības karjeras posms – vadošie pētnieki, vadošie viespētnieki un vadošie pētnieki ar praktisko kompetenci;
• ceturtais pētniecības karjeras posms – pētniecības profesori un pētniecības viesprofesori.

Ar grozījumiem Zinātniskās darbības likumā tiek izveidota vienota zinātnes pētnieciskā personāla amatu sistēma, nosakot akadēmiskos amatus, akadēmiskos viesamatus un akadēmiskos amatus ar praktisko kompetenci, kā arī kvalifikācijas prasības un atlases kārtību, tostarp starptautisku konkursu piemērošanu vadošiem amatiem, un darba tiesisko attiecību nosacījumus, tai skaitā darba līguma termiņus (26. panta jaunā redakcija stājas spēkā pakāpeniski (skatīt Pārejas noteikumu 52. punktu)).

Arī Zinātniskās darbības likumā tiek ieviesta pētniecības tenūras sistēma, kas veido pastāvīgas nodarbinātības modeli zinātnē, paredzot pāreju no terminētas nodarbinātības uz nenoteikta laika darba attiecībām atkarībā no zinātniskās darbības snieguma.  Likumā ir noteikta tenūras sistēmas struktūra, nodarbinātības statusi, karjeras virzība, kā arī zinātniskās darbības snieguma novērtēšanas kārtība un tiesiskās sekas nepietiekama snieguma gadījumā.