|
Šo apskatu mērķis nav vērtēt, vai solījumi ir patiesi vai nepatiesi. Tajos apkopots, kā partijas formulē prioritātes, cik konkrēti tās apraksta savas ieceres un kur redzamas būtiskākās politiskās atšķirības. Ar partiju programmām un kandidātu sarakstiem pilnā apjomā iespējams iepazīties Centrālās vēlēšanu komisijas tīmekļvietnē šeit: https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidatu-saraksti/, kā arī oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” tīmekļvietnē šeit: https://www.vestnesis.lv/laidiens/2026/09/14/nr/176A.
|
Nodomi mākslīgā intelekta (MI) lietojuma jomā politisko partiju un to apvienību priekšvēlēšanu programmās parādās saistībā ar vairākām valsts politikas sfērām – ekonomikas konkurētspēju, zinātni, valsts pārvaldi, izglītību un latviešu valodas attīstību digitālajā vidē. Vienlaikus pieejas atšķiras: daļā programmu piedāvāti konkrēti MI izmantošanas risinājumi, bet citās informācijas tehnoloģiju jautājums paliek plašākas digitalizācijas vai inovāciju politikas līmenī.
KOPSAVILKUMS: partiju piedāvājums mākslīgā intelekta attīstības jomā
Partiju secībā ievērots to izlozētais kārtas numurs, ar kādu tās startē 15. Saeimas vēlēšanās
|
Partija |
Programmā izceltais piedāvājums |
|
1. kandidātu saraksts “Suverēnā vara”/Apvienība “Jaunlatvieši” |
Nav konkrēta piedāvājuma MI politikas jomā. |
|
2. kandidātu saraksts “Mēs mainām noteikumus” |
Saskata MI kā līdzekli administratīvo procesu pārveidei un birokrātijas mazināšanai. Sola likvidēt MI laikmetam neatbilstošus, ar valsts IT arhitektūru nesavienojamus iepirkumus. |
|
3. kandidātu saraksts “Saskaņas Centrs” |
Sola integrēt digitālās prasmes, medijpratību un MI pamatus skolas programmās. |
|
4. kandidātu saraksts “Zaļo un Zemnieku savienība” |
Piedāvā izmantot MI risinājumus e-pārvaldē visos līmeņos un “vienas pieturas aģentūras” principa stiprināšanai. |
|
5. kandidātu saraksts “Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK””
|
Sola ieviest MI risinājumus valsts pārvaldē administratīvā sloga mazināšanai. Piedāvā izmantot MI rīku analīzi publisko iepirkumu datos, lai novērstu sadārdzinājumus un korupciju. Sola atbalstīt latviešu valodas rīkus un MI risinājumus, stiprinot latvisku vidi tehnoloģijās. |
|
6. kandidātu saraksts “Gobzema saraksts” |
Nav konkrēta piedāvājuma MI politikas jomā |
|
7. kandidātu saraksts “Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” |
Piedāvā ideju par Latviju kā vienu no Eiropas līderiem jaunās ekonomikas regulējumu (tostarp MI) ieviešanā. Rosina izmantot MI risinājumus izglītībā – gan skolotāju atbalstam, gan mācību procesa individualizēšanai. |
|
8. kandidātu saraksts “Latvija pirmajā vietā” |
Izvirza mērķi par Latviju kā reģionālo “Silīcija ieleju” finanšu tehnoloģiju, IT, jaunuzņēmumu un MI sektoros. Paredz veicināt MI izmantošanu valsts pārvaldē un pašvaldībās, lai mazinātu tehnisko un administratīvo slogu. |
|
9. kandidātu saraksts “Jaunā Vienotība” |
Iekļauj MI starp valsts stratēģiskajām nozarēm un sola veidot tam paātrinātus investīciju koridorus. Vēlas sagatavot nacionālu MI attīstības plānu un izmantot datu un MI asistentus publiskajā pārvaldē. Sasaista MI ar investīcijām pētniecībā, komercializāciju un ciešāku sadarbību starp zinātni un industriju. |
|
10. kandidātu saraksts “JKP Jaunā konservatīvā partija” |
Sola veicināt investīcijas un uzņēmumu konkurētspēju, sekmējot MI un automatizācijas risinājumu ieviešanu. |
|
11. kandidātu saraksts “Latvijas attīstībai” |
Atbalsta MI kā vienu no nozarēm augstas pievienotās vērtības ekonomikas veidošanai. Piedāvā veicināt MI izmantošanu ar lielākiem ieguldījumiem pētniecībā un ciešāku universitāšu, pētniecības institūtu un uzņēmumu sadarbību. |
|
12. kandidātu saraksts “Austošā Saule Latvijai” |
Nav konkrēta piedāvājuma MI politikas jomā. |
|
13. kandidātu saraksts “Stabilitātei!” |
Nav konkrēta piedāvājuma MI politikas jomā. |
|
14. kandidātu saraksts “Progresīvie” |
Nav konkrēta piedāvājuma MI politikas jomā. |
MI kā ekonomikas instruments
Visbiežāk MI parādās priekšvēlēšanu programmu ekonomikai veltītajās sadaļās gan kā investīciju un inovāciju joma, gan kā potenciāls jaunu uzņēmumu, eksporta un augstas pievienotās vērtības avots.
