1993. gadā no paju sabiedrības par pajām tika iegādāts dzīvoklis un garāža. Par dzīvokli pirms dažiem gadiem ar pašvaldību tika noslēgta vienošanās par zemes nodošanu īpašumā bez atlīdzības. Vai par zemi zem garāžas es arī varētu noslēgt vienošanos ar pašvaldību par zemes nodošanu īpašumā bez atlīdzības?
Kārtību, kas nosaka publiskas personas, tostarp pašvaldības, rīcību ar mantu, noteic Publiskas personas mantas atsavināšanas likums. Saskaņā ar likuma 4. panta ceturto daļu atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt arī zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve), vai zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve), un zemes starpgabalu, kas pieguļ šai zemei; zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) kopīpašnieks, ja viņš vēlas nopirkt tā zemesgabala domājamo daļu, uz kura atrodas ēka (būve), samērīgi savai ēkas (būves) daļai.
Kārtību, kādā šis process notiek, regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta”.
Pamatojoties uz Pašvaldību likuma 10. panta pirmās daļas 16. punktu un Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 5. panta pirmo daļu, lēmumu par pašvaldībai piederoša nekustamā īpašuma atsavināšanu vai pamatotu atteikumu par atsavināšanas ierosinājuma noraidīšanu var pieņemt pašvaldības dome.
Kas attiecas uz jautājumā minēto pašvaldības zemi, kura savulaik piešķirta bez atlīdzības, tad, piemēram, likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 75. pantā noteikta šā likuma piemērošana attiecībā uz privatizētajiem kooperatīvajiem dzīvokļiem, kā arī par pajām privatizētajiem dzīvokļiem un dzīvojamajām mājām, kurā paredzēti arī nosacījumi zemes iegūšanai.
Likuma 75. panta pirmās četras daļas nosaka:
(1) Ja dzīvojamā mājā esošie dzīvokļi privatizēti saskaņā ar likumu “Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju” un likumu “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju”, privatizācijas komisija nosaka katra dzīvokļa īpašnieka kopīpašuma domājamo daļu un nodod privatizācijai vai nomā uz 99 gadiem zemes gabalu, uz kura dzīvojamā māja uzcelta.
(2) Ja dzīvoklis ir nopirkts saskaņā ar Latvijas PSR Ministru padomes un Latvijas Republikāniskās arodbiedrību padomes 1989. gada 24. jūlija lēmumu Nr. 171 “Par valsts un sabiedriskā dzīvokļu fonda dzīvokļu un māju pārdošanu pilsoņiem personiskajā īpašumā”, privatizācijas komisija nosaka katra dzīvokļa īpašnieka kopīpašuma domājamo daļu un nodod privatizācijai vai nomā uz 99 gadiem zemes gabalu, uz kura dzīvojamā māja uzcelta.
(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto dzīvokļu īpašniekiem valsts vai pašvaldības zemes gabalus, kas atrodas valstspilsētās (izņemot Ogres valstspilsētu), kā arī privatizēto viendzīvokļa māju īpašniekiem lauku apvidos esošos valsts vai pašvaldības zemes gabalus, uz kuriem atrodas šīs mājas, nodod privatizācijai par sertifikātiem vai ekvivalentā summā eiro pēc maksātāja izvēles.
(4) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto dzīvokļu īpašniekiem valsts vai pašvaldības zemes gabalus, kas atrodas lauku apvidos, nodod īpašumā bez atlīdzības, slēdzot vienošanos par zemes nodošanu īpašumā bez atlīdzības.
No šī likuma regulējuma izriet, ka noteiktajos gadījumos bez atlīdzības, slēdzot vienošanos, varēja iegūt tikai domājamo daļu no zemes gabala, uz kura uzcelta māja, kuras dzīvokļi privatizēti par pajām.
Jums pašvaldībā ir noslēgta vienošanās par zemes nodošanu īpašumā bez atlīdzības kā dzīvokļa īpašniekam. Tāpēc jums jāiepazīstas ar toreizējo lēmumu, pamatojoties uz kādām tiesību normām šī vienošanās slēgta. Visvienkāršāk ir pašvaldībā uzzināt, kā pašreiz ir iespējams iegūt pašvaldības zemi zem garāžas.
Vēl par šo tēmu >>
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!