Lasām partiju programmas. Reģionu attīstība, pašvaldības

Reģionu attīstība un pašvaldības partiju programmās

Reģionu attīstība priekšvēlēšanu programmās visbiežāk tiek saistīta ar darbavietām, investīcijām, ceļiem, sabiedrisko transportu un pašvaldību finansiālo kapacitāti. Vairākas partijas sola mainīt nodokļu ieņēmumu sadali par labu pašvaldībām, lai vietējām varām būtu lielāka interese un iespējas piesaistīt uzņēmējus un radīt darbavietas. Vienlaikus atšķiras priekšstati par to, cik lielai jābūt pašvaldību patstāvībai un cik daudz lēmumu jāpieņem centralizēti.

KOPSAVILKUMS: partiju piedāvājums reģionu attīstības un pašvaldību jomā

Partiju secībā ievērots to izlozētais kārtas numurs, ar kādu tās startē 15. Saeimas vēlēšanās.

Pašvaldību finansēšana un nodokļi

Viens no būtiskākajiem jautājumiem partiju programmās ir pašvaldību finanses.

Partija “Latvija pirmajā vietā” sola pusi no uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) novirzīt pašvaldībām un to ienākumu bāzē iekļaut arī ienākumus no mežizstrādes.

Līdzīgu principu, ka reģionos radītajai ekonomiskajai vērtībai būtu jāpaliek arī uz vietas, piedāvā “JKP Jaunā konservatīvā partija”. Tā rosina daļu UIN un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) novirzīt uzņēmuma darbības vietas pašvaldībai, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pašvaldību daļu pārdalīt starp cilvēka dzīvesvietas un darbavietas pašvaldību. “Atbalstīsim reģionālās ekonomiskās atdeves principu – daļai reģionos radīto nodokļu jāatgriežas to attīstībā,” sola šī partija.

Sadalīt IIN starp pamata darbavietu un dzīvesvietu, atjaunot pašvaldībām šī nodokļa proporciju 95% apmērā, kā arī lemt par UIN pārdali par labu vietvarām piedāvā “Suverēnā vara”/Apvienība “Jaunlatvieši”.

Savukārt “Jaunā Vienotība” sola veidot taisnīgu un uzņēmējdarbību veicinošu nodokļu ieņēmumu sadali starp pašvaldībām un valsti un padarīt nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) “par pilnvērtīgu pašvaldību nodokli ar prognozējamību un sociālo taisnīgumu”.

Turpretī “Gobzema saraksts” apņemas pilnībā atcelt NĪN “mājsaimniecībām par to vienīgo mājokli”.

Arī “Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” (turpmāk – “Apvienotais saraksts”) pašvaldību finansēšanu saista ar vietējo ekonomisko aktivitāti. Partijas programmā paredzēts “taisnīgāks pašvaldību finanšu modelis, kas motivēs radīt darbavietas, piesaistīt investīcijas un palielināt pašu ieņēmumus”.

Savukārt “Zaļo un Zemnieku savienība” pašvaldību finanšu ilgtspēju sasaista ar nacionālo un reģionālo centru attīstību. Šī politiskā spēka priekšvēlēšanu programmā vēstīts: “Nacionālās attīstības plāna un ES fondu plānošana bez investīciju “pārrāvumiem”; lielāka pašvaldību rīcības brīvība.”

Īpašs režīms pierobežai un atbalsts ekonomiski vājākajiem reģioniem

Atsevišķas partijas reģionālās nevienlīdzības problēmu piedāvā risināt ar īpašu ekonomisko režīmu vai mērķētu finansējumu.

Partija “Mēs mainām noteikumus” sola Latgalē un Alūksnes novadā izveidot īpašu ekonomisko zonu, lai apturētu pierobežas iztukšošanos. Tā piedāvā panākt PVN samazināšanu šajās teritorijās līdz 10% un UIN atlaides uzņēmumiem, kuri investē un rada darbavietas pierobežā.

Īpašu uzmanību pievērst Latgales drošībai un ekonomiskajai attīstībai sola arī “Latvija pirmajā vietā”.

Partija “Progresīvie” piedāvā īpaši Latgalei paredzētus pasākumus – mobilitātes atbalstu “visiem darbiniekiem, kuru ienākumi gadā nepārsniedz 12 tūkstošus eiro”. Šī partija arī sola “EastInvest” fonda izmantošanu, lai atbalstītu Latgales pašvaldību investīcijas sabiedriskā transporta infrastruktūrā, kā arī transporta kompensācijas ģimenēm pierobežā.