Viens no plašākajiem MI lietojuma piedāvājumiem ir partiju apvienībai “Jaunajai Vienotība”. Tā mākslīgo intelektu iekļauj stratēģisko nozaru lokā un sola veidot īpašus investīciju virzienus, kuros līdzās enerģētikai un aizsardzībai būtu arī MI. Programmā teikts: “Veidosim paātrinātus investīciju koridorus enerģētikā, aizsardzībā, mākslīgajā intelektā un citās stratēģiskās nozarēs.” Vienlaikus šis politiskais spēks sola “ieviest nacionālu mākslīgā intelekta attīstības plānu un uzticamus Latvijas tehnoloģiskos risinājumus”, kā arī MI min starp prioritāri attīstāmajām tehnoloģijām līdzās kvantu drošībai, autonomajām sistēmām, 5G un 6G, biomedicīnai un enerģētikai.
Līdzīgu ekonomiskās valsts attīstības skatījumu piedāvā partija “Latvijas attīstībai”. Tās programmā MI minēts starp nozarēm, kurās Latvijai jāveido augstas pievienotās vērtības ekonomika. Partija sola “atbalstīt mākslīgo intelektu, biomedicīnu, aizsardzības industriju, zaļās tehnoloģijas un zinātņietilpīgu ražošanu”.
Savukārt “JKP Jaunā konservatīvā partija” norāda: “Veicināsim investīcijas un uzņēmumu konkurētspēju augstas pievienotās vērtības nozarēs, sekmējot mākslīgā intelekta un automatizācijas risinājumu ieviešanu.
Partija “Latvija pirmajā vietā” MI ekonomikas kontekstā min kā vienu no nozarēm, kurās Latvijai būtu jāattīstās, lai kļūtu par reģionālu tehnoloģiju centru. Programmā izvirzīts mērķis, lai Latvija kļūtu par “reģionālo ‘Silīcija ieleju’ finanšu tehnoloģiju (fintech), informācijas tehnoloģiju (IT), jaunuzņēmumu un mākslīgā intelekta sektoros”.
Arī “Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” (turpmāk – “Apvienotais saraksts”) vēsta: “Kļūsim par vienu no Eiropas līderiem jaunās ekonomikas regulējumu ieviešanā – mākslīgā intelekta, digitālās ekonomikas, kriptoaktīvu un intelektuālā īpašuma jomā.”
MI valsts pārvaldē
Otrs izteikts MI lietojuma virziens priekšvēlēšanu programmās ir tā izmantošana valsts pārvaldē.
“Jaunā Vienotība” sola izmantot “datu un mākslīgā intelekta asistentus publiskajā pārvaldē”. Šis priekšlikums iekļauts plašākā valsts pārvaldes modernizācijas piedāvājumā.
Arī “Latvija pirmajā vietā” MI galveno praktisko pielietojumu saskata šajā jomā. Partijas programma paredz: “Veicināsim mākslīgā intelekta izmantošanu tehniskā sloga mazināšanai valsts pārvaldē un pašvaldībās.”
Ieviest MI risinājumus valsts pārvaldē administratīvā sloga mazināšanai sola arī “Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – “Nacionālā apvienība”), vienlaikus paužot: “Padarīsim publisko iepirkumu datus atklātākus un ar MI rīku analīzi novērsīsim sadārdzinājumus un korupciju.”
Savukārt partija “Mēs mainām noteikumus”, saskatot MI kā līdzekli administratīvo procesu pārveidei, norāda: “Ar digitalizāciju birokrātiju mazināsim, nevis vienkārši pārnesīsim digitālā formātā.” Partijas programmā solīts “likvidēt MI laikmeta iespējām neatbilstošus, ar valsts IT arhitektūru nesavietojamus iepirkumus un lielo piegādātāju monopolu”.
““Vienas pieturas aģentūras” principa stiprināšana, mākslīgā intelekta risinājumi, atvērtie dati un e-pārvalde visos līmeņos,” vēstīts “Zaļo un Zemnieku” savienības programmā.
MI izglītībā un pētniecībā
“Integrēsim digitālās prasmes, medijpratību un MI pamatus skolas programmās,” sola politisko partiju apvienība “Saskaņas Centrs”.
MI izmantošanu izglītībā piedāvā arī “Apvienotais saraksts”, kas savā programmā mākslīgo intelektu paredz lietot nevis tikai tehnoloģiju mācīšanai, bet arī paša mācību procesa organizēšanai. Partija sola: “Plašāk izmantosim mākslīgā intelekta risinājumus, lai palīdzētu skolotājiem un individualizētu mācību procesu.”
