Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Visbiežāk ir situācijas, kad privātīpašniekam piederoša ēka atrodas uz pašvaldības zemes. Apbūvēta zemesgabala pirmpirkuma tiesības ir zemesgrāmatā ierakstītās ēkas (būves) īpašniekam.
FOTO: Evija Trifanova, LETA.
Ir situācijas, kad uz pašvaldībai piederošas zemes ir uzcelta privātmāja vai uz privātpersonas zemes atrodas pašvaldībai piederoša ēka. Šādos gadījumos privātīpašnieki nereti vēlas atpirkt no pašvaldības vai nu būvi, vai zemi. LV portāls skaidro, kāda ir atpirkšanas kārtība un kā nosaka objekta cenu.
Kārtību, kas nosaka publiskas personas, tostarp pašvaldības, rīcību ar mantu, noteic Publiskas personas mantas atsavināšanas likums. Saskaņā ar likuma 4. panta ceturto daļu atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemes īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz īpašumā esošās zemes.
Likums arī nosaka iespēju zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašniekam vai visiem kopīpašniekiem nopirkt zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve), vai zemes starpgabalu, kas pieguļ šai zemei. Zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) kopīpašniekam ir iespēja arī nopirkt tā zemesgabala domājamo daļu, uz kura atrodas ēka (būve), samērīgi savas ēkas (būves) daļai.
Kārtību, kādā šis process notiek, regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta”.
Pamatojoties uz Pašvaldību likuma 10. panta pirmās daļas 16. punktu un Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 5. panta pirmo daļu, lēmumu par pašvaldībai piederoša nekustamā īpašuma atsavināšanu vai pamatotu atteikumu par atsavināšanas ierosinājuma noraidīšanu var pieņemt pašvaldības dome.
Visbiežāk ir situācijas, kad privātīpašniekam piederoša ēka atrodas uz pašvaldības zemes. Kā notiek pašvaldības zemes, kas atrodas zem privātmājas, atpirkšana?
Lai sakārtotu īpašumtiesības un atrisinātu jautājumu par zemes iegūšanu īpašumā, ir jāvēršas attiecīgajā pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums, ar atsavināšanas ierosinājumu, proti, iesniegumu, kas noformēts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kuru pašvaldībai ir pienākums reģistrēt, skaidro zvērināts advokāts, Dr. iur. Imants Muižnieks.
Apbūvēta zemesgabala pirmpirkuma tiesības ir zemesgrāmatā ierakstītās ēkas (būves) īpašniekam, kuras pārdod par brīvu cenu, norāda Rīgas domes Īpašuma departaments. Ja zemesgrāmatā ierakstītās ēkas (būves) īpašnieks savas pirmpirkuma tiesības uz apbūvēto zemesgabalu nevar izmantot vai neizmanto, tam ir zemes nomas tiesības uz šo zemesgabalu un pienākums maksāt par to nomas maksu.
Apbūvētais zemesgabals netiek pārdots citām personām.
Nereti ir zemes īpašumi, kuri sadalīti daļās, bet pa vidu ir kādam citam, piemēram, pašvaldībai, piederoša zeme.
Rīgas domes Īpašumu departaments skaidro, ka neapbūvēts zemesgabals, kas nav izmantojams kā patstāvīgs apbūvējams zemesgabals un ir atzīts par zemes starpgabalu, tiek pārdots par brīvu cenu zemes īpašniekam vai visiem kopīpašniekiem, kuru zemei tas pieguļ, tādējādi veicinot zemes apvienošanu un sekmējot zemes resursu racionālu un efektīvu izmantošanu.
Savukārt gadījumā, ja zemes starpgabalu piesakās pirkt vairākas pirmpirkuma tiesīgās personas, tad starp tām tiek rīkota izsole.
Taču, pastāvot apstāklim, ka zemes starpgabals ir nepieciešams piekļūšanai blakus esošajam zemesgabalam no koplietošanas ielas, to var pārdot ierobežotam subjektu lokam – piegulošā zemesgabala īpašniekam vai visiem kopīpašniekiem, kuriem ir nodrošināma piekļuve.
LV portālam e-konsultācijās tiek iesūtīti jautājumi, kuros izklāstītas šādas situācijas.
Piemēram: Mūsu ģimene īrē pašvaldības zemes starpgabalu (300 m2), kas pieguļ mūsu īpašumam. Šim starpgabalam pieguļ vēl viens īpašums. Vai un kā varu ierosināt šī gabala atsavināšanu? Vai mums būs priekšroka pirkšanai? Īrējam jau vairākus gadus, ieguldīts daudz darba.