Savukārt politisko partiju apvienība “Saskaņas Centrs” gatava mērķēti ieguldīt Latgales un citu ekonomiski vājāku reģionu attīstībā un izveidot reģionālās attīstības modeli ar vairākiem spēcīgiem attīstības centriem.

Darbavietas un uzņēmējdarbība

Partiju programmās atkārtojas norādes, ka reģioni nevar attīstīties tikai ar publisko finansējumu – tiem vajadzīgas darbavietas un uzņēmējdarbība.

“JKP Jaunā konservatīvā partija” kā reģionu dzīvotspējas pamatu uzlūko mazo uzņēmējdarbību, piedāvājot mazināt administratīvo slogu mikrouzņēmumiem un pašnodarbinātajiem. Šī partija arī vēlas uzlabot kreditēšanas pieejamību reģionos, attīstīt militāro industriju un citas augstas pievienotās vērtības nozares ārpus galvaspilsētas.

Sadarbībā ar pašvaldībām ieviest reģionālās biznesa oāzes ar pazeminātu darba spēka nodokli konkrētām uzņēmējdarbības jomām piedāvā “Suverēnā vara”/Apvienība “Jaunlatvieši”.

Partija “Latvijas attīstībai” reģionu attīstību saista ar ekonomiku, infrastruktūru un investīcijām. Tā uzsver, ka dzīves kvalitāti nedrīkst noteikt dzīvesvieta, un sola stiprināt pašvaldību kapacitāti un veicināt investīciju piesaisti ārpus Rīgas. Tāpat šī partija paredz attīstīt transporta un digitālo infrastruktūru, ostas, lidostas un dzelzceļu, lai Latvija kļūtu par Ziemeļeiropas loģistikas, inovāciju un uzņēmējdarbības centru.

Stiprināt Latvijas ostu, lidostu un speciālo ekonomisko zonu konkurētspēju sola arī “Apvienotais saraksts”.

“Zaļo un Zemnieku savienība” pauž nodomu pabeigt ostu reformas ar caurskatāmu pārvaldību un atbalstīt nacionālas nozīmes infrastruktūras objektus.

Mājokļi reģionos

Vairākas partijas un to apvienības īpaši izceļ cilvēku piesaisti reģioniem, fokusējoties uz mājokļu pieejamību.

“Saskaņas Centrs” piedāvā jaunajiem speciālistiem reģionos mērķētu atbalstu pārcelšanās un mājokļa īres izmaksām, kā arī sola daļu valsts pārvaldes darbavietu pārcelt uz reģioniem. Šis politiskais spēks vēlas izveidot valsts sociālo un pieejamo īres mājokļu fondu, atjaunot ēkas un būvēt īres mājas Rīgā un reģionos.

Arī “Apvienotais saraksts” reģionālo izaugsmi saista ar mājokļu pieejamību – piedāvā valsts garantiju programmu mājokļu būvniecībai reģionos.

Savukārt “JKP Jaunā konservatīvā partija” piedāvā jauno speciālistu piesaistes programmas ar mājokļa un studiju atbalstu, kā arī pieejamu sabiedrisko transportu starp novadiem, attīstības centriem un lielākajām pilsētām.

Veicināt mājokļu pieejamību reģionos sola arī “Jaunā Vienotība”.

Sadarbībā ar pašvaldībām nodrošināt īres mājokļu pieejamību jaunajām ģimenēm piedāvā “Suverēnā vara”/Apvienība “Jaunlatvieši”.

Savukārt “Progresīvie” gatavi veidot īres mājokļu fondu cilvēkiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem, īpaši reģionos.

Izveidot reģionālo būvniecības programmu energoefektīviem īres mājokļiem ar izpirkuma tiesībām sola “Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – “Nacionālā apvienība”).

Reģionu mājokļu programmu, īpaši jaunajām un daudzbērnu ģimenēm, kā arī atbalstu hipotekāro maksājumu slogu mazināšanai piedāvā “Zaļo un Zemnieku savienība”.

Izstrādāt jaunu reemigrācijas programmu un sniegt praktisku valsts un pašvaldību atbalstu atgriešanās procesā piedāvā partija “Stabilitātei!”.

Ceļi un sabiedriskais transports

Sabiedriskais transports un ceļi ir viens no tiem jautājumiem, kuros partiju programmas sniedz visai plašu piedāvājumu.

“Saskaņas Centrs” sola stiprināt sabiedrisko transportu, dzelzceļu, ceļus un sakarus ārpus Rīgas, kā arī virzīt Liepājas–Rīgas šosejas pārbūvi par četru joslu ceļu.