MI attīstību ar zinātni un pētniecību uzsver “Jaunā Vienotība” un “Latvijas attīstībai”. “Jaunā Vienotība” MI iekļauj prioritāro tehnoloģiju sarakstā un savu piedāvājumu sasaista ar mērķi palielināt ieguldījumus pētniecībā, attīstīt komercializāciju un veidot ciešāku sadarbību starp zinātni un industriju. Arī “Latvijas attīstībai” savu redzējumu par MI lietojumu sasaista ar ciešāku universitāšu, pētniecības institūtu un uzņēmumu sadarbību, kā arī lielākiem ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā.
Atsevišķu aspektu MI pielietojumā izceļ “Nacionālā apvienība”, kura tehnoloģiju attīstību sasaista ar latviešu valodas pozīciju stiprinašanu digitālajā vidē. Programmā izvirzīts mērķis “ieviest latvisku vidi tehnoloģijās, atbalstot latviešu valodas rīkus, mākslīgā intelekta (MI) risinājumus un digitālo saturu”.
LV portāla infografika
SOLĪTS MAKĀ NEKRĪT
Par politisko folkloru kļuvušais teiciens – “Nu kā var nesolīt?” – var raisīt smaidu, bet vienlaikus ilustrē pavisam normālu politisko procesu pirms vēlēšanām. Tāpēc daudz kas ir atkarīgs no gudriem un prasīgiem vēlētājiem, kuru ziņā ir vērtēt, vai solījumus ir iespējams īstenot, un pieprasīt rezultātu.
Uzrunājot politikas pētniekus, LV portāls ir sagatavojis īsu ceļvedi, ko vērtēt partiju priekšvēlēšanu programmās.
→ Kas tev pašam ir vissvarīgākais?
Ir saprotams, ka ne visi Saeimā risināmie jautājumi vēlētāju interesē. Katrs var izvērtēt, kas pašam šķiet vissvarīgākais. Vai tā ir valsts drošība? Ārpolitika? Izglītība? Zinātne? Veselības aprūpe? Migrācijas politika? Klimata pārmaiņas un Zaļais kurss?
Partiju nostāja šajos jautājumos var būt gana atšķirīga.
Turklāt arī programmā neminētais atklāj daudz būtiska. Ja partija plaši raksta par vienu nozari, bet gandrīz neko nemin par citām valstij svarīgām jomām, tad tas var liecināt ne tikai par šīs partijas prioritātēm, bet arī tēmām, par kurām tai nav viedokļa vai kuras tā uzskata par mazsvarīgām, pārāk neērtām.
Vai tas atbilst tavām vērtībām?
→ Vai solītais ir paveicams?
Ja turpini iedziļināties priekšvēlēšanu programmu solījumos, tad ir vērts vēsu prātu apdomāt, vai tie ir izpildāmi. Vai solītais nav deklaratīvas frāzes un nodomi “atbalstīt”, “veicināt”, “attīstīt” netiek pausti bez konkrētības, kā tieši iecerēto paveikt un kur tiks rasts finansējums?
Jāatceras, ka ļoti vienkārši risinājumi sarežģītām problēmām ir raksturīgi populistiskajai retorikai, kam reti seko reāls problēmas atrisinājums, bet, gluži otrādi, mēdz būt arī nevēlami “blakus efekti”.
→ Vai kandidāti ir kompetenti valsts pārvaldes un likumdošanas jautājumos?
Saeimā ievēlētie politiķi turpmākajos gados pārstāvēs Latvijas valsti staprtautiski, pieņems lēmumus par valsts drošību, izstrādās likumus un reformas, kas vistiešākajā veidā var ietekmēt arī tavu dzīvi. Tāpēc ir vērts pievērst uzmanību tam, vai partiju izvirzīto kandidātu izglītība, līdzšinējā pieredze un reputācija ir gana atbilstoša, lai šo cilvēku rokās nodotu tādu atbildību un varu.
→ Vai vārdi atbilst darbiem?
Daudzi kandidāti darbojas politikā un valsts pārvaldē jau ilgu laiku. Tas ļauj secināt, vai viņu vārdi un solījumi atbilst darbiem.
Kā politiķi iepriekš balsojuši par jautājumiem, kurus tagad sola mainīt? Vai pašreizējā programma saskan ar viņu iepriekšējo rīcību?
Politiķi mēdz aizbildināties, ka darbība koalīcijā nav devusi iespēju īstenot visas pirms vēlēšanām paustās ieceres. Taču arī tad ir iespējams vērtēt, cik aktīvs iepriekš pausto nodomu īstenošanā bijis konkrētais politiskais spēks. Vai tas nav rīkojies pretrunā solītajam un ir centies paskaidrot sabiedrībai savu rīcību?
Visbeidzot: kāda ir politiķa reputācija? Vai viņa līdzšinējā rīcība apliecina nesavtīgu darbu savas tautas un valsts labā?