Atbild Imants Muižnieks:
Publiskās personas mantas atsavināšanas likums paredz, ka atsevišķos gadījumos publiskās personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemes īpašnieks, ja viņš vēlas nopirkt tādu zemes starpgabalu, kas pieguļ viņa zemei. Šādā gadījumā atsavināšanas pamatveids būs pārdošana izsolē, īpaši ņemot vērā, ka šim starpgabalam pieguļ arī cits īpašums. Tomēr jāatceras, ka nomas vai īres līguma esamība pati par sevi nenodrošina pirmpirkuma tiesības uz šo starpgabalu.
Otra situācija ir tad, kad zeme pieder privātpersonai, turpretī ēka – pašvaldībai. Zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz privātpersonai piederoša zemesgabala, var pārdot izsolē, bet pirmpirkuma tiesības uz to ir zemes īpašniekam, norāda Rīgas domes Īpašumu departaments.
Jautājums: Vairākus gadus dzīvojam dzīvojamā ēkā, kura ir piekritīga vietējai pašvaldībai, bet zeme zem ēkas ir mūsu īpašumā. Visu šo gadu laikā ēkai ir veikti uzlabojumi – gan derīgie, gan nepieciešamie. Kā varētu iegūt īpašumā pašvaldības pārziņā esošo ēku?
Atbild Imants Muižnieks:
Atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemes īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz īpašumā esošās zemes (Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4. panta ceturtās daļas 1. punkts). Tātad, lai ēku varētu atsavināt, tai jābūt ierakstītai zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda, kura īpašuma atsavināšanas gadījumā noteiks īpašuma vērtību. Savukārt jautājumā par izdarīto uzlabojumu vērtības ieskaitu pārdošanas cenā būtu jāvadās no attiecīgā līguma nosacījumiem, kas noslēgts ar pašvaldību par ēkas lietošanu.
Apbūvēta zemesgabala un neapbūvēta zemesgabala, kas nav izmantojams kā patstāvīgs apbūvējams zemesgabals un ir atzīts par zemes starpgabalu, pārdošanas veids ir pārdošana par brīvu cenu, tas ir, nekustamā īpašuma pārdošana par cenu, kuru noteicis pārdevējs, ņemot vērā sertificēta vērtētāja novērtējumu, informē Rīgas domes Īpašuma departaments.
Pārdodot izsolē zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz privātpersonai piederoša zemesgabala, izsoles sākumcenu arī nosaka pārdevējs, ņemot vērā sertificēta vērtētāja novērtējumu.
Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajam privātpersonai nav subjektīvo tiesību ierosināt neapbūvēta zemesgabala, kas ir izmantojams kā patstāvīgs apbūvējams zemesgabals, atsavināšanu.
Šādi neapbūvēti zemesgabali tiek pārdoti izsolē, kas nozīmē, ka piedalīties izsolē var ikviens, kurš noteiktajā termiņā iesniedz pieteikumu un izpilda citus izsoles priekšnoteikumus, akcentē Rīgas dome.
Jautājums: Manam nekustamajam īpašumam (apbūves zeme) blakus atrodas pašvaldības īpašums, uz kura būvniecība nav atļauta platības dēļ. Kādā kārtībā pašvaldībai jāprasa atsavināt šo zemi?
Atbild Rīgas dome:
Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajam atsavināšanas procesā pirmpirkuma tiesības ir tikai piegulošo zemesgabalu īpašniekiem. Tas noteikts, lai veicinātu zemes starpgabala konsolidāciju ar piegulošo zemesgabalu.
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka atvasināta publiska persona (arī pašvaldība) var atsavināt (pārdot) tikai to atvasinātai publiskai personai piederošu nekustamo īpašumu, kas nav nepieciešams pašai atvasinātai publiskai personai vai tās iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Līdz ar to pašvaldība, izvērtējot faktisko un tiesisko situāciju, pēc savas iniciatīvas var nodot atsavināšanai jebkuru tai piederošu nekustamo īpašumu, kas nav nepieciešams pašvaldībai vai tās iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Atvasinātai publiskai personai (arī pašvaldībai) lēmums par apbūvēta zemesgabala, zemes starpgabala vai tāda nekustamā īpašuma, kura kadastrālā vērtība ir zemāka par 5000 eiro, atsavināšanu ir jāpieņem divu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts privātpersonas atsavināšanas ierosinājums.
Ja atsavināšanas ierosinājums ir saņemts par apbūvētu zemesgabalu vai zemes starpgabalu, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā, lēmums ir jāpieņem divu mēnešu laikā no dienas, kad apbūvētais zemesgabals vai zemes starpgabals ierakstīts zemesgrāmatā.
Lēmums par cita atvasinātai publiskai personai (arī pašvaldībai) piederoša nekustamā īpašuma, tostarp zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves), kas atrodas uz privātpersonai piederoša zemesgabala, kura kadastrālā vērtība ir lielāka par 5000 eiro, atsavināšanu ir jāpieņem sešu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts privātpersonas atsavināšanas ierosinājums.