“JKP Jaunā konservatīvā partija” gatava attīstīt stratēģiskus ātrgaitas autoceļu koridorus uz Liepāju, Ventspili, Daugavpili un Alūksni, kā arī uz Lietuvu un Igauniju, izmantojot ES infrastruktūras un militārās mobilitātes finansējumu.

“Ceļu un sabiedriskā transporta plānošanas pārskatīšana; Ceļu fonda atjaunošana,” savā programmā vēsta “Zaļo un Zemnieku savienība”.

“Latvija pirmajā vietā” sola atjaunot Autoceļu fondu, novirzot tam 80% no degvielas akcīzes nodokļa, paplašināt “Via Baltica” līdz četrām joslām un izbūvēt citas automaģistrāles.

Arī “Apvienotais saraksts” transportlīdzekļu nodokļus vēlas novirzīt valsts autoceļiem, prioritāti piešķirot tranzīta maģistrālēm un reģionālo centru savienojumiem.

“Virzīsim līdzekļus pašvaldībām tādu stratēģiski nozīmīgu grants ceļu noasfaltēšanai, kas paplašina valsts savienotību,” pauž partija “Mēs mainām noteikumus”.

Pakalpojumi reģionos

Daļa partiju reģionu attīstību skata ne tikai caur ekonomikas prizmu. Tiek uzsvērta arī ikdienā nepieciešamo pakalpojumu pieejamība.

“Reģioni nevar attīstīties bez darba, mājokļiem, skolām, slimnīcām, transporta,” secina “Saskaņas Centrs”.

Savukārt “Nacionālā apvienība” sola: “Atbalstīsim lauku kopienu pakalpojumu saglabāšanu: pasta punkti, ģimenes ārsti, mazās skolas, bibliotēkas.” Tāpat šis politiskais spēks apņemas stiprināt kopienu lomu vietējo lēmumu pieņemšanā, saglabāt drukātās preses pieejamību reģionos un stiprināt sakaru tīklu pārklājumu, nodrošinot platjoslas internetu visā valstī.

“Zaļo un Zemnieku savienība” uzsver, ka izglītībai un pakalpojumiem jābūt pieejamiem neatkarīgi no dzīvesvietas.

“Apvienotais saraksts” piedāvā vienotu valsts un pašvaldību pakalpojumu plānošanas modeli izglītības, civilās aizsardzības, sabiedriskā transporta, atkritumu pārvaldības un citās jomās.

“Visi valsts un pašvaldību pakalpojumi ģimenēm, kurās aug 3 un vairāk bērni, būs pieejami ārpus kārtas kā absolūta prioritāte, izbeidzot vecāku dzenāšanu pa birokrātijas gaiteņiem,” vēsta partija “Gobzema saraksts”.

Ieviest vienotu valsts pakalpojumu autobusu, kas nodrošina atbalstu iedzīvotājiem reģionos, piedāvā “Suverēnā vara”/Apvienība “Jaunlatvieši”.

Pašvaldības un pašnoteikšanās

Redzējums par pašvaldību un iedzīvotāju pilnvarām un rīcības brīvību priekšvēlēšanu programmās ir atšķirīgs.

“Progresīvie” vēlas veidot atvērtas un pieejamas pašvaldības, stiprinot iedzīvotāju līdzdalību lēmumu pieņemšanā.

Paplašināt sabiedrības līdzdalības efektivitāti vietvaru pieņemto lēmumu apturēšanai vai atcelšanai piedāvā arī “Suverēnā vara”/Apvienība “Jaunlatvieši”.

“Zaļo un Zemnieku savienība” savukārt runā par lielāku pašvaldību rīcības brīvību, piedāvājot “nodrošināt administratīvi teritoriālās reformas kritēriju pārskatīšanu, veicinot demokrātijas procesu”.

Partija “Mēs mainām noteikumus” sola iespēju atjaunot pašvaldību iepriekšējās robežas, ja par to referendumā izšķiras vietējie iedzīvotāji. Šī partija vēsta: “Vietējā vara – liegsim iespēju ministrijām diktēt pašvaldību teritoriju plānojumu. Lēmumu pieņemšanai jānotiek iespējami zemākajā līmenī; pašvaldības un vietējie saimnieki vislabāk zina savas vajadzības. Padarīsim pašvaldību referendumus reāli iespējamus un juridiski saistošus.”

Savukārt partija “Austošā Saule Latvijai” piedāvā centralizētu risinājumu atsevišķās situācijās – tās programmā paredzēts “ieviest tiešo valsts pārvaldi pašvaldībās, kur pie varas nākuši prokremliski politiķi”.

LV portāla infografika