Krīzes gadījumiem – jauns valdības sēžu veids

Krīzes vadībai nepieciešamos stratēģiskos lēmumus turpmāk pieņems jaunā formātā – Ministru kabineta krīzes vadības sēdē. To paredz grozījumi Ministru kabineta kārtības rullī, kas stājas spēkā 24. jūlijā.

Izmaiņas ieviestas saskaņā ar grozījumiem Nacionālās drošības likumā un grozījumiem Ministru kabineta iekārtas likumā, kas no 1. jūlija nosaka Ministru kabineta atbildību par krīzes vadību un valsts apdraudējuma pārvarēšanu, kā arī tā seku likvidēšanu.

Jauns sēdes veids

Nacionālās drošības likums paredz, ka krīzes vadības un valsts apdraudējuma pārvarēšanas jautājumus izskata Ministru kabineta krīzes vadības sēdē.

Ar izmaiņām Ministru kabineta kārtības rullī:

• tiek ieviests jauns sēdes veids – Ministru kabineta krīzes vadības sēde;
• paredzēta vienota kārtība Ministru kabineta krīzes vadības sēžu sagatavošanā un norisē.

Kārtības rullī precizēts 129. punkts, nosakot, ka Ministru kabineta sēdē lēmumus pieņem Ministru kabineta iekārtas likumā noteiktajā kārtībā.

Savukārt Ministru kabineta iekārtas likums paredz atšķirīgu lēmumu pieņemšanas kārtību Ministru kabineta krīzes vadības un kārtējās sēdēs.

Proti, Ministru kabineta iekārtas likuma 30. pantā norādīts:

• Ministru kabineta krīzes vadības sēde (tāpat kā kārtējā Ministru kabineta sēde) var notikt un lēmumu tajā var pieņemt, ja sēdē piedalās vairāk nekā puse no Ministru kabineta locekļiem;
• krīzes un ārkārtējās situācijas gadījumā Ministru kabineta krīzes vadības sēde var notikt un lēmums tajā var tikt pieņemts, piedaloties tikai Ministru prezidentam un vismaz trim citiem Ministru kabineta locekļiem, ja nepieciešams pieņemt neatliekamus lēmumus, lai novērstu būtisku valsts, sabiedrības, vides vai saimnieciskās darbības drošības vai cilvēku veselības un dzīvības apdraudējumu, un objektīvi nav iespējama Ministru kabineta sanākšana uz sēdi (līdz šim ar minēto Ministru kabineta samazināto sastāvu bija pietiekami, ja valstī izsludināts izņēmuma stāvoklis, pasludināts karš vai Valsts prezidents paziņojis Ministru kabinetam par nepieciešamo militārās aizsardzības soļu veikšanu).
• Ministru kabineta krīzes vadības sēdē par klātesošiem balsošanā uzskatāmi tie Ministru kabineta locekļi, kuri balso “par” vai “pret” (kārtējā sēdē ir pieļaujams balsojumā atturēties). Ja Ministru kabineta loceklis normatīvajos aktos noteikto ierobežojumu, kā arī ētisku vai citu apsvērumu dēļ atsakās piedalīties lēmuma pieņemšanā, viņš par to paziņo pirms lēmuma pieņemšanas un ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc Ministru kabineta sēdes vai Ministru kabineta krīzes vadības sēdes iesniedz rakstveida motivāciju, kas tiek pievienota sēdes protokolam.

Ministru kabineta iekārtas likuma 29. panta otrajā daļā noteikts, ka krīzes vadības sēdes ir slēgtas.

Tāpat izmaiņas Ministru kabineta kārtības rullī paredz, ka:

• tiesību aktu projekti, kas attiecas uz valsts apdraudējuma situāciju novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem un to vadību, kā arī krīzes vadību, jāsaskaņo ar Valsts kanceleju (Krīzes vadības centru);
• personu dalībai Ministru kabineta krīzes vadības sēdē var pieteikt arī Valsts kancelejas Krīzes vadības centra vadītājs.

Kopumā Ministru kabineta krīzes vadības sēdes pēc to praktiskās norises veida un formas ir analoģiskas kārtējām Ministru kabineta sēdēm, līdz ar to grozījumi kārtības rullī paredz maksimāli izmantot esošās procedūras un regulējumu, tādējādi nodrošinot vienveidību un mazinot papildu birokrātiskās prasības, pausts noteikumu grozījumu anotācijā.

Elastīgāka dokumentu parakstīšanas kārtība

Ar grozījumiem Ministru kabineta kārtības rullī noteikts, ka Tiesību aktu portālā (TAP) pieņemtie dokumenti parakstāmi ar drošu elektronisko parakstu vai TAP sistēmas rīku (līdz šim ar sistēmas rīku varēja parakstīt (otrais paraksts) Ministru kabineta rīkojumus).

“Sistēmas paraksta risinājums patlaban darbojas kā drošs, vienkāršs un elastīgs risinājums. Tas tiks piemērots, ņemot vērā situāciju, bet galvenokārt tad, ja drošs elektroniskais paraksts nedarbosies,” paskaidrots grozījumu anotācijā.

UZZIŅAI

Kā jau vēstīts, lai pilnveidotu krīzes vadību valstī, 1. jūlijā darbu Valsts kancelejas sastāvā sākusi jauna institūcija – Krīzes vadības centrs (KVC). Centrs atrodas Ministru prezidenta funkcionālajā pārraudzībā un ir atbildīgs par krīzes vadības pasākumu plānošanu, sagatavošanu un īstenošanu. KVC nodrošinās Ministru prezidenta un Ministru kabineta lēmumu izpildi un koordināciju, kā arī sniegs tiem profesionālu atbalstu un konsultācijas krīzes vadības jautājumos. Militāras krīzes gadījumā KVC koordinēs civilā un militārā sektora sadarbību, lai nodrošinātu sabiedrības funkcionēšanu krīzes apstākļos. KVC atradīsies paaugstinātas gatavības režīmā un nepieciešamības gadījumā saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu būs gatavs pārņemt pārnozaru krīzes vadību.

Ministru kabinets otrdien, 22. jūlijā, KVC vadītāja amatā apstiprināja Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba Operacionālās grupas Operatīvās plānošanas departamenta Vadības grupas departamenta priekšnieka vietnieku, pulkvedi Arvi Zīli.